RŪDOLFS BLAUMANIS

ĪSA PAMĀCĪBA MĪLĒŠANĀ

SATIKŠANĀS

Pēc šis pirmās sagatavošanās nokļūstam pie satikšanās. Tā ir tāda smalka lieta, tādēļ viņu gandrīz pastāvīgi apzīmē ar franču nosaukumu «rendez-vous» (izrunā ar aizkniebtu degunu: randē-vū). Pirmais likums te būtu tas: jāsatiekas, večiem nezinot. Pilsētās derīgas vietas ir maz apmeklētas muzejas, dārzi, bānūži. Sevišķi ieteicami ir pēdējie, jo, ja nejauši pāris nokļūst līdz bučai, tad uz perona neviens šādā rīcībā neredzēs nekā ārkārtēja.
Uz zemēm satikšanas var notikt turpat, kur pirmā tuvošanās. Tikai baznīcā jāsargājas no bučošanās. Ja pie mājām ir lapenes, tad tādas stipri ieteicamas, jo par lapenēm visi rakstnieki tik daudz rakstījuši, ka ap viņām priekš jauniem ļaudīm arvien lido tāds mīlestības svaidīts gaiss, kas ļoti paceļ jutoņu.
Zemnieku mājās puišu un meitu parastā satikšanās vieta ir klētiņā, kur meitas pa vasarām mēdz gulēt. Puišam jāsaka uz meitu, ka viņam vienam pašam salst. Ja tad meita viņam ar grābekli iedod pa pleciem vai ar mēslu sakumiem iegrūž ribās, tad tā ir zīme, ka vakarā klēts durvis būs vaļā. Šādā gadījumā tad laikam notiks bučošanās.
Cūkkūts ne zem kādiem apstākļiem nav jāizraugās par satikšanās vietu. Drīzāk tad jau govju kūts, kad svaigi pakaiši ienesti.