RŪDOLFS BLAUMANIS

VEKSELIS

I

-18. janvārī.
Mans kungs!
Mūsu vakardienas saruna man pilnā skaidrībā rādīja, ka tālāka satiksme mūsu starpā vairs nav iespējama. Man nekā kopēja nevar būt ar vīru, kurš nodarbojas ar dekadentiskām strāvām laikā, kad drudžaini izveidojas jauna Krievija. Vīrs, kas nogrimis estētiskos pārsmalcinājumos un kas viņos grib atrast jaunu patiesību, tas acumirkļa lielos problēmus nevar nedz saprast, nedz tiem līdz just. Es Jūsos rūgti esmu maldījies un ciešu par to sodu. Bez kauna jūtām nevaru domāt par to, ka Jums savus kaislos sapņus, savas skaistākās cerības, savas slepenākās vēlēšanās esmu atklājis Man tikai žēl, ka apstākļi man neļauj ar Jums saraut katru sakaru. Jūs esat piemirsuši, vai darījāt tā, it kā to būtu piemirsuši (kas tikpat apvainojoši), ka es Jums divdesmit piecus rubļus esmu. parādā. Es nožēloju, ka man acumirklī nav iespējams Jums šo naudu atdot. Tādēļ šīm rindiņām pielieku klāt vekseli uz divi mēnešiem un 50 kapeiku augļu, kas iztaisa vienu procentu par mēnesi. Es ceru, ka Jūs ar procentu augstumu būsat mierā. Saņemat utt.
Jūsu izbijušais pazīstamais
(paraksts nesalasāms).