RAINIS

Darbs advokatūrā. Cietumā un trimdā

1896-1903

1898

DIENASGRĀMATA

12. III 98.

[I[niņa] atkal pamudināja rakstīt dienasgrāmatu. Esmu to tik bieži mēģinājis. Фойницкий domā, ka to darot tikai eksaltēti ļaudis depresijas laikā. Depresijas periodi bija tik bieži - vai tad es neesmu diezgan eksaltēts? Jeb vai viņam nav taisnība? Vismaz es gribu tagad ar dienasgrāmatām kaut ko sasniegt, kas mani izrautu no eksaltācijas, t. i., no nervozas izklaidības. Jābūt kādam mehāniskam līdzeklim gribas audzināšanai, visi citi nodomi, kurus es gribēju ar to saistīt, vai arī kuri paši rodas, ir man pagaidām maz svarīgi, taču es jau zinu, arī šī rakstīšana izkopsies, ja vien priekšlaicīgi neapsīks. Bet tam tā nebūt. Un šeit pirmais audzināšanas uzdevums - šī rakstīšana jāturpina vismaz vienu mēnesi. Es ticu, tas ies.]

(23090/105)

15. III 98.

[Tomēr neiet tik gludi, kā es to domāju. Ja dienasgr. rakstīšanai vajadzētu būt gribas audzināšanas līdzeklim, jāraksta katru dienu. Es gan arī to gribēju, taču pēdējās divās slimības dienās - liels jutīgums un nepatika, kaut gan galva vairs nesāp. Nu jāraksta ik dienas: slimība, noskaņas, slēdzieni, reģistrēt faktisko, cik strādāts. Pensums veikts? jauni plāni, izvesti vecie utml., t. i , gribas un gara dienišķie izdevumi un ieņēmumi. [v. 12. III iedeva lasīt "Romu" franciski, tiku arī sācis. Jāsāk reiz stenogrāfija kā amatiera darbs. Pensumā atpalikts par 2 dienām. Kā sagatavotāju sitienu kaut ko satīrisku, ? la "Ata Trolls", pret gulošo laiku, uzelpojušiem filistriem un [piejaucēto?] Baironu. Vakarējā jutelība. Es neeju atdot grāmatu, lai sevi neuztrauktu.

Tomēr uzbudinājums netiek mums aiztaupīts un ir drūma vakara pastaiga un noguris vakars. Mēs gan abi labi gulējām, taču abi esam ļoti noguruši no rītā. Mans apciemojums tiek atlikts no rīta uz pēcpusdienu un tad izdodas ar vienotiem spēkiem un daudziem labiem pamatojumiem to vēl atstumt tālāk uz rītdienu. Šodien pensums izpildīts, izņemot biogrāfiju. Noskaņojums ļoti nelāgs; bez spēka, bet ne tieši slims; mazliet galvassāpes. Daudz blakuslietas uzbudina: Valters Crainet raksta muļķības par ideālu mākslu pēc tam, kad Tolstojs šo jēdzienu atkal no jauna apliecinājis. Mopasāns sniedz tik garlaicīgi nodrāztu artiķeli par akadēmiju un mākslas atbrīvošanu no 3 gadu karadienesta. Šis sīkais mietpilsoniskais uzbudina un turklāt vēl pie Mopasāna. Es tagad panesu vienīgi nozīmīgo, kas dod ierosmi un dūšu. Laiks ir auksts un pelēks; tā viss zaudē savas krāsas.]

(23090/106)