340.

K. MOBĒRAM
Kastaņolā 1919. gada 4. janvārī

4.1.19.

Novēlu Jums laimīgu Jauno gadu, patiesa miera gadu, novēlu Jums pilnīgi atgūt veselību un jaunus spēkus auglīgam un tālejošam darbam, no kura mirdzuma ceram izmantot arī mēs. Tagad, pateicoties uzvarai, mana nabaga dzimtene, par kuras laimi Jūs tik sirsnīgi runājat, kopš 1 mēneša bauda tā gribēto neatkarību, bet nav zināms, vai tas būs ilgi. Mūsu liktenis ir vēl nezināms, no mūsu gribas tas atkarīgs vismazāk. Nelaimīga ir tāda būtne, kas vēl nav atkarīga pati no sevis. Bet visa nākotne cer uz Jūsu skaisto Franciju un Jums, un tas ir prieks un mierinājums arī mums. Jūs man rakstīsiet, kad [tālākā teksta trūkst].

341.

J. VECOZOLAM
Kastaņolā 1919. gada 24. janvārī

Dārgo biedri, saņēmu Jūsu vēstuli ar projektu un gaidu no Jums solītās papildu ziņas. Bet, lai nekavētos, rakstu Jums jau tūliņ dažus jautājumus, kuri man ceļas. No kādas partijas nāk tā amerikāņu izdevēju biedrība? No sociālistiem? vai no kādiem reliģioziem? - Minat man, lūgtu, vārdā tos 6 latviešu darbiniekus, kurus Jūs uzdevāt amerikānim un ar kuriem man būtu jāstrādā kopā. - Minat tos desmit darbus, kādus Jūs un Forel k-dze apmēram domājat uzņemt. - Ja krieviem uz apm. 40 grāmatām doti apm. 20 000 fr., tad grāmatu (200 lpp. biezu) druka aprēķināta ļoti lēti, un laikam tad drukās ne Šveicē, bet varbūt Amerikā, jo še par 200 fr. tikko varēs nodrukāt loksni. - Kā cerē grāmatas iedabūt Latvijā? Jeb vai grāmatas nodomātas priekš Amerikas lasītājiem? Jūs jau pazīstat Amerikas apstākļus, tur laikam pietiktu lasītāju sociālistiskām grāmatām. Kad Jūs būtu jau izsūtījis papildu ziņas pirms šīs karts saņemšanas, tad lūdzu Jūs tomēr atbildēt vēl arī uz šiem jautājumiem, kuri man ir no svara.

Daudz mīļu sirsnīgu labdienu no Jūsu Raiņa.

Exp.: A. Naglin. Castagnola, Lugano.

342.

P. SĒJAM
Kastaņolā 1919. gadā, ne agrāk par 29. janvārī

Mīļo, labo, ziņas no Liepājas man tik vien, kā vairs avīžu N., no Stokholmas sūtīts, izdots Liepājā «Ziņotājs», Liepājas strādnieku deputātu padomes orgāns, no janvāra 26. dienas, un otrs pilsoniskais «Kurzemes Vārds», tāpat 1. N. - Redzams, ka Liepājā būs Mendera kliķe. Tas sīkais ķepastiņš Menders atbēdzis pie pilsoniskās valdības Liepājā, pie vietējiem pilsoniskiem patriotiem un še ārzemēs liek lamāt sociālistus par patriotiem. Tā jau ir, kurš muļķāks, tas uzpūtīgāks un bezkaunīgāks. - Vai Tu biji telegrafējis uz Liepāju? un uz Tavu telegrammu atbildēja, ka viņi dod pilnvaru Kautskim? - Tie mazinieki jums tik mazi, un vēl šķeļas Mendera u. c. kliķes no tiem nost, tātad mendernieki būs tie sīcenieki. - Tev pilnvara ir no latviešu Sociāldemokrātijas partijas, ne no Mendera frakcijas, kura Tev nevar atņemt Cielēna un centrālās v-des doto pilnvaru; viņa var tikai no sevis nedot Tev. Uz Liepāju atsaukdamies, Tu nevarēji zināt, ka tur šobrīd naidīga frakcija. - Ko tur vairāk var darīt? Mums nau nekādas pasta satiksmes ar mājām. Tu jau pieprasīji, un Müllers jau atklāti atbildēja, ka vācu vairākuma sociālisti negrib anektēt Latviju, ko vairāk panākt gribat?

343.

A. LIEPIŅAM
Kastaņolā 1919. gada marta sākumā

Mīļo biedri, saņēmu Jūsu vēstuli līdz ar pielikumiem ar daudz paldies. Latvijas provizoriskās valdības uzsaukumu netiku lasījis «N[eue] Züricher Zeitung»; vai tai Jūs nebijāt piesūtījis, vai tā nebija uzņēmusi? Lūdzu atsūtat man tos Bāzeles avīžu Nr. Nr. un Lozannas «Gazette», kur uzsaukums bij nodrukāts. Briesmīgi gan iet tai nabaga Latvijā! Daudz paldies par sveicieniem no E. Minkas! Feriera kgm es labprāt paskaidrošu latviešu un boļševisma sakaru, jo man negribas brīnēties, ka nelaimīga tauta var tik ātri zaudēt simpātijas. - Ļoti priecājos, ka Jūs tik naski strādājat Latvijas labā un gribat ņemt palīgā projekcijas aparātu. Naudas trūkums! Man ir tāla un maza izredze izdot kādus rakstus un ko ieņemt: labprāt Jums tad palīdzētu. Kad Jūs paturējāt Maskavas man nodomātos 160 fr., es Jums tos labprāt atstāju, jo Jūs gribējāt par tiem pirkt grāmatas. - Jūs tagad žēlojaties, ka A. Krauzes kdze Jums neatmaksā 200 fr. parāda. Tiešām tie varētu priekš aparāta labi noderēt, un viņa, es ceru, Jums arī maksās ar tādu motivējumu. Bet, kad Jūs viņu gribat pie tiesas sūdzēt, tad sakat, vai man ari tāpat bij darīt pret Jums par tiem 160 fr.? Vai tā skaisti izskatītos, kad latviešu atklātības lieta beigtos ar personiskiem franku un kapeiku rēķiniem? Vai ir vispār pietiekoši apspriest visus jautājumus no personiska stāvokļa vien, kā Jūs to darāt? Vismaz tā bieži var kļūdīties. Piem., Jūs kļūdaties, domādams, ka es Jums nerakstījis kopš oktobra Krau[zes] k. dēļ. Es nerakstīju tādēļ, ka biju slims ar gripu (vēl tagad neesmu vesels), un tādēļ, ka Jūs man neatbildējāt, jo es rakstīju pēdējais. Vispār Jums būtu bijis jāzin no manas darbības, ka es esmu cilvēks ar savu paša pārliecību. Arī tur Jūs kļūdaties, ka mans nolūks ieteikt Jums draudzību ar A. Kr. kdzi; tā Jūsu personiska lieta, man rūp un pietiek ar to, ka Jūs draugs latv. Atklātības lietai. Tāds Jūs esat, un to es Jums pieskaitu, un tādēļ es Jums draugs.

                    Daudz mīļu labdienu.

«Lauztās priedes» - tulkojums no Aspazijas. - Viņa tulko tagad arī «Jāzeps un v. brāļi», puse jau ir gatava. Ja jūs domājat sākt ar maniem darbiem, kādu tad Jūs ieteiktu? Sirsnīgi sveiki!

Abs.: A. Naplin. Castagnola, Lugano.

344.

A. KALNIŅAM
Kastaņolā 1919. gada 6. aprīlī

Dārgais cienītais draugs, šodien dabonu zināt, ka Jūs esat atkal Liepājā, ceru: līdz ar mīļo kundzi sveiki un veseli. Jūsu rokraksti un mantas glabājas pie manis. Kad Jūs šo vēstuli saņemat, tad es tādā pat ceļā nosūtīšu Jums Jūsu rokrakstus, mantas sūtīt vēl nau iespējams. Priecājos, ka pēc tik ilga laika atveras atkal izredze uz satiksmi, vismaz uz satiksmes iespēju. - Mēs še ar veselību kaut ne sevišķi labi, bet iztiekam. Sūtam Jums un cienītai kundzei visa laba sirsnīgākos vēlējumus.

                                                Jūsu Rainis.

Castagnolā 6.4.19.

345.

R. IVANOVAM
Kastaņolā 1919. gada 24. aprīlī

24.4.19.

Mīļo, dārgo Rubi, kāds prieks pēc tik ilgiem laikiem saņemt no Tevis pāra kartiņu! Nu varbūt varēsim kārtīgi sarakstīties, par 12 dienām pienāk vēstules. Līdz šim dabūju tikai ziņas no Otto, zināju, ka Tu esi Liepājā, rakstīju Tev, bet, kā redzams, Tu neesi nekā saņēmis. Kad nu nokārtosies lietas, laidīs cauri caur Vāciju, tad jau mēs brauksim pie mūsu mīļajiem. Sveicini visus vecos biedrus un draugus jo sirsnīgi, un sevišķi redakciju, lūkosim tūdaļ ko uzrakstīt un nosūtīt mūsu laikrakstam. Es vienu N dabūju no janvāra vēlēšanu laika. Lūkojat man atsūtīt arī laikrakstu. Daudz, daudz labu dienu, uz redzi, Tavs Rainis.

Atklātnes augšmalā pierakstīts:

Man ir nodotas vairākas vēstules uz Liepāju, kad šī pienāk, tad raksti tūliņ, es sūtīšu.

346.

F. CIELĒNAM
Kastaņolā 1919. gada 24. jūnijā

24.6.19. Cielēns. Parīze. Latviešu delegācija. Kamoēna 8.

Esmu aizkustināts no Parīzes latviešu draudzības pierādījuma un mīlas pret Latviju, uz kuras augšāmcelšanos tie cer, lai gan Antante Latvijai piespriedusi nāves sodu. Vācu bende Rīgā jau slepkavo, un Latvijas līķis jau apsolīts Kolčakam. <Bet nāves cīņā mīt spēks.> Mums paliek izmisuma spēks un cerība uz tiesību atjaunošanos un līdz ar to uz Latvijas atdzimšanu.

Antante ir pieveikusi visus savus ienaidniekus un arī dažus draugus, bet cerēsim, ka ne tiesības.

347.

O. GROSVALDAM
Kastaņolā 1919. gada 30. jūnijā

30.6.19. Latvijas delegācija.

Sekretāra kungs!

Pievienodams divas savas, kā arī manas sievas fotogrāfijas un izziņas ar mūsu parakstiem ārzemju ceļojumu pasēm (mēs gribam atgriezties Latvijā), es Jūs lūdzu, cienītais kungs, likt nosūtīt man pēc iespējas drīzāk vienu no šīm pasēm. Es Jums ļoti pateicos par «Mémoire sur la Latvia» un Latviešu Satversmes sapulces fotogrāfijām, kā arī vēlreiz no sirds pateicos par Jūsu 24. jūnija telegrammu.

Saņemiet, cienītais kungs, manus vissirsnīgākos sveicienus.

348.

E. BINJAMI
Kastaņolā 1919. gada 6. augustā

6.18.1919.

Ļoti cienītais Binjami kungs!

Saņēmu Jūsu augsti godātā «Coenobium» pēdējo, 109. numuru un, lieliskos rakstus lasīdams, atradu nodaļā «Tribīne» R. A. Beržjē kunga iejūtīgās rindas par manu nelaiķa tautieti Natāliju Robiņu. Tas mani dziļi aizkustināja, un es rakstu, lai viņam, R. A. B., un Jums par to silti pateiktos.

349.

G. BROŠĒ
Kastaņolā 1919. gada 6. augustā

6.8.19. Brošē.

Ļoti godātais, dārgais biedri!

Par lielu nožēlu sev es uzzināju no L. P. I. ka Jūs esat atstājis Lozannu un apmeties Parīzē. Nelabvēlīgie apstākli, neveselība un pārējais pārtrauca mūsu sarakstīšanos, kas man bija tik dārga. Tās atjaunošana man būtu ļoti patīkama. Uzrakstiet man nedaudzas rindiņas par Jūsu un Jūsu cienītās dzīvesbiedres labklājību. Arī mēs gatavojamies mainīt dzīvesvietu un varbūt vēl šinī pat gadā doties uz dzimteni.

350.

O. GROSVALDAM
Kastaņolā 1919. gada 6. augustā

6.8.19.

Ļoti cienītais Grosvalda kungs. Šodien saņēmu jaunas pases, kuras gaidot, nokavēju Jums rakstīt. Daudz lielu paldies par tām un par honorāru par «U. u. n.» tulkojumu, bet sevišķi par Jūsu laipno gādību par «U. u. n.» tāļāko likteni, caurlūkošanu, par nodošanu P. Fora rokās, par izdeves un izrādes iespējas meklēšanu un visu labo līdzdalību. Tā nāk no mākslenieka un kolēģa un ir man toties mīļāka; es viņu novēroju ar klusu prieku jau sen, arī kad apsveicāt mani, bet tik tagad man gadījums izteikt Jums prieku arī dzirdami. Par «U. N.» honorāra (2479 fr. 35 c.) saņemšanu es rakstīju jau tūliņ Cielēna kgm, bez tam parakstīju 2 kvītes bankai, tā ka nesteidzos vairs Jums par to rakstīt. Vēl vienu pateicību es parādā par piesūtītām ziņām, kuras dod man skaidrāku pārskatu nekā še sasniedzamās vācu avīzes.

Pases gadījumā gribu minēt, ka es esmu Pēterpils universitātes cand. juris no 1888. g., kas ir Vakar-Eiropti doktora grāds. Ortogrāfiju es lietoju atkal t. s. jauno, kura man <bij> ir vecā, jo jaunībā līdz pat «D[ienas] L[apas]» redakcijas laikam rakstīju vairāk tikai tanī, tagad, kur ceļš brīvs, atgriezos atkal pie viņas. Sev (privāti) lietojot, viņu vēl īsinu, tikai <jotēšana man parasti ar knīblīti zem burta.) Kā Jūs man liekat būt dzimušam? <Vienu dienu agrāk,> 11., ne 12. sept. Un darat mani tā par vienu dienu vecāku nekā tos, kas dzimuši šinī gadsimteni, tas man var būt tikai patīkami, jo manos gados jāskaita viens par priekšrocību.

351.

O. GROSVALDAM
Kastaņolā 1919. gada 6. augustā

Grosvalda kungs!

Šodien saņēmu mūsu pases un nosūtīju Jums ierakstītu vēstuli latviešu valodā. Vienlaikus saņēmu arī honorāru par savu drāmu.

6.8.19. Kamoēna avēnijā 8. LXV I.

352.

A. KIRHENŠTEINAM
Kastaņolā 1919. gada 7. augustā

Dārgais draugs, saņēmām Jūsu mīļo vēstuli jau kopš laiciņa, bet tik tagad liekas pasta satiksme nodibinājamies. Arī šo karti rakstu vēl tik uz labu laimi. Kad saņemta, atbildat tūliņ, lai zinam, ka satiksme nu ir brīva. Daudz, daudz mīļu sveicienu un paldies par labo piemiņu un labu laimi uz grūtību pārlaišanu. Mēs izkūlāmies arī šā tā cauri, visgrūtāk gāja ar veselību. Nu taisamies uz mājām, tiklīdz laidīs cauri caur Vāciju, jo Aspazija nevar braukt pa jūru.

Daudz labu, baltu dienu, sveicieni visiem draugiem no mums abiem.

            Rainis.

N.: A. Naglin. Castagnola, Suisse.

353.

K. MOBĒRAM
Kastaņolā 1919. gada 11. augustā

Cienītais un dārgais kungs!

Jūsu «Uguns un nakts» tulkojums, kā es uzzināju, beidzot ir drošībā, un varbūt arī Jūs esat par to saņēmuši ziņas. Adrese korespondencei tagad ir šāda: Dr. O. Grosvalda kungam, Latvijas delegācija, Parīze XVI, Kamoēna avēnijā 8.

Viņi ir nolēmuši likt ievērojamā franču dzejnieka laureāta Pola Fora kunga priekšvārdu. Visu lietu kārtošana latviešu delegācijā iet ļoti lēnām, jo visi ir pārāk aizņemti un atrodas pastāvīgās bažās par vācu aneksijas tieksmēm. Vācu armija ir vēl mūsu zemē, negrib aiziet projām un no jauna draud Rīgai, mūsu galvaspilsētai. Arī mēs gribējām atgriezties dzimtenē, bet . . . Daudzi tomēr atgriezās, it sevišķi mūsu delegācijas diplomāti, tādēļ personālā bieži ir maiņas.

Pirms kāda laika aizrakstīju Jums pastkarti, bet Jūs varbūt neesat to saņēmuši.

Ar daudziem sirsnīgiem sveicieniem.

                                            Nagliņš.

Kastaņolā

11.8.19.

354.

J. VECOZOLAM
Kastaņolā 1919. gada 11. augustā

Dārgo biedri, Jūs taisaties tūliņ braukt; mums biedri dod padomu vēl drusku pagaidīt ar braukšanu, tā ka varbūt neiznāk kopbrauciens; bet varbūt redzamies vēl tā: varbūt Jums būtu iespējams [uz] šo pusi atbraukt? Lai nu kā, novēlam Jums un Jūsu ļoti cienītai kundzei, - par kuras laipno vēstuli un drošsirdīgo un pašaizliedzīgo prātu mēs ļoti priecājamies - novēlam laimīgu ceļu uz dzimtenes pusi! - Ar rakstu izdošanas projektu tātad vēl nau nekas redzams; kā ar Jūsu grāmatu (latv. literat. tulkojumi) izdošanu? Vai tas ir šveicietis izdevējs? Ja viņš interesējas par mums, varbūt viņš varētu izdot arī manu «Jāzepa un viņa brāļu» tulkojumu? Izdevumus visus nestu es pats, viņam tik būtu jāuzņemas «Verlagi»? Atrakstat pāris rindiņu par to, ja vēl vaļas. Vai jums vēl kāds cits izdevējs? Daudz mīļu, sirsnīgu sveicienu Jums un mīļai kundzei līdz ar jauno paaudzi. [Paraksts.]

Atklātnes malā pierakstīts:

Vai Jūs nevarētu atsūtīt man to N «Volksrecht», kurā bijāt rakstījis par manu jubileju? Ļoti lūgtu.

                                                Rainis.

355.

J. SESKIM
Kastaņolā 1919. gada 11. augustā

19.8.19. Seskis, Parīze, Kamoēna 8.

Latviešu delegācija.

Dziļi aizkustināti pateicamies par mūsu dzimtenes aicinājumu. Steigsimies aizceļot. Sīkāk vēstulē.

Rainis, Aspazija.

356.

J. VECOZOLAM
Kastaņolā 1919. gada 27. augustā

Dārgo biedri, priecājos par Jūsu līdzdalību «Jāzepa» liktenī un uz tā pamata nosūtu, diemžēl gan tikai - I cēlienu vien. Lieta tā, ka man ir tikai 2 noraksti un abi tagad darbā (top pārlasīti); no I cēliena turpret man ir 5 noraksti, no kuriem 3 brīvi. Varbūt ka varat ko iesākt arī ar šo I c. Man būtu ļoti patīkami, ka Jūs parunātu ij ar Francki, ir ar «12 Bücher», drukas izdevumus es uzņemos pats! Ar teātra direktoru varēs runāt tad, kad būs rokraksts nodrukāts, ar 2 eksempl. neko nevaru iesākt. Druku izdarat aši. Jūsu raksts «Volksrechtā» bij vajdzīgs kā materiāls ievadam «Ug. un Naktij» franču tulkojumā; labi būtu, ja kāds varētu franču rakstniekam dot datus, bet kas to lai dara? Vislabāk es lūgtu Jūs, bet Jūs jau taisaties braukt un Jums nebūs laika. Jeb vai tomēr? Tad es Jūs gan ļoti lūgtu un piesūtītu Jums viņa jautājumu lapiņu. Jūsu rakstu viņš tad minētu savā priekšvārdā? - Kalniņu netiku redzējis. - Gaidīju Jūs jau izgājušo svētdien, bet nu lai vismaz šīs rindiņas. - Kad domājat braukt? Mēs taisāmies uz septembra beigām, bet gribētu vēl «Jāzepu» apkopt, un dzimtenē jau arī vēl sēd vāci iekšā. Daudz sirsnīgu sveicienu Jums un Jūsu cienīgai kundzei un mazajam latvietim no mums abiem.

                                                                    Rainis.

Exp.: A. Naglin. Castagnola, Lugano.

357.

GERKAM
Kastaņolā 1919. gada 31. augustā

31.8.19.

Ļoti cienīts Gerka kungs, Jūsu abas telegrammas no 16. un 18. augusta valdības uzdevumā ar tik laipniem un godinošiem priekšlikumiem pieņemt Mākslas <Nodaļas> aroda direktora vietu un atgriezties dzimtenē, tagad brīvajā Latvijā, mani priecīgi pārsteidza, dziļi aizkustināja: vecais gandrīz mūža trimdinieks redzēs atkal savu dzimto zemi. Garie gadi nau zuduši velti, jo Jūs mani aicinat uz darbu dzimtenē, ne uz dusu. To es skaitu par sevišķu laimi, ka es tiešām varu vēl strādāt un ka man mans mājbraukums nāk tik agri, ka sastop mani vēl darba spējīgu. Kamēr manas domas kustēsies, es gribu strādāt priekš Brīvās Latvijas. Arī darba lauku Jūs man atrodat pareizo: mākslas arodu, es turu mākslu par tautas spēku vadošo, un tātad visas kultūras pamatu, un brīvā Latvija var uzvarēt un dzīvot tikai ar augstāko kultūru. <Visi citi ceļi neved uz priekšu.> Es esmu laimīgs, redzēdams šo uzskatu Latvijas valdībā. Uz Jūsu telegrammu es atbildēju tūliņ apstiprinošā kārtā un ar lielu pateicību, visu sīkāko atstādams uz personālām pārrunām, jo sarakste ir tik gausa un nedroša, ka uz viņu nevar paļauties. Protams, ja ministru korpusa kungi varētu man vēl atrakstīt par direktora uzdevumu un pilnvaru apmēru, jo labāk. Mājbraukumu ceļu nu noteikt ir diezgan grūti, tādēļ arī vēstule nokavējas, beigās nolēmām braukt caur Kopenhāgenu un tad ar kuģi. Ceļa izdevumus apskaitīt mums vēl grūtāk, jo nevar apsvērt ne ceļa ilgumu, ne dārgumu, nedz arī varam izzināt, cik mantu varam ņemt līdzi. Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Jūs paši noteiktu summu, jo Jums būs vairāk piedzīvojumu. Vēl otru padomu ļoti lūdzam: kā lai darām ar savu literāro darbu rokrakstiem? Ja viņus cenzē vienā vai otrā valstī, tad viņi var gadiem tur nogulēt, un mēs nevaram strādāt. Vai nevar tos pārvest diplomātiskā ceļā? Un jo vairāk šinī brīdī, kur Latvija ir vislielākās briesmās un cīnās uz nāvi par savu dzīvību un kur katra latvieša pienākums ziedot visus savus spēkus, lai dzīvotu Latvija. Un viņa dzīvos, to es zinu.

Ar sirsnīgu latvieša sveicienu.

358.

M. AFELDAM
Kastaņolā 1919. gada 7. septembrī

7.9.19.

Cienītais kungs! Paklausot Varkaļa kunga padomam, nosūtu Jums pases - manu un manas sievas, lai izgatavotu vīzas.

Esiet tik laipns un pasakiet man, vai nebūtu labāk, ja es atpakaļceļu uz Latviju izvēlētos cauri Francijai? Telegrāfa sakari ar Rīgu ir jau pārtraukti. Liekas, ka vācu baroni uzbrukumu ir jau sākuši. Es telegrafēju savam izdevējam Gulbim un citām personām, bet telegrammas atnāca atpakaļ. Pirms nedēļas es Jums aizrakstīju vēstuli latviski, kurā bija sīkākas ziņas.

Es izbraukšu pēc iespējas drīz. Tagad nosūtu Jums vēstuli arī latviešu valodā, garāku un saprotamāku.

359.

J. VECOZOLAM
Kastaņolā 1919. gada 11. septembrī

Dārgo biedri, saņēmu Jūsu vēstuli un Рубакина grāmatiņu ar daudz paldies. No grāmatiņas var redzēt, ka no tās filantropiskās amerikāņu biedrības top piekopta tautas izglītības veicināšana, apm. tautas universitātes veidā. Tāda darbība atzīstama. Tur Rubakins turpina savu agrāko tautizglītības darbību Krievijā. Top izdota arī klasiķu izvēle. Arī labi. Par izdošanas lietu aprunāties es Jūs ļoti labprāt redzētu še. Uz Berni es ar to pašu nolūku arī labprāt aizbrauktu, bet man pēc garas un atkārtotas gripas - influences ļoti jābaidās no saaukstēšanās, še pašlaik silts. Kad jūs būsat dabūjuši atbildi no Amerikas biedrības priekšstāvja, tad Jūs rakstīsat, kādā veidā mums vislabāk būtu satikties. Ka Young Man Christ[ian] As[sociation] izdod grāmatas sevišķi kara gūstekņiem un sakarā ar Sarkano Krustu, tas ļoti atvieglina izplatīšanu. - Tātad daudz labu dienu.

                        Rainis.

Exp.: A. Naglin. Castagnola - Lugano.

360.

J. VECOZOLAM
Kastaņolā 1919. gada 13. septembrī

Mīļo biedri, nepaspēju Tev vakar atbildēt: kopš svētdienas mokos atkal ar gripu - šinī karstajā laikā. Nu: Tavs atbildes raksts ļoti labs - iedevu viņu lasīt vienam vācu korespondentam (Bāzeles avīze), kurš pieprasīja man! paskaidrojumus par Latvijas notikumiem. Tavs priekšlikums uzsaukumam tāpat labs: izstrādājat projektu, un labi būtu, ka to parakstītu Tavi minētie šveicieši, varbūt piedalītos arī vācu šveicieši, jo zīmīgi ir, ka «N[eue] Z[üricher] Z[eitung]» rakstīja pate no savas iniciatīvas to labo, garo artiķeli par mums (Ansiedlung). Piem. Bāzelē es zinu dažus, kas parakstītu. Prof. Niedermans, piem. Tu varētu saturā attiekties uz agrākiem ženēviešu protestiem pret pārestībām latviešiem un prasīt no viņu puses, lai atzīst Antante mūsu neatkarību, lai negaida uz Tautu līgas vēl tāļo atzīšanu. Lai šveicieši sevišķi pieprasa no savas Šveices valdības, lai mūs atzīst par patstāvīgu valsti. Tas būs lielākais nosodījums baroniem un vācu reakcionāriem, kas mūs bendē nost. Jums taisnība: šis ir laiks, kur mums vairāk jākliedz par sevi. - Kādā veidā: vai appel à monde civilisé, vai Šveici? Es domāju to pašu abos veidos; tas atkarāsies arī no mūsu šveiciešu draugu domām. Kad mēs vieni to darītu, tad laikam būtu mazāks iespaids. Es domāju, nu steigu dēļ nebūtu jāatsakās no ženēviešu un citu šveiciešu palīga, jo vāci tik aši neies prom un tāpat tik aši neatzīs mūsu patstāvību. Novilku 200 eks. labi, naudu sadzīsim. - Vai Tu jau zini, ka M. Afelds iecelts par mūsu konsula aģentu Šveicē? Tur viņš der. Sveiks, mīļo biedri, neņem jaunā, ka sākumā uzrunāju Tevi par Jūs. Daudz mīļu labd[ienu] Tev un Tavai dārgai kundzei no mums abiem. Tavu «Jāzepu» aizsūtīju «Orell-Füssli».

                                                            Rainis.

Exp.: A. Naglin. Castagnola, Lugano.

361.

S. LŪKINAI
Kastaņolā 1919. gada 19. septembrī

19.9.19.

Mīļā, dārgā Silvij, Tu esi vislabākā meitiņa, ka Tu iedomājies man, tālajam onkulim, atsūtīt tik skaistu dāvanu, ko Tu tik ilgi esi strādājusi. Man liels prieks par to zaļo tepiķi, un es ikdien viņu aplūkošu un piedomāšu pie Tevis, audējas, un Tavas labās sirds, un mīļām bučiņām. Tantei nodevu sveicienus, un nu abi ar tanti sūtam Tev un Haraldam, un Ivaram, un visiem Tavējiem sirsnīgākās labdienas un bučiņas. Tu jau proti rakstīt ļoti glīti, atraksti tad atkal kādu reizi onkulim un tantei.

                                                    Tavs Onkuls.

362.

P. SĒJAM
Kastaņolā 1919. gada 24. septembrī

24.9.19. Sējam. Cīrihē, Plattenstr. 28.

Vai Tu brauktu ar mums oktobra beigās, vai nebrauksi šogad nemaz?

                Nagliņš.

363.

J. VECOZOLAM
Kastaņolā 1919. gada 24. septembrī

Dārgo biedri, esam še jau pilnā braukšanas uztraukumā, laižamies projām laikam jau šonedēļ. Nau vairs miera kaut ko prātīgi apsvērt, bet tā Afeldtam, tā man liekas, ka mūsu uzsaukums šinī momentā būtu nelaikā miera sarunu dēļ. Ko teic šveicieši? Gadījumā var jau arī pēc laist, kad būtu arī aizbraukuši. Uzsaukums pats ļoti skaists, kā jau Tava stila. - Tāpat ar «Jāzepu», ja Tu vari vēl ko izdarīt, labi, - es vairs nekā nepaspēju un Rīgā nodošu visu lietu A. Gulbim kā speciālistam. Mums saka, ka «Jāzepu» arī neļautu Šveicē uzvest Bībeles temata dēļ. Kā ar Tavu braukšanu? Vai brauc un kad? Līdz sestdienai atbildi vēl. Varbūt braucam tomēr vēl reizē: vismaz līdz Berlīnei vai Kopenhāgai.

Daudz mīļu, sirsnīgu sveicienu Tev un cien. kundzei no mums abiem.

                    Tavs Rainis.

Abs.: A. Naglin. Castagnola, Lugano.

364.

K. FREINBERGAM
Kastaņolā 1919. gada 26. septembrī

Dārgais draugs un biedri, nu drīz būsim kopā un strādāsim atkal mūsu darbus tālāk. Lai tik nu veselība dara savu pienākumu. Uz drīzu redzi.

Daudz paldies par «Taurētāju»!

Exp.: A. Naglin. Castagnola, Schweiz.

365.

O. GROSVALDAM
Kastaņolā 1919. gada 29. septembrī

Ļoti cienītais O. Grosvalda kungs!

Pirms aizbraukšanas uz dzimteni nosūtām Jums vēl pēdējos sirsnīgos sveicienus no Castagnolas. Jūs gan esat tas, kas aizbraukšanu dara mums tik ērtu ar rekomendācijas rakstiem, ar naudas sūtījumiem (2000 fr. saņēmu), ar visu labu gādību. Jūsu laipnā un mīļā gādībā paliek arī «Uguns un Nakts», un tad es par viņu varu būt drošs. Man bij liels prieks satikt un baudīt Jūsu īsti latvisko sirsnību, un esmu Jums par visu ļoti pateicīgs.

Daudz labu dienu Jums un Seska kgm un legācijas locekļiem.

                    Pilnā augstcienībā

                                    Jūsu Rainis.

Castagnola

29.9.19.

366.

O. GROSVALDAM
Kastaņolā 1919. gada 27. oktobrī

27.10.19.

Ļoti cienītais kungs.

Pases formalitātes mani aizkavēja izbraukt termiņā, par kuru es Jums rakstīju. Vīzas laiks pēc latviešu teksta līdz ar to būtu notecējis, taču tas neattiecas uz Šveici, jo franču tekstā nav uzradīts nekāds termiņš, un Jūsu vīza līdz ar to nav no jauna jāpagarina. Ja tad nelaimēsies, es griezīšos pie Jums un lūgšu telegrāfisku vīzas atjaunošanu.

Pirms savas aizbraukšanas es vēl gribētu izlūgties no Jums ziņas par «Uguns un nakts» tulkojumu. Mobēra tulkojumu es nosūtīju Jums. Kad tulkojums parādīsies iespiests? Un vai paredzama arī kāda izrāde? Ja radīsies naudas grūtības, tad es atsakos no savas ceļa naudas par labu lugai.

367.

O. GROSVALDAM
Kastaņolā 1919. gada 24. novembrī

24.11.19.

Ļoti cienīts Grosvalda kungs.

Uz pieprasījumu Jūsu vēstulē, vai K. Ozoliņa kgs bijis pie manis par privātsekretāru, es nupat atbildēju telegrāfiski: Je n'ai pas secretaire privé qui pourrai parler ou agir en mon nom. Desire particulier.

Tiešām bez tuvākiem paskaidrojumiem es nevaru nekā cita atbildēt. Laikam gan būs kas izdarīts vai izrunāts manā vārdā, kas tāds, par ko valdībai cēlušās šaubas. Tādēļ es vēlreiz še rakstiski protestēju, kategoriski izsakot, ka es atbildu tik par sava paša vārdiem un darbiem un ka es neesmu devis pilnvaras, nedz uzdevis K. Ozoliņa kungam, ne kam citam runāt un rīkoties manā <vārdā> vietā.

<Pēc mana uzskata vispār privātsekretārs arī nau pilnvarnieks, bet tikai> Blakus minot, mani mantas apstākļi nau tādi, ka es varētu sev uzturēt sekretāru.

Es gaidīšu drīzākā laikā paskaidrojumu, kas ir noticis, tā es varēšu tūdaļ un pilnīgāk lietu nokārtot un izklīdināt katras šaubas.