13.11.20.

Nobeidzu lugu «Krauklītis».

14.11.20.

Strādāju pie dzejām: «Uz mājām». Izlaboju korektūru «Salameas tiesnesis».

Sarakstīju 3 dzejas, kamēr Aspazija bija uz Dziļlejas priekšlasījumu par «Jāzepu un viņa brāļiem». Iesāku prologu «Indulim un Ārijai». Bija ciemiņi — Dermans un Vesman kundze.

l5.11.20.

Strādāju pie dzejoļu krājuma «Uz mājām». Bija Kokals. Dabūju vēstuli no kareivja iz pozīcijām — ar lūgumu sūtīt viņam kādus rakstus. Vakarā aizgāju uz «Jāzeps un viņa brāļi» mēģinājumu, kurš ilga no pulkst. 7 v[akarā] līdz 1 n[aktī] un bija ļoti nogurdinošs, jo biju nevesels.

16.11.20.

No rīta bija skolnieku deputācija no IV vidusskolas — Aina un Rūtiņa. Strādāju pie «Uguns un nakts» tulkojuma vācu valodā. Caurskatīju «Kluso grāmatu». Bija Čakstes dēls — aicināja uz svētkiem. «Daile un darbs» apgādība. Kokals. Gulbis atsūtīja puķes.

17.11.20.

Nobeidzu dzejoļu krājumu «Uz mājām». Vēl nau pārrakstīts. Strādāju 5 st. Bija Dr. Pauls Kalniņš un Veckalns. Atsūtīja puķes no Mākslas departamenta. Plkst. 7 v. «Jāzeps un viņa brāļi» pirmizrāde,

Uz Nacionālo teātri aizgājām abi ar Aspaziju. Esmu vēl nevesels, bet šinī gadījumā jau neiet nevar. Biļetes galīgi izpārdotas jau svētdien. Pirms izrādes ieradās Neuberg kdze.

Aktieri spēlēja ļoti labi. Ģērmans savu grūto Jāzepa lomu veica labi. Sākumā drusku nedroši, bet ar katru cēlienu tēlojums kļuva izjustāks, noteiktāks un sevišķi beidzamā cēlienā sasniedza tādu psiholoģisku dziļumu, līdz kādam var pacelties tikai patiesi mākslinieki. Sevišķi labi spēlēja Mirdza Šmithen. Lilijai Ērikai — par maz lirikas. Labi tēloja brāļi: Levi — Osis, Simons — Mārsiets, Juda — Švarcs, Dans — Parņickis, Izašars — Lejiņš un Naftalis — Ozols. Benjamiņš — Līcīts ne sevišķi labi. Brāļu kopspēle bija labi noskaņota. Koris ļoti labs. Sevišķi nopelni Mierlaukam kā režisoram. Var redzēt, ka viņš strādājis pie šī darba ar lielu mīlestību.

Cik man stāstīja, viņiem paticis pēdējais cēliens vislabāk. Tā — labākā kritika par drāmu. Būtu vēl jāsaīsina. Dienas skats nau par garu.

Publika bija sajūsmināta, daudz aplaudēja (kaut gan tas teātrī neparasts). Izsauca un pasniedza puķes no partijas, kluba, aktieriem, Brigader A. un kādas kundzes. Sarunājos ar Frīdenbergu, famil. Alpats, Plāķi, Akurateru, Gulbi, Zālīti un Kalniņu. Komponists Kalniņš izteicās, ka vienīgais trūkums esot — mūzika par īsu (8 taktis jāpieliek). Tad vēl satikos ar Damberģi, dzejn[ieci] Skujeniek, Valtera kdzi, Brehman-Štengeli, Čakstes tēvu, Brigaderi, Toni, Mariju Liepiņ un d. c.

18.11.20.

Pēc vakardienas «Jāzeps un viņa brāļi» izrādes nogurums un jūtos sliktāk.

Bija ciemiņi — Milda, Zostiņš un kāda jaunkundze no Jēlgavas. Strādāju pie prologa «Indulis un Ārija». Caurskatīju «Jauno spēku».

19.11.20.

Šodien plkst. 11 d[ienā] pabeidzu prologu «Indulim un Ārijai». (48 rindiņas, 6 strof. 2 pēd. panti atskan.)

Bija ciemiņi Pauls Priedīts un Kokals — dēļ prologa — un dažas padoma lūdzējas. Priedīts aiznesa prologu uz teātri.

Šovakar notiks Dailes teātra atklāšana ar lugu «Indulis un Ārija». Gatavojos uz runu. Pirms izrādes atnāca Buševic kundze. Uz izrādi aizgājām abi ar Aspaziju. Iztika bez runas — tik ar prologu, arī citi nerunāja. Prologu labi nolasīja Gruzna, kaut gan viņš to bija tikko caurskatījis.

Bija domāts, ka prologu deklamēs Irma Vēsmiņ, bet plkst. 1 p[ēc]p[usdienas] to saņemdama, ļoti nobijusies, ka par vēlu, un dabūjusi histēriju.

Devusi citiem aktieriem, bet visi atteikušies no tā. Beidzot no nepatīkamā stāvokļa tos izglābis Pāvilš Gruzna.

Starpgadījums notika pie zāles durvīm. Slimības dēļ gribēju ieiet zālē ar visu mēteli. Pie durvīm nelaida iekšā, kamēr dabūju protekciju.

Pa izrādes laiku sāka salt kājas, baidījos, ka nepalieku nopietni slims, un gribēju iet uz mājām. Bet tad meitenes sanesa dažus mēteļus. Sasedzos un palika labāk. Publika bij nemierīgāka kā vecajā teātri. Bij atnākuši Čakstes tēvs, Dambekalns, Frīdenbergs un rektors Felsbergs.

Ministra neviena. Rakstnieku nebij sevišķi daudz. Runājos ar Andreju Upīti un Kuršinski.

Dekorācijas bij itin glītas, vienkāršas un lētas, bet zināma sajūta bij. Felsbergs izteicās, ka šim vienkāršuma principam ir tiesības pastāvēt, bet vēl nau iedzīvojies. Publikā par jauno inscenējumu stāvēja tie, kas kaut kādā veidā tuvu stāvēja teātrim. Kas bij redzējuši vecās dekorācijas — tie bij neapmierināti.

Maija Cielēn priecājās, ka Kuga pāriet uz jauniem virzieniem, bet atrod, ka jaunās dekorācijas nau sevišķi izdevušās. Nevarot nomanīt nacionālo savādību.

Spēlēja labi. Smiļģa tēlojums bij pārdzīvots un izjusts. Arī Ārija (Tija) spēlēja ar lielu līdzdalību. Sevišķi saistoša viņa bij 2. cēl. — mīlas skatos; viņai vislabāk padodas liriskās vietas. Viņai nemāksloti, sirsnīgi smiekli.

Arī Žibalts kā Mintauts spēlēja ar labu rutīnu, bet sevišķi neizcēlās. Vizbulīte spēlēja, bet spēlēja pate sevi. Kad atminējos iestudējumu, jutu nedabiskumu (viņai 2 skolas — Zeltmata un Birutas Skujeniek). Uģis arī bij labs; tāpat arī ar Pudiķi varēja apmierināties.

Tikai tautas nemaz nebija uz skatuves; bij tik dzirdama tautas balss. Tauta nevarēja rādīties, jo nebij apģērba. Apgaismošana nepietiekoša. Publika žēlojās, ka torņa skatā nebij īsta uguns.

Beigās mani izsauca un pasniedza puķes, bet, tā kā bij tumšs, tad nevarēja arī saredzēt, kas tur notiek. Pēc izrādes aktieri bij sarīkojuši goda mielastu. Biju noguris, un Aspazija mani aizveda uz mājām. Aktieri bij ļoti nelaimīgi un dusmojās, ka nepaliku uz goda mielastu.

20.11.20.

Ilgi gulēju — atpūtos. — Atnāca Vilma (sekretāre) un satika mani pie brokastīm un. Ilgi strādājām pie norakstiem «Uz mājām» (no plkst. ½ 1 —4) un nobeidzām.

23.11.20.

Kancleja. Ar Plāķi runāju par «Jāzepu». «Krauklīša» korekt[ūra]. Biju Nacion. teātrī. Uzveda krievu «Bez viņi vinovatije». 2. cēl. noskatījos, nošpļāvos un aizgāju. — Ebreji turēja runu par nesadalāmo Krieviju.

24.11.20.

Kancleja. Lūdzējai iedevu 20 r. Frakcijas sēde — 4. Plkst. 5 Satv[ersmes] sapulce; beidzās — plkst. 9. Strādāju «Krauklīša» korektūru. Norakstījām 2 vēst[ules]. Bij gleznot[ājs] Liepiņš. Kazakam jāizdabū avanss — priekš bērēm.

25.11.20.

Parlamenta sēdē strādāju «Ģirtu Vilku». Mūžīgā runāšana traucēja. Pārnācu 12 mājās. Vēl strādāju pie «Ģirta Vilka».

26.11.20.

Šorīt iznāca «Salameas tiesnesis» glītā izdevumā uz diezgan laba papīra. Kancleja. 2 lūdzēji. Jāpataisa dzejoļi priekš «Kolektīva». 2 priekšlasījumi.

27.11.20.

Kancleja. Bij atnākuši aktieri Smiļģis, Rodrigo Kalniņš, L. Paegle. Koškin kdze dēļ sava vīra izgalvošanas no cietuma. Bij 2 vietas meklētājas kantoristes. Lūdzējai iedevu. — 25 r., «Zemgalijai» ziedojums — 200 r., «Ugunsdzēsēj.» — 100 r. Lūdzējām — 2 r[eiz] pa 25 r. Aizdevums kādam rakstniekam 500 r. Ziedojums studentu klubam. Saņēmu pārrakstus no «Jaunā spēka». Pulkst. 4 Dailes teātra sēde; runa par organizāciju. Frakcijas sēde — 6. Uz kara muzeju un augstskolas organr[ācijas] sēdēm — neaizgāju. Biju uz «Jāzepu un viņa brāļiem». Spēlēja labāk kā pirmo reizi. Aspazija palika līdz beigām, es tik noskatījos 2 cēlienus. Uz beigām ļoti labi spēlēja — iedzīvojās savās lomās. Teātrī man pienāca klāt kāds laucinieks un ar lielu mīlestību mani apsveica. Viņam dēli karā. Atstāja ļoti labu iespaidu.

Sarunājos ar daudziem no publikas — kādiem 10 cilv[ēkiem]. Pārup jkdze no frakcijas. Strādāju pie «Ģirta Vilka» līdz plkst. 1 n.

28.11.20.

Pabeidzu «Krauklīti». Bij 2 lūdzējas. Nosūtīju atbildes telegrammu uz Romu un Parīzi. Norakstījām vēstules. «Dantona nāvi» izrādīs Dailes teātris, tāpat arī «Ģirtu Vilku». Nacionālais teātris — «Krauklīti». Šodien 3 — frakcij[as] sēde un p. 5 — parlamenta sēde. Visu laiku strādāju «Ģirtu Vilku».

Šodien Lāčplēša ordeņa sēde. Pilsētas teātra lieta. Bij atnācis kanclejā Šmits no dzelzceļa virsvaldes, lai iesniedzot sarakstu par mākslas skolām, tad skolnieki dabūšot tramvajkartes. Dailes teātra sēde — p. 4. Studentu priekšlasījums. Skatuves skolas sēde — p. 2. Izlasīju «Adio bella» ar lielu prieku.

29.11.20.

Vakar bij Lāčplēša ordeņa izdalīš[anas] svētki. Kalpaka ordeni saņēma viņa brālis. Kāda meitene — priekš Brieža. Baginskis saņēma priekš piederīgiem. Bij nepatīkams fakts: viens no ordeņa dalībniekiem atnāca zaldātu pavadībā — bij izdarījis kādu. noziegumu.

Biju plkst. 8 v. uz sociāldem[okrātiskās] jaunatnes literat[ūras] sekcijas apspriedi. Lasīja referātu par Aspazijas dzeju. Piedalījos debatēs un paliku līdz ½ 11 n.

Jaunatnes iespaids ļoti vienmuļīgs, pelēks. Nolēma dibināt literatūras semināru par jaunākiem latv. rakstniekiem. Iepazinos arī ar visiem s[ociāldemokrātiskās] j[aunatnes] locekļiem. Lielākā darbiniece — Grünberg. Šodien kanclejā bija atnākusi kāda vecīte, kura visus ceļus izstaigājusi, meklēdama savu dēlu, kurš bijis kareivis un bez vēsts nozudis. Viņa mani sapnī redzējusi, un es teicis:

«Ko tu, vecen, bēdājies — atnāci pie Raini» Tā kā es viņu saucis, tā viņa arī atnākusi. Iedevu viņai drusku nau-das. Tad bij vēl kāda sieviņa, kura sauca mani par brāli.

30.11.20.

Visu dienu strādāju pie «Ģirta Vilka». Sarakstīju 2 dzejas. Bij atnācis Smiļģis. Runājām par reālistisko un ideālistisko tēlošanas veidu — par patosu un ikdienas izrādes veidu. Aspazija aizstāvēja ideālist[isko] veidu, Smiļģis papildina patosu ar iekšēju siltumu — ieguvums no reālistiskā laikmeta. Bij kāda jaunkundze; stāstīja par lielinieku laikmetu Rīgā.

31.11.20.

Kancleja. Klāra Kalniņ. Norakstīju vēstuli uz Varšavu — dēļ pazudušā dēla — lūdzējai sieviņai. Izskatīju kara muzeju veicin[āšanas] biedrības statūtus un izlaboju.

Cēsu invalīdi lūdza, lai atstājot viņiem klavieres. Cēsu apgād. ministrija pārdevusi klavieres par 800 r., — lūdza, lai palīdzot paturēt. P. 4 — Dailes teātra sēde. Vakar Dailes teātris bijis galīgi izpārdots — uzveda «Indulis un Ārija». Arī sestdienas izrāde izpārdota — 6000 r. ienākumi. Sociāld[emokrātiskā] jaunatne aicina mani, lai ņemot visu vadību uz sevi — rīkojot dažādus kursus. Kā nacionālai jaunatnei — Dauge vadot.

1.12.20.

Lekcija studentiem Vingrotāju zālē.

Biju ļoti noguris. Vispār, kad liels nogurums — izteicieni neiznāk tekoši, tik pa vārdiem — ar pauzi starp vārdiem. Vēl noguruma zīme — kājās krampji metas — tas notika pirmo reizi.

Kad pirmo reizi uzveda «Jāzepu un viņa brāļus» — no rīta bij pie debesīm skaista varavīksna — pat 2 reizes. Tā skaista, laba zīme. Tā bij arī reiz [190]5. gadā. Vakarā strādāju vēl līdz p. 1 n. Kad par daudz liels nogurums — tad viss var pārvērsties uzbudinājumā — nervi sāk intensīvi strādāt. — Tā es strādāju pie ievada «Klusai grāmatai».

?odien bij 2 sēdes — frakcijas un CK. Biruta lūdza, lai ņemot lielāku dalību dramatiskajā studijā.

2.12.20.

Agri uzcēlos. Gulēju tik 6 st., bet nejūtos slikti. Tomēr tas nau dabīgs atspirdzinājums, bet pārgurums. Kanclejā atnāca Alfrēds Kalniņš. Runājām par viņa kompozīciju — libreto «Pūt, vējiņi», Vilma aizrāda, ka ļoti izdevīga kompozīcijai būtu «Daugava». Biju apskatīt pērkamu namu — Romanova ielā. Tur viss gatavs, nau jāpārbūvē, tik dārgi maksā — 300 000 r. Saņēmu lielu pulku grāmatas, lai sastādītu tulkojumu krājumu. Šodien Satv. sapulce. Rītiņ pieprasīja, lai svētdien jaunatnes sapulcē referēju par «Kultūras jautājumu frakcijai».

3.12.20.

Kancleja. Biju pie ministra. Leiši grib, lai departaments uzaicina Čurļonisu. Jautājums jāizšķir ministra kabinetā. Runājām par politiku, par Dailes teātri. Atnāca Veidemans. Bij atnākusi kāda veca paziņa no seniem laikiem. Tagad avīžu pārdevēja; lūdza man 200 r., iedevu — 500 r. Bija ļoti, ļoti priecīga. Nekā nesaka, tik smaida.

P. ½ 2 liter. padomes sēde par mākslas žurnālu. Iznāk ļoti dārgs — 60 tūkst[oši] numurs. Pašiem maksā — 17 tūkst. Bij kāda lūdzēja jurid. lietā — par naudas atdabūšanu no Krievijas.

Gribēju mājās drusku atpūsties — te atnāk ar «Klusās grāmatas» korektūru. Plkst. 5 atnāca kāda pazīstama — nopriecājos. Šodien 6 jālasa — Birutas studijā. Lasīju atpūtai 2 ķīniešu dzejas, dēļ parauga no «Kalevipoega» — par mākslas veciem epiem. Virgils, Cveida, Homērs, luziādes. Aizgāju līdz itāliešu epiem.

No kluba tūliņ gāju uz «Salameas tiesneša» pirmizrādi — Dailes teātrī. Pustukšs — dārgas cenas. Spēlēja ļoti labi. Luga pati atstāja arī labu iespaidu. Sevišķi labi spēlēja Smiļģis, Tija un Žībalts. Brīnījos par Tiju, nebiju redzējis tik labi spēlējam, bij īsta čigāniete.

Pēc tam bij teātra valdes sēde. Stipri sabārāmies ar aktieru priekšstāvjiem. Slikts stāvoklis — prasa naudu, kuras mums nau, — valdība nedod pabalstu. Drusku strādāju. Izlasīju bērnu lugu Kvapilla — «Princese Pienenīte». Domāju, ka neder uzvest — par skumju.

4.12.20.

Ķancleja. Bij kāda lūdzēja, kuru dzenot no mājas ārā, — prāva zaudēta. Aizsūtīju pie advokāta.

Bij Alfr. Kalniņš. Ilgu laiku runājām par «Pūt, vējiņi» kompoziciju.

Mājās — pusdienā. Šovakar bij jāiet uz 5 izrīkojumiem. Aizgāju tik uz 3. vidusskolas skolnieku vakaru Liela Ģilde un «Zemgalijas» izrīkojumu — M[azā] Ģildē. Bij daudz pazīstamu ļaužu. Profesori liek priekšā iet uz augstskolas organiz. sēdēm — esot ļoti svarīgas. Pārmet, ka neejot. Bij garāka saruna ar Čikstes kdzi — par politiku. Olgu Ģērman — veca paziņa. Sibīrieši. Deputāti Silvija, Marija un c[iti]. Garākas sarunas ar Dārzanu, Dēķenu. Plkst. 1 n. pārnācu mājās. Biju ļoti noguris.

5.12.20.

Aizgāju uz jaunatnes organiz. sēdi. Vienīgi atnākušie— policija un... es... Pārnācu mājās — atnāca komp[onists] Melngailis. Viņa pirmais gājiens — pie manis. Sirsnīgi izrunājāmies. Viņam lieli plāni — kompozīcijas. Bij jābrauc uz Bolderāju ½ 4 .Pārnācu mājās ½ 11. Ļoti labi jūtos — mīļi ļautiņi — strādnieki vien bij. Deklamēja manas un Aspazijas dzejas — kādas 10 mazas meitenes. 11. meitēns līda publikas priekšā sufliera kastē, bet neviens nesmējās. Kad beidzās deklamācijas — aplaudēju. arī suflierim — tam tak visvairāk darba! Mīļi sarunājos ar bērniem. Turēju runu 2 reizes — par kultūru. Starpa deklamēja. Pacienāja un atveda mājās ar motorlaivu. Atvedu partijai — 750 r. P. 12 aizgāju gulēt.

6.12.20.

Plkst. 7 atnesa korektūru «Klusai grāmatai». Tūlīt pēc tam atnāca Melngailis. Kancleja. Dambergs, Melngailis bij atnākuši. Tad vēl bij Purvīts un vijoļu būvētājs — Ozols. Plāķis iecēla ierēdni, kurš būtu man jāieceļ — tātad mani ignorē ...

P. 5 teātra sēde. Plkst. 7 — atnāca pie manis aktieri — «Jāzepa» sastāvs. Plkst. 8 CK sēde, plkst. 6 «Studijas» skolnieku vakars. Tad vēl tautas augstskolā — neaizgāju. Biju pie aktieriem — uz valdes un direkcijas sēdi. Salīgām. Bij atsūtīti citi priekšstāvji — ar negantu rakstu, bet. godīga bij runa. Mājās — aktieriem turēju runu; bij visi «jāzepnieki», izņemot koristus. Sākām visi lielīties —-viens par otru. Pret visiem likumiem bij šņabis un alus, kuru gandrīz Valdšmits ar Līci iztukšoja. Citi sāka protestēt. Briesmīgi piepīpoja — bij logi jātaisa vaļā. Dzīvojām visi līdz p. 1 n. Aktieri dikti apmierināti.

7.12.20.

Pie ministra negāju. Kancleja. Frakcijas sēde p. ½ 4. P. 5 Satv. sapulce. Ziņoja — Tode nomiris. Runāja par dzelzceļnieku apdrošināšanu. Kad Dermanis runā — pilsoņi briesmīgi trokšņo. Lasīju «Krauklīša» korektūru -— 3 c. Izlasīju — krievu «Cīņu». Mazs uzbrukums — man. Lasīju H. Eilenbergu, «Deutsche Lirik» un romanses par Lope de Vegu. Sēde beidzās p. 10 v. Mājās p. 11. Strādāju līdz plkst. 1 n., kaut gan pats dusmojos, ka tik ilgi. — Nelabi jutos. Bet, kad iesāku — tad nevaru beigt. Strādāju pie tulkojumiem.

8.12.20.

Kancleja. Mana atteikšanās aizgājusi pat līdz kabinetam. P. ½ 5 — frakcijas sēde.½ 7 — augstskolas organ. sēdē — uzbrukumu nebij. Spricis Paegle grib ievest, lai lekcijas lasītu arī angļu un vācu valodā — lai izplatītu latv. valodu! ...

Plkst. 9 aizgāju uz rakstnieku vakaru. Nolasīju dažus dzejoļus iz «Addio bella» un kādu jaunu — sievietei par godu sarakstītu. Aizrādīju, ka man jālasa pēc Mirdzas Šmithen deklamācijas. Bij labi, tik par klusu. Aspazijas nebij. Satiku daudz pazīstamus. Bij laimes gadījums ar mani... 2 sievietes skatās uz mani un smaida, bet redzēdamas, ka es tā bailīgi skatos, kā nepazīdams, — teica — negribot jau pazīt. Te uzreiz atminos vienu vārdu un izsaku to. Nezinu, vai tā viņas sauca, vai ne, vai esmu kādreiz viņas redzējis, bet viņas palika priecīgas, ka tomēr atminot. Uz mājām ejot, runāju un dabūju kakla aizsmakumu. Nestrādāju vairāk — aizgāju pl. 12 gulēt. Pa nakti svīdu — atlabu. Šodien kanclejā. Lasīju R. Lapsas dzejas. Bij Rapa, viņš ar mieru izdot Švābes grāmatu par mani.

Švābem cita sistēma kā Antonam. Viņš apskata laiku un personu. Švābe — pētnieks. Viņš sarakstījis «Kultūtas vēsturi» — ļoti vērtīga grāmata, labākā, kāda līdz šim sarakstīta. Roziņš (latv. zemnieks) — kompilators. Švābe vēl nau nobeidzis grāmatu. Rapa par kompensā - ciju — grib grāmatu no manis — solīju.

Bij atnācis «leišu kungs». Leiši grib rīkot koncertu un, izstādi. — Čurļonisa gleznas izstādīt. Izstādei vajadzētu kādas 6 istabas. Grib rīkot veselu leišu nedēļu. Leiši grib, lai Mākslas departaments tos oficiāli uzaicina. Iepazīstināju ar Kalniņu un Mademieku.

Reinholds no Draudziņas ģimnāzijas bij atnācis — lūgt kostīmus no teātra priekš izrīkojuma. Deglavs saslimis ar plaušām —- savu veco slimību.

9.12.20.

Kancleja. No ministra nekādas atbildes. Bij teātra padomes sēde atstāja pēdas — dūmu veidā. Aspaziju ievēlēja par dramatiskās skolas direktori. Mājās pusdienā. Bij atnācis kāds vīrs — dēļ prāvas par alus brūvēšanu. Aizsūtīju pie advokāta.

Šodien Todes bēres. Steidzos ,sakarsu un dabūju gripu. Plkst. 4 parlamenta sēde – Tur lasīju «Krauklīša» korektūru Runāju par strādnieku apdrošināšanu. Dabūju «Strādnieku kalendari». Tur pāris manu dzejoļu . «Strādnieku kal.» savi, «Laukstrād[niekam]» savi, bet viņi bij savienojuši. Nepareizs atreferējums, ka revolucionārā kustība sākas no Jansona, ne no manis. P. 5 — Satv. sapulcē. Dzelzīts runāja par «Kolektīva» jaunizdošanu; grib akciju sabiedrību dibināt. Viņam ļoti smuka kundze. Man vispāri patīk skaisti cilvēki.

Jau sapulcē sākās drudzis, galva sāpēja. Vajadzēja vēl lasīt korektūru.

10.12.20.

Paliku gultā ar negantām galvas sāpēm. Sāp arī kakls, krūtis. Aspazija aizgāja agri projām. Bij daži ciemiņi. Ielūdza uz svētdienu, 12. [decembri], Aleksandra vārtu jaunatnes priekšlasījumu par partijas kultūras uzdevumiem.

Strādāju pie tulkotu dzeju krājuma sastādīšanas. Skatījos cauri rumāņu dzejas, — serbu nedabūju. Bij Smurģis. Nevaru cilvēku intrigu dēļ padzīt no vietas. Tad labāk pats aizeju. Bij P. Kalniņš. Atnesa pēdējo «Krauklīša» korektūru. Vakar Aspazija turēja runu — parlamentā — par civillaulību. Bija uz «Jāzepa brāļiem». Lasīju Gulbja romānu «Silarājs».

Interesants. Biogrāfisks romāns. Tādu vajadzētu vairāk. Kultūrvēsturiska nozīme. Varonis dibinājas uz kultūras sajūsmu. No tā ceļas konflikts personīgā lietā.

Beidzot — atsakās no mīlestības par labu kultūras darbam. Iesācēja kļūdas, bet rakstīts ar sajūsmu. Spirgts iespaids paliek, Autors kā mīļa persona. Gulēt aizgāju — plkst. 1.

11.12.20.

Turpināju tulkojumu grāmatu sastādīšanu. Meklēju arābu dzeļu. Pārskatīju Gētes kopotus rakstus. Gēte izdod daudz sējumos arī darba fragmentus un piezīmes, nekādā sistēmā nesavezdams. Tā arī man būtu daudz materiāla. Gēte atzīmē spriedumus par visu, ko lasījis, un tā sataisa lielus materiālus. To neesmu darījis — laika maz. Iespaids no tādas grāmatas — nau lasāma vienā laidā, bet domu ierosināšanai — ļoti noder.

Atnāca Deglavs. Atnesa rakstu no ministrijas — mani atvaļina no Mākslas d[epartamen]ta — uz manu lūgumu. Aspazijai bij jābrauc uz Paltmali — uz Laukstrādnieku sav. atklāšanu. Viņa nebrauks. Deglavs redzēja, ka vedam dienasgramatu. — Nepatīkami intīmas lietas arī draugiem rādīt. Tā, piem, jaunas dzejas lasu tikai Aspazijai. Kad man bij jālasa rakstnieku vakarā — ļoti kaunējos. Atnāca Palcmanis — Stukmaņu zemes ierīcības kontr[olieris] — un piedāvaja Stukmaņu muižu. Muiža atrodas kādas 3 verstis no stacijas un ½ v. no Daugavas. Augšējā stāvā varētu tūliņ iet dzīvot. Tur ir tik kādas 4 istabas. Kad lielo pili izbūvē — tur varētu ierīkot teātri vai muzeju. Pilī ap 40—50 istabas. Parks nau liels, bet turpat klāt liels, skaists mežs. Muiža agrāk piederēja J. Lukstiņam, bet bij adoptēta T. Stokmanim, no tā cēlies viņas nosaukums. Staburags no muižas — verstis 10. Zeme — samērā laba. Politiskā dzīve diezgan vienmuļa, jo daudzi pa kara laiku izbraukuši. Ja varētu sadabūt drusku mēbeles — tad varētu drīz tur ierīkoties. (Aspazijai bail, ka apakšstāvā neizkauj.)

Palcmanis solīja pienākt pēc kādām 2 nedēļām.

Strādājām ar Vilmu pie tulkojumiem — 4 stundas. Pēc tam biju vannā - sautējos. Vēl lasīju «Silarāju». Gulēju slikti.

12.12.20.

Atnāca Dambergs un atnesa savu komēdiju — «Ziedu viesuli». Dambergs dzīvo un pārtiek kā brīvs rakstnieks, — nesaistās pat kā žurnālists.

Viņam mājas nodedzinātas. Edām brokastī — skābu pienu. Jau kādas 3 dienas ēdu tik 1 r[eizi] dienā — 1 bļ[odiņu] skābu pienu.

Aspazija aizgāja uz teātri — uz «Jāzepu». Strādājām ar Vilmu pie arābu dzejas tulkojuma — 120 r[indu]. Strādājām — 3 stundas.

13.12.20.

Šorīt atnāca lūdzējs. — Gudrais gudram nelaime! Bēglis ar famīliju — bez darba. Visur bijis. Beidzot teikuši — lai nākot pie manis. Tā arī atnācis. Liekas krietns cilvēks. Bijis komijs lielākā veikalā. Raidīju pie Gulbja — kooperatīvā. Ilgi runājos.

Atnāca Melngailis ar sievu un mazu meitenīti. — Smuks, izstīdzējis bērns, — Savā sirds muļķībā ielaidos polemikā par labu demokrātijai. Attīstīju. savus politiskos uzskatus uz Latvijas un Eiropas politisko iekārtu. Melngailis tik plikšķināja acīm. Visa viņa politika: sociālisti viņam pāri darījuši, liekuļi, blēži. Stāsta piemērus, kā kalps viņu apkrāpis. Pats labs — citi slikti — nau nekādas jēgas par politiku. Viņš nelaiž savai meitenītei lasīt latviešu grāmatas. Tai «Zelta zirgs» jālasa slepen. Pats grib «Zelta zirgu» komponēt. Bet nestāv uz Antiņa pusi, bet uz Berna un Lipsta pusi.

Kreņķējos par viņu, zobus šņakstīdams. Viņš — gluži mierīgs. Jutos apkaunots, ka izgāzos viņa priekšā. Zināju, ka nau vērts, bet nevarēju apstāties.

Var saprast Fausta sarunu ar Vāgneru, kur Fausts izgāžas, gari klāstīdams savas teorijas cilvēkam kas nesaprot.

To bieži pārmet Gētem kā kļūdu; bet viņam taisnība. Gēte bij konservatīvs politiķis — es progresīvs.

Ļoti noguru no Melngaiļa. Jāpiezīmē — un tomēr viņš nāk pie manis un pat bieži nāk. Ļoti sirsnīgs, pat mīl mani. Un, kaut arī viņš tik melns, strīdīgs un mantkārīgs, — tomēr viņu prom nedzenu. Melngaili visi nīst — es ne. Kaut varētu viņa melnumu vai pirtī izpērt! Melngailis atkal nelaimīgs, ka es esot sociālists. Kad varētu kāds mani no politikas izraut. — Vakar vakarā Aspazija bija uz «Jāzepu». Viņa stāsta, ka bieži dzird raudam, pat vīrieši balsī raud.

«Jāzepa» izrādes visas izpārdotas. Nāk pat žīdi un vācieši. Garderobjieri stāsta, neviens priekšlaikus neaiziet. Pirmajās rindās bieži redz lauciniekus un arī pazīstamus melnos. Seil bijusi, Rabinovic — tā, kas nekad nerunā. Mūsu Mīla (dienastmeita) jau 3. R[eiz] bijusi un grib iet dramatiskos kursos — mācīties par Dinu. Liku priekšā jau agrāk iet kādos kursos — izglītotos. Tam neesot praktiskas nozīmes, — labāk kādos šuvēju vai piegriešanas kursos. Nu sajūsmināta — un uzreiz grib mācīties par aktrisi. — Melngailis atnesis «Zelta zirgu» ar saviem strīpojumiem — savai kompozīcijai.

Melngailis aizgāja un atnāca viena meiča no departamenta pēc atslēgas. — Viena no simpātiskākām — studente — mediķe. Meičas žēlojot, ka aizeju. Bij jāmierina.

Stāstīja par sevi. Negribot studēt medicīnu — esot riebīgi.

Grib iet par skolotāju — mīl bērnus. Raksturs der kā skolotājai — maigs. Agrāk nodarbojusies ar bērniem. Medicīna atrodas uz nepareiza ceļa. Lieto tik medikamentus — tā tik naudas pelnīšana. Ko tad lai dara? — Vajaga cilvēkam dot iespēju paēst, daudz gaisa, saules, atputas. Bet to jau tie nevar dot. — Tad lai saka, ka medikamenti nepietiekoši — lai nemāna. Lai visa profesija to saka. Citādi iznāk apzinīga mānīšana — zin, ka nepalīdz, un tomēr dara.

Varbūt arī viņa neizturēšot — iešot par skolotāju. Pārnāca Aspazija. Edām brokasti. Piespiesti ēst negribu. Māgas pienākums — prasīt. Kamēr slims — ēdu 1 reizi diena. Lai māga atpūšas un pārvar slimības ģifti. Vajadzeja pārdomāt par Skatuves skolu. Izlasīju Lansbergera «Impresionisms un ekspresionisms» — maza, jauna brošūra.

Strāvas visas vienādas, tā ka arī vājākā atspoguļojas virzienu kvintesence. Sargāties lasīt daudz brošūras, vispār publicistiku. Arī lielās grāmatās par mākslu reti dod ierosinājumus — drīzāk dusmas aizdod. — Gribēju tulkot, bet gaidīju Vilmu.

Atnāca aktieri no Skatuves skolas dramaturgiem — Mierlauks, Ģērmans, Freinbergs un A. Bērziņš. Runājām — pārspriedām par mācības plānu. Aspazija stipri interesējas un sāk ieiet matērijā.

— Būs labs Skatuves skolas direktors. — Mans vectēvs Gēte arī bijis direktors. Es asāk aptveru, bet interese nau tik liela. Sēdējam no plkst. 5 līdz 11. Pa starpām izlasīju «Krauklīša» korektūru — 2., 4. un. 5. cēlienu. Atnāca garais zēns.

Kad aktieri aizgāja, lai nomierinātos — gribēju tulkot, bet apkaunējos. — Lasīju dāņu balādes, Nau mans stils. Eda labāk patīk — stiprāka.

14.12.20.

Brokastis ēdām p. 10. Lasīju Damberga «Ziedu viesuli». Nau ne ziedonis, ne viesulis. Jaunības drāma bez jaunības spēka. — Skuķis starp 3 mīlētājiem un nezin izšķirties, kamēr viens paņem. Morāle — neizšķiries pats, gaidi, kamēr paņem. Dzeršanu slavē.

Lasīju avīzes. Liepājā pie Todes bērēm zaldāti sākuši šaut — tādēļ, ka dziedājuši Internacionāli. Bergs Liepājā aizliedzis avīzi.

Sastādīju Skatuves skolas projektu. Atnāca Vilma, sākām tulkot un nostrādājām 3 stundas. Pārtulkojām 1 ķīniešu, 1 vācu un 1 skotu dzeju. Vilma aizgāja, un pats vēl pārtulkoju 1 rumāņu dzeju. Tad lasīju: «Zālamaņa augsto dziesmu», Sabas karalieni, grieķu, rumāņu liriku, Humbertu, Maks Krella «Neue Prosa» un Lohmeyera «Dramatik der Massen». Aspazija pārnāca p. 12.

Vēlu vakarā vēl atnāca Dermans. Strīdējāmies par politiku. Kad nevarēju galā tikt — devu viņam ēst. Dikti viss smeķēja. Tad vairs nevarēja strīdēties. Es tik arvienu devu ko ēst, un viņš vairs netika pie runāšanas. Tā mēs satikām labi. Dermans — vārdos negants, bet īstenībā liels bērns. Dikti godīgs. Gari mati, pliks vaigs kā mācītājam. Aizgāja tik ap 2 n. Vajadzēja pašam laist ārā pa parāddurvīm. — Aspazija jau gulēja. P. 2 aizgāju gulēt.

15.12.20.

Uzcēlos 7. Sarakstīju 2 dzejas. P. 9 aizgāja Aspazija. Vēstule no Sudrabkalna. Lasīju «Zālamana augsto dziesmu». Atnāca Zālīša kdze. Edu pienu. Teātra sēde mājās ilga 3 st. Atnāca Sukut jkdze; vīrs no Romanova ielas. Bij kāda lūdzēja — iedevu 20 r. Dabūju 2 vēstules no lūdzējiem.

16.12.20.

P. 7 uzcēlos. Aspazijai jāiet uz komisiju; viņa agri ceļas, un arī es tad vairs nevaru gulēt. Aspazijai jāiet 4 r[eizes] nedēļā ½ 9. — Zaldāti modina ar dziesmām, — Aspazija — ar komisijas briesmām.

Sāka nākt ciemiņi. Pirmais — Pilsums no Rūjienas, — lai braucot ciemā pie laukstrādniekiem. Sen jau gaidot. Valmierā, Valkā esot bijis, bet pie viņiem vēl ne. Rūjēnieši gaidot ar lielu mīlestību un nepacietību. Grib, lai uz svētkiem braucu, ja ne — tad uz Jaungadu. —

Veidemans, no sociālās apgādības, aicina, lai braucu uz Naukšēnu bērnu patversmi. —

Atnāca Priedkalna kdze. Ilgi runājāmies. Pēc tam atnāca Dr. Zālīts. Stāstīja par sevi. Viņu negrib atzīt par maģistru, kaut gan Helsingforsā un Varšavā viņš atzīts. Nedod profesūru. Neviens no augstskolas profesoriem nau dakteri, izņemot Endzeliņu, Zālīti un prof. Balodi.

Zālīts aicināja — lai lasot lekcijas Latv. augstskolā. Vai lai pats pieteicoties, vai lai gaidot kad aicina.

Augstskola — kulturēls centrs, un viņas interesēs pievilkt visus kultūras spēkus, tādēļ nolēmu gaidīt.

Zālīts saka, ka es varētu lasīt lekcijas — juridiskā un filoloģiska. fakultātē. Man tiesība lasīt lekcijas kā tieslietu kandidātam un profesora tiesības literatūrā kā dzejniekam. Tāpat varot lasīt par valodniecību — kā valodas radītājs.

Endzeliņš esot mans pretnieks — jo es Mīlenbaha pretnieks un viņš Mīlenbahu atzīstot. Endzeliņš nau gribējis, ka mani ceļ par goda locekli. Runājamies ar Zālīti — 4 stundas.

Pēc tam atnāca Pauls Kalniņš. Izmeklēja mani. Sirds, plaušas — labi. Lai nestaigājot līdz nogurumam. Vajagot vairāk ēst olas, krējumu. Esot nervozitāte.

Lūdzējam —spitālīgam — varbūt dabūs zāles no Priedkalna.

17.12.20.

Bij Metuzāle. Marija Pēterson — kluba propagandas <dēļ. Lasīju avīzes. Bija Dambergs. Prologs' jāraksta. Vīrniek jkdze.

18.12.20.

Uzcēlos 7. Parasts tik agri celties. Pusmiegā izdomāju vēstuli 6. kongresam. Aspazija p. 11 aizgāja uz kongresu. Atnāca Mildiņa. Vedām garas filozofiskas sarunas par altruismu.

Viņai briesmīga bērnība bijusi. Vecāki nesaticīgi dzīvojuši. Pašai bijuši piedzīvojumi. Turējusi sevi par nevērtīgu. Apslāpējusi sevi; visu pārspīlējusi. Vēl tagad palikušas šaubu sekas, kuras dara grūtu tālāko attīstību. Brīnumskaists ideāls cilvēks. Par daudz prasības no sevis un cilvēkiem. — Man daudzas no jaunatnes rakstītas skaistas vēstules. Tas liecina, ka jaunatnes garīgais līmenis augsts.

Lasīju avīzi. Gulbja vīrs atnesa «Uz mājām» un «Čūsku vārdus». Ņēmu izlasīju. Patīk ne lasīt, bet atgriezt; daudzums drukas kļūdu atstāj nepatīkamu iespaidu. Ilgi priecājos par vāka zīmējumu. Atnāca meitene dēļ Grīnberga. Bij vīrs no Romanova ielas. Atnāca kāds lūdzējs — Silmanovičs — malkas cirtējs. Atrodas bez darba. 68 g. vecs, ļoti spirgts, veiklas kustības.

Pēc tam atnāca Sēja, garais zēns un Doriņa.

Atnāca Lindiņš ar medu. Propagandēja par Siguldas pili un kārdina, ka tuvu viņa medus — 12 verstis tik, un biedina no Stukmaņiem un visa cita. Runājām drusku par politiku. Vajaga pozitīvu darbu darīt. Laucinieku priekšstāvji pieteikti Zemkopības ministrijai. Ka tik zemes ierīcība mūsu — tad pamats visam tālākam.

Viņam savas idejas par «Uguni un nakti» un «Faustu». Par «Jāzepu» — viens no labākiem sapratējiem. Sarakstījis 1/3 daļu no grāmatas par maniem darbiem. Nau amata politiķis. Kad būs politiskais darbs padarīts, pāries uz citu — kulturēlu. Mums daudziem tā iet. Politika — tik nepieciešamība uz laiku. Stāstīja — Aspazija izvēršoties par īstu runātāju — deputātu. Agrāk — [19]13. g. studentu pulciņā — institūtā — Lindiņ? bijis starp Aspazijas pretniekiem. Bet Aspazija sapratusi, ka viņš nau ienaidnieks, un vēlāk bijuši lieli draugi.

Oriģinēls cilvēks. Liels un varens, kā teiku vīrs ar melnu bārdu.

Tēvs ballē par savu meitu priecājas: «Melli tie mati, balta tā kleite! un ta' tie puiši, un ta' tie puiši! Kā viens iet — tā otrs ņem, tā vie', tā vie'!»

Atpūtos; paēdām vakariņas. Ap 10 atnāca Veidemans. lesprucis citiem līdz pa parāddurvīm. — Melngailis nenāk. Man viņam jānodod dokumenti. —

Veidemans stāstīja, ka Dailes teātris dabūjis 100 000 r. pabalstu. Norunājām, ka viņš ņems dzīvāku dalību pie saimnieciskās dzīves.

Visa nauda izies. Aktieriem jāmaksā 70000 r., īre — 18000 r. Aizgāju gulēt ap 1 n. Sākām taisīties uz gulēšanu ap p. 11. — Runājāmies ar Aspaziju.

19.12.20.

Uzcēlos 7. Uzrakstīju l ½ dzeju. Sarunas ar Antonovičiem. Atnāca Boč ar puisīti un Tirzmaliete. Tirzmaļiete grib, lai palīdz dabūt tēvam pensiju, kuru saņēmis krievu laikā.

Viņai pašai kā rakstniecei vajag dabūt pensiju. Sūtīju. pie Rozīša. Pārdevusi lugu «Līga» Rozem par 3000 r., — lēti. Teicu — par izrādi lai ņem 100 r. par cēlienu. — Vēsturisks žanrs. Sarakstījusi modernu lugu — 5 cēl.,—nepērk. Grib izrādīt Lejasciemā, kur viņa dzīvo.

Ļoti simpātiska. Tikai nepatīk dzirdēt, ka viņa saka — viņa mazs rakstnieks, es liels. Bet tas teikts naivi — neapvaino.

Pārnāca Aspazija. Nebija runājusi. Kongresā pilna zāle Balsojuši par pīpēšanu. Pret pīpēšanu — Aspazija ar Klāru. Baltābola aiz pārskatīšanās — par pīpēšanu. Nobalsojuši — pret pīpēšanu. Šodien bijuši ziņojumi un CK pārspriedumi.

Tirzmaliete ar puišeli grib iet projām. Puisēns — neparko. Viņam esot jāizlasa «Misiņbārdis». Ciemiņi aizgāja. Pusdienā ieviļināja mani ēdamistabā. Bij cāļu zupa izvārīta — apēdu 3 ķiļķenus.

Aspazija gribēja atpūsties. Atnāca Priedkalnu Anniņa. Tad Pētersona kdze. Dermans un Veidemans nebūšot pie kopējā brauciena. Priedkalns atsūtījis zirgus. Aizveda Aspaziju. Nodievināju, ka pēc 1 st. jālaiž mājās. Aizbrauca uz kluba nodaļas nama iesvētīšanu. Atnāca valmieriete — Eleonora.

Mīļa maiga meitenīte. Brauc pa ziemassvētkiem uz mājām — līdz 18. janv. Viņa gleznotāja — mācās augstskolas arhitektūras nodaļā.

Gleznotāji raksturā savādāki kā citi. Grūti pateikt, iekš kā tas pastāv.

Noslēgtāki, klusāki, gaita dabiskāka, ģērbjas vienkāršāki. Maigāki, bez pozēm. Tuvāki dabai, ne prātam.

Atnāca Metuzāle ar meitiņu — Edīti. Edīte atnesa saldumus un pateica: «Labdien, kā skrien!» Vairāk latviski nezin. Labi runā šveiciski un vāciski. Viņai smuki matiņi. Cepure jāuzliek moderni. Kur sākas modernisms. Atmin, ka mēs Kastaņolā abi draiskojām. Edīte izdalīja mums saldumus un pate sevi arī neaizmirsa.

Atnāca Zaprovskaja. Metuzāls nau dabūjis samaksu, — nedabūšot ar', lai sūdzot uz Stetini. Vajadzējis stiklu ekstrā apdrošināt Metuzāle aizgāja. Zaprovskaja stāstīja par Rīgas pašpuikām.

Pašpuikas cēlušies no Grīziņkalna. Savi priekšnieki, statūti. Ja priekšnieks ņem dāmu, tad jādod. Var atkal sataisīt bandu un atņemt. Pašpuikas — vienkārši strādnieki, tikai darbības nau. Paši savā starpā izpalīdzas; drusku pazog, palaupa. Viņi diezgan asi atšķiras no visiem citiem. — Viņiem savas manieres, zīmes. Gājiens sevišķs — līgojas. Mati gludi, ar ragu uz pieres; plati bikšu gali. Ļoti droši. Daudzi aizgāja brīvprātīgos. Daugavgrīvas bataljons sastāvēja no pašpuikām un ļoti drošs. No pašpuikām bieži iznāk labi partijas darbinieki.

Pārnāca p. 8 Aspazija. Tad vēl Zaprovskaja stāstīja par jaunu dzejnieci, kuru redakcijā redzējuši. Moderna frizūra, lokiņas. Stāstījusi, ka Eglīts nostrīpojis «Plaukstošs rudens». — «Rakstniekam nevienu vārdu nedrīkst strīpot, jo viss līdz pēdējam izjusts,» teikusi. Likusi samaksāt ne tikai par dzejoli, bet arī par virsrakstu un parakstu.

Aģitēju, lai Zaprovskaja raksta romānu par pašpuikām. Visādiem vārdiem aprunāju, līdz biju uzvarējis — nekā vairs neteica.

Atnāca Vilma. Tulkojām no p. 7 līdz p. 10. Pārtulkojām 2 dzejas. Aspazija aizgāja uz klubu. Kraujas referāts par «Addio bella» un Baltabolas un Birutas deklamācijas. Pēc p. 10 Vilma aizgāja.

Pārrakstīju 1 dzeju. Lasīju rumāņu dzejas; kārtoju jaunu krājumu.

— Priedkalns licis teikt lai kādas pāris nedēļas nestrādājot, citādi slimība ievilkšoties garumā. Tas jau pa daļai ir noticis, bet nestrādāt nevaru.

No kluba atnāca Aspazija ar Birutu un Veidemani.

Biruta ap 11 tik aizgājusi uz klubu, jo spēlēja Vizbulīti «Indulī un Ārijā».

Ciemiņi atnesa maijpulkstenīšus un vēstuli ar «nekad, nekad, nekad».

Ar Biruta strīdējāmies par aplaudēšanu. Aplausi — sakars starp publiku un mākslinieku. Kad mākslinieks nepieņem aplausus — viņš attālinājas no publikas. Tas tikpat kā agrāk ķeizaru — nedrīkstēja ne apvainot, ne aizstāvēt. — Viņš augstāks par visiem! Ilgi strīdējāmies.

Birutai no strīdiņa iegribējās ēst. Edām vakariņas. Runājām par spokiem.

1 ½ gājām gulēt.

20.12.20.

Agri uzmodos. Gulēju slikti. Atnāca Paulīne. Tad Marija. Tulkoju ap 40 r., ar atskaņām. Čakstiņa kdze, sūdzas par vīru. Aspazija no kongresa aizgāja uz Operu — apskatīt «Uguns un nakts» skices. Četri iesūtītāji, bet visiem pavāji. Atsevišķi skati labi. Labākais būtu, ka dotu Kugam vai Skulmem — uz pasūtījumu. Tā arī gleznotāji domā.

No Trauberga kdzes ielūgums uz skolotāju kongresu un apdraudējums, ka šodien pēdējais nāves termiņš — prologam. Jāsāk tūliņ strādāt. Aspazija atsacījās no manuskriptu došanas. Iznācis «Ilustrētais Žurnāls», atnesa man. Žurnālā «Jāzepa» un «Induļa» dekorācijas; mans rokraksts. Viss labi. Bet Līgotņu Jēkabs ielicis atkal politiku. Man apsolīja, ka neliks. — Nākošo reizi nedošu. Stipri sakreņķējos.

Atnāca Palcmanis. Stāstīja par Stukmaņu muižu. Dzīvoklis, kurā varētu vai tūliņ dzīvot, — bijis muižas pārvaldnieka dzīvoklis — no 5 istabām. Esot labs, tikai drusku jāremontē. Mūra nams, biezas sienas, bet mitrs neesot. Apakšējā stāvā dzīvojot iebūvieši, tos varētu citur novietot. Neērtība — augšā nau ķēķis. Apkārt ābeļu dārzs un parks. Pa parku lejā līdz Daugavai — ½ versti. Nospriedām — vajadzētu aizbraukt, apskatīt. Solīja gaidīt 2. vai 4. svētkos. Aspazija nogurusi — negrib braukt. Atnāca Kliģera kdze. Atdeva «Addio bella». Patīkot, mīlīgs. Stāstīja par universitāti.

Viens profesors skrējis no katedras sist kādas studentes, kuras sarunājušās. Esot mužiku tikumi. Un pats... Visi nobijušies, neviens nau protestējis. Briesmīgi nospiests gars valda.

Zviedru prof. Bahmans lekcijas lasa vācu valodā, bet ļoti slikti prot vācu valodu. Tāpēc arī nesaprot, ko viņam stāsta, un eksāmenos gāž cauri. Kad viņam to pārmet, ka gāž cauri, atbildējis — iešot prom; pie tādiem mužikiem negribot palikt. Atkal nobijušies. Lai pielabinātos viņam, studenti pasniedza puķes. Kāds students tur runu; viņš, zināms. nesaprot un atbild tikai; «Ich hofe, ich hofe, ich hofe.»

Nākšot prof. Mazigs, kurš saucas par vācieti bet esot latvietis.

Grāmatu nau. Aizrāda uz vācu grāmatām. Bet lielākā daļa no studentiem — neprot vāciski, jo mācījušies krievu valodā.

Kliģera kdze aizgāja. Strādāju pie prologa — sveiciena skolotāju kongresam. Nodomāts drukai kongresa laikrakstam, kurš iznāks pirmo reizi.

Trauberga kdze grib, lai dodot aforismus. Laikam lasījusi «Kultūras Svētku» laikrakstā izbijušos manus aforismus.

Meklēju kopā aforismus. Aspazija pārnāca vēlu. Aizgāja 12 gulēt. Paliku strādāt prologu.

Aizgāju gulēt plkst, 1.

21.12.20.

Cēlos p. 7. Nobeidzu prologu. Izlasīju aforismus. Sveiciens sastāv no 4 pantiem pa 8 rindiņām.

Vispār pats par sevi nedrīkst nekad sliktu teikt. To nekad nepiedod. Tā Šillers teicis dažas piezīmes par savām drāmām, kuras vēl tagad iet viņām līdz. Gēte daudz gudrāks. Tas par sevi saka tikai labu. — Var taču nekā nesacīt. —

Kad rakstnieks nekā nesaka, tad viņš dumjš. Publika grib zināt, vai darbs labs, un griežas pie īstākā avota — autora paša. Tam taču jāzina! —

Tā mamma gāja uz banku un prasīja direktoram: «Vai jūsu banka droša?» Tas atbild, ka droša. — «Tad labi» — atstāja. — Tāda ir publika.

«Vai esat ko krietnu uzrakstījuši?» — «Nuja, krietnu.» — «Tad labi, dodat. Nauda grūti pelnīta, nevar par niekiem izdot.» Ja autors nezin, kas tad lai zin. —

— Atnāca sekretāre no «Daile un darbs». Vai būšot mājās ap p. 4. Teicu, ka būšu, bet neatnāca. Esot cerības dabūt telpas «Kultūras balss» telpās, jo tai vajagot lielākas.

Atnāca Grīviņš. Īsi sniedza ziņas par namu. Gaidīja Aspaziju — nesagaidīja.

Atnāca Zālīša kundze. Grib, lai mēs ņemtu kopīgu dzīvokli — pretim muzejam. Apakšā dārzs. Skaists izskats. 8 istabas un — 17000 r. par gadu. Jāremontē, jo tur bijusī kara valde. Elektriskās drātis izplēstas. — Atnāks rītu. Gribot apskatīties Stukmaņu muižu. Būtu ļoti labi, ja viņa aizbrauktu. Protot labi remontēt. Brambergas muižu izremontējusi, kā visi brīnējušies. Elle bijusi. Vēlāk teikusi:

«Kungs arī ellē dzīvo kā kungs.» Nopaļā apkopēju Mīlu— daudz malkas dedzinot. Viņa ar 2 asīm apkurinot visu māju, mēs tikai ķēķi. Mīla stāsta — slapja malka bijusi Nolēmām pirkt sausu malku.

Ezerlauk bij atnākusi — lai izrakstot apliecību, ka bijusi aktrise. Viņai pāri dara — nepieņem teātrī un pavalstniecībā, jo esot vāciete. Aina atnesa avīzes.

Laicens atnāca pirmo reizi. Runājām par viņa darbiem, domātiem braucieniem, politiku, dzejās Švābes kultūrvēsturi abi atzīstam. Par epu un drāmu, agro un vēlo dzejot sākšanu. Publika pienaglo rakstnieku un darbu. Iziešanai cauri stadijām un virzieniem savi labumi. Vajaga iepazīties ar dzīvi tieši, ne no grāmatām. Baidījies nākt līdz šim. Solījās atkal atnākt - Kad visi baidītos — neviens nenāktu. — Zēns no ministrijas atsūtīts, lai sūtot pēc naudas un vadmalas. Plkst. 3 pārnāca Aspazija. Atstāstīja par interpelāciju. P. 5 jāiet atkal.

Kliģera kdze atnesa otru grāmatu. Brauks pa svētkiem uz mājām, Stāstīja par Biržiem, Pļaviņām, savu saimniecību. Nodarbojas ar pļavkopību, sviestu pārdod; ar sūkalām cūkas baro. Labība pietiek sev un valdībai — ko pārdot nau. Pārdod saknes. Biržos tirdzniecisks un idejisks centrs. Aspazija stāsta:

Vakar kongresā, pēc p. 12 n., ielauzušies 8 apbruņoti virsnieki un plēsuši nost karogu. Iznākusi īsta kaušanās. Virsnieki sakauti un atbruņoti. Starp tiem bijis viens palkavnieks ar Lāčplēša ordeni — tas sasiets ar striķiem. Visenerģiskākie bijuši Veckalns, Bruno Kalniņš un Bungšs. Virsnieki nogādāti uz komendatūru. Iesniegts steidzams pieprasījums par viņiem.

— Ar katru dienu tiek lietoti mežonīgāki paņēmieni.

25.12.20.

No rīta 2 dzejoļi. Deglavs. Stāsta par Plāķi. Plāķis negrib, lai Aspazija ieiet Skatuves skolas sastāvā.

Gōšeļa kdze. Stāsta par bērniem Vācijā. Labi ejot. Sabraukuši pa svētkiem kopā. Daudz strādājot.

Lasīju «Königin von Saba», operu. Pārrakstīju un kārtoju dzejoļus. Iznāk gatavas 3 lapas. Vajadzētu 5—6 lapas. Grūti būs dabūt ziemeļnieku dzejas. Šinī tulkojumu grāmatā jābūt izlasītām dzejām — nemiera dziesmām.

Otra — no dažādiem — viegli sastādāma.

«Pūt, vējiņi» — 1 cēl, jau gatavs. Melngailis ar «Zelta zirgu» nau rādījies. Lasu Fingula «Jūdische Weisheit». Justus Mōsers — patriots. Vecmodīgs, neder. Lasu Fr. Rūckertu.

Aspazija bij uz «Induli».

Smiļģis labāk kā agrāk spēlēja, — aktieris bez robežām. Tijai savas robežas. Runājāmies. Plkst. 1 aizgāju gulēt.

26.12.20.

Uzcēlos p.10 -Krauja. Plānus taisījām ilgi runājāmies, par vietu, kā nodibināties materiāli. Vajadzīgs vēl ministrijā palikt. Teicu, lai nodibinājas pie kādas avīzes. «Jaunākām Ziņām» lai iesūta savus rakstus vai Izglītības min[istrijas] žurnālam. Iznāks Mākslas d[epartamen]ta žurnāls. — Lai izdod grāmatu ar savām kritikām. Viņam zudis garāks raksts par «Uguni un nakti» un «Vētras sēju». To turki atņēmuši. Cerē dabūt pie Pīpiņa dažus savus rakstus no «Domām» un «Dienas Lapas». Pesimists un melanholiķis. Redz visapkārt ienaidniekus. Negrib vairs labi strādāt — daudz petrolejas izejot. Teicu, lai strādā ministrijā. Tramvajam naudas iziešot ap 100 r. Teicu — nopelnīs vairāk.

Arī politikā pesimists. Partija nespēšot ministriju uzņemties. Nekur nepiedalās. Lūkoju sadūšināt. Izlamājāmies un salīgām.

Rekomendēju pie Eglīša, lai raksta kritikas par Eglīša rakstiem. Rekomendēju pie Benjamiņa «Jaun. Ziņās». Varbūt dabūs cietu vietu. Aizgāja dūšīgāks prom, bet nezin, uz cik ilgu laiku.

Atnāca vecais Jankaus — pretstats Kraujam.

Jankaus 70 g. vecs — dūšīgs, optimists, liberāls brīvdomātājs, pilns ar vecu reakcionāru garu. Saprot arī tagadējo dzīvi, — prieks skatīties. Viens no lielākiem darbiniekiem Vietalvas pagasta prāvās 70. gados. Līdzstrādnieks Jurim Kalniņam. Palīdzēja savā laikā Vietalvas pagastu darīt par izglītotāko visā Latvijā.

Līdzdarbojies [18]81. g. nemieros. Tika tiesāts Cēsīs no Volfelda. Iztika cauri. Tuvākais līdzstrādnieks Bērziņam, Cinītim, tāpat Aizupam: Cāļu kaušanas laikā gribēja spridzināt Bruņinieku namu. Garus gadus bijis Krievijā. Tagad darbojas līdz revīzijas komisijā. Pārmet man, ka es gribot, lai strādniecība ņemot valdību savās rokās. Neesot spējīga un pietieko?i izglītota. Piemērs — Krievija. Es saku — mūsu strādniecība sagatavota jau 40 g., kas Krievijā nau bijis, Viņš pats no strādniecības cīnītājiem.

Metuzāls ar kdzi. Vecais Jankaus sāka stāstīt anekdotes par Griškānu un Beitānu; par sviesta podu. Sviestu nevarējis ēst, jo nebijis naža. Par Šancbergi, kura dēls kuci perot, kas nozīmē klavieres spēlēšanu. Visi Šancberģi ideālisti un izputējuši. Par veco dakteri Jurjānu. Tas dakteris un žūpa. Ar Kronvaldu spēlējuši teātri. Arī Alunāns un Breikšu māte. Uzstūmuši uz skatuves Alunānu, Tas nezinājis ko sacīt, sācis runāt, un labi bijis.

Metuzālam Rīga patīk.

Vakarā kārtoju dzejoļus.

27.12.20.

No rīta tumsā — 2 dzejoļi. Cēlos p. 11. Pirmais ciemiņš — Veckalnu Anna. Sūdzēja garas bēdas par vīru. Nedod naudu. Veca māte. Vīrs ar citu dzīvojot. Garas bēdas... Aina atnesa avīzes. Priecīgs meitēns. Laistās vien. Par pašu velnu nebēdā. Izaudzis tik garš un stiepjas pašā pasaulē iekšā. Priecīgi paskatīties. Lasīju Möseru, Lihtenbergu, Rūckertu, Talmudu.

Atnāca Lautenbahs. Pāri par 70 g., dikti spirgts. Vājāk redz, dzird. Bet strādā pie lekcijām — literatūras vēstures. Garīgi attīstījies. Grib sastādīt valodas mācību grāmatu pēc savas metodes. Metode tuvu Kaspari metodei. Vācu firma solījusi 1000 m., atdevis Gulbim par 2000 r.

Propagandēju, lai izdod savu «Niedrīšu Vidvudu» un kopotus rakstus pie Gulbja vai Rapas. Neesot papīra un valdības pabalsta. Runā kā cilvēks, kas garīgi darbojies. Pārcietis lielas grūtības un slimības. Ar sajūsmu plaši atstāsta latviešu kāzu ierašas. Dramatizējis Homēra eposu.

Viņam mājas pie Abavas krasta. Aprunājām kritiķus, ka tie nau neko vērts. Tagadējā paaudze — ar mazāk plašu aploku kā vecā paaudze. Viņa kā mūris nošķiras no pagātnes revolūcijas. Kas aiz revolūcijas — nezin. Mēs stāvam uz tā mūra. Redzam viņpus un šaipus mūra. Minu, ka nezin, kas Pliekšāns. Visas jaunās strāvas cīņas bij ap to vārdu. Tagadējā paaudze nezin vairs Lautenbahu; rakstījis kritiskus apskatus par veciem dzejniekiem. Jaunatne nepazīst Indriķi. Rādījis auditorijā viņa dzejas. Neviens nezin, ka tāds dzejnieks eksistē.

Plūdons saka, ka visvecajiem neesot vairs nozīmes šinī laikmetā. — Vērtība paliks vienmēr; vajaga prast pieiet. Lautenbahs smejas par gradāciju, kāda esot Teodoram. Auseklis kā lielākais, tad Pumpurs un Jūsmiņš. Auseklis. cildināts kā tautas dzejas, tautas dziesmas nesapratējs. — Ilgi runājāmies. Ļoti patīkams cilvēks. Solījos no viņa mācīties vecumu. Otrs skolotājs vakar bij — Jankaus.. Viņš teica — vajagot domāt, ka citiem iet sliktāk. Šķīrāmies sirsnīgi.

Nokavēja ciemu. Skatījās 3 reizes pulkstenī un tomēr nevarēja aiziet.

Plaucs Anna. Dikti sajūsmināta. Jūsmojām pāris stundas par visu. Sajūsmināts cilvēks. Darba spējīgs. Dara lielu iespaidu uz saviem paziņām un draudzenēm. Domā, ka nau pietiekoši izglītības — garīgu ieroču, bet ar tiem pašiem daudz darījusi. Izpalīdz citiem, — pati trūcīga. Atstājusi savus radus — nesaskan. Tie — atpakaļrāpuļi. Pareizs instinkts sabiedriskā un politiskā dzīvē. Ar vāciem nevar iet kopā pret latviešiem. Raksturo zemniekus kā pieejamus progresam. Vienīgā vaina — izglītība nepieciešama.

— Personīgam iespaidam un paskaidrojumam viegli padodas. Studentu aprindās daudz var darīt personīga iniciatīve. Kaitīgu iespaidu dara neitralitātes sludināšana, atraušanās no politikas. Iemidzina pienākuma jūtas. Noslāpē altruismu un palīdzēšanu zemākām kārtām. Varētu atkal jaunībā sacelt. entuziasmu priekš Latvijas un progresa. Sajūsmināta par propagandas darbu priekš idejas, bez visiem materiāliem centieniem. Tikai ar nojautu gājusi pareizo ceļu; tagad būšot daudz drošāka darbā. — Tā nau vienaldzīga. — Mīlu skatīties, kā ogles gail. Tāpat arī, viņā skatoties.

Doriņa, Aspazijas māsa, žēlojas, ka grūti iet. Grūts dienasts. Maz algas. Studē. Grūti savienot. Grib tulkot Stecketi. Norunājām, lai nelieto aukstas vannas. Apsolījās 3 dienas no vietas muti nemazgāt.

Drošākā ķīla, ka uz Īstā veselības ceļa. Dāvāja man 2 ģīmetnes. Abas bezgala bēdīgas, kaut gan skaistas. Solījās, ka oriģināls tāds nebūšot.

Vakar vēlu aizmigu. Tas reti gadās. Nezinu, kāpēc. Lasīju Lihtenberga autobiogrāfiju. Interesants. Gabalains cilvēks. Aforismi izsaka viņa dabu.

28.12.20.

Agri modos. Sāk acis sāpēt. P. 11 cēlos. Jāgaida ēdamistabā, kamēr istabu uzpoš. 2 dzejoļi. Norakstu. Pa nakti izdomāju un no rīta atstāstu Aspazijai «Ģirtu Vilku». Pa nakti domas intensīvākas, — tas no pārkairinātiem nerviem. Nemēdzu pa nakti strādāt. Šonakt Ģirts Vilks uzreiz tapa dzīvs. Tagad gandrīz drāma jau uzrakstīta, kaut gan vēl nekas nau darīts. Varēs aši beigt.

Tā bija ar «Spēlēju, dancoju». Mocījos gadiem, kamēr piepeši iekrita meldija prātā, no kuras viss tika dzīvs.

Man šodien acis sāpēja. Viss organisms vājš, bet labi izturēts. No viņa iespaids, ka stiprs. Tas garīgais spēks. Tā maga vāja, bet uzturēta un labi klausa. Tas viss garīgs panākums. Visa mūsu ģimene — slimīga. Tēvs mira 63 g., māte 61 g. vecumā. — Es dzīvošu 250 gadus.

Ienāk paziņojums, ka elektrība apstāšoties. Salaiduši visas bļodas ar ūdeni. Vakarā spīd atkal.

Dzelzīts Kārlis. Viņam sieva saslimusi ar gripu. Devu līdz priekš slimnieces ceriņu ziedus.

Politika. Literatūra. «Kolektīvu» lai ņemot «Daile un darbs». Rakstot apcerējumu «Sociāld.» par «Čūsku vārdiem». Ne apskats, bet izjūta. Tehniski apskati arī vajadzīgi, bet vajadzīgs arī izcelt izjūtu, jo tā visu dara dzīvu.

Aspazija pārnāk no skolotāju kongresa. Lieliski saņēmuši. Uzveduši uz estrādi ar ilgiem aplausiem, bet nespieduši runāt. — Atlikuši uz kongresa beigām. Lai es aizejot uz kādu ½ stundu.

Pierādu Dzelzītim, ka velti atlaisti skolotāji — agrāk tie visi bij mūsu pusē. Liels prieks, ka divi stipri spēki — partija un skolotāji — turas stipri pie mums. — Abos kongresos esam par goda prezidentiem. Aspazija stāsta — ejot baumas, ka Ulmanis un Bergs gribot ievest 7 vīru diktatūru.

Viktors Eglīts. Atnesa naudu par dzejoļiem. Visu literatūru izspriedām cauri. Atstāstīja par savām krīzēm. Interesanti. 2 reizes bijis tuvu ārprātam. Saku, ka nervu pārpūliņš.

Man arī krīzes bijušas, bet neka kopīga ar ārpratu, — 3 lielākas. Pirmo reizi gribēju pašnāvību izdarīt — nošauties. Divas pēdējās — slīcināties. Sarakstījis grāmatu. par Poruku — 400 lp. Par Aspaziju lasījis. Gribētu vēl datus, bet baidās, ka Dziļleja visu jau teicis. Aspazija saka — Dziļleja daudz ko neizlietojis. Uztvēris tikai sabiedrisko nozīmi.

Paliek labākais vēl sakāms. Par mani grūti esot rakstīt. Izrādās, ka viņš nepareizi uztvēris, piem., «Uguni un nakti». Kā ierosinājumu domājis polemiku.

Tas jaucot teoriju. Lielākā daļa rakstnieku attiecas uz. savu laiku polemizēdami. Piem., Ibsens.

Es uz laiku attiecos, ņemdams viņu pozitīvi galvenos vilcienos. Personiski izskaidrojams ar to, ka polemikas raksturo labvēlīgas, kritikas ļoti reti lasu. Polemikas lasot un rakstot, iztērē pārāk daudz enerģijas. Tik daudz man nau. Domāju, ka pozitīvam darbam pašam jāatbild. Ja viņš to nedara — lai rauj viņu velns!

Bieži daru tā kā Aspazija — izlasa pārspriedumus un referē. Agrāk sarunas labi atminēju. — Atstāstīju vienmēr Aspazijai. Tagad nau laika — atmiņa nevigrinājas. Tāds ieradums atstāstīt — nāk no tēva.

No tirgus pārbraucis, tēvs atstāstīja visos sīkumos visu ko redzējis. Bērni labāk klausījās viņa stāstus kā ēda atvestos kliņģerus un cīsiņus. Man bij tā ilūzija, ka cīsiņī. no sivēna gaļas; izrādījās tik mūža beigās — ka no teļa.

Tēva dziņa stāstīt varbūt pamats maniem dzejas darbiem. Bet visvairāk no mātes. Māte bij liela dziesmu teicēja un audēja; audumu izdomātāja, krāsu kombinētāja. Viņai bij dzīva fantāzija. — Viktors Eglīts atrod polemiku pat «Spēlēju, dancoju». Velni esot dekadenti.

Taisnojas, ka literatūras vēsturnieks, meklēdams pēc ierosinājumiem, tā padarīdams rakstnieku šaurāku, kā viņš ir. — Ierosinājumu var būt simtiem. To zin tik rakstnieks pats. Viņš atbild, ka vēsturnieki daudz plašāk skatās uz Ešilu kā viņš pats. — Taisnība — laiks un vēsture pate līdzrada pie rakstnieka un viņa darba. Tas nezīmējas uz dzejas motīviem. Mans «Pūt, vējiņi» esot ierosināts no Fallija. Diemžēl — nekad neesmu Falliju lasījis — par kaunu jāatzīstas.

Ir dzejnieki, kas ņem vairāk no kultūras ierosinājumus, un ir tādi, kas ņem tieši no dabas.

Piem., Aspazija ņem no kultūras, mūzikas, literatūras, teātra, glezniecības. Es — gandrīz tikai no dabas. Tādēļ viņa var rakstīt nakti — es tikai dienu vien. Izskaidrojums viegls, bet tik tur, kur viņu neviens nemeklētu.

— Man labas acis — viņai sliktas. Es varu dabu novērot — viņai tas grūti.

Kultūras dzejnieks ņem apstrādātus materiālus — es pirmvielas. — Pusfabrikāti un pirmvielas. Tāpēc varbūt Eglītim grūti saprast, ka es dzīvoju bez ierosinājumiem. Eglīts domā, ka es radot grāmatas, no idejām iziedams.

Es saku — tā strādā Šillers.

Šilleram maz bijuši novērojumi, maz ar cilvēkiem saticies. Man — daudz. Man — pārāk daudz novērojumu no dzīves. Izeju no dzīviem raksturiem, ne no idejām.

29.12.20.

1 dzejolis. Cēlos ap p. 7. Lūdzējs — Hermans Rau. — Tilava strādnieks; tiek izsviests no mājām. Vieglā darbā pie fabrikas nepieņem. Nabagmājā grib šķirt no sievas. Sievu grib likt Torņakalna — viņu tepat. Lai glābjot. Aizsūtīju uz darba ministriju. ledevu drusku naudas. Vēl kādiem 3 lūdzējiem iedevu no 30—50 r. katram. —

— Pēterson kdze ar 2 zariņiem no muižas. Esot smuki, kā Palcmans stāstīja. Vienīgi tāļums. Zemi var dabūt, cik grib. — Skaisti esot Stukmaņu muižā.

— Švābe atnāca. Gara, gara runāšana. Partija piegriež nepietiekošu vērību kultūras jautājumiem. Skolotāji būtu pievelkami. Laikrakstā nau telpu. Tā arī partijas kongresā delegāti laucinieki zin tikai zemes jautājumu. Par skolu neinteresējas. Kad runā par satversmes jautājumiem — žāvājas.

Strādājot pie sīkākiem darbiem. Izdos japāņu liriku —

4 loksnes. Mana biogrāfija — to rakstīs pa vasaru, rudeni izdos. Kultūras vēstures 2. daļai vajadzēs vēl strādāt ½ gadu. Saku — lai pa starpām strādā literatūras darbu.

Žēlojas, ka, darbu strādājot, ienākot domas par citiem darbiem un tā jaucot darbu. Nespējot koncentrēties. — Mierināju ar saviem piedzīvojumiem. — Kad iekšā stiprā darbā — nervi uzbudināti, un nāk simtiem jaunu plānu. Šie plāni visi jāatzīmē. Ja nē, tad zūd labākā iniciatīve.

Ja stipri grib rakstāmi šie plāni — vajag padoties un iesākt. Tad redzēs, ka drīz vien apniks, Tad jāmet miers un jāturpina lielais darbs. Ies tikpat labi kā sākumā, Koncentrācija nebūs zaudēta, būs arī fiksēti pārplūstošie plāni, neies zudumā liela manta.

— Lai nebēdā par tādiem brīžiem, bet priecājas par savu bagātību. Briesmas būtu tikai tad, ja neatgrieztos pie lielā darba.

Švābe atzina, ka tā esot. Sūdzējās par splienu. — Dikti sāku lamāties pat ar sliktiem vārdiem.

Saku — kam tik liels darbs kā kultūras vēsture, tā pienākums priecāties! Nedomāju, ka tādēļ būtu jāmet poētiskie darbi pie malas. Kad nobeigta 1. daļa, tad pārmaiņas dēļ var strādāt pie poēzijas. Rādu viņam savu burtnīcu sistēmu. Katram jaunam plānam savs vāks, kur ieliek domas, kas rodas pa cita darba laiku. Arī pret splienu tas der. Paskaties tik burtnīcās — vai viens, vai otrs plāns iepatiksies. Tiklīdz ierakstīsi kādu teikumu — tūdaļ ievelkas darbā, un, kur darbs, tur nau spliena.

Runajām par dzejas formām. Katrs dzejolis ar savu īpatnēju formu, kura nekad vairs neatkārtojas.

Tādēļ nevar rakstīt dzejas pēc iedomātas šablonas. — Švābes «Hong-Kong» neprasa nekādas formas, ne atskaņas, ne ritma, it nekā, jo viss izteikts vienā vārdā — Hong-Kong.

Grib rakstīt ievadu estētikā, tādēļ lasa lekcijas. Teicu, ka lekciju lasīšanai 1. nolūks — sagatavot grāmatu, piespiesties pie lasīšanas. Lektors juties kā aktieris, kura darbs zūd. Aprunājām Sudrabkalnu, tas ir splienīgs.

Kautrība kā talanta zīme. Purināju, purināju, kamēr aizgāja apmierināts. Aspazija bij satikusi. — Bijis dikti mīksts.

— Ļoti jūtīgs cilvēks. Grūta sirds, ka tik daudziem nevar palīdzēt. Man kā dramatiķim jāsaprot cilvēki. Acis labas, redzu cauri. Pēc Švābes lasīju Gētes annāles. Dikti svētīgas priekš manis.

— Ģērmans. Neganti sajūsmināts. Īsts cilvēks un mākslinieks. Jāzeps, kā liekas, atraisījis viņa lielumu. Popularitātes zīme — publika prasa pēc Ģērmaņa izrādēm.

Pārvērties par īstu «Jāzepu». Pēc 5 gadiem varēšot tik īsti spēlēt Jāzepu kā vajaga. Viņš katrā izrādē ienes ko jaunu. Tas īsts mākslinieks. Viņš uz skatuves nespēlē, bet dzīvo. Viņam nau vairāk dzīvē nekādas citas intereses. Vai vesels, vai slims, sieva, bērni, viss vienalga! Pirms izrādes esot slims. Uzstājoties kā uz dievkalpošanu. Izrādes beigās tā noguris, ka vajaga nervus apmierināt — dzert. Tā atnāca skaidrā prātā, iedzēra tēju — un iereiba!

Aizkustinoša viņa mīlestība un dievināšana! Visi aktieri esot tādi. Labāk saprotot kā režisors un kritiķi. — Man arī tā liekas. Šie mīlot mani vairāk kā Dailes teātra aktieri. Var arī būt!

Cielēns. 2 prologi uz Jaungadu — apsveikumi. Runājām par žurnāliem, kā domas.

Aspazija aizgāja uz «Jāzepu». Ģērmans spēlējis vēl labāk! Citi arī labāk.

Publika ņem dzīvāku dalību, raud un sāk jau aplaudēt pret visiem likumiem.

Gulēt aizgāju p. 12. Gulēju labi.

Vakarā vēl lasīju «Kalenderstreit». Apskatīju kroniku,

Hartlēbenu. Vilmiņa man atnesa visas tās grāmatas no Misiņa.

Strādājām ar Vilmiņu 2 stundas.

30.12.20.

P. 8 uzcēlos zāļu dēļ. No rīta plāni — drāma. Lasu Kostēra «Ullenspiegel». Runājos ar Paulīni. Berta atnāca — aicināt uz Jaungadu. Aprunājām Balodi. Grīviņš — Voldemārs Bekers atrakstījis vēstuli par principiem. Pārmet, bet draudzīgā tonī raksta.

Atnāca kāda paveca, labi ģērbusies sieviete. Gribot ar mani runāt l ½ st. Teicu, lai atnāk pirmdien. — Melnais bruņinieks vajājot viņu un Latviju. Neviens viņas neuzklausoties. Lai tik dodot valsti viņas rokās, viņa visu ierīkotu.

— Dažs grib, lai dodu valsti, dažs maizi — visi nāk!...

Gan krievi, vācieši, zviedri, pat ebreji.

Poriets dēļ aforismiem. Aspazija nedod.

Fredis dēļ jauna nama projekta — Nikolaja ielā 55.

Stāsta par lielinieku rīkošanos. Nejēdzīga rīkošanās.

— Pētersona kundze. — Mīļš cilvēks. Ar Aspaziju bij jārunā.

Poriets — dabūja aforismus. «Nemiera dziesmām» gatavas 90 lp. Jāraksta prologs — Jaungadam — sociāldem. līdz rīt p. 11; citādi strāpēs. Poriets stāstīja — strādnieki vienbalsīgi nolēmuši palikt pie savām prasībām. Nekādu debatu pat nau bijis.

Mednis atsūtīja dažas fotogrāfijas un foto žurnālu.

Apsveikšanas telegramma Bauskas Raiņa kluba nodaļas atklāšanas svētkos. 2 lūdzējiem — Vilmiņa aizsūtīja katram pa 50 r.

31.12.20.

Agri cēlos. Uzrakstīju prologu — 40 r. un slapju vēl aizdevu drukāt. Atnāca Kaupiņš un izrāva no rokām.

Ar Antonoviču garāka saruna. Stāsta par Latgali. Viņai esot apdāvināts brālis un neapdāvināta, bet enerģiska māsa. — Kokals pēc prologa. Teicu, lai dzenas pakaļ Kaupiņam. Tā aizsteidzās.

Grīviņš. Aspazija pārnāca no kongresa un atveda Dauģi. Aspazijai lieli panākumi — debešķīga runa. Liela pateikšanās no visiem skolotājiem, pat melnajiem.

Likuši sveicināt mani. Dauģis arī sajūsminājies. Reizēm roku bučojis. Dermans gribējis pavadīt, bet Dauģis pasteidzies, un D. tik norūcis — «Tas melnais vīrs!...»

Sabučojāmies ar Dauģi, kā nekas nebūtu bijis. Ilgi nepalika — sieva ar bērniem jāapgādājot.

Pulkvedis Ozols. — Plaši pārstāstīja par Lietuvu — kā Žeļigovski sakāvuši pēc latviešu sistēmas. — Ļauj pārraut līniju lielākam pretnieka spēkam un tad viņus nogriež aizmugurē, sevišķi pa nakti. Tā darīja Ziemeļlatvijas kaujās, tā tagad pie Gedroviciem.

Pie Straupes — 15 latvieši ar ložmetēju sakāvuši 1500 vāciešus. Žeļigovska neveiksme izskaidrojama ar to, ka karaspēks sastāv no aristokrātiem, kuriem nau saskaņas ne ar saviem zaldātiem, ne ar apkārtējiem iedzīvotājiem.

Izlasījis Golcu. Golcs nevarējis saprast, kādēļ viņi pazaudējuši Ziemeļlatviju. — Nebij rēķinājušies ar tautas pašas spēku, bet tikai ar tehniskiem līdzekļiem.

Vācu baroni nesaprata, ka latviešu zemniecībai liels inteliģento spēks. Tā izsakās Ozols. Viņš gribot lasīt jaunatnes savienībā par 6. janvāra kaujām.

Stāstīja, ka Kauņa, leišu galv. pilsēta, nesastāv no leišiem, bet žīdiem. Vispāri maz telpu, tādēļ Lietuvai vajadzīga Viļņa. Teātra nau.

Tiekot sarīkotas tā sauktās «Vilku acis» — privātas izrādes, kur dod politiskas karikatūras par ministriem un prezidentiem. .— Šādas karikatūras uzņem ar lielu piekrišanu.

Braukšot- uz Rīgu mākslinieki — gleznotāji, dziedātāji, lektori — sarīkot leišu nedēļu.

Vajadzīga latv.-leišu komisija vārdnīcas izdošanai, No latviešiem naudu var dot Kultūras fonds. — Leišu dziedātāji varētu «Baņutā» uzstāties.

Uznāk — Cukurs un dēls. Dēls repetitors Operā. Mācās par ārstu — naudas dēļ. Saku, ka Operā 70%no orķestra sastāva — nelatvieši un pelna labi.

Lasīju persiešu dzejas, «Kalenderstreitu», Gētes annāles un Divanu. Aspazija aiziet uz jaungada sagaidīšanu ciemā un pēc tam uz Romanova ielu — izrīkojumā.

Pusnaktī uguņošana, šaušana... Ieņēmu arsēniku. P. 1 pārnāk Aspazija. Nekur nekā prātīga neesot bijis. P. 2 — gulēt. Acis un galva drusku sāp.