RAINIS

Aizsāktās lugas

TRĪS PRECNIEKI

LUGAS FRAGMENTS

19.7.29.

Kroga istaba

Še es dzēru, še man tika utt.
Izdzer alu, sasper kannu -
- Nemēģini saspert kannu,
Būs tev divkārt jāsamaksā.
- Nobučoju nesējiņu -
- Nobučosi nesējiņu,
Būs tev trīskārt jāsamaksā.
- Ej, tev bučot pamācīs.
- Pats es māku jau kopš gadiem.
Palūko tik pieiet tuvāk,
Es tev došu gan ko bučot.
- Ūja, cik to līgavaiņu,
Kas nu aizstāv brūtes godu.
- Nostu, visi aizstāvmaņi,
Pati māku aizstāvēties.
Kas šie tādi līgavaiņi,
Dzērājpuiši, krogus puiši;
- Es jau tevi neaizstāvu,
Krogus puiši aizstāv krogu.
Mēs trīs brāļi precenieki,
Mēs nu gan tie līgavaiņi,
Mēs trīs arī aizlieguši
Krogū bučoties ar tādiem.
- Kas man liegs, ko gribu, daru,
Kuru gribu: pabučošu.
- Nu tad mani, es vistuvāk.
- Tev vēl tuvāk alus kanna.
- Nu tad mani! Nu tad mani!
- Es visbagātāks, tik mani!
- Bagātais pats visu dabū,
Nabadziņam, kas tam deva.
Nāc tu; vecais ubaģeli,
Tev es došu savu muti.
- Ak tu gaiša, ak tu laba,
Lai tev dievs dod labu vīru.
- Lūk, kā viņa izsmej mūs,
Kas to prec no visas tiesas.

3.8.29.

- Klausaties, kas nu būs!
Klusu tur, dunduri jūs!
Dzied', dziedi, padziedi,
Zeltaino bitīti.
- Klusi tu pats,
Ko maisies, piektais rats.
- Nu, nu, nu, nu; nu.
Cik te to tautiešu,
Cik te to precnieku.
- Stājaties attālu!
Teikšu jums taisnību.
Vaļa, vaļa, vīra vaļa
Guļ še manā rociņā,
Vaļā veru, cieti veru,
Sirdi sargu saujiņā.
Pieci balti pirkstītiņi
Ap rociņu apstājuši.
Kas sniedzas manas rokas,
Dūre pretī rādījās.
Kad gribēju, tad pavēru,
Lai nu saujā lūkojas,
Kas par dziju lūkojās,
Deguns tanī atdūrās.
Kad gribēju, tad pamāju,
Ar pirkstiņu aicināju.
Katra pirksta galiņā
Pieci resni precenieki.
Kas mācēja pirkstiņos
Saldu dvašu iedvašot,
Tam saujiņa atvērās,
Tam sirsniņu pretī sniedzu.
- Ko tu nu trallini,
Ko tu nu kairini? ,
Viens tev nu jāprec būs,
Labi aplūko mūs.
Beidz kā kaķis pelēm spēlē,
Šodien tev viens jāizvēlē!
- Šodien, šodien, tūlīt,
Lika drusku pagaidīt -
- Mani tev būs ņemt,
Man par labu lemt.
- Lai paliek tie abi,
Mēs saderam labi.
- Neviena es negribu,
Es gribu vēl savu savvaļu,
Es gribu vēl padziedāt brīvi,
Es gribu vēl izbaudīt dzīvi.
Es gribu vēl griezties un padejot,
Vēl padziedāt un patrakot,
Es zinu precību jūgu,
Piesien kā plostu ar klūgu.
Mani jaunu meiteni paņēma,
Trīs gadus pie darba pielika.
Gads tikai gājis, kopš virs mira,
Vai jaunību atdot, kas man vēl ira?
- Vēl tagad tevi nelaiķis sauc.
- Ak, jā, viņš man sapņus jauc.
- Nē, neprecies, nē, neprecies,
Tev brīvē tik būs palikties,
Mūs priecēt un līdz priecāties.
Kad nākam šurp, vai tikai dzeram,
Nē, mēs še skaidru prieku ceram.
Mēs dziedam, sakām pasakas,
Mums mīklas, mums ir rotaļas.
Pa starpām griežam dejas,
Un visiem jautras sejas.
- Kad nebūs mīļās krodznieces,
Kur paliks mūsu līksmīte?
- Kur paliks krogs un kur tad es?

(22969/22-23)