RAINIS

Aizsāktās lugas

REVOLŪCIJAS DRĀMU CIKLS

RADĀMĀS DOMAS DRĀMU CIKLAM

3.12.12.

Tēmi
I Rousseau
II Robespierre sabrūk iekš sevis, runātājs un avīžnieks, ne darītājs.
III Napoleons. Michaelis sabrūk fantāzijā vai spiests iet, kaut gan redz, ka nebūs labi. Trīs revolūcijas etapes.

(121057/80)

7.5.14.

Marksa šķiru cīņas teorija uzbūvēta uz franču revolūcijas notikumu studijām.
Līdzīgs ienākums nenosaka līdzīgus klasu uzskatus un līdzīgas politiskas intereses.

(121057/82)

1.4.17.

Ir iespējams Corday, kad ņem viņu kā vienu drāmu
ciklu: Revolūcija.
Marat
Corday
Dantons
Robespierre
Vajaga sākumā vēl vienu. Corday būtu viduspunkts, it kā III cēliens: tā krīze.

23.5.13.

Marats
Marata gals
Dantons
Dantona gals
Robespjēra gals
Hebertistu gals
Marata otrs gals
Žirondistu otrs gals

* * *

Karalības gals
Konstitucionālistu gals
Žirondistu gals
Anarhistu gals
Mēreno gals
Diktatūras gals

* * *

I Revolūcijas sajūsma
Luija gals
Žirondas gals
Marata gals
Hebertistu gals
Dantona gals
Robespjēra gals
II Sajūsma. Napoleons
Beidzas ar 1802. g., pasludina par ķeizaru, atgriežas uz veco valdību.

(121057/58)

24.5.17.

Ja nodala visas drāmas kā nāves, tad iznāk vienmuļīgi. Piemēram, hebertistu gals gluži tāds pats kā dantonistiem.
Varbūt rādīt, ka ļaudis nogurst, neaizstāv savus draugus un sevi. Tāpat kā Dantons sevi neaizstāvēja.
Komūna kā varone, ne hebertisti jeb proletariāts? Jeb vai kā dantonisti I drāmas sastāvdaļā? Bet proletariāts!
Jeb kā proletariāta ciešanu drāma?
Jeb kā sociālisma mekles drāma? Viss jau no proletības.

(121057/83)

28.11.17.

Revolūcijas drāmu cikls

Marats
Corday
Heberts
Tauta III drāmā viduspunkts, augstākā pakāpe, krīze.
Dantons
Robs
III 1793. satversme, Marata diktatūra. Prāta reliģija, fantāzija vistālāk, arī sociālisms vistālāk.
Marata uzvara pēc nāves. Tautas uzvara. Pretnieku intrigas: pret Komūnu.
Bez Marata tauta neprot sevi aizstāvēt. Tauta piekususi, kad krīt Heberts. Nu kritīs arī citi, paši uzveicēji.

(121057/31)

ROBESPJĒRS

RADĀMĀS DOMAS

11.2.14.

N. pie Robespjēra. Jauns cienītājs un skolnieks, kautrīgs.
Demokrātiskas valdības princips ir tikums un briesmas, līdzeklis ievest tikumu.
N. Valdība pate ir mērķis un tikums, un briesmīgi
līdzekļi.
Netikums līdzeklis uz tikumu.
Tikums ir mana griba.
Pilsonis Robespjērs un zemnieks N.
Tikums ir mantu raust.
Tikums ir slavu gūt.

(121057/11)

24.2.14.

1760. Rousseau iespaids sākas: mātes grib pates zīdīt - rodas varoņu ģenerācija: žironde, Robespjērs, Dantons, varonīgās armijas.
1770. Rousseau iespaids uzvar, Voltaire proceses, sievas top iekšīgas un klusas, doma par nākotni laba, lai bērns top labs un liels.
Plūtarhs, Contrat social.
Dzimst ģenerāciju ģēniji: Napoleon, Foureir, Saint-Si-mon, Cuvier, Geoffroy, Ampēre, zinātnieki, atradēji.
Stipra mīla uz lietu un personu pie sievietes. Salīdzina Plūtarha vīrus un dzen savus būt līdzīgiem. Mīla un kaislība, un jūtas visur, arī pie Robespjēra.
Visa sabiedrība deg. Lieta un persona saplūst kopā.
Mr. Macaulay statua baznīcā kā brīves dieve ielikta no ministra Williama.
Decembrī 1393, sākas cīņa.
Jau pirms Dantona nāves: cīņa ne vairs ap lietu, bet ap varu. Tātad Dantonam taisnība, ka ir jau viss panākts. Tātad te jau Robespjēra vaina?
Decembris 1793. - marts 1794.
Dantons - miers un kārtība.
Komūna: Hebert, Chaumette, Couthon (!).
Sociālā revolūcija jāved līdz saimnieciskai un politiskai līdzībai visiem.
Teroristi - tikai ar varu.
Robespjērs.
Dantons un Robespjērs pret Komūnu. 18. martā 1794. * [nāve].
Krīt galvenais revolūcijas spēku avots.
Dantona *.
Jauns triumvirāts: Robespjērs, Sen-Žists, Couthon.
Komūnas nozīmi nesaprot ne Dantons, ne Robespjērs.
Revolūcijas lieta ir cilvēces lieta.

(121057/12)

24.2.14.

Meitene ar degglāzi aizdedzina vīraku uz tēvijas altāra.

25.2.14.

Sievietes nevar sodīt.
Revolucionārā komiteja. Scharlotte, Dubarry un Lucile.
Sievietes samaitā arī Robespjēru. Uzbudina un dzen par daudz, un atkal nelaikā pretī prāta prasībai velk uz mieru. Jau līdzi ejot vien, palēnina gājienu.

(121057/14)

25.2.14.

Robespjēra raksturs
Viņa traģika:
Domāja, ka viņš spēj būt ģēnijs un izvest galā revolūciju.

Loģika:
Ka jāved galā revolūcija, vienam tas jādara, vienam jāupurējas.

Vaina:
Šaubas par sevi; jūt, ka ir mazs.

Loģika: mazais stāv masai tuvāk; var labāk izvest. Ir masas kalps tikai, arī būdams diktators, arī dievs.
Masa stūma viņu uz priekšu: teica par diktatoru, par dievu pat.
Robespjērs iet pēc varas, bet pa šablonas ceļu, pa likum. revolūcijas aplinkiem. Nav dūšas kā Napoleonam uzreiz darīt.
Robespjērs vienmēr raksta; literāts un runātājs, stils rūp vairāk nekā dzīvība (9. termidors), tiešs prāts, dziļa sapratne priekš dzīves vienības, kāda vajdzīga lielam strādniekam, tādēļ negrib tuvoties Rolandai.
Robespjērs ņem savus pretniekus comité du salut public pārāk nopietni, - viņus iznīcinot, iznicina pats sevi. Terors nevajdzīgs. Pretnieks nau diezgan liels.

(121057/15)

16.5.14.

Robespjērs personiski bailīgs no varas, nevar šaut, nošauj sev greizi. Diktators gribētu būt, bet nau dūšas, skauž dūšīgos - Dantonu.
Robespjērs cīnās par ideju pret žirondistiem, pret straujajiem hebertistiem, pēc par ideju pret Dantonu, lēni, bet pēc aiz skaudības un sevis dēļ, bet pēdējā cīņā 4 mēnešos viss panākts idejā, bet viss zaudēts personiski; nau atbalsta tautā (?) un partijās. Pret izsmieklu grib diktatūru, svētki, lai uzvarētu. Te saruna ar Napoleonu: Var glābt
Robespjēra personu un tikumu valstī tikai diktatūra.
Robespjērs viens: Saint-Juste vajdzētu tikt par diktatoru, bet nesaka. Lūko cilāt pistoli: bailes. Slepens monologs.

(121057/11)

18.5.14.

Robespjēra ciņa vairs pēc Dantona nāves par sevi. Nau vairs idejas,- kura attaisno visu, arī asinis, un nu taisni asiņaina tiesa, bez formalitātes.

* * *

Diktators bez dūšas. Nevar asinis redzēt, pistoli.
Saint-Juste:
Tiec par diktatoru. - Tiec tu. - Apstākļi neļauj, un tu pats, Robespjēr, arī neļautu, tu skaustu.
Saint-Juste ass, visu var teikt, tomēr paliek draugs Robespjēram kā revolūcijas reprezentantam. - Topi drošs. Ņem manas idejas, manu zobenu, tik izved.

* * *

Robespjērs no notāru ģimenes. Ideāls sikpilsonisks, aristokrātisks. Bijis de Robespjērs.
Dantons pilsons.

(121057/16)

17.2.16.

Robespierre
Papīra cilvēks, avīžnieks, pat ne runātājs, jo runas iepriekš sagatavotas. Jaunas domas, jauni plāni, intrigas, politiska darbība rodas rakstot, vīlējot, nevis brīvi domājot, bez papīra. Klusuma, vientulības cilvēks. Tā man iekrita prātā izeja, tikai Cielēnam rakstot (pirmā Sējas vēstulē vēl ne).

* * *

Bet kas ir Sen-Žists? Kādēļ, visu spēdams, domādams, zinādams, atdot citiem, zemākiem, visu, arī dzīvību? Kur viņa brūce? Kā Napoleons, tikai altruists. Vai pārmērīgs ģēnijs?

(121057/19)

KORDĒ

LUGAS TEKSTA PIRMUZMETUMI

28.4.18.

CORDAY

Vai mājās pilsons Marats?

APKALPOTĀJA

Jā. Kas jūs?

CORDAY

Es nesu viņam ziņas.

APKALPOTĀJA

Paciešaties.

CORDAY

Es diezgan pacietos, iet laiks.

APKALPOTĀJA

Viņš aizņemts. Klau, kundze, svešā neklausa, iet iekšā.

KATRĪNA

Kas nāk še? Atpakaļ!

CORDAY

Man jāredz Marats.

KATRĪNA

Nau tagad redzams. Kas jums jāizlūko? Kas mājās jālaužas? Jums teikts, ka nevar. Kas sakāms, sakat rakstā.

CORDAY

Ir jau rakstīts.

KATRĪNA

Man neteica par jums.

CORDAY

Man noslēpums.

KATRĪNA

Tam nau ko slēpt no manis, gan no jums.

CORDAY

Tūlīt laist iekšā.

KATRĪNA

Mazgājas patlaban.

CORDAY

Vai ūdens atsver šo? Še nesu asins teci.

KATRĪNA

Tu asins nesi? Kura asins? Kas? Daudz tīko viņa asins.

CORDAY

Laid! Vai sievu baidās tautās sargs?

KATRĪNA

Tu lepna, tu naidniece, tu muižniece.

MARATS

Laist iekšā!

KATRĪNA

Ir aizdomīga, mīļais draugs.

MARATS

Laist tūdaļ! (Šķir vaļā priekškaru.) Šurp, pilsone. Jūs projām ejat!

(121057/68)

30.4.19.

Te nāk marselieši dedzināt, pa ielām kliedz federālisti un zaldāti nāvi Maratam. - Vai tad nau arī ārprātīgu, nešpetnu sieviešu, kas glūn uz viņa dzīvību? Vai tad tev nau ieroču? - Ha, ha, ha! Vai tad tu spētu nosargāt, visu paredzēt? - Es spētu. Kamēr es būšu dzīva, viņš būs dzīvs, kamēr man acis platas, es redzēšu cauri katrai maskai, lai cik nevainīga.

* * *

Strīds ar Maratu. - Marats. Es atpūšos pēc žirondistu samīšanas, bet es vēl degu. Visa Parīze deg, vēl jādeg, kamēr visi ļaunie būs sadegti. Kā visus lepnos sašķaidīju! Corday aizstāv mieru. Marats. Visus žirondistu grēkus. Lielā attīstība, revolūcija nepārtraukta. Zemie slāņi. Nabagie. Corday. Jūs ārprātīgi, posts Francijā, jāseko Plūtarham. Marats. Tu pretniece. - Jā. - Ko tad meloji, mēs nemelojam. - Es nevarēju tev pietikt, nu pietiku tevi redzēt, atgriezies! Marats. Še skaties, es parakstu viņa nāves spriedumu. Corday. Tad še!

* * *

MARATS

Lielākie pretstati esam mēs. Tu, skaistule, purva puķe.

CORDAY

Jā, es skaistule, manī uz ceļa iemīlējās un gribēja mani precēt, bet es atraidīju un atbraucu pie tevis. -

MARATS

Mana sieva iet tālu.

CORDAY

Tev nesmuka sieva, kā tu pats . . .

MARATS

Pagrabi un pasekņi mani tādu padarīja, izsitumi un netīrumi priekš tautas.

CORDAY

Kas ir tauta?

MARATS

Robespjēra vārdi.

CORDAY

Es zemniece no [1 nesalasāms vārds]. Es gribu teikt, ko tu sapratīsi. Žironda nāks mūs musināt, bet kungi mums labi, viņi musina un atņem man mīļāko, es viņus gribu iznīcināt, lai būtu miers.

(121057/72)

RADĀMĀS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMI

30.4.14.

Corday no citas, garu pasaules. Viņai liekas visa Parīze jukusi; daži vai viens Marats to sajaucis. Visu dara tik indivīdi. Nesaprot, ka visa tauta darbojas arī. Visi ir varoņi. Grib arī mieru, bet tāļākā ceļā, galīgu. Nabagiem jākļūst apmierinātiem. Mirst badu: maiznieki, veļinieces, maizes izdalīšana.

(121057/53)

20.5.14.

I Corday strīds ar kādu kalpu zēnu: kungi nekā nevar izdarīt, nevar upurēties. Tad brauc pret Maratu.
IV Tiesas skatā Lux vai no publikas balss: Nedrīkst sievietes tiesāt, lai ko dara. Tas kaitēs revolūcijai. Kalpa zēns tiesnesis.

(121057/54)

8.6.14.

Marats vecāks par visiem revolūcijas vadītājiem, saprata labāk revolūcijas stadiju, paredzēja, vienīgais spēja saprast visas daudzējādās lietas kā vienību.
[1 nesalasāms vārds], jo tika vajāts arī pašā revolūcijā, saprata katru acumirkli, kas vajdzīgs priekš tautas lietas uzvaras. Bet netapa par komunistu vadoni, baidījās, ka Francija nepazaudē iegūtās brīvības.

(121057/30)

29.9.15.

Charlotte
III Drīz pēc Corday ienākšanas greizsirdīgā Katrīna aiz kulises sauc Maratu, atgādinādama kaut ko. Tas tik pasteidzina Corday. Tad tomēr aizraujas abi ar Maratu no sarunas. Tad Katrīna atgādina atkal. Un nu efekts tāds, ka Corday, kas bija gluži aizmirsusi savu uzdevumu aiz jauniedotām domām, atjēdzas un instinktīvi izdara agrāk ieņemto, tagad jau nepareizo nodomu.
Tā sarunas garums attaisnots, arī raksturs.

(121057/55)

10.2.16.

Pārplūst ūdens sarkans vannā no dūriena. Apņem kā sarkans mētelis Maratu. - Tas Cēzara mētelis - purpurs. Arī tevi apņems purpura mētelis.
- Glābies! - Aizmirstas: Cik tu tomēr skaists! To Marats gribējis dzirdēt visu dzīvi.
Zina par Marata zinātniskiem rakstiem? Vai nu tik dzird un aizraujas?
Vai domājusi, ka tā ir cita persona?
Redz, ka lielas lietas iekš revolūcijas.

(121057/57)

19.2.16.

Marats politiskiem darbiem un domām pa starpu iedomājas zinātniskas domās. Marat inconnu. Taisni, kad stipri domā politiski, nāk arī blakus domas, mainās.
Runā ar Corday arī aizraujas, viņa redz Marata inconnu un aizraujas.
Marats spēcīgāks gars.

(121057/56)

2.7.16.

Corday
Vienkāršs raksturs, Corneille, Plutarch.
Tikai par tirāniju - vai karaļa, vai cita, vai Cēzara.
I Žirondisti deklarē pret jauniem tirāniem, visvairāk pret vienu Maratu: Marats sludinājis diktatūru, demagoģiski ļaudis sev zvejojis, briesmu laikraksts. Corday apņemas iet pret Maratu, aģitēt, pierunāt utt.
IIa Corday pie žirondista: lūko uzstāties pretī, aģitēt - redz, ka ir vēl ļaunāk, nekā domāja. Plutarch, Corneille, Danton, Robespierre.
b Marats sapulcē, viņa triumfa gājiens; top nests. Corday redz, ka tepat klāt diktatūras paslude. Corday to redz un apņemas nogāzt vai nokaut? Runā ļaudis, ka jāceļ ātrāk, jo ir vājš, pēc 3 dienām mirs.
III Dantons, Robespjērs pie Marata istabā.
Drukātava. Corday gaidot ieskatās jaunā izlaižamā lapiņā: lamu vārdi, prasība pēc diktatora. Sarunā ar Maratu: te sazvērnieki. Marats: Vajga nokaut. Corday: Vai tad būs miers? Marats: Nē, daudzi jāznokauj. Corday: Un tad būs viens diktators? Marats: Jā. Corday: Tad tev būs vieta diktatoram būt. Marats: Būs. Corday: Nebūs. Un nodur.
IV Tiesa. Vai tad diktators tik viens, nāks citi. Corday: Tie paši apēdīsies. T. Nāks ceturtais. Corday. Nāks arī atriebējs cits. T. Bet laiks prasa diktātu. Corday. Nekāds laiks neprasa tirāniju, katrai gals.
V Iespēja bēgt. Nebēg: Lai mani nokauj, mans gars nokaus viņus. Kad tirāns nokauj sievieti, pašu dzīvi, tad gals viņam. Es gribu, lai redz visi, cik tirānija ļauna. Lai kauj sievieti. Brīvība dzīvos.

(121057/71)

29.5.17.

Tikai ar Corday nāvi ir galīgi beigti žirondisti, jo nu beigta viņu dvēseles sajūsmība. Reizē beigtas abas galvenās strāvas: strādniecība - Marats - un pilsonība - Corday. Pēc tam nāk tikai noskaņas un atvasinājumi.

(121057/60)

1.8.19.

III Pēc Marata nāves grib bēgt, jauns strādnieks, burtlicis, dod ceļu, tad viņa apraujas un iet atpakaļ, lai gūsta.
Par to arī runa tiesā: mēģinājusi bēgt. - Noliedz lepni. Tas burtlicis arī nodod sevi.

(121057/61)

18.12.19.

Im wirklichen Leben werden die grossen Taten von gewöhnlichen, nicht ungewohnlichen Menschen vollbracht.
Vai tā tēlot Corday?
Tautai tuvāk. Varbūt arī patiesībai. Varbūt izskaidro darbu labāk: nedomātāja tauta.

(121057/62)

EBĒRS

RADĀMĀS DOMAS

8.6.14.

1792. daudz vairāk zemes uzplēš un apar nekā agrāk, - tā ir muižniekiem atņemtā zeme. Nu var pabarot Franciju. Nu zemnieks pirmoreiz pieēdies kopš gadsimtiem. Pieceļas un iedrīkstas runāt.
Par 1815. pēc lieliem kariem Francija tapusi vēl bagātāka, lielāka ražība, ne ievedumi (arī gan ne kara laupījumi).
Bagātības izdalītas vairāku starpā. Arī burboņi nevar atņemt zemniekiem zemi.
Likums. Kropotkina arī indivīdam!
Lēna kāpšana, tad, kad reformas nedod, piepeša kāpšana: revolūcija. Tad atkrīt, bet ne tik zemu, kā bij priekš revolūcijas. Tad kāpj atkal uz jaunā, augstākā līmeņa (ar jaunu, atraisītu enerģiju: vairāki ir bagāti tikuši).

* * *

Revolūcija atstāj arī jaunus principus, bez kompromisa kā reformas, uzstāda programmu jaunai evolūcijai.

* * *

Likums. Kropotkina.
Starp revolūcijām 100-130 gadi, tie ir apzieģelēti no ievada revolūcijas (viņas sēklas, nepabeigtie darbi uzaug. Un nāk klāt jaunas idejas pa 100 gadiem, kuras rodas no mēģinājumiem ievest mantoto programmu).

(121057/2)

8.6.14.

Komisārs no comité du salut public Jullien un Jean Bon S. André, delegāts no konventa.
Saint Malo tirgotāji grib nodot angļiem.
Komisārs ierodas pilsētā, iet pilsoņu patriotiskā biedrībā (t. i., revolucionārā). Liek sākt tīrīšanas procesu: katram loceklim skaļā balsī bij jāatbild: kas bijis pirms 1789. gada?
Ko pēc darījis? Vai parakstījis rojālistu 8000 un 20000 petīcijas? Kāda manta bijusi pirms 1789. gada un kāda tagad? Kas neatbild labi, top izslēgts.
Pēc tīrīšanas klubs top konventa orgāns. Ar kluba palīdzību tīra pilsētas domi, kas izdzen rojālistus un profita taisītājus.
Tad saceļ iedzīvotāju sajūsmību (sanculott'u).
Ieraksta brīvprātīgus zaldātus.
Naudu lasa priekš jūras krasta apbruņošanas. Ieved republikas svinības. Kalendārs.
Jaunajām pārvaldības iestādēm uzdod rūpēties par munīcijas transportu un pārtiku kara pulkiem.
Ar tautas klubu paliek sarakstmē, tas ir pārlūks.

(121057/3)

22.5.13.

Vajga lugas, kur rādīta ekstrēmistu pazaudne. «Hebertistu gals». Dantons un Robespjērs kopā pret ekstrēmniekiem.

(121057/4)

24.5.17.

1793. Kalns top nomelnots, ka cenšoties pēc monarkijas vai diktatūras. Satversme 1793. rāda, ka grib likumīgu valdību.
Bet satversme top tūdaļ atcelta, jo šinī ciņu laikā nevarot valdīt ar demokrātisku satversmi, bet tik ar diktatūru.
Arī tagad vajaga likumības. Dantons grib šo likumīgo valdību diktatūras vietā. Robespjērs domā, ka vēl nau laiks. Bet bij laiks. Pagastu zemes īpašumi un pagasta autonomija būtu bijusi stiprākais balsts demokrātijai. Bet konvents zemi izdalīja gabalos. Izaug egoistiska paaudze ideāliem nepieejama. Tā ceļ Napoleonu.

10.8.93. Brālības svētki, lai celtu atkal sajūsmu!

* * *

Tauta visus savus draugus atstāja.
Hébert, Danton, Robespierre.
Robespjēru pastāvīgi apsūdz revolūcijas ienaidnieki.

(121057/6)

24.5.17.

Hebertisti.
Pēc Marata gala.
Skats vai stāsts par brālības svētkiem.
10.8.93. (Piemiņa burboņu gāzei)
Ārējie ienaidnieki. Pils[?]. Blokāde.
Neīstas asignātes no angļiem.
Pa brālības svētkiem municipalitāte prasa: vispārēju karaklausi, revolūcijas turpināšanu, t. i., diktatorisku valdību, atliek satversmes ievadi, aizdomīgo apcietini.

(121057/7)

MARATS

LUGAS TEKSTA PIRMUZMETUMI

25.4.17.

MARATS

Mans dzīves prieks? Kas prieks ir bijis man?
Prieks zin sev skaistas mājas vietas rast.
Vai prieks ir kurmis, kas zem zemes lien?
Vai biklā žurka tumšos pagrabos?
Ē, prieks ir tauriņš saulē, dārzā, ziedos.

SIMON

Iekš tevis ir tavs prieks.

MARATS

Iekš manis? Tā?
Es labi nezinu, vai tas viņš ir,
Kas sirdī ēd kā ķirmis ābolā?
Drīz ābols krīt, viss melnu mēslu pilns.

SIMON

Ak, nē! Ak, nē!

MARATS

Nē, nē. - Ne es tas ābols,
Es ķirmis, tārps, es kurmis un es žurka,
Es graužu ābolu un koku, grauju balstu.

26.4.17.

Tu neprātīgā tauta, vai tad mūžam
Tu ļausies ziedoties kā upurjērs?
Ver acis vajā, negul', piecelies,
Reiz skaidras savas komitejas mēz.
Met ārā puvumu, kas labs, lai paliek,
Ja izpildošā vara komūnai,
Tad komūna ir jārada pa jaunam.

* * *

Kas labi pilsoņi, lai apbruņojas,
Ir distrikts savu lielgabalu ņem
No pilsētām,
Kad tautas milicijas vadoņi
Dod ļaunas pavēles, tie sagūstāmi.
Mēs politikā esam pārāk jauni,
Aiz aizsprieduma neļaujam mēs vaļu,
Mūs glābt tiem vīriem, kuri skaidri redz.

(121057/27)

26.4.17.

Pantu materiāls
Ko tūkstots gados vēsture spēj teikt,
Kas līdzīgs būtu šim?
Carlyle

* * *

Daudzmiljontauta nāves izbīlēs
Un reizē nāves drosmē.

* * *

Te pasauls nāves dzimšana.

* * *

Iet tauta jaunu ceļu neziņā.

* * *

Vēl šķirts nau netikums no tikuma.

* * *

Plūst ļaudis divos lielos virzienos,
Uz robežām tie vieni: sargāt zemi
Pret āras naidniekiem, bet otri skrej
Pret iekšas naidnieku: uz komūnu.

(121057/28)

V MARATS

Vai! Vaļā atkal manas vātis trūkst!
Kā manas vajātājas skrej! Bet ašāks es.
Es pirmais mērķī, un mans darbs ir veikts!
Es varu tagad mirt, jo darbs un tauta dzīvos.
- Vai dienas vārgstu vēl vai mēnešus -
Tā alga viena: es vairs nestrādāšu,
Man nau ko strādāt, - panākts viss! Es eju.
Reiz elpu atlaist - kad ir gluži drošs -
Tā atpūsties līdz nebūtei - kāds prieks,
Kāds dzīvē nebijis . . .

DRAUGI

- Vai dievs, vai dievs! Viņš mirst! - Nē, nē, viņš dzīvs!
- Vai neskriet, nesaukt Simoni? - To gan, to gan!

MARATS

Nē, draugi, stāvat rāmi! - Es jau dzīvs!
Es varu mirt, - bet nemiršu tūlīt -
Varbūt vēl ilgi - gan jau nāve zin.

(121057/30)

RADĀMĀS DOMAS

25.4.17.

Žironda(?) gaita
I Spiestavas sadauze.
II Cīņa pret Karali.
III Izmisums un bēdze uz Londonu.
IV Žirondisti nodedzina Marata namu.
V Uzvara tiesā un triumfs.
Marata gals
I Marats konventā uzvar žirondistus.
II Corday kalnā(?).
III Marata nāve.
IV Corday tiesa.
V Corday cietumā un aizeja.

(121057/34)

24.5.13.

Ja sauc I drāmu par Maratu, tad viņa persona par daudz izcelta, un tad nau traģēdijas. Ja sauc Žironda, tad citāda konstrukcija. Un citas personas.
Kā būt?
Kas varons no Žirondas? Nau viena.

(121057/35)

22.11.13.

Marats pats vecākais; 50 g., pats gudrākais, nau runātājs un avīžnieks vien, ir arī zinātnieks. Tāļš skats. Tādēļ augstprātīgs. Labsirdīgs.

(121057/31)

25.5.18.

Marats par visiem vecāks, 50 g., bijis ārsts, izgudrotājs, zinātnieks, Franklina draugs. Reliģiski, fizikāliski un politiski jautājumi. Citiem tikai politiski. Plašāk redz un nicina citus.
Sen-Žists ir tikai 25 gadus vecs. Robespjērs 38.

(121057/36)