RAINIS

Aizsāktās lugas

VALĪTE

RADĀMĀS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMI

22.6.23.

Leišos, muižā. 1) Leišu bajārs, sieva latviete. Ievedusi tehn. kultūru, intensīva lauksaimniecība. Padarījusi bagātu. 2) Onkuls, latvietis, melders, bagāts, vecpuisis. 3) Lietaviete, saimniece. Grib latvieti - sievu. Tādu kā muižnieci, tikai labāku, kultūru un sentim. tautību; laba gan arī lietāviete. 4) Bajāriete ir arī dzejniece, neviens to negrib zināt, bajārs nesaprot, ka var būt divas puses cilvēkā: arī garīgā; necieš avīzes un literatūru. Bajāriete satiekas tādēļ ar dakteri vai poļiem; nesaskaņas. 5) Dakters, izglītots, neapmierināts, grib politikā darboties, nevar sakustināt sabiedrību, pats sarūgtināts, dzer, klenderē ar sievietēm. 6) Meitene, top aicināta no bajārietes ciemā. Nupat beigusi nodarbību, studente, [1 nesalasāms vārds] visās mākslās, deklamētāja, klavieres. Bajāriete nesaskaņā ar vīru un sevi, dzīves tukšums, jo nevar nodoties dzejai. Atsauc draudzeni kā izklaidētāju. - Tu sajauc visu māju, bet, citādi pārkārtojot, visu saved labā saskaņā. - Domāta kā līgava melderim. III saderības dzer. Melderim bailes no tāda sveša vējā un tas paņem leitieti. Meitenē iemīlas visi: bajārs arī kultūrā garīgā, meitenē, kura skaļa, sieva bij atturīga. Polis - pārtrumpo, aristokrātība, manierība, bet latviešu tas dziesma [lapiņa, bojāta] Melders ar bailēm, dievišķa būtne. Dakters [lapiņa bojāta] par leitības jautājumu, bet top pārgalvīgs, [lapiņa bojāta] to neļaujas; brauks projām.
Arī kučers samīlējies, arī runcis.

(100455)

1.8.23.

Lietaviešiem rakstīt komēdiju un «Vitautu»: «Zalša līgava»; abās valstīs dzīvot.
Tā varu būt abu tautu, jau pēc dzimuma tāds esmu.
Abās zemēs dzīvot, leiši lai tad dod muižu.

(22969/14)

[24.6.23.]

Meitene deklamē dzejas kā savas, bet tās ir bajārietes. Dusmas. Izskaidrojas. Tā saved ar viru kopā, un tas redz, ko neredzējis, ar ko sāpinājis sievu. - Bajārs atpakaļ pie bajārietes, melders pie leitietes, polis pie buteles vai francūzietes, dakteris pie tautas un pie meitenes, pie politikas, kultūras, jaunas tautas dibināšanas.
IV Aizbrauc. Klusums, tukšums, cik bēdīga īsti bijusi mūsu dzīve, nu tik redzam. Top vēl bēdīgāka, jo esam atmesti. Ķildas, ļaunums: Saules trūkst.
V Atbrauc atkal, trakojusi, un rati apgāzušies vai kučiers, viņā lūkodamies, apgāzis. Dakters palīdz. Visi salīgst. Tātad IV vajga strīdam būt vislielākam.
Griežas arī ar savu gribu atpakaļ, jo nau jokojusi vien, mīl viņu. Iemīlējusies dakteri. Neļauj dzert.
Aizbrauc: nu saticība, laime; izredzes uz nākotni.

* * *

Strīdi: viena vēsture; viena cilts, valoda, teikas. Dziesmas leišiem ziemeļnieciskas, garas, latviešiem dienvidnieciskas, īsas. Viena valoda bij un. var būt atkal senā, atjaunotā. Ticības šķiras - var būt senā kopējā latviešu ticība.
Seni naidi: kurzemnieki zirgu zagļi, vidzemnieki pieņēmāji.
                            Kā kāzenieki,
                            kā apdziedāšanās.
Bērnu apmaiņa, ekskursijas, saimniekdēlu apmaiņa, strādnieku apmaiņa.
Mana leišu programma Castagnolā. Manas leišu simpātijas.

(22969/16)

12.6.24.

Personu nedaudz - 6.
Par visism kopības jautājumiem, arī 3 valstu vai 4 valstu kopību. Lasīt lietuviešu avīzes.

(229691)