DAUGAVA
SĒRDIEŅU DZIESMA
Saule mūsu māte,
Daugav' sāpju aukle,
Pērkons velna spērējs,
Tas mūsu tēvs.
MELNĀ DAUGAVA
TUMSAS MĀTE
(Dzirdas pievēršoties.)
Vēlu, vēlu, - tumsa, tumsa,
Steidzin steidz Daugavmāte;
Pilni klēpji dvēselīšu,
Nakti jūrā jānones.
Steidzin steidz, apstājas:
Kas tur raud ievājā?
Vai tās vēlas lakstīgalas
Pārziedēta pavasara?
Ko vaicāji, Daugavmāte?
Vai tu bērnu nepazini?
Latvju - bērni - bārenīši
Nāk pie tevis sūdzēties.
(Atdzirdas aizvēršoties.)
Rinda, rinda, gara rinda,
Rindas gala neredzēja:
Sasēduši Daugmalē
Kā tās rudens bezdelīgas.
Bezdelīgas čivināja,
Siltu zemi laizdamās.
Kādu zemi mums laisties?
Kad mums ņēma tēvuzemi.
Bezdelīgas čivināja,
Visi priekā klausījās -
Kas klausīja bāra bērnu?
Tumsa nakts, Daugavmāte.
VIENA BALSS
(Tumšā rindas galiņā.)
Tumsas māte, Daugavmāte,
Uzklausat! uzklausat!
Nedzird saule, dzirdi tu:
Tumsas māte, Daugavmāte!
CITA BALSS
(Neredzamā maliņā.)
Saule grima, saule grima,
Tumsa kāpa debesīs -
Daugavmāte spogulī
Ilgi vizmu paglabāja.
Ilgi vizmu paglabāja,
Līdz ij spoguls aklis tapa;
Veries, acs, neveries -
Neviz vairs Daugaviņa.
CITA BALSS
(Ievu krūma pazarē.)
Uguns meita, spodracīte,
Siltas dvašas pūtējiņa!
Uzmet aci, uzpūt dvašu:
Vēsas naktij vilnainītes.
Vēsas naktij vilnainītes,
Krata mani padrebuļi:
Ne maizīte miesas silda,
Ne prieciņš sirdi manu.
VIENA BALSS
(Pašā rindas galiņā.)
Visas savas lielas bēdas
Sīkās dziesmās izdvešam;
Cik tās dziesmas neizdvesa,
Tik asaras izraudāja. -
Cik asaras izraudāja,
Tik uzplūda Daugaviņa -
Grūti nest Daugavai
Asarplūdu sūrumiņu.
VISAS BALSIS
(Visos rindas galiņos.)
Labāk dziesmas padziedam,
Ne Daugavai grūti darām, -
Visas savas lielās bēdas
Vējā, gaisā aizpūšam!
ASARU MĀTE
(Dzirdas.)
Visas senās bāru dziesmas
Bāru bērni izsūdzēja;
Senās bēdas minēdami,
Jaunas bēdas remdināja. -
Visas senās bāru dziesmas:
Kas tie tādi, kas dziedāja, -
Ej, saulīte, drīz pie dieva -
Saulīt' tecēj' tecēdama. -
Tik to vienu nedziedāja:
Maziņš biju, neredzēju -
Kad to vienu izdziedātu,
Aiz raudām nevarētu.
(Atdzirdas.)
Visas senās bāru dziesmas:
Par kungiem, par vergiem,
Par kalpiem, vagariem,
Par klaušiem, par darbiem,
Par vēliem vakariem;
Par šaustiem locekļiem,
Par sviedriem, asarām,
Par vaidiem, nopūtām,
Par kariem, par sodiem,
Par lietām asinīm, - - -
Visas dziesmas izdziedātas,
Vēl nau bēdas remdinātas.
MAZA MEITIŅA
Dziedi tu, Vecmāmiņa,
Tu dziesmiņu daudz zināji:
Tu mūžiņu drupināji
Lielu lauku galiņos, -
Kur tev bira asariņas,
Tur tev dziesmas uzziedēja,
Kur tecēja sūri sviedri,
Tur pasakas atzaļoja,
Kur pakriti nespēkā,
Teika cēlās cerētāja.
VECMĀMIŅA
Ko, bērniņi, es dziedāšu,
Nau man vairs jaunu dziesmu.
Kad es gāju darbiņos,
Tad es jaunas sacerēju.
Man vecām rociņām
Izkrīt dziesmu kamoliņš, -
Ceļat, jaunie, kamoliņu,
Tāļāk dziesmu šķetinat!
Tāļāk dziesmu šķetinat,
Pie tās vecās piediegdami -
Savas bēdas, savas ceres
Savā balsī izdziedat!
VIENA BALSS
(Pašā rindas vidiņā.)
Visiem bija vienas bēdas,
Visiem bija viena dziesma,
Ko tās bēdas remdināt,
Jaunu dzīvi iedziedāt.
CITA BALSS
(Tumšākā kaktiņā.)
Tēviem bija vienas bēdas,
Tēviem bija vienas dziesmas,
Dēli klīda kur kurais,
Vairs tās dziesmas nesaskan.
MAZĀ MEITIŅA
Vecmāmiņ, vai!
Vecmāmiņ, vai!
Ko saki tu?
Ko saki tu?
VECMĀMIŅA
To es saku, bērni mani:
Visi manim līdzi mīļi -
Lai tie klīda kur - kurais,
Lai tās dziesmas nesaskan.
VAIDU MĀTE
(Dzirdas.)
Visi bērni vaidu bērni,
Visas balsis vaidu balsis,
Vaidu balsis paceļas
Visos tumšos kaktiņos,
Paslēpjos, pasekņos,
Pazarēs, pasmiltēs,
Papurvēs, pamiglēs,
Dibenos, dziļumos,
Tāļumos, mākoņos,
Melnos veļu vilnīšos.
DAUDZAS BALSIS
(Reizē.)
Ak, mēs klīdām kur - kurais!
Klaida dziesmas nesaskan.
Ak, tās mūsu jaunās bēdas,
Vēl ne mūžam nedzirdētas,
Vēl ne mūžam nesūdzētas,
Vēl ne mūžam nedziedātas!
MAZĀ MEITIŅA
Ko saki, māmiņa?
Ko saki, māmiņa?
VECMĀMIŅA
Jaunas bēdas remdināt
Noderēja jaunas dziesmas -
Vecās labas pieminēt
Tāļas, mīļas bērnu dienas -
Tāļas, mīļas bērnu dienas,
Tais visiem vieni prieki -
Nu dzied katris savu dziesmu,
Nu sūdz katris savu bēdu!
Bēdas visi sapratīs,
Lai tās vecas, lai tās jaunas -
Dziesmas tautas nedienā
Saplūst vienā vaidienā!
VISAS BALSIS
(Visos rindu kaktiņos.)
Dziesmas tautas nediena
Saplūst vienā vaidienā!
Plūst no druvām - druvas mītas,
Plūst no asins - asins lietas,
Tēva zemi sargājot!
DAUDZAS BALSIS
(Viena pēc otras.)
Plūst no Bārtas mūsu vaidi,
Durbes, Rojas, Irbes, Stendes,
Sargā, Daugav', māsu savu,
Sargā jūru, visu māti!
Abavnieki nākam sūdzēt!
Mēs no Auces, Bērzes, Svētes!
Iecavnieki, Misas ļaudis,
Susejnieki, Laucenieki. -
Prom mūs dzina rupja vara -
Mūsu mājas dedzināja. -
Svešu zemju šurpu nākam -
Divkārt bēgļi, trešā postā!
Mēs no Juglas, Ogres, Pērses,
Mēs no Gaujas, mēs no Tirzas -
Salacnieki, Svētupnieki,
Burtniekkrastu, skaistu malu -
Aivēksteņi - upmalieši,
Zilā kalna augstumnieki.
Mēs latgaļi, kas mūs glābs?
Sūdz Rēzekne, sūdz Pededze,
Dubna dubst, Lubāns čūkst,
Krāslavkrasti noslāpuši -
Vaidi plūst zemes galiem,
Kur nu briesmas iebrukušas?
Asins jaukti upju viļņi,
Vaidu putām burbuļoja -
Izmocīti, izklīduši,
Raudāt nākam dzimtu zemi:
Dzirdi, mūsu Daugavmāte:
Tumsas māte, tūkstots balsis!
VECMĀMIŅA
Klausat mani, vaidu bērni:
Daugavmāti dziedāsim!
Tūkstots balsis, tūkstots bēdas -
Viena visiem Daugavmāte!
DAUDZAS BALSIS
(Visu rindu galiņos.)
Dziedam, dziedam Daugavmāti!
Vecmāmiņas vēlējumu,
Dziedam tēvu parašā,
Lai pamāca Vecmāmiņa.
VECMĀMIŅA
Deviņ' vīri sasēdās -
Ozolgalda galiņā -
Zara kanna salda alus
Pašā galda vidiņā.
Ko mēs pirmo dziedāsim?
Ozolīti, zemzarīti.
Sāk no rindas dziesmas laist,
Katris dzied ozoliņu.
Kas deviņas izdziedāja,
Tas no kannas nodzērās,
Kas deviņas nezināja,
Tam no rindas atkāpties!
Kad ozolu izdziedāja,
Tad iesāka kumeliņu -
Tad atnesa jaunas meitas
Jaunu kannu salda alus.
(Tumsā b a l s i s murmināja, paklusām sačukstējās.)
Kur nu vaira zara kannas?
Kur nu vaira saldais alus?
Kur meitiņas nesējiņas?
Visi gāja neziņā.
Kas deviņas dziesmas zin?
Garas bēdas, īsas dziesmas
Kā akmeni upē meta,
Noklankstēja, aizviļņoja.
CITAS BALSIS
Ko jūs, brāļi, murmināt?
Vieno mūs ne tas alus,
Vīru skaits, dziesmu skaits, - -
Vieno gars, tēvu dvēsle.
VIENA BALSS
Kas pirmais dziesmas sāks?
Vecmāmiņa - daudzzinīte.
Ko pirmo dziedāsim?
Daugaviņu - spulgacīti.
VECMĀMIŅA
Ak jūs, mani vaidu bērni,
Kas nu mana zināšana?
Kāds es esmu dziesmu vīrs,
Lakatiņu apsējusi?
VĪRA BALSS
Vergu laiku simti gadi -
Klusēt spieda vīru balsis -
Tad atzēla tautas dvēsle,
Meitu dziesmas klausoties.
VECMĀMIŅA
Nu, bērniņi, lai, bērniņi,
Sumināsim Daugaviņu!
Daugaviņai balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām.
Daugav' zelta sijātāja,
Tu man žēli nodarīji:
Lejā rāvi man' dēliņu,
Tavu krastu sargātāju . . .
Aizšņukstēja Vecmāmina,
Aiz raudām nevarēja . . .
VIENA BALSS
Kas otrais dziesmas sāks,
Daugaviņu daudzināt?
CITA BALSS
Dzied tu, kroga spēlmanīti!
SPĒLMANĪTIS
Man spēlītes salauzītas.
BALSS
Kad spēlītes salauzītas,
Jo žēlāka skanēs balss.
SPĒLMANĪTIS
Mute man izžuvusi.
BALSS
Asartrauka atdzeries -
Kas padzēra asartrauka,
Citus labāk priecināja.
SPĒLMANĪTIS
Uzklausat, labi ļaudis,
Daugaviņu daudzinām,
Tēvu ziņas, dēlu miņas,
Spēlmanīša ieceriņas:
Saule Latvi sēdināja
Tur, kur gali satiekas:
Balta jūra, zaļa zeme, -
Latvei vārtu atslēdziņa.
Latvei vārtu atslēdziņa,
Daugaviņa sargātāja.
Sveši ļaudis vārtus lauza,
Jūrā krita atslēdziņa.
Zilzibeņu pērkons sper,
Velniem ņēma atslēdziņu:
Nāvi, dzīvi Latve slēgs,
Baltu jūru, zaļu zemi.
ATBALSIS
Nāvi, dzīvi Latve slēgs,
Baltu jūru, zaļu zemi . . .
SPĒLMANĪTIS
Saule Latvi sēdināja
Baltas jūras maliņā:
Vēji smiltis putināja,
Ko lai dzēra latvju bērni?
Saule lika dieviņam,
Lai tas raka Daugaviņu -
Zvēri raka, dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeni.
Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja -
Es pamērcu pirksta galu,
Abus jūtu dvēselē.
ATBALSIS
Nāves ūdens, dzīves ūdens,
Abus jūtam dvēselē.
SPĒLMANĪTIS
Gana manas dziedāšanas,
Nu es citus klausīšos.
PRETBALSIS
Vēl tu visas nedziedāji.
SPĒLMANĪTIS
Tad klausat pēdējo!
Saule mūsu māte,
Daugav' sāpju aukle,
Pērkons velna spērējs,
Tas mūsu tēvs.
MEITU BALSIS
Saule mūsu māte,
Daugav' sāpju aukle.
VĪRU BALSIS
Pērkons velnu spērējs,
Tas mūsu tēvs.
VIENA BALSS
Lai nu dzied kārklu Svilpis!
SVILPIS
Man svilpīte sabirzusi.
VIENA BALSS
Jaunu griez!
SVILPIS
Kārklu nau!
Tranšejgrozos kārkli pīti.
VIENA BALSS
Kur tie mūsu zaļie meži?
Svešu cirvju izkapāti,
Raudāj' priedes, raudāj' bērzi?
Svešu zemi aizvedami.
SVILPIS
Ij tā dziesma kāda mana?
Svilpīt' viena raibināja.
Skaistas dziesmas Ganītei,
Mātos māktas, pašas liktas.
GANĪTE
Mazganītis pirms lai dzied,
Tas Daugavugan zināja,
Daugavkrastā uzaugdams,
Daugavsmiltis rušināja.
MAZGANĪTIS
Daugavāte, Daugavmāte!
Kā Daugavu nemīlēt:
Tu mīlēji mazu mani,
Smilšu klēpī auklēdama.
VAIRĀKAS BALSIS
Smilšu klēpī auklēdama,
Skaidrūdeni mazgādama.
MAZGANĪTIS
Uz Daugavu tiecās tēvs,
Uz Daugavu māte mana.
Piedaugavas novadā
Šūpli manim pakārdami,
Mazajai māsiņai
Uz Daugavas paša krasta.
VAIRĀKAS BALSIS
Pār Daugavu laime brauca,
Pilna laiva sērdienīšu.
MAZGANĪTIS
Zeme, zeme, Daugaviņa,
Tās man mūža lolotājas:
Zeme manu šūpli nesa,
Daugav' manu dvēselīti.
Dvēselīte dziedādama
Pa Daugavu aizlīgoja
Baltā jūras augstumā,
Tālā saules pasaulē.
Kad atnāks mana diena,
Zeme miesas paglabās,
Daugav' dvēsli aiznesis
Melnās veļu debesīs.
GANĪTE
Jautrāk dziedi, Mazganīti,
Kam rūpēja nāve tava?
Visiem rūp Daugavmāte,
Jaunas dzīves atnesēja.
MAZGANĪTIS
Zilganas debesis,
Sarkani mākoņi,
Mēnesis vidū
Bāli zaļgans.
Daugava tura
Melganu spoguli,
Daugava visus
Spogulī slēdz.
VAIRĀKAS BALSIS
Daugava visus
Spogulī slēdz.
MAZGANĪTIS
Sarkani stabi,
Zilgana paloda,
Zeltaini vārti
Vaļā veras:
Zeltainos vārtos
Daugava ietek -
Pilnu melnu klēpi
Dārgo dvēsļu.
VAIRĀKAS BALSIS
Pilnu melnu klēpi
Dārgo dvēsļu.
MAZGANĪTIS
Diezgan manas dziedāšanas,
Lai dzied zilā Pulkstenīte!
PULKSTENĪTE
Es nedziedu, es nedziedu.
MAZGANĪTIS
Ko kaunīga acis slēpa?
Jauna rīta gaidītāja,
Jaunas dienas zvanītāja.
KAUNĪGĀ PULKSTENĪTE
Kalnu egļu zilā ēna
Trīc no saules zelta tvana,
Zili, klusi pulkstenīši
Zilas, klusas ilgas zvana.
Plaši skanot, veras tāle:
Kalnu, saules, debess gana.
Tikai zilie pulkstenīši
Zilas, klusas ilgas zvana.
MAZGANĪTIS
Nu, Ganīte, dziedi tu,
Ko vairs ilgāk kavējies?
Es tev līdzi turēšos,
Klausoties tavu dziesmu.
GANĪTE
Pie Daugavas ozols aug,
Birst lapiņas dzeltēdamas, -
Kā lapiņas nebirušas,
Viņpusē liepa lūza.
Smagi guļ, smagi guļ
Akmens Daugav' dibenā:
Viļņi vēla smagakmeni,
Kas pavels - ļaužu bēdu?
BALSIS
Viļņi vēla smagakmeni,
Kas pavēla ]aužu bēdu?
GANĪTE
Daugaviņa, Daugaviņa,
Ar daiļumu slavējies, -
Nu tev acis iedubušas,
Nu tev vaigi izkaltuši.
Tavas acis zilumā
Pretspīdēja debesīm,
Tavi vaigi pilnumā
Zemi ziedos apkaunoja.
«Lodes vaigus izvagoja,
Uguns acis svilināja,
Manu bērnu lieli vaidi
Pušu plēsa manas ausis.»
ATBALSIS
Latvju bērnu lieli vaidi
Pušu plēsa ausis mūsu.
GANĪTE
Kari nāca, lieli kari,
Ņēma manu tēvu zemi -
Es kariem noprasīju:
Ko bērniem ēsti došu?
«Lai ēd oļu akmentiņus,
Daugavkrastus skraidīdami!
Lai dzer Daugavūdentiņu,
Ar rociņu smalstīdami!
Kad raudās, neklausīs,
Vēl paņemsim Daugaviņu!»
BALSIS
Vai paņemsat Daugaviņu?
Redzēsim, redzēsim.
GANĪITE
Nerit vaira man dziesmiņa,
Aukstums miesas drebināja.
SVILPIS
Kuršu guni, kuršu guni!
BALSIS
Kad neredz naidenieki?