RAINIS

Aizsāktās lugas

TRIMDENIEKS

RADĀMĀS DOMAS UN PLĀNOJUMI LUGU CIKLAM «TRIMDENIEKS»

3.10.16.

Lugu trejne

1. Trimdenieks ceļā
2. Trimdenieks svešniecībā
3. Trimdenieks mājās jeb vai triloģijai viencēliena ievads.
I Trimdenieks ceļā
II Trimdenieks mājās
III Trimdenieka dēls

(22931/7)

3.10.16.

Trimdenieks. Lugu trejne
Ievada viencēliens - saruna ar Mirtu, kura iet dekadencē; ieviļ mīļākais.
I Jeb vai pilna luga, 3-5 cēlieni?
Sociālisms uzvarēts, saceļas pret viņu dekadence - pēdējā cēlienā Marts bēg no reakcijas. Šķiras laukā no Mirtas. - Nodot nē, tu par niecīgu, pūļa kalps. Bēdz! Mēs droši paliekam un kāpsim saules kalnos.
II Trimdenieks svešniecībā.
III Trimdenieks mājās. Jaunā paaudze izvedis.
Mirta pavesta, fabrikā salauzta. Kā «Gulbja dziesmā».
«Gulbja dziesma» pārvērsta. Sievas māte dotu meitu, ja būtu nauda. Mirta arī grib naudu. Visa atmosfēra pēc naudas. Arī prāti. Visnegatīvāk pilsonība. Partijas programma: nedarboties, tik profesionāla cīņa.
Atmet latvietību. - Bataljonos. Grib iet, solās neiet. Garantē! Došu pilnu garantiju - nošaujas kā «Gulbja dziesmā».
Raksturs Marts tas pats, pacilāts. Tātad svešniecībā taisa naudu ar tāliem sociālās palīdzības nolūkiem.
Arī mantgūtības veids savāds: varbūt fabrikā par atradēju.

(22931/8)

3.10.16.

Pacilāta proza, kā «Egmonts»?
Vai ritmiska proza?
Vai kā Walt Whitman?
Vai kvintēta proza, ar dzeju caurausta?
Bet tad raksturam jābūt paceltam.

(22931/9)

4.10.16.

Egoisms nau vienīgais pamats dzīvei; ir arī altruisms, bez kura nebūtu iespējama dzīve: putnu, kaķu, suņu mātes ziedojas, kaut arī runči ēd savus bērnus paši. Atzīsti jel vienu faktu, ka ir arī altruisms šad tad nepieciešams, un visa egoisma bāze zūd. Paliek divi pamati, nesavienojami masai, bet gan ģēnijam.

(22931/10)

4.10.16.

Viņš nau sava laika kultūras pašā augstumā, nau ārkārtējs cilvēks kā mani līdzšinējie drāmu varoņi. Kultūras augstumā gan, bet saprot banāli, ne patstāvīgi kā ģēnijs.
Man pirmā reize tēlot vidus cilvēku un viņa traģiku.

(22931/11)

RADĀMĀS DOMAS CIKLA OTRAJAI LUGAI

II

4.10.16.

Ir vienkāršs cilvēks, gadu tūkstošiem audzis un audzināts no visām mācībām, ka dzīvo un jādzīvo tikai šai pasaulei. Pēdējā, modernākā un varenākā plašo masu mācība: ierīkot šo pasauli. Pretstats Kristus mācībai par viņpasauli. Prasa sociāldemokrāti tikai: jaunu rīkot šo pasauli, vest šo cīņu, kaut arī neprasa ziedošanos, lai tik atvieglotu cīņu, darītu pieejamu plašākām masām.
Un te piepeši uzbrūk sveša ideāla prasība; ne uz ko nepamatota, ne no kā nepierādīta, instinktīvi vien: tēvs, māte, dzimtene, atmiņas, skaņas, sajūtas. Un lauž cilvēku uz ideālu. Tā ir traģika mazam brālim, lielākā traģika, arī pār ikdiennieku ir vara ideālam.

(22931/12)

4.10.16.

Ideāls salauž mazo ikdiennieku, nenes nekādu labumu cilvēkam. Dara labu tik lielajiem, kas spēj izvest ideālu. Bet arī tie lūst, kļūdās un nevar paši izvest, palīdz tikai nākošām paaudzēm izvest, dara ceļu - ziedojoties apzinīgi priekš ideāla. Mazais ir par nespēcīgu i palīdzēt, i ziedoties. Bet ceļu taču gatavo; pats sevi un citus dara ieņēmīgus, vērīgus uz lielo cilvēku darbu un ziedotni. Kad to saprot masa kā labu, tad lielajam sekos ašāk un atvedīs nākotni.

(22931/13)

RADĀMĀS DOMAS CIKLA TREŠAJAI LUGAI

III

4.10.16.

Viņš gluži salauzts, kad II bij jau aizlauzts. Tātad ideāla aizraušanās ar tēviju bij maldīga. Tātad latvietība neder. Tātad agrāk bij pareizi: censties pēc pietiekošas iztikas ir viss un augstākais.
Mirstot, izsamistot redz mazu cerībiņas stariņu: ka nau taču velt bijusi latvietības ideja. Ideāls ir sasniedzams citiem: mums par maz spēka, iztērējies banalitātē un mantkrājībā, samaitāja savu domātni. Nu nevarēja ne saprast ideālu tiesību un augstumu. Mirst apskaidrots jaunā ticībā.
Pēc lūzuma II sāk saprast arī skaistumu: seno mīļāko. Top jauns, jo atkrīt materiālais. Tas vien ir vecs, ideāls ir jauns.

(22931/14)

4.10.16.

Ideāls un ideālists ir vienmēr jauni; vecs ir tikai un top tikai materiālais. To izteic vārdi: dzejnieki ir mūžam bērni. Don-Kihots ir bērns. Fantasti ir smieklīgi, bet mīļi un dzejiski. Viņus apgaro dzejas oreols, uz mūžiem tā viņu alga.

(22931 /15)

4.10.16.

Viņš tapis jauns, naivi stāsta citiem par ideāla reālību kā lielu noslēpumu. Tad galīgi lūzīs, apsmiets un ilūzijas zaudējis. Viņam nau garīga atspaida iekš sevis kā lielam cilvēkam. Viņš ir traģiskāks, jo viņam nāca ideāls ne iz sevis, bet no cita.

(22931/16)

4.10.16.

Skuķes raksturs

Skuķe tik daudz palīdz partijai, ka ir nepieciešama, bet ir gluži pretniece partijas materiālismam; saka patiesību, lamā, bet top ciesta, jo neprasa amatus.
Tā dod viņam pārliecību, ka ir ideāls.
Viņš nu staro.
Viņai nau mākslenieces instinkta, nau nekādu atsevišķu dāvanu, bet no ģēniju sugas: redz patiesību, ir objektīva, atzīst labu. Dzīvo priekš citiem, ne aiz pienākuma, bet aiz savas gribas. «Tu nu mirsti kā varonis lugā. Tik skaisti! To tu mājās nebūtu dabūjis.»

(22931/17)

21.5.18.

Es nesaprotu, kā var tik neloģiska būt visa strāva. Tie argumenti ir par labu kliķei un arī tik uz laiku. Bet nau laba partijai, sociālismam, tautai.
1) Doktrīna; kliķe to saka: jāturpina arī, kad apstākļi mainījušies.
2) Reāls, tūlītējs labums; varas gūšana; gan tad cits nāks.
3) Vismaz ar mieru.
4) Mums vara, lielākais pierādījums. Papriekšu ļaut, lai uzvar militārisms visā Eiropā, un tad tik sākt viņu apkarot.
Papriekšu iznīcināt latviešu valodu un tad uzcelt jaunu latviešu valodu, kuru nedrīstētu runāt pilsoņi.
Dēls ārzemnieks, sajūsminās par tautību, atsmej no tautas nost, pret tēvu.
III Tēvs uzvar.

(22931/23)

14.12.21.

I Trimdnieks ceļā, svešumā, brauc uz 1905. g. mājās. Dēls jau 1900. no svešnieces.
II Trimdnieks mājās 1905.
«Gulbja dziesma».
III Trimdnieka dē1s 1921.
Bijis brīvības cīņās pret Bermontu. Apciemojis tēva kapu.
Tēvs (II) bij par strauju, domāja jau tad latviešu republiku, par agri, krita. Dēls turpina darbu laikā. Iekaroto zemi izbūvēs.

(22931/23)

TRIMDNIEKA DĒLS

RADĀMĀS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMS

3.9.21.

I Bagātnieki studenti, dzer līdzi, apsmej, ka tēvs nedzēra. - Nu es arī nedzeršu. Apstājas ar glāzi. Apsmej viņu, viņa idejas: taupība, valsts glābšana, ideālisms. - Apsmej arī līgava. - Es jums parādīšu pulciņa vakaru. - Kāds pulciņš? Garlaicīgs. - Jūs garlaicīgi. - Tu sprediķo kā tēvs. - Es jūs sakratīšu, es tevi gūšu.
II Pulcina sapulce. Šoreiz interesanta. Viņa atkrišana. Vainaga un simbolu saplēšana. - Ak, tie nau joki? Tu esi anarķists? - Līgava atsakās. (Tev gals kā tēvam! - Pašnāvība?)
III Reālists. Veikalnieks piesola viņam darbu: spekulāciju. Ideālists ieteic pašnāvību. Līgava ar citu līgavaini, atprasa vēstules. - Monologs: pienākums dzīvot. Svīst diena.
IV Atnāk puspiekritēji: šaubnieki, pašnāvnieks. - Dari propagandu. - Negribu. - Pienākums. Par maz it nemirt, jārāda, priekš kā dzīvot. Mirt vienam, bet dzīvot daudziem, ja nau viendzīves.
V Sapulce, runa apkarota. Bet ir arī piekritēji. Viņa draugi no IV cēliena baidās vai pretim. Dažas sievietes apmīļo, viņa līgava atgriežas. Jeb vai sapulce līdz rītam: aust saule. Himna saulei. Sulainis dzen ārā. Apklust no entuziasma svētuma. Līdzīgs «Gulbja dziesmai». Pašnāvība nau modē. - Sievietēm maz lomas. Sievietes par karu un par varu. Bet arī tās pates vairās no kara. Kas galvenā idejai Jaunuzbūve mierā bez kara. Labe. Ticība saulei.

(23293/1-2)

VECAIS TRIMDNIEKS

RADĀMĀS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMI

1.1.28.

Vecais trimdnieks

Vecās paaudzes drāma. Vecajiem dāvāt: tos mierināt, arī tiem ir darbs.

(22930/87)

1.1.28.

Stipram būt, uzvarēt.
Neļaut uzmākties baiļu, sēru un izmisuma jūtām, kas nāk no visiem apkārtējiem cilvēkiem. Cīnīties līdz pēdējam.
Kad arī jāmirst tautai, tad atstāt pozitīvu viņas rakstura izteiksmi, garīgu darbu.

* * *

Kad visgrūtāk, krīze, pašnāvība, - tad atjaunoties.

* * *

Savu es uzturēt, tā ir daļa no dzīvības.

* * *

Ticēt savam spēkam, gribēt to celt un sākt.

(22930/88)

14.5.28.

I Lauku luga: meitenes pašnāvība kā priekšspēle.
II Trimdnieks, vecis, nāk mājās. Viņā samīlas jauna meitene - entuziaste, patriote, kurai neviena, kas izpildītu nacionālo ideālu - uzbūvi; bijusi naciķu draudzene.
Viņam - vienīgā saite.
Bēdas un sūdzības, ka Latvija nau iznākusi, ko solīja.
Trimdnieks ko sola? Tautas nāvi, trešo valsti;
viscilvēci, bez tautas, kā nirvāna bez personības, bohēmas dzīvi. Raud.
I Pretstats moderns jauneklis, sola: bagātību, ekonomisku glābiņu, tranzīts, garīga pār Eiropu uzvara: nacionāls lielībnieks, dievturis.
II Pretstats: Buševics, negrib tautību, tikai teritoriju, tikai veikalu, reāls sociālists. Smejas.
Meitene ņem II [pretstatu], kurš uzvar.
Trimdnieks uzvar aizejot: tautiskos pieminekļus lasa kopā, kas paliek pēc tautas nāves kā grieķu kultūra. Kādi mums darbi tur? Latviešu mitoloģijas nodibināšana, nāves valsts oriģināls, latviešu ticība, tautas dziesmas, glezniecība, mūzika.
«Gulbja dziesmu» - izmantot še.

(22930/89)