RAINIS

Aizsāktās lugas

LATVIS - ARISTOFANS

RADĀMĀS DONIAS

31.3.11.

                                                                    Temats drāmai: Komēdija
Vecā latviešu dievu pasaule, arī izdomāta.
Morituri pret [1 nesalasāms vārds].
Zelta teļš, pelēkais barons, melnais, kalps un strādnieks (Andrejs un Mariņa?).
Zelta teļam apkārt tehniķi, zinātnieki, mākslinieki, dzejnieki un kalpi.
Olimps ar saviem dieviem arī, kā vadons visiem morituriem. Viņi un latviešu dievi pazaudē, bet piemiņā paliek mūžīgi, kā paraugi.
Zelta teļam kristīgie dievi, arī barbari, pret tiem pazaudēja olimpieši. Tagad tie pazaudēs pret strādniekiem - barbariem.
Lai tagad senie varoņi palīdz strādniekiem un dievi kungiem.

(121058/35)

14.3.13.

Pērkons ar cit1em dieviem atnāk uz Jāņiem, uz tautas sapulci. Tā aizliegta. - Ā, uz Zinību komisiju. - Nelaiž iekšā; nau melna apģērba. - Nu, mēs jau uz svētkiem balti. - Frakas nau. - Nozagta. - Ko? Gribi mūs apsmiet? - Kas jūs pazīst? - Vai tad tu nepazīsti? - Kas jūs ieved? - Pats iešu, neesmu vērsis. Pērkons - krustāmvārds. - Nu, lai ir krustāmvārds. Viens ir veiklais,
modernais dievs, Laika gars.- Pērkons grib spert. Sapulcē aizmieg. Aiznes uz muzeju: Viņa priekšā izskaidro, ka nau un nau bijuši tādi dievi.
Lai iet atpakaļ. - Paslepus paliek. Pērkons par dzelzstirgotāju. Ideāls par redakcijas locekli (jo prot locīties).
Apkārt kāda moderna intriga kā «Vasarnakts sapnī.»

(i21058/38)

Kori: dažādas partijas, kuras sastāda tautu vai frakcijas partijā.
Spiegi un streiklauži tiek pārdoti kā retuma lietas uz ārpusi, Eiropu.

(121058/37)