RAINIS

Dienasgrāmata (1920. - 1929.)

1922. gads

1.1.22.

Sagaidu jaungadu lasot, kārtojot, ierīkojot. Bērnu slimnīca Nr. 10, E nodaļa. Benson māsa. Atbrauca vakarā, 5. Priedkalns ar kundzi un Oļģertu pakaļ. Sniegs, rītenis. Nebūs viesu. Varēšu strādāt. Gripa, jau 2 nedēļas. «Z. zirgs» vāciski, teksts A. Kalniņ[am]. Še šauj šautenēm 12; raķetes.

Pēdējās dienas vecā gadā. 31.12.21. Snieg, piesalst. Viesi: Elga Zariņ — vietu meklē. Marija ciemā, aiznes uz redakciju manu prologu Jaungadam, 36 rind. — Kliģer nāk pie mums dzīvot, 800, Iniņ[ai] ļoti netīk, bet vecene aizkavējās atteikt. Priedk[alnu] An[na] un Oļģerts pakaļ atbrauc. Pusdienas kopā paēdam. Millers taisa zvanu, ierāmēs gleznas. (Ūdri arī.) Cipars atnes ½ algas. Ceriņu koks kā sveiciens no Gulbja. Slimnīcā.

Vienu dzejoli, vienu tulkoju no Lia-Dzi.

30.12.21.

Katrīne Kvest, sektanti — ticīgi, bet atzīst, ka nabagiem dara pāri. Atvaino manu politiku, bet labāk garīga cīņa, dieva lūgšana. — Grīnīte lūdz uz jaungadu klubā. Vakara Predis. Es: lai viņš precas; viņš: lai es adoptējot bērnu. Millers. Austra. Jauna luga, būs vēl satīra par vāciem, labi.

29.12.21.

Milda Riekstiņ un Mirdza Šmithen lūdz uz jaungadu. Kliger. — Savedu rēķinus par šo un pērngadu (20, un 21. g. g.) īsumā, ne kārtīgi.

28.12.21.

Krastiņš. Grēviņš pēc prologa.

24.12.21.

Aizved uz b[ērnu] slimnīcu, eglīte, turu runu, man patīk, citiem laikam nē. Māsas' Dambkaln, Putn. ļoti laipni. Jāsaved gada pārskats pa 1921. g., kaut nau datu.

1.1.22.

Šinī grāmatā nāk iekšā; notikumi, darbi, vēstulēs, ciemiņi, lāses, veselība, garastāvoklis, ārā temperatūra, kas palicis nedarīts.

Atdomas nāk citā grāmatā. Kad še gadās, jāpastrīpo.

Mēneša darbi melnā grāmatiņā. Še pārspriežami. Šo mēnesi pirmie darbi: «Zelta zirgs» vāciski — 50 lap., «Pūt vējiņi» — Kalniņam. Runas. Aforismi. «Im., Ceļ. m.». Lugas: «Trimdu dēls» un «Rīg. ragana». Varbūt «Bor. Godunovs» un «Grakhs».

Dienas iedaliņš: 7 vingr., 8 rītens, 9—10 staiga, 10—1 darbs, 1—3 pusdiena, 3—7 darbs, 7—8 vakariņas, 8—10 darbs.

Līdz ar «Sudr. gaismu» tīrās vecie krājumi — lūžņi, top gars skaidrāks priekš ļauniem darbiem.

Izšķirt jautājumu, uz kāda papīra rakstīt darbu, ir manim arī formas jautājums; laimīgi to izšķirt ir laimīgi vest galā darbu.

Viss augšējais rakstīts naktī no 12—1.

1.1.22.

Pulksten 4 pēc pusd. rakstīts. Varbūt jābrauc uz kaitordznieku vakaru 7. — Ceļos tikai ½ 29; bez vingrināj. Norakstu «Zelt. zirga» tulkojumu 4. cēliena 8 lapiņas. — Priedkalni abi. Viņiem paticis «Ave sol», lai tulkojot angliski. Paticis plāns par «Im. un Ceļa māti», kaut gan nezin šī virsraksta; jauna politiska dzeja. Labāk to nekā drāmu, reāls. — Lai atstājot teātri, Parlamentā paliekot, esot principiāla lieta. Man — teātra pacelšana arī. Labāk lugas, paliekot. — Bet guļ kā «U. u. n.» 8 gadus; nenes kultūru. — Dzejas, tās darot tūdaļ iespaidu.

1.1.22.

Pauls Kalniņš. Vēlēšanās mēs tūdaļ būtu sakāvuši maziniekus un pilsoņus; tie nebij sagatavojušies. Grozīgo listu vēlēšanas varot arī Valmierā pārsteigt; absentisms, bet arī spīts bij 90%. Mazinieki arī viņam teikuši, ka kļūdījušies nelamādamies, tagad visa cerība lamās. — Uz Koroļenko dienu mani saucot. Mana jubileja arī būšot; izstāde vāja, Berlīnes biedri nedodot arhīvu, esot tikuši komunisti. — Voters iebraucis un krievu Sābuks.

Voters vakar franciski runājis klubā, daudz laužu.

Pulksten 9 vakarā. Pr[iedkalns?] atteicis Paulam. Aizved mani pabraukāties pa Jelgavas šoseju. Skaists laiks; uguntiņas mazmājiņās; agrāk visapkārt mežs, vāci izcirtuši. Debess mala spoža kā dzelzceļu apuguņota stiga. Pretim vezumnieki braucēji. Ziemas skaistums man svešs palicis, dienvidnieks pēc dabas, In. ziemeļniece.

Jāiesāk šodien atmiņas. — Jauns mēness šovakar pirm reiz.

Iesāku atmiņas, uzrakstīju 100 rindiņu. Gulēt ½ l2.

2.1.22.

Ceļos ½ 8, par maz gulējis. Lasu Lia-dzi un tulkoju 20 pantu rindas «Z. zirga». Pusdiena ½ 12. Ar Pr[iedkalna] kundzi pie zobu ārsta. Maksās 45000 rb., apm. 3 grāmatas, par gadu var rakstīt 2. Pie Iniņ. ½ 3, ēdam. Sveicieni, Zeltmatis, Freinbergs, Zālīts, Butuls, Ceplīts, Grīnīte, A. 0. nepaticis «Dainis» Dailes teātrī 31. dec.; uzskatīts par naidīgu karikatūru. Gulbis prasa pēc ģīmetnes priekš itāļu laikraksta. Cimdiņa fotogrāfija ļoti laba.

2.1.22.

Iniņai sāp roka, no jauna saaukstēta D. teātri, kad nedabūja manteli vajadzēja 2 stundas gaidīt, līdz atnāca citi. Pie katordz. nebija arī In. Sūtījuši man sveicienu. Bijuši ministri; pret Dermani; nosprieduši izdot memuāri- žurnālu; 130 vīru. «J. Ziņas». Izmasēju Iniņu, nogurusi un. nervoza. Man pāriet griba strādāt, kad I. nejūtas labi; braukšu mājās. — Arī noguru, vakaru nestrādāju, 20 pantiņus, lasu Lia. Norakstu atmiņas. Gribu gulēt jau 10.

3.1.22.

Tulkoju «Z. zirgu». Nogurums, jo labi negulēju. Nevingroju. Skaldu malku 2—3. Roka trīs, nevar rakstīt. Bāde un masāža līdz plkst. 11. Vēlu gulēt.

4.1.22.

Vēlu ceļos, nevingroju. Tulkoju. Nervozs. No 12—3 pie zobārsta. [Ar] In. sabaramies, atbrauc, atkal sabaram[ies]. Negribas strādāt. — Pabeidzu šorīt IV cēlienu. Baumaņa jķdze: Stukmaņos melnie uzvarējuši un man došot tik 20 hekt. Durbi laikam arī nedos. Vai vērts palikt Latvijā? Atkal pašnāvības domas pēc garāka pārtraukuma: diezgan esmu dzīvojis, ij laba piedzīvojis, ij strādājis. Pietiks.

5.1.22.

Vēlu ceļos. Vēstule Gulbim un In., lai nerunā ar Paulu dēļ Durbes. Gulbim sūtu ģīmetni no Cimdiņa priekš itāļu žurnāla. Tulkoju «Z. zirgu». Rakstu apsveikumu uz 6.1. kongresu, lai In. nolasa. Telegr[āfisks] apsveikums Jaunatnes konferencei. Man telegramma no katordzniekiem. Zāģēju malku. Uzrakstu apsveikumu, nododu Rijniecei, kas atnesusi spilvenu, zābakus. Mīlīte. Benson māsa, par teātri (laikam jau 3. 1.). In. labu vēstuli. Es atbildu līdz 7 vakarā. Lasu «Jaun. Ziņas». Vanna. Masāža līdz 11 ½ . Vanna 35° esot par karstu, tādēļ es noguris. Agrāk es panesu, vai nu vājāks? Neguļu labi.

6.1.22.

Ceļos 8. 9 brokasts. Rakstu no Grēviņa pieprasīto rakstu par socdem. presi — «Par s. d. preses bērnību», nobeidzu vakarā 6; iznāk 6 lapiņas (120 rind.), vājš raksts. Varu rakstīt publicistiku, bet ļoti nelabprāt un grūti. Mana vaina, ka par ilgi kavējos pie ievadiem. Tas arī drāmā. Jāievēro! — Šodien nau malkas ciršana, Pr[iedkalns?] aizņemts, ciemā Rudzīši. Maza staiga, runāju ar kurinātāju par kūdru. Doc. Kauliņš pieprasa, vai dot no kultūras fonda A. Brigaderietei 50000 r. Jā. (Vakar Zeltmatis dēļ viņas jubilejas. Nepareizība viņai par labu. Cipariņs 500 r. Zīmēju priekš A. Br[igaderes] teātra kolektes. In. laikam arī, bez tam uz kom[isijas] listes 1000.) Saruna ar Benson, jāmierina, nau enerģijas būt par aktrisi. Runājot manu, ka aizmirstu, ko gribēju teikt. Ievērot! Vakarā atpūšoties lasu Roeder «Urkunden z[ur] Religion d[es] alt[en] Ägypten». 10 gulēt.

7.1.22.

Ceļos 8. 9 masāža. Leiburts ļoti mīļš, bet pārāk mazais brālis, bailīgs, neko nezina, man jāpūlas runāt. Tikko nobeidz — masē stundu —, tūliņ pusdiena. Lasu ēģiptiešus, tad jābrauc pie zobārsta, drusku pastaigāju gaidīdams. Pie Iniņa, tur ziņa, ka visādā ziņā jāiet uz jubileju; draud ar partijas dusmām un lūdzas nežēlīgi. Klāra, auto, — jāmaksājot, pēc redzu, ka no valdības, satiks. ministrs!!? In. runājusi, nolasījusi. manu vēstuli; biedri par 2200 mazāk. Brēc par naudas trūkumu. Nospriežam dot presei 10000.

7.1.22.

Anniņa par mums stāvot, saka Pr[iedkalnu] Anniņa. An. līdzi uz jubileju. Klāra aizved pirms uz kongresu. Jātura man runa. In. saka, ka iznākusi ļoti labi. Noklausos Bastjāni par financēm; nekā jauna. Iespaids labs. Saņem mani ļoti mīļi. — Tad uz Amatn[ieku] biedrību, mīļi saņem, daudz paziņu: Ernesta Jēkabsona māsa — vecīte; Aroniņš, Gulbis (pērkot labi, esot sludinājis), dzērbenieši, jaunā garā. Sim., Grīnīte, Ivans, Sūna, Zete pārbraukusi, Paula, Celms. Lasa Dziļleja, ļoti labi, Rītiņš mīļi, grib lamāt resno, apturu. Pauls par presi ½ 11 tikai beidz, un apsveikumi līdz ½ 1 Uz skatuves mūs abus ar Iniņu. Palmas, liels pulks sveic, arī Roziņš, Timma; raksts no Sašas, Andersons pils. galva, Bļodnieks, «Jaun. Ziņas». Vladunirovs un daudzi citi par ārzemēm, ka es piederot visai pasaulei. Es atbildu gari, vietām labi, minu Āronu, ko nevajadzēja, politika un ētika nan fantāzijas, ja vajadzēs, es iešu atkal, aplausi. Vēlreiz, tad minu kritušos. Vedu Asp[aziju]. Visi labi un mīļi. Nokāpjot aiz kuļisēm, viena meitenīte mani noskūpsta un aizbēg, neredzēju sojas. Drusku mūzikas, 1 beigas. Rūd. Bērziņš, mans draugs, arī runā apsveikumu. Autā pavadām Paulu. In. un An[na]. Atstāju un braucu uz slimnīcu. 50 r. šoferim, 25 slēdzējam, noguris, vēl lasu, gulēt ½ 3.

8.1.22.

Ceļos 8. Pēc brokasta guļu līdz pusdienai 3 stundas. Lasu daudz Ēģipti. Eju uz Dīķa ielu. Mazs, pārāk niecīgs namiņš, bet var uztaisīt ar garšu tik skaistu, ka būtu pircēji. Vasaru nogaidīta. Varētu arī mierā un klusumā dzīvot. Līdz vakariņām pārfantazēju. Pr[iedkalnn] A[nna] brīnās, ka pilna zāle bijusi; baidījusies, ka būšot 200, kas pazustu. Par ko baidījusies, nezinu. Vakarā Ēģipte un diengrām. no 7.1. Gulēt tomēr vēlu, ½ l.

9.1.22.

Masāža. Pie Iniņa. Nodota ziņa par 10000. Ļoti labi. (Arī Pr[iedkalnu] A[nna] teica, ka labi.) Pauls nosarcis vien, pārtraukuši runu, paziņojuši, aplausi. 7. 1. bijusi publikas 2400 cilvēku, izdevumi 20000 (zāle 13000), ienākumi. 24000. Manu balsi Anniņa galerijā nau dzirdējusi. Klāra teikusi, ka es vājš izskatoties. Klāra brauc uz Berlīni. Apsveikumi nau no redak. prasīti. In. slavē «No s. preses bērnības», citādi nekā parastie raksti. — Atnāk divas meitiņas no Ventspils ar skaistu albumu koka vākos, no V[entspils] Raiņa kluba nodaļas. Tur esot 150 biedru. Centrs jāpārvēlot vai jādibinot cits. Klubs šiem ļoti mīļš, negribētu to atstāt. — Atpakaļ pēc stundas. Pēc pusdienas guļu līdz ½ 4. Malkas skalde 1 st. — Ēģipte.— Jaunavu vēstule, lai metot politiku. — Mer[īte] un Mīl[īte]. «Jaun. Ziņas» labi referē jubileju. Vēstuli apsveikumu A. Brigaderei. Rīt strādāt. Gulēt ½ 11.

10.1.22.

Vingroju atkal ikdien. Spēju atkal uzņemt, kad izlaižu. Notulkoju 12 lap. «Z. zirga». Putenis visu dienu. Neeju malku cirst. Vakarā izeju vēstuli iemest, ko jau dažas dienas atpakaļ rakstīju (8.). Lilijas. Ēģipte, Ķīna. Liadzi kā veids lieldarbam. Gulēt ½ l2, vanna 9, lasu vēl, apgāzu vāzi.

11.1.22.

Masāža. Pusdienas, uz zobārstu. Aiznesu 20 000 rb. Paņemu dažus no darbiem. Ēģiptes grāmatu. In. strādā ap 40 rind. pa dienu. Sveika. — Pārbraucis guļu, jo noguris, masāža arī nogurdina. Domāju par lieldarbu. Uzrakstu 1 dzejoli, 10.1. arī 1 dzej[oli]. Iekārtoju dzejas, jaunas: «Saules himnas», aplūkoju rēķinus. Kad es devis 10000 partijai, man muižu nedos. Kaužens, no jaunatnes, lai es viņam izdodu žurnālu, kur neprasītu «gatavību», kas nomāc labas domas. Paulīne rakstījusi.

12.1.22.

Pastrādāju; «Z. zirga» 26 lapiņas. 1 dzej. «Saules himnas». Liadzi kā luga, Dagda kā lieldarba dzīpars «Dvēsl. dziesm.». Nau ar to vēl atrasta l[iel]d[arba] tēma, bet arī tā var būt par sevi tēma: 1) Z. dz., 2) «Ad. b.», 3) «Sudr. g.», 4) «Dv. dziesm.». Vai starp Z. dz. un «A. b.» sadzejot revol. pārdzīvojumus, piem., eps, ārpus «T. nosk.» un c[itiem] drukāt[iem] krājumiem — dzejām. — Ceļos 8, maz vingroju. Bez ciemiņiem. — Nobeidzu pēc vannas ½ l0— ½ 11 V cēl. ½ l2. Neguļu labi laikam vannas dēļ.

13.1.22.

Kārtoju avīzes, nestrādāju. Ceļos 8, nevingroju. Arī malku neskaldu kopš 3 dienām, Masāža. Zobārsts — In. Solījies [Regione?] nākt. Austra par savu lugu «Mintauti». Plāns: Raiņa gredzens, jaunatne, romantika, dažādu pakāpju gredzenu, Spīdolas pēdējais. Lai romantika, bet jaun[atnei?] vajadzīga, paliek bez garīgas dzīves. Arī žurnālu gribu pabalstīt. Vēstules Paulīnes. Arī citas vēstules jāatbild.

14.1.22.

2 dzejoļi, 4 aforismi, 2 piezīmes. Kārtoju «Nācēju», dv. dziesmu. Kārtoju aforismus, 2 vēstules. Negribas norakstīt «Z. zirgu»; es padodos turpret gribai kārtot un dzejot. Vingroju. ½ 8.

14.1.22.

Kliģeriete esot paziņojusi, ka mums centrālā zemes ierīcības komiteja piespriedusi Durbes muižā 60 pūrv, aramas zemes, gabalu dārza un dzīvojamu ēku. Apm. tas pats, kas Siguldā. Stukmaņos 50 hekt. Iniņa esot ļoti priecājusies. Nu jāpārdod Dīķis. — Domnieki krodziniekiem dāvā 30 milj., vāci vēl vairāk. Aiziet sociāld. un Berta Pīpiņa, tad arī latv. centrs, nau kvoruma. — Vakarā vēl kārtoju aforismus. Plānus. ½ —9 staigāju. Sniegs. Kad mums paliek Durbe, tad mums pašiem jāpaliek dzimtenē. — Filmu uzrakstīt par drāmu.

15.1.22.

Vingroju. «Zelta zirga» 8 lap. Visi 3 bērni līdz pusdienai. Noguļu līdz ½ 4. Eju pie Iniņas, nau mājās. Pie Moljēra. Saruna ar Kliģerieti; priecājos. Viņa domā, ka Durbe liela lieta, tikai es neprotot no saimniecības neko. Un es gribu gluži ko jaunu, viņa nesaprot. Visi uzskata kā luksusu vien, nevis kā kapitālu. Bet es gribu rādīt, ka zemkopība jāved citādi. Varbūt arī paraugs jaunsaimniekiem, bet tiem nau kapitālu. Iniņas plāni: vienu gadu tikai kviešus, otru tikai ābolus. Viņa atpūšas. Stāsta, ka nupat guļot redzējusi lielu uti. — Vecais Vagulis, cerībā tikt par starpnieku vņeštorgā. Kājām uz slimnīcu. Ceļa biedre stāsta, ka nevajagot iet uz ballēm. Aizlasos avīzes līdz plkst. 1. Vāji guļu.

16.1.22.

Vingroju. Masāža. Zobārsts nepieņem, bērēs. Braukšu uz Tukumu. trešdien, pirms Iniņa runās ar Lindiņu. Noguris, negulējis. In. stāsta par ēģiptieti, kas atnākusi tikai pateikt, ka mūsu raksti viņu garīgi uzturējuši pie spēka. - Lasu Bēbeli.

17.1.22.

Ceļos ½ 8. Vēstule «Kult[ūras] balsij». Plāni: aši jāsapelna, lai varētu mierīgi strādāt. Jāmazgājas vasarā arī, jāsāk nomazga no rītiem. — Nobeidzu II «Zelta zirga» cēlienu, panti atskaņas. 2 dzejolīši. t piezīme. Vakarā Palcmanis; raud, grib nogalināties, ja es neņemot Stukmaņus. Ar to šis blamēts un no manis nosodīts. No Durbes arī nevar atteikties, tad es blamēšu centr. komiteju, Tātad — atteikties no abām.— Sāku III c. «Zelta zirgam». Uzmācīga doma, ka nau vērts rakstīt vecas drāmu tēmas, jo tādas drāmas novecojušās. Vai nu radīt jaunu stilu, vai nemaz nerakstīt. Tā bailīgi ap sirdi. Bet mirt jau tā kā tā gribēju, kad nau atjaunotnes. Nopietni to darīt, ko. dzejoļu krājums «Nācējs» grib lirikā izteikt. Jau kādu laiku tāda sajūta, ka man iespējams aiziet, darbu diezgan bijušu, laimes arī diezgan, un atjaunot es nespēju Latviju. Un man pašam netiek dota iespēja uz pašatjaunotni. Vel tāda tukša doma — atjaunotni meklēt adeptu ceļā vai kā ķīnietis Liadzi, bet tas tik fantastisks. Guļot piepeša doma, ka varbūt derētu luga «Augstrozīte» ar saviem spilgtiem drūmumiem. Vēlāk aplūkojot, nepatiks arī tā.

18.1.22.

Ceļos ½ 8. Masāža. Pie ārsta. Gulbi nesatieku, Liventālu. Izvada pa «Kult. balsi». Ļoti labi ierīkots, labs uzņēmums. Iniņa stāsta, ka Durbe laba. Tā nau. Iniņai vasarnīca. Bet lai nesteidzoties. Viss paliek gaidās. — Landams pieprasa no mums 30000 rbļ. — Vai izspiešanas nolūkā? — Iniņa tuŗpina «Aspaziju», jau 300 r. — Vēstule no Ainas un Ārijas. Izdot bērnu vēstuļu krājumu. — Virsnieks Eglentāls ar Austru. Atstāsta, kā jācīnās ar «baronu», tas tomēr atņem viņam zemi, jo tēvs bijis kalps; tātad ne ilggadīgs rentnieks. Austra (Krauze-Ozoliņa) grib izdot manas Šveices vēstules. Manu runu par 1905. g. (stenograrnmu) izlabot. — Zandis ar Šucu dēļ zinātn. rakstu izdošanas. Somu teātra direktors gribot redzēt «Jāzepu». — Baumanis dēļ Stukmaņiem. — No rīta 1 dzeja. Gulēt 12. — Vecā Gr. esot bijusi vesela, visu dienu uz tirgus stāvēdama. Merīte jūrmalā vesela, daudz gaisa. Vai man arī to nedarīt gluži nopietni? Durbē logs pa nakti vaļā, vai dienā ārā, uz balkona strādāt kā Castagnolā?

19.1.22.

Strādāju: 2 garākas dzejas «Nācējs». «Zelta zirga» 17 lapiņas. Gleznotājs Ceplīts, lai paliekot Stukmaņos, šis visu nokārtošot. — Bāde, baidos, vai nekaitēs. — Domas par Gilgamešu, izlasu visu cauri. Lasu Ēģipti.

20.1.22.

Ceļos 5. 6.20 braucam ar B., Tukumā 10, kājām 20 min. Kalps rentnieks izrāda 60 p[ūrvietas]: 50 parks, 12 dārzs. Gandrīz tas pats, kas Stukmaņos. — Zeme neesot laba, 7—10 graudu. Ļaudīs nau pretnieku; 8 rentnieki — laikam kolonisti. — Ļoti laipni uzņem mērnieks. Mežzinis. Pilī 36 istabas. Jādzīvo kopā ar Lauks. biedrību. Ir maza dārza mājiņa. Pusdiena pie mērnieka. Lai par viņu aizrunā, grib mājiņu no pilsētas. Aizved uz pilsētu. Slokā sabojājas lokomotīve, jāgaida 3 st. — Godkalna un Miezāna kundzes. Bermonta briesmas. Dibināt memuāri biedrību. Daudz laužu brauc. Mājās 9. Vakariņas un tūliņ gulēt. Ceļā 2 dzejoļi. Izdot nostāstus no revolūcijas un kara laikiem a la Dekamerone. Atnāk abi B.: labāk tīk Durbe, bet pārvalde maksās 10000 r., dzelzceļš vien — 5—6000.

21.1.22.

Ceļos ½ 8. Plāni. Masāža. Zobārsts. Kreņkējos, ka teātri nerāda «Spēlmani». Pie Iniņas līdz p. 5. Atstāstīju par braukumu uz Durbi. Tur bijis Ceplīts, Atnāk Ģērmanis — aktieri gaidot., kam neizrādot «Spēlmani». — Pauls: kam es neejot uz Kult. fondu? Lai iet Kurcijs. Gulbis atrakstījis; jāsūta pārrakstīt «Zelta zirgs». Izdos runas. Bijusi māte: meita stenogrāfiste, varētu ņemt par rakstvedi. — Barons pārmet, kā esot sieviešu statujas: pulkstenis, vāzes un Venēra! Bet — kailas krēslu kājas, kaili koki pat uz ielas! — K. Kārkliņa kritika «L[atvijas] V[ēstnesī]» jau 31.12.21., laba. — Honorārs no teātra. — Domas: vai nebūtu laiks tiešām mest pie malas visas materiālās rūpes un amatus un rakstīt, — ka neiznāk par vēlu? Bet vai ir vērts? — Lasu avīzes no 3 dienām.

22.1.22.

Ceļos 8. Studēju babiloņus. Bērni uz ragutiņu braukšanu. Salaužu ragus. Gurdens. Guļu, aizmiegu. Atkal bērni ar ragutiņām. Stasiks kaujas, es iesitu, samierinu, sadod rokas. Merīte (Mērija Priedkaln) dusmojas, ka es ar citiem jokoju. — Vakarā Birznieks, drukai raksts «Progresā», kreisie laikam bez Dermaņa. Aicina, izdod šapiro[grāfā]. — Lasu babiloņus. Gilgameša plāni. Pulkstens bij apstājies. Gulēt ½ l2.

23.1.22.

Mostos 6, ceļos 8. Tā vienmēr. Gilgameša plāni. Lasu babiloņus. Masāža. Zobārsts. Iniņa. Es vienmēr piebraucu, kad eju pie zobārsta. Nekas jauns. Teātris aizturējis pat vēstules 2 nedēļas. Tekla Ivan jūsmo. Vēstule. Somu Zariņš stāsta, ka somi braukšot «Jāzepu» skatīties. Jāiet rīt uz teātri. Gul kā slogs jau sen. Tulkoju «Zelta zirga» III un 1 cēl. Lasu babiloniešus. Bez vingriņa un ragutiņām. Gulēt 10.

24.1.22.

Neeju uz teātri, bet uzrakstu un aizsūtu Gulbim «Zelta zirgu». Visu dienu tulkoju. 1—2 vizinos ar bērniem un masu Benson. Auksts 20 gr., bet sajūta laba. Tulkoju atkal, kamēr 9 pabeidzu 1 c., nu viss, varbūt vēl jāpārraksta III. Zināma atpūta, ka nu varēs citu strādāt.

25.1.22.                     Gaita

Ceļos 7, brīvības sajūta. Jāņem nu «Pūt, vēj.» libretto, «Kurmis». Plāni «Nācējam» un lieldarbam. Diengrāmata. Atnāk Oļģerts. Merīte greizsirdīga. — Grūta sirds, ka visapkārt maziskums: teātrī, partijā, skaudība dēļ Durbes, darbus nemin. Jāatstāj viss un jāaiziet. Atjaunotni neļauj pat In. Plāni runām un dokumentiem kā kopība. Oļģerts traucē. Zobārsts. In.: Ceplīts, Palcmans, Kūla, ņems mūsu Stukm[aņu] gabalu, Lidija [S.?]: Dievs izšķiršot starp mums. Jansons dzejnieks. Jāiet man uz Satv. sapulci, III lasīj[ums]. Satversmei. Neiznāk III las. Satieku: Morics dzejoli «Arodniekam», Bumbers slimības zīmi. Žanim jāraksta. Švābe nau pie K[ultūras] veic[ināšanas] biedr[ības]. Kultūrfondā var darboties, instrukcija nau tik ļauna, jo komitejā Švābe, Dauge, Kasparsons, Derm[anis]. Doriņa vecāka, nervoza. Dzelzīts; neiet žurnāls, Radziņš: Valmierā iešot labi. Bungšs — arī Cēsīs un Talsos labi, Staprāns tik aiz gadījuma pils[ētas] galva. — Pauls — Durbē labi, Lindiņš: došot mežu un fabr., beigās brauksim abi uz Irlavu un Tukumu. — Visvairāk sveicin[ājumu] no tāles, Andrejs Bērziņš ļoti noskatās. — «Ritums»; «Grakhs» iekšā, Grīns labi par «Jāzepu», bet tur nau referēts viss. Kājām uz slimnīcu. Aizlasos avīzes līdz ½ 2. Guļu labi.

26.1.22.

Ceļos Vz8, noguris. Masāža. Oļģerts zīmē jūru. Šodien esmu sludināts kā runātājs 13.1. un de jure. Jātaisa dzejoļi. In. slavē loti «Grakhu», labāks par «Jāzepu». No rītus 0ļģerts ar Stasiku nokavē, maza atpūta, un atkal dienā vizināties un otrreiz vakarā. Ieeju pie Pr[iedkalna] pēc slimības zīmes, norunāju; propagandēju memoārus par 1905. g.; «Jaun[ībasj Tekās» Dziļleja par manu jaunību, ļoti smuki. Lasu «J. Tekas». Tad vannā un gulēt 10, miegu 11. Karsts.

27.1.22.

Ceļos 7. ½ 8 vingroju. Plāni «Im., Cel.». Rakstīt «Ģirtu Vilku». Dibināt memoar biedrību; rakstīt, priekšā lasīt, publiski arī, apspriest atmiņas. Trimdnieku vakarā turpinājumus.

27.1.22.

Pie zobārsta. Abi Pr[iedkalni]. Bezdarbnieki — ielu slaucītāji; liela ģimene! Vēlāk; lauku tētiņi. Īstais braucējs dakters Bergs, Liepājas Skara rads, reakcionārs, bet nedrošs. (Šodien, 30.1., kad rakstu, neatminu vairs neko. Laikam neko nestrādāju, gaidot sestdien jaunu mēnesi. Lasu «Aktionsbuch» 1917.)

28.1.22.

Masāža. Piezīmes «Induls» un «Ceļamātei», un «Laiki un vārdi». «Pūt, vējiņ» operēju. Ar bērniem vizinājos. Vanna. Tagad, 30., nezinu vairs, kā laiks aizgāja. Es par daudz zaudēju atmiņu. Atjaunot to!

29.1.22.

Piezīmes. «Pūt, vēj.», bērni. [Reggione Mendicante?] Zelta «Sudrab. gaisma» ejot pārāk labi. Gulbis no manām un Iniņa grāmatām vien pārtiekot. Gulēt ½ 12.

30.1.22.

Augšā ½ 8, 7 stundas jūtos izgulējies. Labs gara stāvoklis, bet nu nekas neizdodas. Pie zobārsta aizkavēju, palieku bešā. Nododu dzejoli «Vārdam», Tur Jaunsudrabs. Dziļlejam tur esot noņemtas kalošas. Grib laikrakstā bezpartejību. Jaunsudrabs būs iekšā. Eju kājām uz teātri. Bārda. Nolieku m[ākslas] kolēģijas sēdi uz trešdienu. Brigad[ere] viena vainīga, teātris, vismaz Bārda nē. Laikam grib vāciem nodot teātri. Ģērmans labs. Linde, pazinis Zīvertu. Mierlauks vesels. Ūdris drīz nobeigs inventāra uzņemšanu. Lieku Bārdam vairāk uzvest «Spēlmani». Zeltm[atis] teicis, ka «Sp.» neejot, ka «Jāzeps» atņēmis daudz naudas «Maijai [un] Paijai». Satieku pirmo Kronberģi un šveicaru Ozoliņu. Jākobsonu Kārlis: došot lugu; sava teorija, kā jāraksta: Šekspīrs un Moljērs rakstījuši tikai uzjautriņam, ārējie notikumi.

30.1.22.

Mums jāraksta idejas. Viņiem uzbūve vajdzīga un viegli katra situācija izmantojama uz komisko pusi. Viņš grūti idejas sakārtojot. Beigās lieku viņam rakstīt par «Sudr. gaismu». — Birznieks stāsta, ka kamaniņu stūmēji viņam it laimīgi stāstījuši, ka veduši mūs ar Aspaziju, — bet mēs nebijām. Tāpat Jaunsudrabs: kāds esot redzējis mani, bet bijis Tomiņš, kas līdzīgs. Tātad meklē personu un taisa leģendas, Eju kājām uz Šonerielu, Iniņ. adatiņas un doze, 2 grāmatas. Vesels uztraukums dēļ m[ākslas] kolēģijas. Sapnis: ka es izlēcis In. nobučojis un lēcis atpakaļ vilcienā vai sabraukts? Nezin. Atbrauc Pr[iedkalnu] An[niņa]. Salstu. Vakarā kamaniņas. Māsa atplaukst. Rāda zvaigznes. Lasu Goethe Kalender 1922. Vanna. Tūliņ 10 gulēt.

31.1.22.

Mostos 6, augšā ½ 8. Vingroju, salstu, izlasu G[ētes] Kalender 1922. Pr[iedkalnu] A[nniņa], lai es pierunājot Zālīti lasīt ciklu Torņkalnā. Nogurusi sajūta: Kur palikt? Vai ņemt Durbi, In. saka, esot jau ļaunas runas, kam mums vajgot? Vācija nu arī būs dārga. Vai iet uz Itāliju? Vai man uz Ķīnu? Atstāt visu dzīvi! Opera arī nīkšot, tātad nau jāsteidz «Pūt, vēj.» libretto. Tikai «Laiki un vārdi». Nogurums, vairāk gulēt nakti nevar, vai dienu? Izrauties no visiem apstākļiem gluži jaunos. Atmest dzeju.

31.1.22.

Visu dienu nestrādāju, lasu Šleihu un dzīvoju pa plāniem. Romānu no metafiziskās dzīves, garu sauces, kopā ar sapņiem un pa vidu manas, Iniņas un citu kombinācijas par gara pasauli un nemirstību; arī Šellingu, arī Kantu un visjaunākos, Bergsonu lasīt. Tur iekšā varētu nākt ari sapņu dzejas, bet arī «Nācējā», garus varētu likt arī «Nācējā». — Ragutiņas: jāpierunā māsa B[ensone], ka var strādāt. — Agri gulēt, kā Sl[eihs] māca, ½ l0 aizmiegu, bet mostos ½ 2, ilgi nemiegu, vēl 2 reiz mostos, rītā 8 augšā, neizgulējies.

1.2.22.

Gribētu nomazgāties un vingrot, bet iemeties lumbogs, nezinu, no kā, reiz jutu aukstumu braucot. — Visu laiku, visu mēnesi neatstāj sajūta, ka pietiek, nevajga vairāk dzīvot, negribas strādāt; nau pašpārmetumu par nestrādāšanu kā agrāk — 1917. g., 18., 19. g. Vienīgais vēl būtu: gluži jauna dzīve ārpusē. Vaina tā, ka In. cietīs, varbūt pat mirs no tā. Tātad man pat mirt nau brīv. Vai tas pareizi? Vai mana dzīve nau greizi nodzīvota? — Nu jāiet uz mazisko kaušanos teātrī! Aiziet, — teātris grims. Visur mani saista! Vai man tam jāpadodas? — Cik maza mūsu latviešu dzīve! Vai no tās varu aiziet? Es pats sienos ar jūtām. — 12. p. braucu pie zobārsta. Bergs ļoti konservatīvs kungs, pus aizstāvis Reinhardam: gribot vācus, ne krievus. Bet krievi balstās uz vācu reakcionāriem.

1.2.22.

Zobārsts pats slims, 35°, eju uz Pr[iedkalnuļ A[nniņas] lūgumu pie Zālīša, lai lasa lekciju. Mājās Zālītene, labs dzīvoklis. Balodis brauks uz Palestīnu ar Rotšildu naudu, Zalīšam no Bamberģes tikai 15 pūrvietu, bet par to rentes 15000. Pie Operas Zālīša honorārs un administrators lai padomē. Mājās pie Iniņas. Gulbis atsūtījis par «Z. zirgu», par «Ritumu», «Grakhu» apm. 7 r. par rindu. —-Saimniecībā ietaupīju 8000, bet man būs jāmaksā 3000. In. runājusi ar Daugi, tas sabāris Zeltmati. — Kājām uz teātri. Lauris no sievas grib šķirties, tikai histēriska, mietpilsone un pilsētniece, negrib laukos, māte kūda. — Braucot redzu Leonori. Sveicin[a] Martinson, Bergs. — Satieku Kokneses Kārkliņu. Profesors nu omulīgs, labi ģērbies, kad tas bija, kad bijām kopā: aizvakar. — Ģimnāzists no II vidusskolas, 3 mēn. cietumā, nezin, par ko, tēvs skaists vīrs, kuģenieks. — Teātrī es nikns, arī Kundziņ ar Brigaderu nu mūža naidnieki. Zeltmatis padosies, visi citi nobijušies; aktieri laipni, Mierlauks vēl cerē, ka nāks atpakaļ. Zeltmatis Dauģim teicis, ka to šis nepielaidīšot. Bet cerība laikam Brigaderim. Kājām mājās līdz slimnīcai, runājām ½ stundu. Lasu, gulēt 11. Aizmiegu labi, bet mostos 6.

2.2.22.

Noguris, aizmiegu ap 10, 11. Pr[iedkalnu] An[niņa], lūgums Kultūrfondam no T. kluba nodaļas. Gribu kārtot, vai kādu dzejoli. Strādāt negribu. Jāizšķir, kad jāaiziet no slimnīcas. Līdz pusdienai neko noteiktu nestrādāju, guļu, tad aizeju pie In. Ļoti auksts vējš. Lumbogs iet nekavē, Melngaiļa vēstule. Amālija, Resnais un Zelma Lejniek. Saimniece padomu prasīt dēļ obligācijas. Laiviņš pa telefonu, laikam gribēs, lai rakstu svētku spēli. Anniņa grib dēlu atpakaļ. In. iesnas. Raksta Asp. — Mājās ar tramu, tas pats konduktors, kas bij sūdzēts par zādzību. Vanna, masē lumbogu, izlasu «[Das] Esels Schatten» L. Fulda. In. slavē, bet nau nekas liels, loti vācisks; tā mēs vairs nevaram rakstīt. — Diengrāmata citādi jāved:. In. labāk, skaidri notikumi, man nepārredzami, — tā: notikumi atsevišķi, īsi. Domās: ij domas, ij atdomas, ij kritikas par lasīto un dzirdēto, ij sarunas, jeb vai tos 2 atsevišķi.

3.2.22.

Gulēt 1, jo aizlasos.

Masāža, tad pusmiegā līdz 12, no rītus lasu babiloniešus. Apskatu «Grakhu», varēs dot 400—500 rindiņu fragmentu. Tas būs paraugs jaunai dzejas formai; dot māksliski negatavu — topošu. Nau pietiekošas gribas strādāt. — Visu dienu neizeju laukā, Pēc pusdienas aforismus rakstu — 15 afor. — Vakarā, 7, Skabarga: tomēr grib Durbi. Eju gulēt 10.

9.2.22.

Brīnos, ka piepeši atkal izlaistas 6 dienas bez atzīmēm, kas par vainu? «Grakhs» taisīts. Nekā vairs neatminu.

9.2.22.

Atmiņa par daudz vāja tapusi. Jāvingrina. Pāresu mājās W6hrmann «Kunstgeschichte Schōnheit» Verlag Schrederheft. Aizlasos, tā laikam galvenā vaina, ka nau vesta diengrāmata. —

5.2.22.

No rītus Priedk[alns] un Laiviņš. Solos ņemt viņa «Sirdsnerm». Lai ejot viņiem svētkos runāt. — Ir cietis 1905.; meža brālis, tur dabūjis ģikti, vēl tagad ar spieķi staigā. Nau naudas Ķemeriem, skolotājs valodu institūtā: 5000 r. — Par mani viņam teicis Lepskis: mīļš sirdscilvēks, nebūt ne nikns, ka varētu domāt no rakstiem. —- Laiviņš esot loti daudz strādājis, nasks. Es saku, cik es. laisks. - Bez manis nebūtu drāmas, neviens neko neradot. — Priedkalns — partija neatzīst L. jaunatnes savienību. — Lieku priekšā uzvest «Induli» laukā, «Daugavu» kā simbolu ikgad 18. nov. Bērni jāatraida. -- Vakarā Ernests Jēkobsons: no 1905. g. tikai pašvaldība un Aizpute. Bet pilnīgi spirgts un jauns, es gluži balts.

6.2.22.

Laikam teātrī. 7.2.22. No rītus — neatminu. Vakarā Satv[ersmes] sapulcē. Kājām mājās.

8.2.22.

Jāiet pie ārsta 10 no rītus. Tad teātrī līdz pulkst. 12. Osis — Kult fonda stipendiju. Eju tikai mēģinos, bet ne birojā. Rūmniece laipna, Riekst[iņa], Šmith[ene], Špīlberg.

Uzrunu turēt negribas. — In. šaubās par Durbi, labāk Kalnciemielu. Žanis neņems Durbi; lauks[aimmecības] biedrība un pilsēta sūdzēšot, ka dodot man; maksa būšot 45000 r., Grīnīte: parakstu, ka pieņemu pilsēt. kandidatūru. In. neraksta, daudz darba būšot. — Satiku Tones kundzi, audeklu svētku komitejai. Nē. — Satv. sapulcē: atraida 3/5 balsis imunitātei. Taut[as] vēl[ētu] prezidentu atraida. — Melngailis, lai rakstot tekstu 100 g. preses jub[ilejas] kantātei. Nespēju atteikties, bet atteikšos rīt. Pauļuks. Izdaru vajadzīgas sarunas: par Krastu, Laiviņu, «Darba Balss» un Nac, teātri, Rakst[nieku] biedrību un denunciāciju. Ceļā atstāju In. un skrēju mājās — salst pāri 20°. Noguris. — Dzīves krīze; ideāls mērķis nau vairs. Ceļi: rakstnieks, negribas 3 baltu valstu savienīb[as] politiķis. Jāstrādā. Jāturpina rakstniecība pagaidām.

8.2.22.

Eju gulēt tikai 1. Nogurums, sāp lumbogs.

9.2.22.

Masāža. Vingriņa nau kopš daudz dienām. Nogurums. Pr[iedkalnu] An[niņaj: politika, nau gods būt partijā, kad paši pazaudē imunitāti ar vienu balsi. (Ivanova, kurš aizgājis šņabi dzert; Miķels Kalniņš žūpo, Lauris nez kur, bet man jānāk uz slimnīcu.) Lasu: Goethes «Aus m[einem] Leben» IV visu. Haufu, visu «Phant. im Bremer Ratskeller». — Griech. Liriker. Eckermann.

Rakstu 1 dzej. Šo diengrāmatu.

Vairāk grāmatu nekā līdz šim neizdos. — Bet: — drāmas abiem teātriem un Operai: vāciski tulkot. Krieviski: «Илья Муромец», — Memories. Romāns.

7.2.22.

Man skaidrs, ka jāraksta «Induls un Ceļamāte», bet nu? Vai tā kā Haufs? Komiski? Nu tik atminos, ka 3—5 strādāju pie «Grakha», diezgan nopietni; caurskate un jauni 125 p,

Tādēļ arī pēc nogurums!

Gulēt 11.

21.2.22.

Esmu izmests no kārtības. Uzbrukums «Svaros». Gribu pāriet uz majām. Nāku naktīs uz slimnīcu. Pa to laiku aforismus. Vakar pabeidzu norakstīt, šodien kārtoju. Diengrāmatu atņemšu atpakaļ rīt.

18.7.22.

Izmests no sliedēm. Neveselība. Vakar vēl zināju, kādēļ lai sāku atkal rakstīt, nu nezinu, nau vajadzības. Lielas bailes aizvakar: esmu nebrīvs, nevaru katru brīdi aiziet, jo jāraksta biogrāfija. Ja to nedaru, tad visa mana dzīve bijusi velta, tiks iznīcināta. Jāsaka, kas bij un kā bij. Visas polemikas jāizved, kad nu nau vairs intereses; jārāda, kā bij, ko gribēju, kā vienmēr pretestība pret mani no tautas, no pūļa. Mana taktika neaizstāvēties, ja tiku cauri, pataupīju spēku pozitīvam darbam, bet neskaidrība un šaubas sakrājas kā mēsli pa gadiem un nomāc darbu iespaidu. Jānomēž tagad, kad netraucē pozitīvu darbu. Bet jādara, lai nezustu mana dzīve un lai darītu tomēr labu un dotu liecību, ka nau ļauns, bet labs vadījis ideju devēju, ka tomēr visu dara labs un uzvar. Ticību uz sevi dot ļaudīm. Un tad varu brīvi aiziet uz nāvi vai dzīvi. Jo man nepieciešami iet tomēr reiz plašā dzīvē. Latv[ija] tikai līdzeklis, ne mērķis. Lielais naids pret mani rāda, ka esmu maldījies, iedomādamies latv. tautu par ieroci manu domu izvešanai. Vispār laikam mazās tautas jau izdzīvojušas savu lomu kā ideju nesējas. Lielās idejas lielās tautās, un nu jau: lielās idejas koptautā, cilvēcē, kura sāk formēties no daudzām pusēm, sevišķi austrumu atzelšanā un iespaidā uz Eiropu. Komunisms uzbudināja politiski, garīgais sabrukums Eiropā lika meklēt glābiņu austrumos, filozofijā, dzejā, mākslā. Jānāk ļaunam nopietnam meklēšanas laikmetam: vientulībai, jaunam monahismam, askētismam, adeptismam.

19.7.22.

Rakstu no rītus plk. 7. Vakar visu dienu domīgs kā lietaina diena. Meklēju dzeju priekš «J. Ziņām» — «Senā ziņa» un «Nesenā ziņa». Avīzi lasu. Iekārtoju rokrakstus plauktā. No rītus piezīmes. Afor. «Uz dzīvību un nāvi», In. negrib. Atrast to, kas norāda uz adeptismu. Ievada dzejols neder. — Nogurums, guļu. 5 uz Satv. sapulci. Dukuru gāž. Bahmaniet simpātiska. Azura. Ļaudis ļoti ziņkārīgi skatās uz mani. — Aizvakar pienāk man klāt Kroders. Nepazīstu. Stāsta par Kokneses satikšanos pie Stučkas. Rev[olucionārā] Krodera brālis; reakcijas Kroderu tēvocis. 55 gadu, bet jauns, kaut balts. Savādi; loti simpātiska, taisni pievilcīga ŠĪ vecā jaunība! Es visas šīs dienas domāju uz skaisto parādību. Vai tas nau norādījums man? Es domāju, ka sievietes mīl mani tikai slavas dēļ, reklāma ērmotība, iedomas. Bet varbūt taču ari es tāda pat parādība kā Kroders? Un tad jau mīla uz mani būtu īsta? Vai tas varētu būt? Rudenziedis. Jo jaunekli nemīlēja. Kādas lietas jāpiedzīvo pie sevis paša. — Gribas strādāt un tomēr nekas neiznāk: nogurums, slinkums un nejūtos savā vietā! — Bet nu divējādi šķēršļi un gaitas novēršami: jādzīvo dēļ biogrāfijas un jāpaliek dēļ mīlas. Un tomēr es neesmu no šīs pasaules.

Norakstu lūdzējam «Pastara dienu». Vakar vēstuli Mombertam; grib drukāt «U. u. n.» tulkojumu «Nouvelle Revue». — Vēstule klientam. — Jāatbild uz vēstulēm. — No rītus jāiet uz Sat[versmes] sapul[ci].

23.7.22.

Atkal palika dienām nerakstīts. 19.7. beidzās sēdes.

20.7.22.

No rītus gulēju un pagāja laiks tāpat — 4 braucu uz jūrmalu, staigāju visu laiku. Antons. Žīdiete it kā II klases braucēja. Eju līdz Dubultiem; dubultais skats uz jūru un upi skaisti, klusi, aizaugušas drupas. Apēdu sausu baltmaizi, apetīte pavairota. Jūra met miglu, laikam gaiss aukstāks nekā ūdens. Gribu pie Priedkalniem, satieku pie skursteņa manus aktierus, mēģina «Mūsu senči». Ģērmans atspirdzis no jūras. Eju atpakaļ līdz Dubultiem. Knuschenu atkal nepazīstu. Liekas mazāka nekā atmiņā, kadiķu nau, bērzi, uzeju augšā, viss laukums nejauki piebūvēts. Viss pagājis, koki beigti, nams beigts, draugi beigti, visa jūrmala tukša kā izmirusi, — bet es esmu, man nekas neko nau spējis padarīt. Arī tā var skatīties uz pagātni. — Martinovu villa glīta, uzkopta, bet maza, dārgi maksā kopšana, vairāk, nekā ienes. Tagad bagātnieks, kas 4 gruntes apņēmis. Tas var. Lai mazais pūks tā nebēdājas. Nokavēju vilcienu. Treji sveicina, visi sveši. Nosvīdis, salstu, tādēļ jāiet, kaut sāp kājas. Tā samaitāju kājas. —

21.7.22.

Guļu visu dienu. Feldmaniete prasa pēc vietas. Dzejnieks Bērziņš, lai uzved viņa lugu. Vēl kāds klients. Lasu daudz, jo In. atnesis grāmatas apskatei. «1001 nakts». — Plāns. 1) a la Bocaccio tautas anekdotes — pasakas savirknēt romānā; 2) tāds pat romāns no klaušu laika pasakām; 3) «Namītis» — eps ar tautļas.1 pasakām un vēsturi kā epizodēm; 4) 1905. gads kā romāns. Kā eps no romāna epizodēm tik metrisks, un kā ekspresion. drāma. Miera darbi, vecuma. —Grieķu lasāmā grāmata kā K. Knābe, un vispār lasāmā grāmata no skaistuma. 1) Homērs, traģiķi, ķīnieši, ēģiptieši, asīri, indi, — 2) no jaunāku laiku klasikas. Demels ari dzejnieks, bet kā Klingers un Ibsens, nebrīvi, no sīkām idejām pārāk aizņemti, pārāk moderni. Man ari Jāsargas no tā. Eiripīda «Kiklops». Tā var svētrītus. Deussen. Bode. Leyen. Vācu literatūra Jaunākā. O. Spenglers. Ķīniešu lirika, vāji tulkota. Kants — vāciski pārtulkots. Vēl daudz cita lasu dienām cauri, nekā nevaru strādāt. Nogurdina.

22.7.22.

Plāni par darbiem. Vissvarīgākais darbs: biogrāfija. Alga viena, kur sākt. Lai arī ir gabali vien. Gabali no polemikām un dzīves neattaisnojumiem, bet paziņojumiem un paskaidrojumiem, lai zina, un, vai tic, vai netic, vienalga. 1) Tātad šīs polemikas vispirmākās un svarīgākās. Tad 2) pārskats, konspekts par visu dzīvi, dati un dokumenti līdz ar paskaidrojumu, 3) atsevišķi izvesti gabali, piem., bērnību un jaunību skaistuma pēc, cik atliek laika. Biogrāfija jābeidz pāris gados, vislabāk līdz 1925. g., kad man 60 gadi.

26.7.

Gulbis.

27.7.

Priedkaln., Ķirķis, Rode. Fredis.

28.7.22.

Vakar pie Priedkalna no 12—8; no rītus norakstu 1 [cēlienu], pa braucienu II 26 rindiņas. Ievērot: ir iespējams visādi strādāt, arī braucot, arī no rītus, arī katrā laikā, tikai jāpiespiežas. Bet nu nau ar vairs laika slinkot un gaidīt. Sarunas: Pr[iedkalns] izceļ Veckalnu, tātad tas paries pie Derm[aņa], mēs netiekam skaitīti līdz. — Ķirķis novardzis, strādā daudz, kreņķējas, labāk braukt uz ārzemēm, bet tur maz pelnot. Neesot nekur dzirdēts citās tautas, ka tā var uzbrukt kā man. Neviens neaizstāvot. Pirmais cilvēks, kas to atzīst. Rode: «Edipam» klavieres, mūziku apstellēt. Jaunkundze runa ar Asp[aziju], bet lasa nesaviebdamās «Svaros» uzbrukumu man. — Šīs grāmatiņas vāku vēlāk lietot kā rakst[āmo] bloku un darbu ielikšanai. — Temati; Hamleta raksturs kā varons romānam. Pareizāk: Lionardo raksturs, daudz plānu, apgurst. Nogurdina domāšana, fantāzija vairāk nekā t. s. darbība, jō tā ir ārēja. Zvirbuls ļoti kustīgs bet nenogurst, tāpat mežons. — Arī drāma laba: daudz domu, daudz darāmu darbu, kuri tomēr visi paliek. Hamletā tikai nesaņemšanās, bet darbu un plānu nau. Viss pārāk sīks, tikai doma ap individuālās dzīves beigām, domu tukšums, jo pārāk telpas aizņem teatrāliskie sīkumi. Bet man ielikt drāmā visas modernās dzīves šī laikmeta domas, centienus un cerētās izejas meklēšanu. — Būtu labi arī ārzem[ēm]. Jau «Jāzeps» esot modernībai piemērots. — Pa šo nedēļu norakstu 1 «Muromu». Maz izstrādāts. Citādi labs. Nau pietiekoši dramatiski caurausts, bet kā ievads var iet. II un III stipri dramatiski. 23. neejam uz S[trādnieku] sporta savienību. Svētdien mājās, 24. uz jūrmalu no 12—9.; staigājam, peldos pieminam un apmeklējam vecās vietas. Fredis, dārdzības piemaksa tikai pāris tūkstoši. In. grib Jaundubultos atkal iepirkties. Lietus, skaisti staidziņi. Atpūšamie. In. strādā.

25.7.22.

Gaidām Gulbi. Norakstu I. — Gulbis: In. 1) dzejas, vecās 2) fantāzijas, 3) noveles, 4) «Zaudēt[as] tiesības», pārtaisītas. Man 1) «Murs», «Ritumā» un grāmatā, 2) «Induls un Ārija» 2000 eks., 3) «Ģirts Vilks» 1000 eks., 4) aforismi. Prasu pēc dzejām. «Sudrab. gaisma» neesot vēl izpirkta. «Goldene Ross» iznākšot septembri. Poruka noveles — labākās — Vācijā nepatikšot, «Zirgs» gan. Vācijā lasot Frauen romane, kā Marlittu. — Dišlers vārdnīcu neizdos, vāja. Citu plānu nau. — Kult. fonda bibl[iotēka] kaitot, jo nu arī bibliotēkas nepērkot grāmatas, Mums noņemot droši tikai 200 eks. Skolotāji nemaz vairs nelasot. Skolnieki dzer. — «Muram» priekš dekorācijām došot Kult. fonds; to es nevaru ņemt. — Nu — jāstrādā aši, jo 15. aug. jāiet uz teātri. Jāpaspēj arī vēl «Cilvēks—brālis».—Kad lai rakstu «Nācējs no mēnessdārza»? Šogad nevar vairs. Jāierīkojas tā, ka ikgad uz ziemsvētk[iem], decembrī, ir gatavs viens dzejoļu krājums un viena drāma. Jāierīkojas tā, ka līdz miršanas gadam 1925 var dot ne vien biogrāfiju, bet arī labākās iesāktās drāmas un dzejas — t. i., jāstrādā kā amatniekam, kā Šekspīram, 4 lugas pa gadu.

28.7.22.

Mostos ½ 7, ceļos 7, negulēju labi, par vēlu ēdu kartupeļus. Sapņi, Resno, Čaksti runā. Norakstu 26 rind. II, avīzes, In., Sīlis, Cipars ar teātra papīriem. Rakstu šīs piezīmes. Tad tik 12 sākšu 1 cēl.

Cipars, Sīlis, Alīne Vārpa, Paula māsīca, Doras draudzene, Liberts, Pastnieks, Risberģis.

21.9.22.

Izlaisti gandrīz 2 mēneši. Nezinu, par ko. Kas padarīts? Nobeigts «Mura» I, II, IV, V. Datumi redzami melnrakstos. V nobeigts izgājušo piektdien.

15.9.22.

Jāpārraksta vēl, jo noguru. Nogurums jūtās, negribas strādāt, nokūstu arī ejot, grūtsirdība, bet ne galīga nāves sajūta. Uztraucamība, bet lielākas muļķības maz izdaru. Kopā ņemot, — tomēr mazāk esmu noguris nekā pēc citiem lieliem darbiem. Tātad veselāks, tātad vēl paspēšu pastrādāt. — Kas vēl padarīts? Neatminu; jāuzmeklē. Runas: vēlēšanu 3.9 Matīsā, 600 p[ublikas], labi. 17.9. Raņķa dambī, vāji — plk. 11 noguris, publ[ika] 100. Plkst. 2 Igauņu biedrībā, 300 publ[ika], labi, ar nervu uzbudni. 20.9 universitātē, labi. Vēl bij 15.8. aktieriem uzruna, labi. 30.8. apsveicējiem muzikantiem no R[aiņa]kluba, tāpat 19.9. — Igauņu skolotājiem vasarā, jāuzmeklē, kad. — lpsīju daudz, Deussen par indiem, grieķiem, Spinozu, Dž. Brimo, Dramu temati. — Pēc 1 beigām ciemi. Veselība turas. Gripa atkal 2 nedēļas. Uztura varbūt sauksme ar. Uzbrukumu lielu nau, tikai «T[autas] B[alss]» un «Svari». Spiegu mēģini, mēs tomēr redzam cauri. — In. nodarbojas stipri ar āboļiem, būs līdz 5000 ienākumu. — Ozols un Karpovicu Klāra: «Jāzeps» esot tas augstākais darbs pasauls literatūrā, vajgot Amerikā popularizēt. — Herteļa meita, sajūsmota, inteliģenta, simpātiska latv. meita, tiešām ir latvietns tips. Izmantot drāmā, — T. Ivan un Rabant arī tas tips, drusku slimīgs, jāpalīdz, var iznākt labi cilvēki. — Felsbergs, selfmademan, ieinteresēts par «Oidipu», — Liberts, — Beļcova. Anderson ar veikalu impresario. Lācis. Treimans. Rusmans, veikls veikalnieks, ideālists. — Neveiksme: Rapa negrib tulkojumus domā, ka negriba no manis. — Vingrošanu ieturēju, tikai pēc gripas izjuka, 3—4 nedēļas, nu atkal uzsāku. Dzeru jodu. Jūt nevingrošanu. Nemazgājos vairs, par aukstu, saaukstējos pēc mazga. —

Jānokārto jaunie darbi: 1) jānoraksta «Murs», 2) jāierīko biogrāfija, 3) jāstrādā pie «Cilv. brālis», 4) aforismi, 5) jauna komēdija: pret melniem un atlīdzību muižas vagaros, ķesteros u. t. l.

22.9.22.

Kā labāk darīt? No rītus rakstīt, atreferu, vakarējo, — 1) nau tik skaidra atmiņa, 2) nogurdina ar vakarējiem iespaidiem un ar rakstīšanu rīta darba spēju. — Bet vakaros par daudz noguris no dienas. Te iemesls, kādēļ bieži netiek rakstīts d[ienas]gr[āmatā] nemaz. — Jāizmēģina, vai neizmaitā sev aizmigšanu.

Vakardienas kronika. Agri āboļus lasu. Uzrakstu runu augstskolā, kur organ[izācijas] un univ[ersitātes] padomes maiņa. Mana runa varēja būt piekļāvīgāka.

20.9.22.

Nebiju teātrī. P. 6 universitātē, tad teātrī, «Kandidāta» pirmizrādē. Patīk tomēr.

21.9.22.

Āboļi. Teātrī ½ 1 Antona Birkerta anketa par garīgo radīšanu. Polis no «L[atvijas] Sarga». Apsveiciens Kuldīgas teātrim. Dzejnieks Ozoliņš. Lūdzējs, no Krievijas atgriezies, 200 rbļ. Aizvakar Baumaniet[ei] 2000 rbl. Lejiņš. Ūdris. B. piezvana. Satieku Lidiju pie trama. Lietus. Pusdienā lasis, lēts, 35 r. 0. paliek vietā. Guļu, 6 uz Dail[es] teātri. P. B. rāda savus zīmējumus. Pelcars un Melizande. D. loti laipns, ar 2 kruķiem. Dod autu, izvadu līdz trepēm. D[ailes] teātrī: Dauge, Veidemans, Lindiņš, Mierlauks. Spēlē par daudz manierēti un māksloti. Smilģis gandrīz klauniski iet pa trepēm griezdamies.

22.9.22.

Veidemans: Kult. f[onds] priekš D. teātra. Prande. Skulme. Grēviņš salīdzis ar «Hoho». Aizeju pirms beigām. Ar autu mājās. 100 rbļ. Šorīt smagi sapņi, Dauge pārmet man, ka es ņemot honorārus par saviem darbiem. Iekārtoju biogrāfiju, Rakstu šo. Iekārtošu bērnu grāmatu, ko prasa Rapa. Nau bijis pareizs mans novērojums, ka viņš no manis bēgtu. Šodien jānoņem āboļi.

23.12.22.

Izlaisti atkal 3 mēneši. Kādēļ? Nezinu vairs. Laikam sīki iemesli. Varbūt arī nogurums no darba un uzbrukumiem. Ko strādāju? — Jā gan. «Muroms» septembri beigts, bet pārrakstu daudz vēlāk, kā arvien. Bērnu grāmata, 4 loksnes, 50 dzejoļi, pabeigts pa 2 nedēļām, laikam novembrī. Sauksies: «Puķu lodziņš». Daži vecie iekšā. Jaunie dzejoļi labi.—Laba zīme. Bet nu novembrī, 20.9.22,, sākts «Rampsenīts», arī gan iet, bet loti vājš, bezkrāsains. Vismaz man tā liekas. In[iņai] vēl neesmu lasījis, jo nau norakstīts. Gatavs II cēliens un III sākts. 320—120 rindiņ. 4 pēdu jambos un 5 pēdās.

Labu laiku jau guļu gripi, laikam 3. nedēļu. Saaukstējos, stāvēju trama priekšpusē, dodams vietu sievietēm. Nu guļu, negribēdams iet uz sēdēm un svētkiem. Šodien, vakarā, kad sāku rakstīt, In. manā vietā aizgāja uz slimnīcas eglīti. Johanna ar meiteni un zēnu bij ielūgta no meiten., zēniem un kopējām. — Negribas rādīties ļaudīs, varbūt izdosies vēl nogulēt līdz jaungadam. — Nogurums, In. saka — no diviem darbiem. Var būt. Sajūta tomēr arī būs nogurdinājusi: apkarojumi, teātru aktieru gļēvība, izdzēstība no preses, partijas nevērība,— jūtos kā nevajadzīgs. Jā, tautības un jaunās valsts ideja izbeigusies, nogājusi veikalībā kā pirmā tautība tautiskās siļķēs, — tas saprotams un tā vajga, bet kādēļ tad es grūtsirdīgs. Kreņķēšanas arī man vairs tā nau kā agrāk, nelasu arī uzbrukumus, — kas tad? Zināšana vēl nau izdzīvošana; miesa prasa savu, ir nogurusi. Garam jāpalīdz ašāk pārvarēt, tas ir viss. Un tas notiks. Tad jāiet tālāk. In. arī jau garīgi uz to sagatavojas, bet cieš vēl daudz vairāk nekā es.

Drusku jāatminas, kas par šiem 3 mēnešiem bijis. Vēlēšanu sapulcēs: Rīgā 3—5 reizes, Jēkabmiestā, kur gāja loti labi. Tad iznākums: man ir visvairāk balsu, vairāk nekā Čakstem un Ulmanim kopā, bet partija neliek ne priekšā par prezidentu. In. par visām pūlēm pat netiek ievēlēta. Lāčplēši mani sumina un celšot par prezidentu. Par to man uzbrūk, un partija dusmīgi cieš klusu. Kabinets sarunās mani neaicina, negribot runā par izglīt. ministri. Bet vai pašam vērts? Vai tas man dos tik daudz kā mana runu grāmata? Vai nepietiek upuru valsts idejai?

Vai nau jāiet tālāk? Vai neesmu pietiekoši strādājis un visu devis? Ja ir iespējams ideju vest tālāk, lai ved pa manu ceļu, ko devu; ja ne, es arī nevaru līdzēt. Man jāiet tālāk, ir laiks.

Biju vienu svētdienu ar Rītiņu, Kūlu, liepu, Jesenu Durbē; lai ņem skolotāji un mēs pie viņiem pansijā par iebūviešiem, vai galīgi atdot viņiem.. Par Stukmaņiem ierunājās B. un O., bet apklusa arī.

Beļcova taisa manu ģīmetni, kompromiss stilā — pazīt var. In. nejūsmo.

Pārdodu bērnu grāmatu par 15000, In. «Maksi un Moricu» par 10 000.

«Vaidelote» uzvesta, bet dēļ Skaidrītes nepatīk. Atjaunotne mēģināta labi, bet manas vainas dēļ laikam jau ielaista vecībā. Es tomēr neuztraucos. Bet tas ir uztraucoši, — noguris, apnicis, pietiek. Pienākums bij rakstīt biogrāfiju, bet arī tas negribas? Varētu aiziet tūlīt tāpat. Tomēr ari šī jūta nau asa; arī nogurums nau ass. Taisu tādu kalkulāciju: dzīvošu varbūt līdz 70 gadiem, tātad būtu vēl man doti ap 15 gadi. Tad nu jāaprobežojas ar vajadzīgākiem darbiem: jāizbeidz manas gaitas idejas: tautības ar «Imantu», latvības ar «Dievs un Velns», brīvības ar «Stenku», valsts — ar «Grakhu». Tad jāpāriet uz jaunām idejām: vecā labās kārtības, kultūras u. 1.1. laušana ar «Sokrātu» un «Aleksandru», darba un cilvēces labošanas mēģiņi ar Kung-tse un beigās darba labošanas nevajadzība ar Liadzi. Priekš Liadzi varbūt vēl mēģiņš saņemt kopā vecos centienus pēc garas dzīves, t. i., darbu ar «Gilgamešu». Varbūt latvību papildināt ar t. dz. mīlas jēdzienu, kā «D. u. Velns» būtu teika, ticības kārtošana. Tā būtu arī pāreja uz jaunu.

Pa starpām vienmēr rakstīt biogrāfiju. Pa šo laiku ļoti daudz domu par plāniem: komēdija, «Rīg. ragana», «Zalša , līgava», «Gilgameša». Bībeles tēmi: Estere, Belzacars. Romāni: Kleopatra, Belzacars, Aleksandrs Lielais, Savonarola, G. Bruno, C. Borgia (arī drāma ar faktiem vien) — priekš Eiropas. Mums: Namītis, Veidenbaums, vēstur. un literār.

Steiks, Alise, Gruņevsk no nabagmāj. Alga [1 nesalasāms vārds], aizlūdzēja, Kuplis, Marija, Bungšs, Cielēns, prezid., Bašen, 4 deput, vai es aizejot no partij[as], Ritiņš, Lindiņ, Klāra, Dzelzītis, Lauris, Gulbis.

24.12.22.

Masēju seju, gribu vingrot, kā vakar. Visu mēnesi nevingroju. Visu rītu pārdomāju. Kas vēl jāraksta? Vispirms «Rampsenīts». Tad runas. «R.» — 3 nedēļas, runa 3 loksnes, pa dienu 3 lapp. — apm. 2—4 nedēļas. T[ei miņš?] ir janvārī un februārī. — Biogrāfija un romān vienmēr. Jāsāk: dzeja, «Dvēsles dz.», «Nācējs», lai varēt izdot nāk. gada beigās. Tad kā mūža darbs paliek vi «Jaunīb. dzejas». Tam līdzi — «Cietuma dzejas». Aforismi. Palūkot, vai ir vēl kādi darbi, kas visādā ziņā taisāmi un kas diezgan tāli pavirzīti, — visi citi, līdz ar visu sarakstu; «Mani darbi», būtu tad likvidējami. Pie likvidācijas pieder varbūt arī mūsu 25 gadu kāzu atmiņa; sudraba kāzas, par kurām neviens nezina un neieminējās.

Visu veco dzīvi priekš Latvijas un iekš Latvijas likvidēt, jo pilnīgāka būs likvidācija, jo labāk varēs sākt jaunu dzīvi. Tātad vajga arī projām braukt.

Likvidēt arī veco miesas uzbūvi un veselību, sasmeltie Rentgena un kalnsaules labumus, masāžu un mājas kūrijas, un tad aidā.

Sentimentalitāte ir vēl, bet viņa tapusi lielāka ar vilcināšanos. Jābrauc aši, bet kur norakstīt vecos darbus, še vai ārzemēs?

Sajūta tāda, ka jāuzvar un uzvarēšu.

25.12.22.

Visu dienu lasu, nekā nestrādāju. Goethi skatos, kā rakst[ījis] biogrāfiju Cellini; lasu tik sākumu. Dod ģimenes un laika aprakstu. G[ēte] dod daudz negatavu biogrāfisku materiālu. Visādi sīkumi, kādu es arī varētu dot kāds būtu jādod, jo nepaspēšu visu sistemātiski dot, — C divreiz vairāk rakstījis nemāksliniecisku prozu nekā dzeju un mākslu. Visur darbojies visā toreizējā dzīvē piedalījies, lasījis visu mazvērtīgo literatūru un referējis, un kritizējis. Tātad daudz zinājis un daudz saticies, kopojies un draudzējies ar visiem, tas palīdzējis popularitātē. E par maz draudzējos, par maz maisos dzīvē iekšā. Man jāraksta žurnāls ne vien politikas, bet arī literatūras dēļ jāņem tieša dalība dzīvē. Vislabāk ar žurnālismu. Jāstenografe ievadraksti. Nepietiek personisks žurnāls, vajg kā Hardena «Zukunft» nedēļnieks. Nepietiek diengrāmatas vest un referēt par visiem notikumiem un domām, ko es taču nebūt nedaru, — tikai sarunu atreferējum[us], vajga publicēt diengrāmatas un savus uzskatus, lai dantu iespaidu uz atklātību, lai būtu intrese gar tiem uzskatiem, ko vēlāk tā zaudē, un lai pats arī attīstītos rakstīdams. Žurnālisms, kuru es biju galīgi atmetis, atkal jāņem augšā.

Meklēju drāmu tēmus, tāpat romānu. Belzacars nau nekur dots, tikai roka³. Pielikt klāt Dāniela visas krāsnis, puķi Bābelē un Bābeles ūden[us]. Bet kā savienot? In. grib Simona tēmu: lauva, mati, jumta graušana, — tas viss, ko ļaudis zin. «Jāzepā» bij garāks stāsts. Lasu visu Dāniela grāmatu: maz labu[ma].

— Vakarā Krauja. Nau pie maziniekiem, viens, tādēļ pie manis. «J. Ziņ.» piedāvā 15000+5000 par rakstiem. Cerē vēl uz sūtni Lietavā. Meier[ovics] pats grib uz Parīzi. Pasauls politika gadījuma rakstura. Nepabalsta starpvalstis. Mūsu izredze: kulturāli attīstīt Krievijas tautas un tad saskaldīt kopvalsti, bet kā un kad attīstīt ukraiņus un baltkrievus? Varbūt: būs pēc tam, kad lielkrievi būs atkal paņēmuši arī mūs. Pēc 10 gadiem cerē vācieši. Es lai izstājoties formāli no partijas, idejiski lai paliekot. Būšot lielāks iespaids arī strādniecībā, sevišķi pilsonībā. Nezaudēšot, nebūšot jānes atbildība par partijas darbību.

6.1.23.

Rakstu vecā grāmatā, lai nobeigtu gadu, kaut arī ļaunā gadā. Vecie sārņi lai iet nost. Vajdzēja agrāk rakstīt, nu vairs maz atminēšos. — Biju noguris, neiznāca nekas arī no darbiem. Bija gan arī viesi diezgan bieži.

Pūlos atminēt, bet neatminu nekā. Atmiņa tapusi vāja, In. laba.

9.12.22. (7.1.23.)

24.12.22.

Nepieciešami:
«Imants»
«Grakhs»
«Steņka»
«Aleksandrs»
«Sokrāts»
Kung-tse
«Dievs un Velns»
Liadzi
«Gilgamešs»
Vakarošana
Biogrāfija
Romāns
«Nācējs»
Jaunības dzejas

7.1.23.

Ielieku sarakstus par darāmiem darbiem, ar ko nodarbojies gada galā un kas pāriet uz nākamgadu. Redzēšu arī, cik izvests.

19.11.22.

«Kas aiz durvīm klaudzinā?»
«Mārtiņš Gīze»
«Inez de Castro»
    «Corday»
«Jānis Vīrs»
«Mēnessmeitiņa»
«Putnu kāzas»
«Zilais kalns»
«Zemgales gals»
«Prometejs»
«Stue»
«Aleksandrs»
«Cēzars»
«Robespierre»
«Napoleons»
«Amors [un] Psihe»

Operas

«Rīgas ragana»
«Načiheta[un]Jama»
«Induls [un] Ārija»
«Pūt, vējiņ»

Joku lugas

«Malēnieši»
«Rampsenīts»
«Frine»

Cik daudz tad var  no tā izvest? Drīz —  ardievu, Latvija, un   jāiet uz kosmopolītismu.

12.11.22.

Vel grāmatu projekti:

«Mildas dārzs»
Epigrammas
Vispārēja izlase
Kopizlase ar In. vienā grāmatā

Visas izlaižamas kā antoloģijas uz svētdiekiem; nākamgadā.

Izlasē var pieturēties pie dzejoļiem, kas izvēlēti citās antoloģijās.

Prologi un sveicieni — cf. Goethe [Invectiva?]

1905

Cīņas sveices
Pēc mielasta
Ceļojumi
Runu ceļi

«Īliņš»
«Zīles vēsts»
«Zilais kalns»

7.1.23.

Izvēlēt no teiku un latv. drāmām tās, kuras diezgan gatavas, un tās tad izvest, citas galīgi atmest. Arī citiem darbiem, visam sarakstam, kas ir «Mani darbi» grāmatā, taisīt tādu izvēli. Tā grāmata lai paliek kā vēsturisks dokuments. Nu jānāk gluži jaunam.

16.12.22.
7.1.23.

Man vajga atkal tuvoties tautas dziesmu ne reālībai, bet idejai. Dzejot to, ko tauta jūt, ko domā, — ne ikdienā un personiskā dzīvē, bet lielā, ideju, filozofijas, arī politiskas dzīves gudrībā.

11.1.23.

Neesmu vedis nekādas grāmatas, melnā grāmatiņa galīgi palaista. Nau nekāda pārskata. Rekonstruēt tagad grūti darīto darbu, un tomēr tāds bij 3 grāmatas; «Gold. Ross», «Muromietis» un «Puķu lodziņš».

Pēc atmiņas lasītās grāmatas:

11.1.23.

Oktobrī leišu avīzes loti labi atzīmē manu dzejoli «Blindas» izrādei. — Atnāk arī raksts no Giras, teātra direktora. Aicinums braukt uz Lietavu.

Lasītās grāmatas,
daudzas lasītas ne pilnīgi, bet pa daļām.

Burkchard «Renaissance»                              daļ[ēji]
Zilchert «Goethe als Erzicher»                       daļ.
Knabe «Aus d[er] antiken Geistwelt»
Laicens «Panama»
V. Pordes «D[as] Lichtspiel».
P. Hammerer «Uber Verjūngung» (1921)
Otto Braun «[Aus]» nachgel[assenen] Schriften[eines frūhvollendeten]»
Baudelaire «Dichtungen in Prosa» I
G. Ferrero «[Des] Untergang d[er] Zivil[ization des Altertums]»                                          daļ.
«Jungdeutscher Wollen»                               d.
Herder «Legenden u[nd] Paramythen»                   d.
P. Fleming «[Ausgewählte] Latein[ische] Gedichte»   d.
Th. Carlyle «[Uber] Helden»                          d.
Asobi «Japan. Novell.»                               d.
P. Birkerts «Daiļradīšana»                           d.

20.2.23.

Lasītās grāmatas:

Jean Finot «Philos. d. Langlebigkeit»                 v[isa]
Herder «[Ideen zur] Kulturphilosophie»                d.
Rudolf Delius «Urgesetze d[es| Lebens»                v.
Fr. Smetana «Verkaufte Braut».                        v.
Вас. Каменский «Стенька Разин»                        v.
Alf. Wolfenstein «[Die] Erhebung»                     d.
Curt Bondy «[Die] Proletar[ische] Jugendbewegung [in Dcutschland]»                                         v.
Bruno Schönlank «In diese Nāchten»                    v.
"      «Sonniges Land»                                v.
"      «Grossstadt»                                   v.
A. Errismann «Sagen u. Märchen Indiens»               v.
Rob. Sterns «Aforismi»                                v.
O. Wilde «Lehren u[nd] Sprüche»                       v.
Rud. Wolf «D[ie] neue Lyrik»                          v.
Lud. Schleich «Gedankenmacht u[nd] Hysterie»          v.
Dr. V. Stein «Modern. naturv. Vorstelligkeit»         d.
Rich. Dehmel «Traumspiel Fitzebutze»                  v.
Fahne III 1922.
Nansen «Russland u[nd| d[ie] Welt»                    v.
Freie Prolet. Jugend. Maiheft 4 Jahrgang              v.
G[iacomo] Burkhards «Gesch. d. Kulturprobleme»       v.
Gust. Wyneken «Laotse»                                v.
Hans Bethge «[Die] Chines[ische] Flōte»               v.
Jul. Kurth «Japanische Lyrik»                         v.
Em. Geibel «Klass[isches] Licderbuch.»                v.
Epiktet «Handbüchlein d[er] Moral»                    v.
Rich. Wilhelm «Tages u. Jahreszeiten»                 v.
Жаринов «Древн[ий] мир»                               v.
Рагозина «История Халдеи»                             v.
Litaipe vairāk reizes lasīts
Paul Deussen «Allg[emcine] Gesch[ichte] d[er] Philos[ophie]»                                                     daudz las.
Spengler drusku
Xenopho[nt] Par Sokrati                                d.
Euripids «d. Kyklop»                                   v.
Rich. Dehmel «Aber d[ie] Liebe»                        d.
W. Bode «Goethes Liebesleben»                          d.
Weil-Fulda «Tausend u[nd] eine Nacht»                  d.

20.2.23.

Kārtīga atskata par gadu nau.

Ko pastrādāju: «Zelta zirgs» vāciski

Nepabeigti     Vācu lirika tulkota

20.2.23.

Kopš pārbraukšanas dzimtenē visa vecā dzīve un kārtība izjukusi. No jauna dzīve nau tikusi kādā kārtībā. Visas atzīmju grāmatas palaistas: ne melnā, ne diengrāmata, ne atdomas, ne sarunas, — nekas netiek vests. Strādāts daudz, piedzīvots, pārdzīvots daudz. Viss zūd. Viss bijis tikai garš, triju gadu garš satikšanās mielasts, kurš beidzas ar lielām paģirām. Nu galva sāp, nezin, kurp iet, ko darīt.

Es taču vēl tagad esmu kā bērns. Neko nespēju saturēt, visu mantu, ieguvu[mu] [devu nodzert?], gaidu nu, ka mani apgādās, man dos pretī— gadi!