RAINIS

Aizsāktās lugas

ĀRZEMNIEKS

PIRMA CĒLIENA FRAGMENTS

2.10.16.

Ievada skats

(Vīrs un sieva.)

VĪRS

Kad tevi nesagaidījis! Kas tad tā par jaunu ziņu! No kā tā vēstule? No Komitejas. Ā, kad tevi parautu!

SIEVA

Kas tad tāds? Vai atkal Vērnieks prasa aizdevumu? Padzirdējuši, ka tu, cilvēks, sūri grūti pelnītu maizes kumosu nolicis priekš bērniem, te jau nāk tev raut to no mutes ārā visādi blandoņi, kas nekādu darbu negrib strādāt, bet liekas uzturēties no dāvanām. - Jeb vai būs Upmals? Tas jau arī labais, biedris tavs.

VĪRS

Ak, ko nu mels! Kāds tas Vērnieks, kāds Upmals. Ko tu aizskar goda vīrus? Tie jau priekš manis balsis nodevuši.

SIEVA

Liels labums tev no viņu balsīm.

VĪRS

Ko tu nu saproti!

SIEVA

Tad nu viņi var cilvēku gluži noplicināt. Par mūsu namiņu nupat jāmaksā procenti. Te viņi tev lien ar aizdevumu. Par ko? Kas tad ir tāds? Ko nerunā? Vai varbūt apdrošināšana jāmaksā?

VĪRS

Tu taču dzirdi, ka no Komitejas.

SIEVA

Vai tevi neievēlēja?

VĪRS

Ko tu aizskar tādas lielas? Tagad taču mūsu frakcija uzvarējusi. Mēs tik pasmejamies.

SIEVA

Biedru maksas paaugstinātas? Ko tu tā ķircinājies? Dod šur! Dod šur! - Mīļo biedri, nu jā, nu jā. Saskaņā ar jūsu laipno utt. Ievērojot laika apstākļus. - Kara liesmas apņēmušas visu civilizēto utt. Ko viņi te maļ to pašu veco dziesmu. Nu jā, karš, zinām paši. - Vispārējs posts. - Jā jau, jā jau, bet pelna taču ļaudis - arī no tā kara - bēgļi - ievietoti - ar biedrisku sveicienu. - Ko tie grib? Atkal kāda anketa, aptauja? Lasi pats, man par garlaicīgu.

VĪRS

Āre nu, lasi pati. Garlaicīgi! Pāries tev gan garlaicība. Man, vīram, viss pašam jāzin. - Bēgļi grib pie mums ievietot?

SIEVA

Kas par bēgli? Kur ievietot?

VĪRS

Kurzemes bēgli, šite ievietot, te, šinī istabā.

SIEVA

Ko tu muldi? Kad tev nelabs prāts, tad tev vēl mani jāķircina.

VĪRS

Kurzemes bēgli še ievietot! Vai nesaproti vairs cilvēku valodu? Še!

3.10.16.

Šurp atbēdzis no kara briesmām, jādod ēst, jādod drēbes; jādod pajumte, jāatrod ienesīga darba vieta. Vai neatveras plašs darba lauks? Ko? Nu tev būs sabiedriska darbība, sūdzējies, ka neesot tev.

SIEVA

Mans dievs un tēvs! (Atkrīt krēslā.)

VĪRS

Re nu, sāc jau pieminēt visus vecos glābējus! Tiksi vēl gluži ticīga, gādādama par savu tuvāko.

SIEVA

Ko tu ņirgājies, nelabais! Tie tak nau joki, teic patiesību!

VĪRS

Muļķa zoss tu. Tā ir patiesība. Šodien 12 jau viņš būs te, šī vēl nevar beigt brīnīties. Ir taču vairāki šurp saskrējuši ubagot. Vēl tik kāds stundas laiks, ej labāk sagatavo, ko ēst pusdienā. Tikai neņem par maz ēdamā, tāds ēd daudz, kas atbraucis še tālu ceļu. Tur viņam mājās arī viss dārgs, te nāk mūsu lētumā izēsties.

SIEVA

Kāds lētums mums! Maize gandrīz divreiz dārgāka, gāja trīsreiz; visu uzpērk uzkupči un aizved karotājiem. Bagātie top miljonāri, un mēs, nabaga ļaudis, paliksim vēl bez maizes kumosa.

VĪRS

Nebēdā nekā, mēs jau arī neesam tāli no miljonāra. Dzirdēsi pati no bēgļa, ka mēs dzīvojam kā ronis pa taukiem.

SIEVA

Ta' jau būs jāiet tūliņ uz tirgu. Varbūt vēl būs kas dabūjams. Es cerēju šodien iztikt tāpat lētāk cauri, šonedēļ bij tik lieli izdevumi. Kur tu nu dieviņ. Kur tu nu, cilvēks, uzklūp kā siseņu bars.

VĪRS

Siseņi! Jānis tas Kristītājs barojās no siseņiem un medus; palūko, varbūt šo sezonu siseņi lēti.

SIEVA

Āksts tu nolādētais, es klukstu kā vistiņa, šis vēl mani mēdīs. Teic, tu gudrenieks, ko tad lai dara. Ē-ē!

VĪRS

Klusi!

BĒGLIS

Labdien, mīļie, cienījamie kungi! Atvainojat par traucējumu jūsu ģimenes sarunā.

VĪRS

Kas jūs esat? Ko jūs gribat? Kā nākat še iekšā bez piezvaņas?

BĒGLIS

Cienžēlīgais kungs, durvis bij vaļā, es zvanu 2 reizes un, kad dzirdēju runājam, tad nācu iekšā, piedodat par traucējumu.

VĪRS

Tu arī nekad durvis neaizslēdz! Katrs var nākt un ņemt pie mums, ko grib.

BĒGLIS

Lai dies pas, lai dies pas, mīļais kungs, ka mans pirksts piedurtos pie cita mantas. Man mājās bij pilnas visas pažobeles.

SIEVA

Tad būs bērni atkal atstājuši vaļā. Vienmēr tiem jāskraida uz sapulcēm un kursiem, un nez ko.

VĪRS

Bet ko tad jūs īsti gribat?

BĒGLIS

Cienžēlīgais, neņemat jaunā; ne sava prieka dēļ nāku, ļaujat roku pabučot.

VĪRS

Nau vajdzīgs. Runājat jel skaidri.

BĒGLIS

Cienīgā lielmāte, aizliekat jūs par mani labu vārdu. Neliedzat jūs savu roku man, nabagam vīram. Bij reiz, ne tik sen atpakaļ, kad man pašam rokas bučoja.

SIEVA

Ko tad jūs lūdzat, kādu dāvanu? Te tik daudz nāk tādu lūdzēju, nepaspēju vairs dot no savas saimniecības naudas. Bet jums tāds godīgs izskats.

BĒGLIS

Cienījamā kundze, pateicos par jūsu labo sirdi un par labām domām par mani, bet nabaga dāvanu ņemt es - atvainojat . . .

SIEVA

Kas jūs par savādu nabagu, neņemat naudu.

BĒGLIS

Es neesmu nabags.

VĪRS

Ak tavu dienu! Tas jau būs tas uzsūtītais bēglis!

BĒGLIS

Es no Kurzemes, Branguļu Auļu mājām, no talseniekiem. Jūs jau arī no Talsiem.

SIEVA

Vai man, vai man!

VĪRS

Redz nu, kādēļ tik lepns! Tas jau nau nabags; tas jau jāuzņem kā liels viesis; no pašiem Kurzemes bagātiem pelēkiem baroniem.

BĒGLIS

Pret mani jūs tagad esat krējums.

VĪRS

Ko teicu? Lūk, mūsu miljonārs! Tam jau tu nedrīksti dāvāt desmit kapeikas, bet jāaizdod 100 rbļ. Mēs jūtamies ļoti pagodināti no jūsu apciemojuma. Kā tad stāv ar kviešiem? Kā iet cienmadāmai un jaunkungiem?

BĒGLIS

Kvieši nodedzināti, sieva pazudusi, dēli krituši karā.

VĪRS

Ā, atvainojat.

BĒGLIS

Nekas, nekas. Nau man neparasta tāda runa, kopš pats tiku par bēgli svešniecībā. Komiteja mani raidīja pie jums.

VĪRS

Jā, jā, es saņēmu nupat vēstuli no Komitejas; jāaprunājas, kā jums varētu palīdzēt.

SIEVA

Jūs varbūt vēlēsaties pirms ko iebaudīt, pusdiena vēl nau gatava. Vēstulē teic, ka jūs būšot tikai pēc pāris stundām. Jāaprunājas, kas ķēķī. Jāklāj galds. Nez vai meitene mājā.

BĒGLIS

Ko nu tik daudz pūlēsaties, kundze. Es jau 2 vietās biju, nebija mājā, tad atnācu še.

VĪRS

Lai iet ķēķī vien, man arī nau laika tagad runāties, jāiet darbā.

BĒGLIS

Iešu, iešu, manis dēj nedarat sev uztraukumu.

*

VĪRS

Es saprotu gan, kas tās par intrigām: uzsūtīja taisni man virsū, zin, ka es necieešu to bauru būšanu un ka man sieva no labākas zortes. Tādēļ, ka es dabūjis balsis vairāk. Tik zema atriebšana. Bet pagaidat, cik ilgi jūs būsat tanī priekšgalā.

*

SIEVA

Ak tu debesu tētiņ, tu debesu tētiņ, - ak, es tanī uztraukumā apmulstu, es zinu, ka tu necieti - ak tu mūžiņ, nu ir klāt! Cik vecas drēbes! Nebaltā diena!

VĪRS

Ko tu tik aši atskrēji? Atstāji vēl vienu pašu, nekas nau aizslēgts.

SIEVA

Tur jau ir mūsu mazā, nupat atnāca no bērnu biedrības. Pilnu galvu tur tiem pierunā, pēc ķēķī neprot ne kafiju uzvārīt. Es jau tev vienmēr esmu teikusi.

VĪRS

Zinu, zinu, ko tu vienmēr esi teikusi. Bet saproti taču, ka es kā rajona pārlūks nevaru atrauties no sabiedrības.

SIEVA

Skrēju aši šurp pārrunāt, ko nu darīt. Uznāca tik agri, ka nepaspēju ne vārda pateikt.

VĪRS

Kas izsalcis, tas jau aši nāk.

SIEVA

Kam taisni mums tāda nelaime uznāca, ko dievs mums uzsūtīja.

VĪRS

Uzsūtīja ne dievs, bet Pētersons, kurš mani ievēlēja.

SIEVA

Kam tev vispār vajdzēja iet tanī Komitejā? Lai nu biedri, bet taču ne tādiem necivilizētiem. Varēji iestāties tieši vācu frakcijā, kas tad te jāmeklē? Tu taču vācietis esi.

VĪRS

Tur viņiem ir savi, tur jau mani nevēlēs.

SIEVA

Ievēlēja, nu, kāds tad nu labums? Uzlaiž tādus izēdājus. Tādēļ, ka tie tavi radi.

VĪRS

Kas par radiem? Pilnīgi svešs.

SIEVA

Tas vārds taču izklausījās pēc tavējā. Kāds tu talsenieks? Tu taču no krieviem. Tad vajdzēja savu vārdu pilnīgi pārtaisīt. Taču mūsējie. Nu tādi radi rodas, kurus neviens nepazīst; tik prasti.

VĪRS

Es tev teicu, nau radi. Ko tu stājies man virsū?

SIEVA

Alga viena. Tad slimāk nekā radi. Par ko svešus jāuzņem? Kas tev daļas gar Kurzemi? Tu neesi baurs. Ko viņi pretojas, kad mūsu karaspēks viņus atsvabinot no jūga? Ko iet bataljoņos? Viņi mums sveši. Kam viņi mums jāuzņem? Saki to man.

(22931/4-5)

RADĀMĀS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMI

1.10.16.

I

Bēglis no Kurzemes ievietots pie viņa. Uztraukums ģimenē. Sieva vāciete: Es domāju, ka tu jau ticis vācietis. Nu nāk tavi radi. - Nau radi. - Alga viena, slimāk nekā radi. Par ko sveši jāuzņem? - Beļģi, serbi. - Jā, beļģus katrs pazīst, kas par ļaudīm. Serbus nevajdzētu arī uzņemt. Mežoņi. Nu, vēl nez kādi latvieši, kas nekad nau dzirdēti. - Es jau arī latvietis. - Pirmā dzirdēšana. Vienmēr biji vācietis, kaut arī ne pilnīgs. Godīgs sociāldemokrāts nevar būt latvietis, šovinists, patriots, cara kalps. - Es jau arī nepastāvu uz latvietību; to tik dara mazenieki un nodevēji. - Ko tad šos bēgļus uzņem? Lai cars viņus apgādā, kas tev daļas? - Partijas biedris. - Kur apliecība? - Nu, taču cilvēks. - Lai iet pie bagātniekiem. - Tie nekā nedod, lai ejot pie sava tautas brāļa. - Kas par brāli? Saki, ka esi vācietis. - Ko nu, zina taču savējie, ka es latvietis. - Nu atsakies. - Es teikšu, ka nau vietas.
Bēglis bučo rokas. Sievai patīk. Bērni izbīstas no rokas bučošanas. Tā dara vergi. - Vīrs aprāj: nau vajdzīgs. Par velti. Te nau telpu. - Tā jau domāju. Visi saka tāpat. Tad jau riktīgi vāci un žīdi labāki cilvēki. - Ar dievu. - Tikai kā es sarunāšos? Neprotu - dodiet bērnu līdzi, lai parunā. - Neprot latviski. - Ā, ta jau, ta jau, ta jau. Kur nu bagāts cilvēks pratīs bauru valodu. Apglauda. - Sieva: Laid bērnu mierā! - Iet un sāk raudāt. Zēns ņems savā istabā?

* * *

Saruna ar zēnu: Govis mīkstākas. Tur, mājās, visi runā latviski, zēni lec ķekatās.
Dzied «Pūt, vējiņi!».

* * *

- Ko niekojies? - Sieva: Viņš maitā bērnu: - Te ir raksts no Komitejas: jāpieņem mums; citi pieņēmuši. Sieva: Bauris tu esi un paliksi. Pretīgi. - Fui! Latvieši. Patrioti.

(22931/1)

30.9.16.

II

Guļ. - Ko viņi tur mājās tagad dara? Tikuši par cara kalpu patriotiem. Avīzes mums nau. Bataljoni. Draud visu tautu iznīcināt. - Kas par to? Būs sociāldemokrāti. - Ko dara Doriņa? Vecais tēvs būs vecs ticis.

* * *

Sapnis: Jāņu svētki: zaļumos, zālēs, sieri, skāba putra. - Ak, cik garda. Pats un Doriņa. - Neproti ēst sieru un skābputru. - Piepeši sāk degt, uzbrūk, nolaupa Doriņu. - Glāb, glāb! - Es esmu tāli. - Nāc ar laivu pāri. - «Pūt, vējiņi!» sāk dziedāt.

* * *

Ieskrien puika. Modina. - Vai tu dziedāji? - Kā es? Es taču guļu. Ko tu modini? - Bet kas tad dziedāja? - Nu, būs tas vainīgs.

* * *

- Ko tu muldi pa nakti? Labi tevi uzņēmu, tu mieru traucē.
Kurzemnieks, es nevainīgs, muld. - Ko, tu vēl pretī runāsi?

* * *

Ienāk sieva. - Ej, ārā, blandoni! Izdzen arī sievu. Ak, briesmas. Lieli pašpārmetumi. Tiklīdz guļ, nāk miegā: Doriņa, bēglis, partija.

* * *

Fui! Nodevējs! - Sauc zēnu: Vai tas ir tik briesmīgi? Ja 1905. g. Bet tagad? - Klusi! Gribēju iet atriebt. - Vāci mūs atsvabina. - Un šis atbēdzis. Šis ir blēdis. Krievi padzinuši. Vāci labi? Klusi!

* * *

Sauc bēgli: Es negribu: labāk uz ielas gulēt nekā tādi traucēkļi. Latvietis latvietim velns. Briesmīgā izmisumā. Sakauj bēgli.

* * *

Sauc sievu. - Nezin, ko teikt. - Nelaime atnāca mājās līdz ar bēgli, - Apmierinot dzers kafiju. Sasit traukus. Aiziet.

(22931/2)

30.9.16.

III

Sieva ar bērniem neatnāk. Bēgļa dēj darbā. Fabrikā jāiet. Bērns: Nau fabrikā. Izmeklē papīrus, sūta uz policiju.

* * *

Atnāk: Jābrauc partijas dēj. 3 dienas maksā Komiteja. Atvadās pārāk jūsmīgi. - Kur tu brauksi? - Mēs uz Krieviju! - Kā zini?
Sacīkste: Tu nokāvi manu dzīvi. - Komiteja arī. - Nodevējs! - Es pret caru cīnīšos, kur viņš ir, ne te tukšumā. Lai nāk labums tautai. - Kur paliks labā dzīve? Es būtu namiņu pirkusi. - Paturi visu tu. - Kas vadīs? - Prec' citu. - Bērni. - Mums mantojums, Komiteja.
- Vai tik liels ir tas patriotisms? Nezinu.
Māju drāma. Bēglis devis bērza zariņu. - Sieva saplosa. Nu jāiet pēc cita uz mājām.

* * *

Skrej uz Komiteju, lai nelaiž; nedod pases.

* * *

Ar dēlu viena. - Dēls, kur nu tēvs? Nu tu man tēva, vīra vietā. Tēvs jauns, atstāj. - Nē, grib tik bērza zariņu, sauc atpakaļ. - Ej, sauc! Nes zariņu.

* * *

Dēls: Nevaru panākt, iešu uz kuģi. - Ko tik daudz ņem? - Es iešu līdzi. - Dēls! dēls! dēls!

10.10.16.

Nobeidz ar: Kad tik nevajdzētu nākt atpakaļ šurp.

(22931/3)