RAINIS

Dienasgrāmata (1920. - 1929.)

1928. gads

11.1.28.

Gribēju agrāk sākt, neiznāca. Ministrības gals jau kopš decembra vidus karājas gaisā. Šodien būtu bijis, nau. Negribu palikt, bet nu tik atliek īsti 4 mēneši, tad var izturēt. 8.1.28. bija «Jāzepa» 100. izrāde, Ļoti mīļa publika, kad parādījos zālē, meklēdams Zentu Mauriņ, man aplaudē. «S. dem.» neko neraksta par mani kopš 4 mēnešiem. L. gaida. Šodien puslīdz atsacījos gaidīt. Gulbis rīko Nobelprēmiju, pie mums bija Maldons un Teodors. Drīz uzcels manu tēlu N[acionālajā] teātri. Bērziņš draudzīgs. Partija liekas nedraudzīga. Filmējas pils[ētas] frakcija. Šodien še bija Pauls Kalniņš dēļ pieminekļa.

31.8.28.

Nopietni jātaisas uz prombraukšanu. Es taču nobeidzu ar «Rīg. rag.» veco liter[āro] darbu. Ko es vēl kavējos ar dzīves nobeigšanu? Inertība, slinkums, to esmu sevī ieaudzējis kā parašu; dzīve pastāv no labām parašām. Prom vispirms uz jūrmalu. Grāmatas nodot Caunem. Vecos darbus līdzi. Kas vēl jābeidz lieldarba vietā: «K. Grakh», «Tutanhs», «Dievs u.n velns», «Pēcnāves dzīve». Vai es izdarīšu? — 2 stundas jaundarbs, 2 st[undas] vecdarbs, 2 kārtošana. Jāveic.

14.11.28.

Zenta Mauriņ: es nevarot prozu rakstīt, nevarīga, kamēr poēzija spēcīga. Es nevarot laikam arī vēstules rakstīt. — Atklāj man savu mīlu, runā: drīz mīlestība, drīz mīla. Laikam atminas, ka man jāsaka mans vārds. Daudz slavē. Arī raksts (1 loksni Gulbis izdos) slavējošs, bet vispārējs, pazīstams. Man nelaime ar sieviet[ēm], iemīlas neskaistās. Tā Knībis, tā šī. Saka: visas pēc manis ilgojoties. Netaisnība notiekot viņām, ka es nedodot bērnu, — dzej[as] darbi vēl ne viss, no manis gribot vairāk ko paturēt.

Nedēļu atpakaļ sapnī vedu Zemgali uz apcietinājumu, pēc dejo vīrieši. Nu izdomāts atentāts.

«Suns un kaķe» netop, nedēļu notraucējos un vēl, Un neviens vairs labu vārdu nesaka. Negribas rakstīt. Tikai, kad sāk strādāt, tad nau šo nelabo jūtu.

26.12.28,

Atkal izlaists liels laiks. «Suns un kaķe» rakstīts 10 dienās un izkritis cauri, aizmirstas daži skati. Sveicinātāju gluži maz. Gulbis nesveicina, Jesens ne. Tikai Rapa. Biruta. Priedk[alnu] An[na]. Vīgantene.

Zenta labi rakstījusi par mani «Daug. kalendārī».

19.12.28.

Pirmizi[ādē] «Suns un kaķe» aplausi pēc visiem cēlieniem, bet kritika negatīva.

12.28.

Maksāju D[ailes] teātr[im] 200 Its. Uzturu Turiņu, ik nedēļas 500 rbļ. Nesveicinos saeimā ar partiju. Uz ielas mani vairs nesveicina, neskatās pēc manis, kopš saeimā neveiksme vēlēšanās. Nevaru izdomāt, kā novērst kaunu. O. saka, ka, dabīgi, nevajgot «uzbāzties ar mīlestību», atbildēt būtu uzbāšanās, t. i., ievērot viņus.

25.—27.12.28.

Sēdu jūrmalā viens, 8°, salstu, nestrādāju.

28—31.[12.28.]

Taisu plānus darbiem: reiz prestižs zaudēts, tad viss būs slikts, ko rakstu; labus darbus dot — ir viņus nogremdēt. Tā ar aforism[iem]. Bet tie noslēdz veco darbu laikmetu, tātad jādod tomēr. Jāraksta «Jaun. str.» romāns: jāpiepilda savs laiks, cits to nedarīs, zudis laiks. Traucē, ka jāiet Jaungadā uz Darba jaunatni.