RAINIS
Aizsāktās lugas
SPARTAKS
LUGAS FRAGMENTS
19.6.18.
- Tie mūžiem zaga mums, nu zogam mēs:
Tie mūžam laupīja, nu laupām mēs.
Kur te tas lielais grēks un netaisnība?
Mēs atberam tik to, kas bērts bij mums.
Par jauno paaudzi, par dēliem gādāt?
Kur ir mums dēli? - Piesisti pie krusta.
- Man perot nopērts. - Mans ir atdots zivīm.
- Man kritis dēls, vairs nebūs, ko tur gādāti
- Būs jauna paaudze, to pērs tāpat.
Kad būs man dēli, lai tie gādā paši.
Vēl kamēr dzīvs, es gribu rīt un plītēt.
Ko mironim vairs rīklē liesi vīnu?
- Vai jūsu bērni lai tāpat ir vergi?
- Mēs kungus izkausim un būsim kungi,
Un kungus verdzināsim, kā tie mūs.
- Tad paliks verdzība, kaut otrād' griezta.
Tie gāzīs atkal jūs. - Nē, nenogāzīs.
Mēs visus izkausim. - Un brīvība?
(23099/7)
DIALOGA UZMETUMS
1906. gada vasarā
SPARTAKS
Mans taču piepildīsies. Tavs gan agrāk. Bet es tālāk redzu. Es pats nesasniegšu. Mēs esam tik sagatavojums.
CĒZARS
Bet tik labus spēkus tagad velti izšķiest.
SPARTAKS
Daba arī izšķērdīga. Kā vēsture. Redzi, kā ozols tūkstoti zīles kaisa, un viens divi - asni aug.
CĒZARS
Vajga panākt panākamo.
SPARTAKS
Liels mērķis nau tik ātri panākams. Tie, kas aiz manis, tie panāks.
CĒZARS
Es arī pats varbūt nepanākšu. Un, ja arī panākšu, mans mērķis arī priekš gadusimta.
SPARTAKS
Mans mērķis mūžīgs. Brīvība un pienākums jāsavieno, indivīds un vispārība.
CĒZARS
Mans arī to grib panākt. Mans savam aizvien Sekos, bet valdīs.
SPARTAKS
Tomēr mans augstākais.
CĒZARS
Tavs nesasniedzams, ved uz iznīcību.
SPARTAKS
Lai arī, tad visa vēsture piepildījusies.
Viens caur otra domām tiek uz priekšu dzīts, attīstot savas paša domas, darīt tās
konsekventākas.
(23099/2)
RADĀMAS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMI
1906. gada vasarā
Spartaka slepenā satikšanās ar mīļāko, romantiska, naiva, sentimentāla. (Bet pats
viņš nopietns, klasisks, kā Hektors?) (293-302).
Spartaka saruna ar veco vergu. Šaubās par savu taisnību, vai drīst indivīdu ziedot
vispārībai? Vai drīst liktenim priekšā steigties? Gan viss nāks pamazām caur
materiālo spēku pašpārgrozību. Ne viens indivīds vien tiek apspiests no
brīvībniekiem, bet viss lielais tautas vairums, kuru tie aizrauj līdz. Vai drīst
aizraut? (289-293).
Biedri neļauj viņam mīlestību (303-304).
Epizode: Artoridža mīlestība ar Mirdzu.
Ieģērbšana par imperatoru un vecie liktori (308-310, 317).
Pats domā par savu un Valērijas nākotni (315). Ka viņš nepļaus, ko sējis, ja pat
uzvarēs.
Skats. Spartaks izsaka fizisku riebumu pret rupjo varu, pret apspiedēju bezkaunību,
lamā, neaizturēdams dusmas.
Spartaks ar Lukullu, liek priekšā nodevību un mietpilsoņa, bagāta birģeja dzīvi
(330-338). Te ar lamāšana, dusmu izvērsums, tad saruna ar vadoņiem un gladiatoriem,
gaviles, tad viens par savu nākotni, tad Mirdza, apguļas un Eitibides skats, viņa
negrib filozofēt, nau domu, bet darba cilvēks.
(23099/3)
7.2.17.
14.11.18.
I Kapuā saceltne. Slepena sapulce, ienes vergu.
Spartaka plāni (Cēzars, Katilīna, itāļi).
II Plāni izvesti. Pirmās panāces. Vezuvs, itāļi, uzvara,
laist tūdaļ laupīt.
III Krīze. Savstarpēja šķeltne. Itāļi nepiekrīt.
Vergi laupa: manta, ne brīve.
Tautas šķiras. Ne pret Romu.
IV Pēdējās panāces. Lai galīgi šķiras un aiziet, arī to
nē; tikai laupīt.
V Gals. Atšķirušos vēl glābj Spartaks.
(23099/5)
14.l1.18.
III Ieceļ par imperatoru.
Iet uz Romu. Jā, jā. Nobalsot.
Ienāk pulks ar laupījumu. Ir vēl laupāms. Skrien prom. Aptur. Turpina balsotni. Nu:
neiet pret Romu. Gallieši: labāk uz mājām. Atlikt balsotni.
Paliek Spartaks viens ar verdzeni un veco vergu. Viens, viens, viens! Iepriekš jau dabū
ziņu, ka itāļi atsakās.
Ļaudis baidās no kārtīgas valsts, nevarēs laupīt. Hanibals.
IV Uzvara. [1 nesalasāms vārds] nospriež iet uz Galliju un Trāķiju. Nē.
Labāk laupīt.
V Ies uz Sicīliju un Trāķiju.
Jūrlaupji nodod. Glābj godu. Uzvar, bet krīt pats.
(23099/8)
5.12.18.
1) Tikai vaļā no verdzības. Kur palikt? Uz mājām.
2) Esam spēks. Dibināt pret Romu nacionālas valstis.
Hanibala programma.
Itāļu programma.
Sertorius.
Mitridats.
Galli - agrāk pār visu Eiropu.
Spartaks pats dibinās valsti Trāķijā.
3) Vergu valsts uz brīves principiem.
Uz Sicīliju.
Blosija idejas.
Grakha ideja 2) izmantot romiešu kultūru, dibinājot nacionālas valstis.
(23099/12)