RAINIS

Aizsāktās lugas

MALĒNIEŠI

RADĀMAS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMI

2.8.11.

Skati

Agrāka vienprātība.
1. Nolemj sapulcē celt namu.
2. Namā nes gaismu iekšā.
3. Vecākā vēlēšana, sacīkste pantos. Vārda pārtaisīšana. Kāju samainīšana un kaušanās.
4. Tiesas sēdes.
5. Skolas. Nirnbergas traktiers [?]. Sūtnis pēc prāta paliek sēdot. Gudrība maisos pērkama, bods. Sāls sēšana nātrēs=sociāldemokrātija. Gaida uz reformām.
6. Pārvaldība. Komisijas (cf. «Apdziedāšanās dziesmas». Taupība, kas nomin druvas. Palīdzība, kas nocērt saknes. Mazgāt liedz.
7. Blēdis arī top godīgs.
8. Valdības saņemšana, uz koka zirdziņiem.
9. Goda mielasts.
10. Ļaužu svētki.
11. Žurkas pārmāc. Runcim piesien uguni pie astes, lai redz Žurkas.
12. Cūkgans un cūkgane, intrigas starp partijām.

(22824/25)

2.8.11.

Reiz blj laiks, kad Māmuļa bij jauna; malēnieši pūlas to uzturēt, kas jau pārdzīvojis. Jaunu iztaisīt no veca; to ņemt par pamatu visam.
Pretspēle: Šalks viņu starpā, kas dzen uz vēl lielākām muļķībām. Starp feodāļiem (Veinbergs un burž. «Dzimtees Vēstnesis»).
Cīņa ne pret jauno, bet pret mēreniem - muļķiem, pret «Dzimtenes Vēstnesi». Jaunie tik noskatās un ielaiž runci, kuru dzīdami nodedzina namu.
Sarunas.
Izredzes idejai. Utopija, turp aiziet mācīt!?
Sīkumi: Apgaismība un izglītība vajdzīga ? ? la J. Alunāns, Kronvalds, vecmodīga, tautskolotāji.
Liberāls: Gaisma, patiesība, darba lētums.
Prātīga rīcība.
Būvējot blēdis noņem lakatu, kas apzīmē plānu.

* * *

Vecākais, kurš gudrākais. Gudrākais, tagad dzejnieks.
Veča sieva lepna.
Vārdu pārtaisa, jo M. Siliņš pierāda, ka. nākam no indiešiem.

(22824/20)

Witzeburg. Videnieši, ne Malēnieši
Sīkie žagariņi, paši dega, paši pūta.
Petīcija, lai nedod balsstiesības.
Kāju samainīšana un kaušanās.
Tiesa. Par ko? Klassenjustiz. Maizes klaipu, malku, lielu švindleri.
Koku novelšanai nevajga nemaz tik lielu pūliņu, tāpat iet vieglāk.
Ideja par vienprātību, agrāk bijusi.
Egoisms, aiz kura dara muļķības.
Gudrības bods. Gudrība pērkama maisos: izglītība, diplomi (vizītu atpirkšana priekš studentiem).
Pretrunas: iznīcina savas ražotās mantas, attīsta savu pretnieku, pārdod ieročus.

* * *

I Nolemj celt namu un vienprātību. (Agrākā vienprātība.)
II Namā gaisma, vēlēšanas, tiesa, pārvaldība, skola.
III Ļaužu svētki, mielasts.
IV Posts nāk redzams, žurkas, nātras.
V Runcis.

* * *

I Klajums pie liepas.
II Nama iekšpuse.
III Atceļama siena.
IV Klajums.
V Nams.

* * *

I Sievu sapulce, atnāk vīri, nolemj namu celt un vienprātību, nekalpot citiem, nemaksāt kalpiem - nodibināt nelīdzību, lai neuzbāztos citi.
Noplēst veco (krogu?), jo tas tāds kā visi nami. Bet te vajga parādīties tautas atsevišķām īpašībām, dvēselei, kāda tik ir latviešiem vien.
II Brīnīšanās par tumsu, apskata, tad skats uz cepures, lai redz katra činu. Spriešana. Gaismas nešana.
Ceļnieks, dzirdīšanas maksa. Vēlēšanas, partiju strīdi, gāzt tos, kas aizmirsuši logus, vecais vecs palicis aiz bēdām par vecā nīkšanu, gluži muļķis.

(22824/24)

Jau I, II vajga būt partijām. Pretspēle.
Vienmēr kaunas, ka izdarījuši muļķību.
Baidās, ka nemanītu, ka viņu muļķība tikai pieņemta.
Apmierina, ka ir gan dabiska.

(22824/21)

II

Tiesneša krēsls aiz krāsns.
Lieli vārti durvju vietā, lai var ievest valsts sienu.
Skali uz cepurēm.
Katram savs logs.
Krāsns.
Nātru smēķēšana.

(22824/22)

III

Atstās vecās tiesības, ja vietnieks varēs atbildēt ar pantiem.
Atbrauc ne zemes tēvs, bet gorodovojs vai vagars.
Ar pantiem ir bijis pārpratums: likuma panti, un viņi, moderni būdami, domājuši dzejas pantus.

(22824/23)

Nepareizas saimniecības dēļ vairojas žurkas un smūdži un nezāles, nātras.
Maliene - Vidiene, Serdiene, Prātiene.
Mazs miestiņš, kā Latvija maza tautiņa.
Gudrība veca un pāršķērmējusies.
Grib to reformēt, padara vēl ļaunāk.
Nogrimst sīkumos: maza tautiņa, mazas idejiņas, krāmu tirgi, pasauls tirgus, rūpniecība, mašiņu saimniecība, kosmopolītisms.
Vienprātība tāda, ka mūsu prāts vien lai valda.
Visur par padoma devējiem bijuši: t. i., sulaiņi, muižkungi, vagari.

* * *

Mums ir savs Homērs, Heine, Jakobsons, dievs, savi žandarmi, muižnieki, nēģi, kādu nekur nau. Latviešu laši (latviešu vārds no turienes cēlies).
Pašiem nau Schildbürgeru.
Visur dzeršana pēc visām sēdēm.

* * *

Ceļnieks tas pats blēdis, atkal pēc atnāk pārģērbies: Vai esmu tas pats, vai tad tā pate cepure? Cilā citiem cepures, katram sava un vienmēr tā pati.

(22824/19)

Raksturi

Reakcionāri: niknais, līdējs; muižturis, bankas direktors Šenkers.
Pilsoņi: piekāpīgais; abpusīgais, pazemīgais, inertais: bankas direktors, saimnieks, advokāts, ārsts, namnieks.
Kalpi: vienaldzīgais, noskatītājs, nerrotājs, aktīvais.

* * *

Doti raksturi.
Vecais priekšnieks. Cūkganis, Ceļnieks viltnieks. Šalks. Cūkgane.

(22824/18)

Latviešu muļķības

Vienprātības meklēšana - paklausībā.
Vecmodība.
Verdziska pazemība, bailība no kungiem; klausīšanās uz autoritātēm.
Politika caur līšanu.
Maziskums: sīkbirģelība, pašnievāšana.
Dzeršana.
Lielīšanās ar savu labumu.
Šovinisms, reizē lielās un zemojas.
Inflantes atstāšana.
Kārkluvācība un kārklukrievība.
Mazs egoisms, aiz kura dara muļķības.
Pabalsta savus ienaidniekus aiz egoistiska pašlabuma.
Uzpūtība par ģēnijiem.
Pakaļķēmošanās vāciešiem un krieviem.

(22824/27)