RAINIS
Aizsāktās lugas
DIEVS UN VELNS
RADĀMĀS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMI
11.10.10.
Vīrs no velna māliem. Dievs iepūš dvašu. Sieva no ribas, ar mālu apkārt. Dievs iepūš caur nāsīm dvašu, vīrs caur muti, velns caur pakaļu.
* * *
Daugavas rakšana.
* * *
Velna govju atņemšana.
* * *
Ievads: no haosa saule ar planētām, tad zeme, kura parādās I cēlienā.
Beigas: pēc «Mūžības drāmas» izdzisusi zeme, viena zvaigznīte, tad sadursme un
jauna celšanās.
Dievs un Velns ir brāļi - spēkoti brāļi.
(121058/27)
l1.12.14.
Velns vecāks, dzīvo zemē iekšā, tur siltāks, jo bez debess kā ziemā atsalst.
Dievs, izdzīts aukstā zemes virsū, taisa sev debesis. Tad arī Velns. Ķildas. Velns
izlaiž zemes virsū savas govis. Kam augļi virs, kam zem zemes. Aiz debesīm saule, aiz
saules Liktens, vecais.
(121058/19)
11.12.14.
Dievs un Velns brāļi.
Apžilbušas acis, uzvilcis debesi uz [?] zemi. Ezis licis zemi saraut. Dabūjis adatu
kažoku, kuram pat Dievs pats nekā vairs nevarējis padarīt.
(121058/23)
11.12.14.
Dibināt latviešu mitoloģiju, salasot gabalus no vecām teikām. Tā darīja Eshils,
arī vēlāk dzejnieki.
I cēlienā pirmatnēja zeme, Dievs izdzīts salst. Dievs - Prometejs. Monologs. Dievs sit
rokas sildīdamies, lieli pērkoņi. Iznāk Velns, smejas: Cik man labi, nolūdzies, tad
vari nākt atpakaļ. Dievs: Nē, pats sev ierīkošu.
II Debesu un zemes radīšana. Ezis no zemzemes. Daugavas rakšana.
III Velns atnāk un apskauž. Kā vecākais grib atņemt. Ķildas. Rada sev palīgu. Velns
arī ņem daļu vai rada kazu. Jānis Vīrs. Abi ar Dievu nogāž Velnu, iedzen zem zemes.
IV Dievs, no Velna apmānīts, pats apmāna Vīru. Tas nu saceļas pret viņu. Nu rada abi
Ievu, arī Velns palīdz, arī grib savu daļu; dod pakaļu. Vīrs aizmāna Dievu aiz
debesīm.
(121058/24)
12.12.14.
Dievs iemin Velnu zemē ar kreiso kāju. Uzmauc katliņu galvā.
* * *
Velna govis, no Dieva zagtas - ir pirmidejas, kuras padarījis dzīvas Dievs, pārveidodams kā dzejnieks.
* * *
Velnam zeme ir nama jumts. Dievs uz tā jumta uztaisa citu jumtu - debesi.
* * *
Ģēnijs atrod jaunu, bet tas ar laiku top par šablonu, stāv ceļā vēl jaunākam. Dievs apspiež Jāni, tēvs dēlu. Īls beigās padzen Dievu ir no zemes: vecumā Dievs atkal uz jumta padzīts sēd.
(121058/25)
4.11.16.
Vai šķiet 1) «Dievs un Velns» un
2) «Jānis Vīrs». Ja otrā temats ap Ievu?
Kur šķiet? Kur Dievs un Jānis uzveic Velnu.
Kur beidzas otra luga? Kur Jānis Vīrs nošķir Dievu no zemes, no radīšanas, pats rada
Ievu.
(121058/21)
4.11.16.
Vīrs: Lai jūs abi neķildotu, es dzīvošu jums vidū. Klausīšu abiem un izdabāšu abiem. Jūs man par šķiršanu maksājat.
(121058/22)
6.11.16.
Dievs rada viru sev par palīgu pret Velnu. Nespēj veikt Velnu. Garš laiks. Ar viltu
piedabū arī Velnu pie radīšanas. Kamdēļ vajga?
Dievs dod dzirksteli saules vīra radīšanai.
Saules un liktens dēli Velns un Dievs.
Zeme atdalīta meita. Liktens tēvs un Laimas meita. Laima Dieva meita?
Velnam dota saules un zemes pirmatnējā uguns, svelmaina, dūmaina. Dievam mazāk, bet
balta vēlāka uguns.
Velns no zemes uguns rada lopus ar spalvu. Dievs rada cilvēku bez spalvas.
«Cil» - celies, cilājies, cilis no Dieva.
«Vēks» - velies, vākies vai vēkš! - no Velna.
Velns lūko uz mieru gulēt peklē, ceplī, zeme kā liela pirts, iekšā - ceplis, pekle.
* * *
Dievs un Velns 3 daļās.
I Dievs un Velna radīšana.
II Dieva un Velna ķildas, pasaules un cilvēka radītne.
III Sievas radītne; cilvēka neklausība, grēku plūdi. Iedoņa, šļūdons.
Dievs grib iznīcināt cilvēku ģinti, kura sākusi pati sevi radīt. Dievs grib būt
atkal labāk viens.
Kad Dievs rada cilvēku, Velns - mērkaķi, pret sievieti - morieti vai kazu.
Sieviete veic.
Lielā čūska ap pasauli, Dievs tai iedur, liek kustēties, tad plūdi un ledus.
Dekorācija lielā.
(121058/15)
6.11.16.
Pasauls radīšanas modernā teorija jālasa.
Dievs un Velns pirms ledus laikmeta.
Īls pēc dilūvija.
Kur iziešana no āriešiem?
Jauns ledus laikmets dzen ap 3000 g. iet uz dienvidiem. Vai tas Īla temats?
Kur milžlaika beigas?
Īls uzveic.
(121058/18)
1.2.18.
1. Pirmradne. Laima. Saule. Velns un Dievs.
2. Dievs aplaupa Velnu. Cilvēka radne.
3. Pasauls radne. Dievs ierīko jaunu pasauli uz jumta. Daugavas rakne.
4. Vīrs aplaupa Dievu, kā tas Velnu, atviļ kustoņus, putnus. Vīrs par Dieva
kustoņiem.
5. Vīrs un sieva.
Kurbads, lāča dēls, Velna dēla dēls, padzen galīgi Dievu no pasaules jumta.
1. Cilvēks ierīko jaunu pasauli.
2. Cilvēks apriebj sev, karo pret sevi.
Visums atgriežas atpakaļ par pirmavotu.
Saules, t. i., «Mūžības drāmā».
«Mūžība» arī būtu lieldarbs?
(121058/14)
2.2.18.
1) Sākums: pilna ķilda starp Dievu un Velnu.
2) Atķer uz pirmradni: kurš vecāks.
Kam lielākas tiesības.
Kas zina vairāk.
Tātad arī sacensības (bet tas ir «Kurbada» III cēlienā).
3) Līgums. Ķildas gals. Dieva uzvara.
4) Jaunradne pasaulei. Velns maisās iekšā.
5) Dievs rada cilvēku palīgam.
Apmāna abi un veic Velnu.
6) Otrs līgums.
7) Daugavas rakšana.
Vīrs, uzraugs, noviļ kustoņus, apmēmina augus.
8) Ievas radne. Vīram vajga palīga.
9) Uzvar Dievu, kā šķīrējs abus noraida no zemes.
Jaunradne atkal, nu no Vīra.
10) Cilvēka neklausība un izdzītne.
(121058/13)
2.2.18.
Zeme irdena. Velns laiž dūmus Dievam virsū. Zemē
iegrimst, ko Dievs iestāda. Ezis liek saraut zemi cietāku ar lielo čūsku.
(121058/17)
niknums
augstība
humors
Velns - feodālisms, Dievs - kapitālisms, cilvēks - tāļākais.
Velns - īsts muļķis, pulku junkurs.
Māla piku Dievs pūš pa degunu, Velns pa pakaļu. Dievs no sevis norauj gabalu miesas,
tas ir tas māla piks.
Dievs pats Velna dēls, tā Velns lielās. Titāni un Ceisa dzimta.
Pirms dzelžu vīri, tad zelta vīri (feodālisms, kapitālisms), tad dimanta.
* * *
Jupis un Pērkons. Cilvēks - Vīru Jānis.
Vīrs: Kur tie citi? Labāk pulkā, rājas, dabū sitienus. Ka tā iet no paša sākuma,
kā būs tāļāk? Tiek apspiests un kalpināts no abiem, dzen darbos, sev par kalpu
darinājuši līdzi citiem lopiem. (Kā lopi radīti?)
Viņš redz, ka skaudība abu starpā, un sāk to izlietot. Dievs atņem Velnam lopus, bet
Vīrs lopus padara par māju lopiem, sāk slaukt, apmāna tā Dievu, musina lopus, kamēr
lopiem tiek atņemta valoda, bet arī šo apstākli izlieto savā labā, lopus apspiež,
uzkūda Velnu pret Dievu, lai taisa sev arī cilvēku, jo šis esot Dieva radījums un
kalps. Velns taisa sievieti, kura palīdz vīram.
- Vai re, tu jau sieviete? Kur ta! Vai gribi mani precēt? Par ko ne. Bet tu jau
plikadīda, tev nau māju. Ir, Dieva mājas atņemšu, lopus uzmusina nākt pie viņa.
Lopiem tiek atņemta valoda, t. i., runas brīvība. Mēs nesaprotam viens otru. Daudz gan
kliedz, bet tik: Mem, mem, maza zāle.
Velni paši naudu zog, ap to plēšas.
Par ezi un citas zvēru pasakas, kur ir radības temati.
(121058/20)