RAINIS
Kastaņolas periods
1906-1920
1919
DARBU GAITA. DARBU HRONIKA
9.7.19.
Darbu sarakstā "Mani darbi" ir savesti darbi, gatavie un nākamie, darbu vēsture un projekti. Te darbu hronika: 1) atskats par darbu gaitu, laiku, vietu, ārējiem un iekšējiem apstākļiem, darbu biogrāfiju tekošu, kopā abas grāmatas: darbu biogrāfija. 2) Šī grāmata arī psihiski dzinēja, jo psihisks atskats par bezdarbību, sevis nesaturēšanu, novēršanu, neaugšanu. Visu 4 grāmatu pamats un iznākums, jo darbā visa dzīve un pēcdzīve.
9.7.19. Luglio.
No rītus vēstule Mārtiņam. 3-8 pēcp. "Jāzepa" tulk., III caurlūkots ar I. kopā. Jāsaka: būvēts labi, daudz kāpiņu, domāju tik 3, bet vairāk par 5. Arī valoda iet. Bet viela bija arī laba, kaut neviens to nebij agrāk manījis. Atriebes viela kā Monte Cristo, Index. Cins. In. saka: vajadzētu darīt elementāru iespaidu. Bet kas lasījuši, nau to teikuši, tik Mierlauks: es nu gan tā nevarētu! Bet - nau būvēta uz liriku, bet darbību, izrāde izrādīs arī viņu spēku.
Domas vēl šad tad atgriežas uz lieldarbu un jaun. dzejām.
Kur tāda viela, kā "Jāzeps" vēl? Kur tāds iekšējs dzinējs spēks uz mērķi, kā še atriebe? Pa lielākai daļai tikai biogrāfija, bet vajga dziņu!
10.7.19.
Vēstules: Liepiņam, Balodim. 1/2 4 kārtoju jūtu grāmatu un darbus.
Aktuālie darbi: "Daugava", "Krauklīts", "Mājām garām", " 1905", cīņas sveices - nobeigt.
Apsveices dzeja, prologs, "Str[ādnieku] Avīzē". Prologaveidā garāka dzeja, izrādāma vai runājama personās, kā In. I prologs.
11.7.19.
Domāju, ka Vācijā tāds laiks, kā mums pēc 1905.; viņi tur pakaļ palikušies, tātad es varētu savas neizvestās revoluc. drāmas uzņemt atkal un laist tās vāciski: 1 ) "Ģirts Vilks" 5. cēlienu. 2) "Gulbju dziesmas": Unabhängiger vai "Spart." top atturēts no s. c. d. 3) "Marts un Mirta"? Prozā rakstīt ietu aši. Tādēļ lasīt W. Speyer "Revolutionär".
12.7.[1]9.
Kopš dienām plāns par j[aunības] dz[eju] kā drāmu, kā lieldarbu, triloģija, jeb vai prologs un epilogs, vai tetraloģija. J. dz. kā prologu klāt nodrukāt. Jeb vai: romāns dramatizēts, abi blakus pastāv. Iesākums pašā jaunībā, vēlāk to pašu dramatiskā formā, - beigt dzīves galā, kā? Triloģija III daļa vai epilogu atstāt nākotnes izvešanai, un tagad drāmu beigt ar šodienu, kura prasa turpiņu, sintēzi, pozitīvo vēlāk.
13.7.19.
Latv. vēsture jāraksta. Tikpat darba, cik 1 drāmā. 13 nedēļu 3 mēneši, 13 lokšņu, 200 lapp. Vajadzība liela: valsts būtu, nau vēstures, nau garīga pamata. Bet "Gaismas pils", projekti, plāns uzbūvei? Arī viegli rakstāma, veci materiāli un tad nestrinktā formā kā diengrāmata, Zaratustra. Aplikt tik dzejas ieloku: Imanta pilī.
Pa starpām strādāt.
Tas pats "Aforismi".
15.7.19.
Manas revol. drāmas rakstīt tūdaļ vāciski? "Actionsbuch", un Jahrbuch d[er] Erhebung: pagrimšanas valoda, doma apslēpta vārdos, bieži vārdi vien, labākam kā [1 nesalasāms vārds], M. Rubem, Pfemfert ir mazas parastas domas, bet valoda saprotamāka. Histērija, mazdomība, noskumtība, daudzvārdība - nau jaunības, bet vecuma zīmes. Vācijā nau vēl jauna gara. Materiāls bijušam, jauns gars un spars nāk no mums.
W. Speyer "Revol[utionär]". Laba tehnika, kā R. Vossam, bet arī tā jau par daudz nolietota un atriebusies. Var saprast, Actionieku histēriskos kliedzienus un pārmaiņus kaut arī ārprātu un idiotismu. Tā arī ekspresionisti nau jauni, bet vecie, kas paši sev atriebušies. Sp[eyer] temats nau revolūcijas, bet privātgadījums mīlas lietās. Arī revol. un lielums, pasaulsjautājums padarīts par privātu un mazu lietu. Šillers no privātgadījuma "Räuber" iztaisīja pasaules lietu. Arī idejas nesēja Lida izrādās par intriganti cīņā ap vīrieti. III c. varēja Alekseju uzveikt ar viņa paša ieročiem, ar krievu tolstoismu, lietojot to kā ieroci vien bez pārliecības [1 nesalasāms vārds]. Laba tehnika, trūkst idejas un paša pārliecības, jeb vai to aizklājusi vecā skaisti izstrādātā problēma ar savu autoritāti? Te vajga tikt vaļā. Visas vācu drāmas, laikam arī romāni padoti par daudz vācisma šablonai. Varbūt tādēļ tā patīk R. Rolland u. c., jo kas jauns. Arī tulkojums piemēro vācismam un dara neoriģinālu.
Tātad ir cerība, laužot šo vācu šablonu, vācus iekarot arī mums.
17.7.19. Vēlāk.
Šodienu uzrakstītas pāris rindas par j. dz. Gribēju to par pasaules krīzes drāmu. Varētu, bet nau diezgan aktuāli, vismaz ne sākums.
Tagad parasta darba parādība: uznāk domas un griba, un sajūta uz vienu darbu, bet pastāv tik nedaudz dienas 3-4-7.
Esmu ar maiņu, darbiem varbūt samaitājis darba gribas ilgāku pastāvi.
18.7.19. Vēlāk.
Saulē drusku domas par "St. Razinu", 3 ainas secība. Vēlāk: par raksturiem peldē. Atstāstu plašāk I. Vai caur to zūd pašam enerģija? Atstāstīts ir it kā norakstīts nost?
19.7.19. Vēlāk.
Lasu "Voce del popoli" - par latviešiem nau sava noteikta uzskata: patstāvības teorētiski vajadzētu, bet Krievijai lielai un stiprai vajdzētu būt. Nevienam sociālistam un demokrātam neiekrīt prātā, ka stipra un tautu apspiedēja Krievija būs reakcionāra un draudēs Eiropai. Der tikai nestipra un no tautību federat.
21.7.19.
Gribēju strādāt, bet traucē māņticība. Rīt gribu saulē sākt.
22.7.19.
Ceļos pāragri, miegainība. Lasu: biogr. romānu. Liels materiāls, arī labs, bet pat nemēģinu apstrādāt. Kādēļ? Nebij dūšas? Vai trūka organiz. dāvanu? Tā arī lieldarbs neapstrādāts, j. dz., dv[ēseles] dz[eja], jeb vai romānu un epu nespēju organizēt? Arī "Kurbads". Bet arī "Fausts" neorganizēts. Vai tātad par plašu temats? Bet Dante? Un "Fausts" taču ir gatavs, kaut arī fragments.
1) Nebaidīties no fragmenta.
To I. vienmēr teikusi. 1) Nebaidīties, kaut arī neizdosies. Bet varbūt 2) mācams no [Gētes?] tūliņ savas bēdas un neskaidrības arī norakstīt. Norakstot top režģi un bēdas skaidrāki pārredzami, var atrast līdzekļus veikt, paši pāriet no darba vien. Kad es būtu to agrāk piekopis, nebūtu mana dzīve izputējusi. Bezenerģija, nervozitāte neļāva strādāt un nebij laimes; Doriņa nepalīdzēja un mīlas nebij.
Uzņemt tagad Gētes norakstāmo metodi.
Komiteja gadiem mocīja.
1. Slimība Lozannā un jau agrāk 1912. gadā u. t. j. pr.
Tagad norakstāmas lietas:
1) Latvju valsts dibināšana, federācija, vai ar demokrātiskās Krievijas un pasaules nesaprašana. Tur būtu izeja arī soc. valstij, jo nau pasaulei labums, ka ceļas stipra, centralizēta nāk. valsts, arī proletetiska diktatūra bīstama.
2) Sociālisma krīze, komunistu nodevība, Paula vēstules.
3) Manas bezspēcības traģika: mūžīgs saņeminš un atkritiņš.
Göthe norakstiņu ietērpis drāmās, tā ir īsāk, tik Vertera romāns. Man drāmās nau iznācis. Vai nelūkot romānos, kuri vieglāk rakstāmi, ašums nāk īsuma vietā.
*
Norakstiņa darbu ielikt "Gulbja dz." lugā. Raksturs straujš, atduras pret mērenību. Taisīt varoni par lielinieku, kurš iet pret lielenieku pārmērībām, kultūrnaidu, amorāliem līdzekļiem, II top iedzīts mazeniekos un pilsoņos. Kad tie III šauj nost sagūstītu vai opozicionālos lieliniekus, tad varons pretojas: šaujat mani, izglābj. IV Neuztice pret vi~u, kā "G. dz.". V [Nāve?] tāpat, labāk eju pats, kad pie jums nau vietas; kad jūs atkāpjaties no vecās pārliecības.
Uzvedamība arī Vācijā.
Bet pasauls krīzes drāma tā nau vēl tomēr.
28.7.19. No 22.-26.7.19.
Vēl par lieldarbu, lirisku kopdarbu "Gulbja dz.". Piezīmes jaunas un vecas kārtotas. Lield. iespējas.
"U. un n." kā lieldarbs, ar prologu un epilogu. Gala iznākums doma: "Gulbja dz." triloģija, kā drāma (arī prozas), bet ne kā lieldarbs.
Nu jāsāk aktuālie darbi, nobeidzami.
Sāku apsveices. "Krauklītis". "Daugava" (Meln.).
Vai tūliņ pēc tam sākt "G. dz."? cf "Jūtu gr[āmata]".
(28.7.19.)
29.7.19.
Jābrauc tūdaļ mājās. Nekas nau gatavs. Katrs, arī vājš, padarīts darbs labs.
Aktuālie darbi jānobeidz. Apsveices jāraksta. Sīkie darbi, vēstules vien rakstot nogurst vairāk un velti tērē laiku; rakstīt pavakaros, bet dienu darīt īstu darbu.
31.7.19.
Vai rakstīt "Imantu"? Vai pastarpām romānu? Avīzes drukā arī romānus. "Trimdnieku"? "Gaismas pils"? Vai "Viesturi"? Vai "Indriķi"?
1.8.19. Agosto 1919.
Sāku "Gaismas pili" kā romānu. Reizē būs man arī norakstiņa darbs, aktuāls un iespējams cittautām. Bet vai arī pasauls krīzes darbs? Jeb vai tas citā romānā: "Gulbja dz."? Varbūt otrs brālis praktiķis ir "G. dz." varons? Bet tad divi romāni, un pa to starpu zūd aktuālība? Jeb vai to vēlāk tikai lugā?
*
Reizē gribu arī "Imu" turpināt un beigt, I. saka: vienīgais gadījums, palaists būs jānožēlo.
*
Reizē par vienu domājot, iekrīt cits prātā: par Corday un Steņku.
3.8.19.
"G. pils" kā romāns, runāju vakarā Iniņ. Ir iespēja, dibināties uz plāniem vien, ne vēstulēm. Galvenais raksturu ņemt, kā no viņa organiski iztek: sajūta, ilgas, domas, notikumi. Dots man "G. p. " plānu lielais daudzums pa gadiem, bet sevišķi pēdējā laikā. Tātad: emigrants, politiskais - ilgojas pēc mājām, izbūvēdamies mājas nākotnē, ko diktē politiskais uzskats. Slimīgs, dilonīgs, to visvairāk saprot un tam līdzjūt, - tādēļ nevar ilgas izrādīt darbos, bet domās un raksturos, visa dzīves kustība saiet te iekšā fantāzijās. Diletants jau agrāk, nepabeiguls students, aiz politikas izslēgts, pastipr. darbību, tādēļ avīžnieks: nezin nekādu amatu, tādēļ māca un piekopj divus.
Tendences darbi ir visi, kuru autoram dzīva dzirkstele; noveco tie arī, kuros tendence nau organiskā sakarā ar raksturu un fabulu, sajūtām, gribu.
4.8.19.
Kārtoju veselu dienu, kamēr nošķiru vēstules nost no projektiem un kalkulācijām.
Būs arī latvības romāns: cīnās tapt par tautu un valsti. Reizē cilvēces romāns: jo arī tā cīnās apzinātas patības, garīgas dzīves pretī līdz šim materiālai - vācu militārai. Tauta patība uz garīga pamata, un garīgas tautas pamats jaunai kopcilvēcei - tautu sabiedrībai.
Bērnu grām.
26.12.19.