RAINIS

AVE SOL!



IESKAŅA

Agra gaita, vēla rieta -
Vidū ziedu svētkiem vieta.

I

To seno dziesmu - kā lai viņu saucu?
Kā vājos vārdos lai to saņemu?
Kad velti garā es to aptvert traucu,
Kas pilda skanot tālo visumu?

Kas dienā aust un riet, un vējā ceļas,
Kas grauj ar pērkoņiem un laukos klimst,
Kas zaļos asnos ledum cauri šķeļas, -

Kas katrā maiņā skan, kur sārņi grimst,
Kur telpas klēpī jaunas saules dzimst.

II

Tā soļu noskaņa no mūža spēka,
Kas nāk caur neveidības tuksnesi,
Aug augdams pretstatos par pasauls ēku
Un vienībā vērš maiņas mutuli.

Sauc to par cīņu, kustību vai dzīvi,
Par straumes grausmu, posta uguni, -
Teic: ziedons, prieks vai celšanās uz brīvi;

Man vārda nau, es tikai ainu redzu;
Tur sauli, - un ar roku acis sedzu.

III

Tas spēks līdz dzelmei saviļņo tev sirdi,
Bez mēra sāpes - viņa spulgojums, -
Bez mēra prieks; tu visiem prātiem dzirdi:
Tur pārvērtība dimd un atdzimums,

Cik pretruņu, ko dzīve dvēslē kaisa! -
Viss pēkšņi gaisis: zils top debesjums,
Uz varonību cīņa dvēsli raisa;

Vēl nāvē laime mirdz tiem skaidriem gariem;
Bez gala laime silst zem saules stariem.