RAINIS

APDZIEDĀŠANĀS DZIESMAS III VISPĀRĒJIEM LATVJU DZIESMU SVĒTKIEM

SAKRĀJIS JĀNS JASĒNU PLIKŠIS

PRIEKŠVĀRDS PIRMAJAM IZDEVUMAM

Krietnu vīru nopelns bija, ka III vispārīgos latvju dziesmu svētkos tika «atdzīvināts sentēvu tikums» - apdziedāšana resp. apdziedāšanās. Par šādu atdzīvināšanu tauta šiem vīriem paldies teiks, un pats jaukais tikums, reizi no jauna ievests, nenīks, bet plauks un attīstīsies, un nesīs saldus augļus. Viss iesākums grūts; arī šoreiz dzied. svētkos, man rādās, bija kļūdas «apdziedāšanas» ierīkošanā. Nebija pareizi darīts apdziedātājiem ļaut dziedāt vienīgi tās dziesmas, kuras bija salasītas no tautas mutes un iepriekš sastādītas šim gadījumam. Gan paši apdziedātāji būtu zinājuši, ko un kā apdziedāt; pagasts būtu apdziedājis pagastu un savas dziesmas izrādījis; asprātība būtu modināta, un būtu radušās jaunas dziesmas šim pašam gadījumam.
Apdziedamas dziesmas ir gadījuma dziesmas, .kuras piekrīt tikai zināmam laikam, zināmiem gadījumiem un personām. Nau jābaidās, ka latvju tauta tagad nemaz vairs nespētu sacerēt jaukas dziesmas; latvju tauta ne vien bijusi dziedātāju tauta, bet ir arī vēl tagad. To pierāda jau mūsu lielais dzejnieku bars un sevišķi tautas dziesmas:

Gan ar man greznu dziesmu
Tai mazā galviņā;
Nau vēl viena izdziedāta -
Jau deviņas sacerētas.

Āronu M. T. D. 10.

Lielas meitas malti gāja,
Man', mazo, līdzi veda -
Ne tās mani malti veda,
Veda dziesmu darināt.

Āronu M. T. D. 101.

Latvju tauta arī tagad vēl var dziesmas darināt un īpaši apdziedāšanas dziesmas; vajaga tik vaļu ļaut; latvju tauta arī būtu ar mieru, ka laikraksti savas ķildas izdziedātu dziesmās: tas būtu daudz jaukāki un tautiskāki nekā līdzšinējais paradums, bet kas nu to dos?
Še esmu sakrājis dažas dziesmas, kādas apdziedātāji gribēja dziedāt dziesmu svētkos; būtu vēlams, ka naskie tautas dēli un meitas krātu arī šās tautas gara mantas. Šis mans mazais krājumiņš lai viņus pamudina uz to. Dziesmas ir iedalītas tādās pat nodaļās, kādas bija dziesmu svētkos; tik apdziedamās dziesmas man .rādījās labāki likt pirmā vietā. Dažas dziesmas, kuras man vēstulēs piesūtītas, ir sevišķi apzīmētas.

                                                                                                                                            K r ā j ē j s.

J a s ē n o s
Veļu laikā, 1888.g.

MŪSU DIŽANO DZIESMU SVĒTKU MĪĻAJIEM DZIEDĀTĀJIEM UN DZIEDĀTĀJĀM

                                                                                                                                    šo grāmatiņu dāvina

                                                                                                                                                            K r ā j ē j s

I. APDZIEDĀŠANĀS

Dziesmiņ' mana kā dziedāta,
Tā man kauniņ' nedarīja;
Šāda tāda valodiņa,
Tā man dara lielu kaunu.

*

Mūsu seni tēvs māmiņa
Dziesmu pūru pielocīja;
Sveši ļaudis izkaisīja,
Pašu bērni salasīja.

Svētkos dziesmas rādījām,
Sveši ļaudis brīnījās:
Kur tik dižs, kur tik daiļš
Latvju tautas dziesmu pūrs.

*

Pieci vīri, seši zirgi
Dziesmu pūru nepavilka;
To darīja vecmāmiņas,
To diženi tautas dēli.

*

Rīga, Rīga, skaista, skaista,
Kas to skaistu darināja?
Latvju tautas dziesmu svētki,
Tie to skaistu darināja.

Gana plaša dziesmu sēta, -
Pustrešas pūra vietas;
Gana plaša, gana augsta,
Dziesmu skaņas neietilpa;

Dziesmu skaņas ārā plūda
Pāri visai Latvijai;
Pāri visai Latvijai - -
----------------------

*

Velti, velti, Miķēlīti,
Pirmos svētkos lādējies,
Velti otros pukojies,
Velti trešos priecājies;

Tev par spīti pirmie, otrie,
Bez palīga trešaji;
Tev par spīti dziedājām
---------------------

*

Latva dimd, Latva dimd,
Kas to Latvu dimdināja?
Latvai kala zelta kroni
Dēli, meitas dziedādami.

*

Ceļaties, miega latvji,
Trešu reizi gaiļi dzied;
Kurš šoreiz necēlās,
Mūžam putriets palikās.

*

Kas tur spīd, kas tur viz
Svētku sētas dibenā?
Mūsu tautas koša rota -
Dziedātājas zeltenītes.

*

Gan pazinu to meitiņu,
Kura liela dziedātāja:
Sārti vaigi, zilas acis,
Šķiltin šķīla valodiņu.

*

Lūko, brāli, līgaviņu,
Lūko labu dziedātāju;
Lūko labu dziedātāju,
Tā tikusi darbiņos.

*

Plēties, Rīga, plēties, Rīga;
Saņem savu viesu barus;
Lieli ceļi, mazi ceļi,
Visi Rīgā satecēja.

*

Viesi, viesi še esam,
Ne jau paši saimenieki -
Dos dieviņš citu reizi,
Tad mēs būsim saimenieki.

*

Kas mums, viesiem, mīļi dara,
To mēs skaisti apdziedam;
Kas viesiem gauži dara,
Suni, kaķi lamājam.

*

Nākat, bērni, skatīties,
Kādi ērmi skatuvē;
Prūsis lēca šuplatiņu
Spožā alpu sārtumā.

*

Skaists puisītis, jauni svārki,
Tas māmiņas vedējiņš;
Ko viņš laba padarījis,
Ka māmiņas vedējiņš?
Kam jums vēl darbu prasīt -
Skaists puisītis, jauni svārki.

*

Raibie zēni priecājās -
Būsim bara saimenieki;
Tad mēs savus līkos pirkstus
Ap ķērnīti ritināsim.

*

Edviņam deguns spīd,
Man tas deguns nepatīk:
Nevar ģīmī skatīties,
Tūlīt acis asaro.

*

Plūcaties, avīzītes,
Jums tas dara lielu prieku;
Nabadziņi lasītāji
Gauži raud lasīdami.

*

Kam tu, jauna tautu meita,
Sīvu dabu vien rādīji?
Kam neļāvi tētiņam
Miera mūžu nodzīvot.

*

Baltajam vecītim
Triju vilnu kamzolīši;
Bij sunīša, bija vērsīša,
Bij kaķīša lumstītāja.

Sunīts rēja, vērsīts māva,
Kaķīts glaudās ņaudēdams;
Kaķīts glaudās ņaudēdams
Pie kaimiņa vecenītes.

*

Veci ļaudis brīnījās:
Gāguļkarš, bābu karš?
Baltais vecis karā gāja,
Trijas bābas līdzā veda:
Māsa brēca, Līze ķērca,
«Mama» muti plakšķināja.

*

Lēni brauca baltais vecis,
Divi klibi kleperīši:
Šis Mārtiņš, tas Artiņš,
Abi gāja grīļodami.

*

«Dod man šķēres, tev ir divas,»
«Latviets» «vēzim» bargi sauca;
«Vēzīts» pretim atsaucās:
«Man pašam divu vajga.»

*

«Latviets» žēli sūrojās,
Kas tantei Līzei kait:
Visus viņas papīriņus
Skolas puikas pierakstīja;
«Latvietis», nabadziņš,
Pats bērniem vien rakstīja.

*

Jaunā meita sīvi graiza,
Kas tik ceļā gadījās;
Griez, meitiņa, kur griezdama,
Cietā kaulā vien negriez.

*

Mūsu ļaužu vedējiņi
Kā mēreni muiženieki;
Citam bija vācu drēbes,
Citam vācu valodiņa;
Kam nebija vācu drēbes,
Tam bij vācu valodiņ'.

*

Padziedami mēs, ļautiņi,
Vai mēs kādi naidenieki?
Lai naidojas «tautas veži»:
Tiem jādala ienākumi.

*

Ko, pleiķīti, tu domāji,
Vēderiņu braucīdams?
Gribi ļaudis aplaimot,
Savu dzīvi rakstīdams?

*

«Vērsīts» māva kārpīdams,
Ganu tētiņš knipi sita;
Savus bērnus izglītojis
Ar kaimiņa pātadziņu.

*

Vai, māsiņa, balsainīte,
Kam tu sauci svešas tautas?
Vai nebija bālēniņu,
Kam svinēti goda dienu?

*

Vai, vagare, vagarīti,
Tavu mazu kamaniņu:
Kur tu vari pats sēdēt,
Kur vēl melus vizināt? -

Mīļus vārdus mutē turi;
Liela meža garu stibu
Ārā raidi pastalniekus,
Garzābaku pelēķīšus.

*

Domājām, gādājām,
Ko tās dara, kumisijas?
Viena ēda, otra dzēra,
Trešā lēca lecamo;

Dziedamā kumisija
Citiem līdzi nedziedāja,
Savrup vien nosēdās,
Līksmi izsadziedājās.

*

Ak, tie mūsu rīkulīši,
Kumisiju loceklīši!
Svīstin svīda, pūstin pūta,
Praku ļipas lecināja;

Bantes skrēja, kurpes šļūca;
Pataisat platu ceļu;
Pataisat platu ceļu, -
Atrūc viena kumisija.

*

Visi ļaudis skaisti dzied,
Rīkulīši nedziedāja;
Kāda joda tiem dziedāt?
«Sēdēdami» nosvīduši.

*

Dila, dila, pampa, pampa.
Kas dila, kas pampa?
Dziedātājiem maki dila,
Rīkulīšiem pamptin pampa.

*

Lai bij labi, kam bij labi,
«Baravežiem», tiem bij labi:
Tie varēja pabaudīt
No visām bļodiņām;
Kamēr citi skaisti dzied;
«Baraveži» laizījās.

*

Ko jūs, bērni, lielāties
Ar tiem dižiem dziesmu svētkiem;
Māmuliņa izrīkoja,
Sevim naudu pelnīdama.

*

Skaitījām, skaitījām,
Cik tās naudas ienākušas;
Nekā nevar saskaitīt -
Te bij daudz, te bij maz.

*

Derīgs priekšnieks, derīgs priekšnieks,
Tas mums labi noderēja:
Visu tīru pataisīja,
Pats aizgāja tālu ceļu.

*

Skaisti mūsu raibi zēni,
Nau tik raibu cekuliņu;
Kad būt' raibi cekuliņi,
Būtu gaiļa skaistumiņu.

*

Raibie zēni bēdājās,
Nu mūs meitas nemīlēs;
Jāslēpj raibi cekulīši,
Triju auklu aizsainīši.

*

Raibi zēni, raibulīši,
Kas jūs raibus izraiboja?
Zaļas acis, zils deguns,
Vaigu gali izdzeltēj'ši;
Kaimiņ' puikas izraiboja,
Savā pulkā ganīdami.

*

Domājām, gādājām,
Kur ņemt salmus matračiem?
Zeņķīšiem raibas galvas,
Pilnas sausiem garkūļiem.
                                                                     «B.»

*

Ne tā, Mencīti, tava naudiņ',
Es pats redzēju, Madaļa iedeva;
Madaļa iedeva grāmatas sapirkt,
Tu, suns, bezkauņa, iztērēji.
                                                                   «B.»

*

Pienāks ziema, pienāks ziema,
Ko vērsīti barosim?
Pērn devām skujas  lapas,
Šogad dosim kalna silus.
                                                                      «B. V.»

*

Rau, kā gaiļi laktā lēkā,
Vistas, cāļus žēlodami;
Nu varēja laimes saukt
Pašam gaiļu lielajam.
                                                                  «B.»

*

Kas, māsiņa, tev noticis,
Ka balsīte mīļa, mīļa?
Aiz Daugavas zirgi zviedza, -
Sajās prūšu precinieki.
                                                                  «B.»

*

Guli, guli, māmulīte,
Tavi darbi padarīti;
Sulains tavu mantu valda,
Kaimiņš kopa kumēdiņus.
                                                                  «B.»

*

Domājām, gādājām,
Kas tas vecais galdgalā?
Pierītē uzacītes,
Tā kā vieni gari ragi.
Div' lopiņus zinājām,
Kam bij tādi gari ragi.

*

Kas tas tāds garais kociņš
Pār sētiņu pārtecēja?
Liela meža garais kociņš,
Rungas labad slavens ticis.

*

Kas vedēji, kas vedēji?
Spaļi vien, spaļi vien,
Saverami adatā,
Sakarami ābelē.
Kad izlaidu vējiņā,
Kā spalīši izputēja.

*

Vedējiņi, vedējiņi,
Vai gribiet kungos iet?
Mēs visi zinājām,
Kurā pirtī jūs dzimuši. 

*

Kam jūs, kungi, vainojat
Garzābakus, pelēķīšus?
Pelēķīšu sūrā vara -
Tā jūs dara lielus, resnus.

*

Kas kaitēja mūs' vežiem
Spilvenos negulēt?
Diezgan bija visa laba
Līkpadušu nesumiņa.

*

Ak tu, manu klinklāviņ,
Tavu lielu netikumu!
Pērn tu tupies telēķī,
Šogad lēci galdiņā.
                                                       «B.»

*

Ak tu, zelta raibs zēniņi,
Ķer tu mani, garzābaķi;
Ķer ķerdams, kur tev tika,
Aiz kakliņa vien neķer;
Kaklā jauna zīda šlipse,
Dārgu naudu aizmaksāta.

*

Gani, gani kārtotāji,
Nava rīkstes rociņā;
Kad būt' rīkste rociņā,
Ļaudis skrietu bizodami.

*

Kārtelnieki bēdājās,
Cits uz citu runājās:
Ko, bāliņi, mums darīt, -
Visi ļaudis rātni stāv?

Paliks rokas neķērušas,
Elkonītes negrūdušas;
Skrien ar sparu, grūd ar varu;
Gan tad rātni nestāvēs.

*

Kas tie tādi, kas saukāja:
Veķ no ceļa, links un rechts? -
Tie bij mūsu cerībiņa,
Mūsu ceļa rādītāji.
                                                           «V.J.»

*

Kur tu līdi, dziedātāja,
Savu vietu nezināji?
Gan tev' ķers kārtelnieks
Aiz tās tavas aizmugures.
                                                      «B.»

*

Rīkulīši grūt' sacīja,
«Sēdēs sēdēt» vajadzēja;
Dziedātājiem, tiem bij grūti
Cauru dienu nostāvēt:
Starpas brīdī atpūtušies,
Padzēruši, paēduši,
Mazu brīdi nosnauduši,
Radus, draugus apciemoj`ši,
Visu Rīgu apskatīj'ši,
Vēl līdz smilšu kalniņam
Aizelsuši, atelsuši.

*

Dziedātāji gauži raud,
Visu dienu kājās stāv;
Kas vainīgs? Pats vainīgs,
Kam jums nau koka kājas.

*

Dziedātāji bēdājās,
Kur dēties starpbrīžos;
Debess velve, plaša velve,
Zem tās visi dēsaties.

*

Dziedamie cilvēciņi
Nezināja, kur sēsties;
Sēst' uz dūres, atspied īkšķi,
Tur būs laba sēdēšana.

*

Veprēniņi gauži raud,
Kā šo ziemu dzīvosim?
Visus salmus komiteja
Dziedātājiem sapirkusi:

Neraudiet, veprēniņi,
Kā šo ziemu dzīvosiet:
Svētkos vien, ne ik dienas,
Dziedātāji salmos guļ.

*

Ak, cik mīlīgas ir mājas,
Ko tie kungi gādājuši!
Tā mēs dziedam rīt', vakaru,
Salmos tupot bēniņos.

*

Stieptin stiepa, vilktin vilka
Cisas piektā etažā;
Vai bij traki tie ļautiņi,
Tik augsti kūtis taisa?

*

Gulēt eimu, dziesmu dziedu:
Šeit es, tārpiņš, nostiepjos;
Augšām rāpjos, atkal dziedu?
Mīļie, rimstiet, ko jūs raudiet. 

*

Mūsu mīļais, vecais Juris
Otros svētkos žēlojās;
Viss tas pats ,atkārtojas
Trešajos dziedamos.

*

Sēdati, ļautiņi,
Dziedamie ļautiņi,
Kā redzēdami,
Kā varēdami:
Estrādē, plāniņā,
Publikas klēpī!

*

Ko jūs, kungi, runas laižat,
Biķerīšus dauzīdami;
Visi bērni izsalkuši,
Gaida beigas - nesagaida
                                                      «V.»

*

Dziedam mēs ar čaklu mēli,
Ko mēs sevim sadziedam?
Cietas cisas, tāļus ceļus,
Ne solīša atsēsties.

*

Paldiesiņu, māmuliņa,
Par šo svētku dziedājumu;
Ja nedosi paldiesiņu,
Citu reizu nedziedāsim.

*

Maksājiet, sveši ļaudis,
Manu skaistu dziedājumu;
Jums bij labi klausīties,
Kā es skaisti padziedāju.

*  *  *

II  JĀŅA   DZIESMAS

(Balles vakarā dziedātas)

Rīgas puika; Rīgas puika,
Kur ballei fraku jemsi?
Skribans visas izpumpējis, -
Lai pumpēja skursteņskrāpis.

*

Gauži raud līķuvedis:
Trūkst zirgam melnas segas;
Rīgas puikas nojēmuši,
Sašuvuši frakiņās.

*

Kas tie tādi kazlēniņi,
Lēca; ļipas mētādami?
Tie nebija kazlēniņi,
Tie bij Rīgas peini puikas;
Tie bij Rīgas peini puikas
Viksētiem zābakiem.

*

Kur tu augi, daiļa meitiņ,
Tavu peinu knikselīti!
Rīgā augu, pirtī dzimu,
Krikmeirītis iedīdīja.

*

Kas tie tādi siena āži
Pa plāniņu šaudījās?
Kniksiņ, grīsiņ - manierītes
Tā kā Rīgas kundzeļiem:

*

Modes lelles - Rīgas meitas
Seglotām aizmugurēm,
Pirktas drēbes, zīdi, samti;
Pirkta tava aizmugure.

*

Lauku meitas, cielaviņas,
Pašaustām drēbītēm;
Sava pašas svārki austi,
Sava pašas muguriņa.

*

Skaistas Rīgas modes kleites,
Vēl jo skaistas lauku drēbes;
Rīgas - kankar kankarotas,
Lauku - gludas cielaviņas.

*

Rakstīts svārciņš, baltais krekliņš;
Zīļu vaiņags galviņā;
Kas aizspēja latvju meitu
Tādā cēlā glītumā?

*

Ne tie zēni ripas kava,
Ne viesulis smiltis grieza;
Polka, valcis ļaudis rāva,
Lecināja, ripināja.

*

Visa sēta dūmu pilna,
Grīda sviedriem piemirkusi;
To darīja valča bērni,
Kājām plānu kulstīdami.

*

Smagi elsa valča bērni
Kā veci kleperīši;
Jandāliņa dejējiņi
Cēli gāja smiedamies.

*

Dej, 'tautieti, tautas deju;
Jautri laiku kavēdams!
Kam tev svešu «danču» jūgā
Savus kaulus gurdināt?

*

Diezgan savu jauku deju;
Diezgan jautru rotaļiņu;
Muļķu polkā, muļķu valcī
Lai griežas avēniņi.

*

Skatījām, lūkojām,
Kādi bija Rīgas ļaudis:
Kazu cimdi, ļipu svārki,
Kurpes tā kā īleņi;
Kurpes tā kā īleņi,
Mati pierē saskrūzēti.

*

Skatījām, lūkojām,
Kādi bija lauku ļaudis:
Māsas austi brūni svārki,
Gludi mati piesukāti.

*

Rīgas dēli - ņipri zēni,
Gluda mēle, viegli vārdi;
Lauku dēli - lēni zēni,
Prāta vārdi -runājot.

*  *  *

III GALDA DZIESMAS

Atverat vara vārtus,
Tautas nāca sētiņā;
Tautas nāca sētiņā,
Kā jūs viņas mielosiet?
Vai aliņu, vai miestiņu,
Vai sieriņa gabaliņu?

*

Ne aliņu, ne miestiņu,
Ne sieriņa gabaliņu;
Ļausim vēl skatīties,
Kā ēda māju ļaudis.

*

Ēdamā kumisija
Apsa-gauži-bēdājās:
Kur būs jemt ūdentiņu;
Ko viesiem putras virt;
Es zināju, es pateicu:
Dziesmu telpā pietecēja.

*

Ko jūs raudiet, dziedātāji;
Ko kungus vainojiet?
Kungi ēda elsodami,
Jūs lustīgi padziedat.

*

Diedātāji gauži raud:
Kur būs godā mieloties;
Kumisijas visas ēd,
Dziesmu svētkus svinēdamas;
Paši dziesmu dziedātāji
Siekaliņas tecināja.

*

Ēdiet, kungi, cepetīšus,
Mums kauliņus atstājiet!
Mēs kauliņus salasīsim,
Paglabāsim piemiņai.

*

Gardi, gardi mājās ēst,
Vēl jo gardi mielastos:
Apkārt ļaudis sliekas rista,
Pats ēd, vēder' braucīdams;
Rupja maize arī garda,
Kad otram pelu nau.

*

Kas tie tādi, kas dziedāja
Bez launaga vakarā:
Tie ir visi bāru bērni
- - - - - dziedātāj'. 

*

Dziedātāji, bārenīši,
Raud, rociņas sajēmuši;
Kungi ēda šņiku, šņaku,
Mums bij žēli laizīties;
Mums bij žēli laizīties,
Vēl kungiem uzdziedāt.

*

Domājām, gādājām,
Kur būs jemt galdautiņus:
Mūsu dienas avīzītes
Paladziņa lielumā;
Paladziņa lielumā -
Tur būs labi galdautiņi.

*

Domājām, gādājām,
Kur būs jemt mutslaucītes:
Ik nedēļas avīzītes
Kā mēreni lakatiņi;
Kā mēreni lakatiņi -
Tur būs labas mutslaucītes.

*

Kumisija bēdājās,
Kur baram vēžus jemt;
Vienam ragi, otram šķēres,
Trešais rāpās atpakaļ;
Visi bija viena pulka,
Visi saucas ļaužu vēži.

*

Saukājām, klaigājām,
Kas mums dos biezu putru;
Ņipra balss atsaucās, -
Tai pašai šķidra bija.

*

Kas kait tantes bērniņam
Zilu pienu strebināt;
Baitainīša teliņiem
Sūra, sīva sutras zupa:

*

Domājām, gādājām,
Kur tik daudziem pienu jemt:
Tantei Līzei diezgan būs, -
Tā ūdens nežēloja.

*

Saiminiece bēdājās,
Kur būs likt kapijiņu:
Visi biedri gauži lūdz,
Lai kapijas nedodot;
Tautas biedris novēlies,
Skādīgās sadzēries.

*

Domājām, gādājām,
Kur būs jemt siļķastītes:
Puikdīdīšu plauktiņā
Siļķu astu krājumiņš.

*

Ko, kundziņi, tu domāji,
Galvu dūrēm atspiedies?
Es domāju ruņu laist,
Nevar vārdu sagrābāt;
Nevar vārdu sagrābāt, -
Sūc šampieti, sper glāzīti,
Vārdi plūdīs aumaļām.

*

Saiminiece bažījās
Sālītiņas, pipartiņu:
Pirmā «zurte» Dobelniekam,
Otrā Maziem Dunduriem.

*

Derējām, ķildojām,
Kam vairāk alus plūst:
Vai Trimpum, vai Strickim?
Citi nespēj konkurēt:

*

Vai man dieniņ', baltu dieniņ',
Tavu pulku kāru zobu;
Vēl vairāk sīrupiņa
Mūsu saldiem pantmanīšiem:

*

Jaunām kundzēm; vecām kundzēm,
«Kumpetīšu», «kumpetīšu»;
Kam nest lielo  p u m p u r t u r z i,-
Vieglāk zīst «kumpetītes».

*

Saiminiece bēdājās:
Nav idejas pavāriem.
Lasi klusā vīra rakstu:
Rakstniecības nākamību:

*

Komiteja nezināja,
Ko dot ēst, ko dot dzert?
Klusais vīriņš pasacīja,
Rakstniecību apspriezdams.

*

Es dzirdēju raibos zēnus
Sapratīgi runājam:
Labāk krietni iedzeram,
Nekā blēņas runājam.

*

Es gribēju godā ēst,
Gaidu bļodu gaidīdams;
Te bij bļoda, te pazuda,
Vēl nav gana kūmiņām.
                                                             «V.»

*

Alutiņi, rudacīti,
Turi sava nama godu:
Nelecini goda vīru
Galdā rādīt padomiņu.
                                                            «V.»

*

Man gribējās godā ēst,
Iekšā iet nedrīkstēju:
Iekšā bija grazni ļaudis,
Samīs mani kājiņām.

*  *  *

IV  ATVADĪŠANĀS

Ar dieviņu sanācām,
Ar dieviņu šķiramies;
Ar dieviņu lai paliek
Šī svētīta istabiņa.

*

Svēti, dieviņ, to vietiņu,
Kur mēs garu cilājām;
Audzē, dievs, dziedātājus,
Kas tautu godināja.

*

Paldies jums, dziedātāji,
Tautas godā cēlējiņi,
Ne pūliņa, ne naudiņas
Tautas labā netaupāt;
Ne tautai vaina bija,
Ka paldies nesacīja.

*

Augstu laimi, augstu laimi
Mūsu koru diriģentiem!
Lai strādā, lai gādā;
Lai kopj daiļu dziedāšanu!

*

Augsta laime, vēl jo augsta
Mūsu svētku diriģentiem:
Diriģentu vecam tēvam;.
Jaunajam vadonim;
Trešam mūsu muzikantam -
Pirmajam skaņotājam!

*

Paldies jums, komponisti,
Par tām jaukām saskaņām:
Jūs darāt mūsu svētkus
Jo diženus, jo tautiskus.

*

Četri brāļi - Juri, Jāņi -
Visi lieli pūtējiņi:
Dižais vilka jauku dziesmu,
Citi līdzi trīsināja.

*

Lieli puiši, mazi puiši,
Visi skaisti padziedāja;
Ernestiņis klausījās,
Kamēr grazni līdz nevilka;
Kamēr grazni līdz nevilka,
Straujupīti dziedādams.

*

Es dziesmiņas salasīju,
Pa svētkiem staigādams;
Ja nau daiļas, ne man' vaina,
Kādas radu, tādas dziedu;
Būtu daiļāk darījuši;
Būtu daiļāk padziedājis.

*

Dziesmu dēļ, vedējiņi;
Ienaidiņu neturat;
Labāk manas jautras dziesmas
Nekā lapas sīvi vārdi.

*

Visi kari kājas āva
Uz karoga nesējiņu;
Visas dziesmas apdziedāja
Mūsu ļaužu vedējiņus.

*

Saderam mēs, ļautiņi.
Saderam; saderam;
Lai turēja ienaidiņu,
Kam bij tāda vajadzība.

Nevainīgu prieku dēļ
Es dziesmiņu nodziedāju;
Īsa laika gribēdams,
Savu sirdi remdēdams.

*

Latvju tauta dziedātāja,
Dziedot mūžu nodzīvoja;
Dziedot smejas, dziedot raud;
Dziedot sūri žēlojas.

*

Tēvu tikums, jaukais tikums
Lai pie mums atdzīvo!
Lai dziedam, lai smejam;
Dziesmās dusmas remdējam.

*

Nebaidiet; vedējiņi,
Mūsu mīļos dziedātājus?
Atnāks reize, dziedāsim
A t k a l  jautrā pulciņā.

*

Atvadīties gribēdami,-
Skaitījām, skaitījām,
Kādas mums komisijas,
Kādas mums kamitejas:
Vispirmā svētāmā;
Vēl otrā dziedamā,
Tā trešā apdziedama -
Apdziedājamiesamā;
Ēdamā, dzeramā;
Lecamā, dejamā;
Kur vēl citas senākās -
Zināmā komisija,
Āboliņa rādāmā,
Jeb ar tā saucamā
Kumēdiņu kumisija.
Guļat nu, kumisijas, -
Diezgan sviedru izlējušas.

*  *  *