RAINIS

Drāmu temati

Traģēdijas temats: caur ticēšanu cilvēkiem, sevis pielīdzināšanu, atdošanu, citu pacelšanu tiek ierauts postā no tiem, kas labu saņēmuši, kas gribēja pacelties garīgi, bet caur sevi nespēja laiskuma dēļ un cerēja pacelties caur sava parauga pazemināšanu.

(22850/69)

19.1.9.

Temati strādnieku drāmai

1) Solidaritāte kā pamattikums ved konfliktā ar citiem tikumiem, ar paradumiem un ar pašlabumu un ģimeni (streikā piedalīšanās).
2) Laulības dzīve strādniekiem, nau laika bērnus kopt un sargāt, aiziet postā. Nau laika pašiem sev. Ģimenes drāmas. (Bērnu svešas aukles nomaitā.) Laulība jūk aiz kapitālisma.
3) Nau laika savstarpēji pazīties. Psiholoģiska drāma. Tik garīgi seklam cilvēkam vajga daudzsievības, tie ātri izsmeļ un top izsmelti. Garīgi dziļam vajga vienlaulības.

Kādas kaislības valdošas

4) Ātras dusmas, emociju cilvēki, nau paraduši savaldīties.
Greizsirdības drāma.
Dēls, mantojis no tēva straujumu, saceļas pret tēvu, ievaino vai nosit. Arī reizē konflikts starp veco un jauno paaudzi. Dēls straujumā meistaru aizskar, zaudē tēvam naudas avotu. Dēlu neatkarība no vecākiem,
kuri arī izmantotāji. Salīgšana.
Tēvs nelaiž studēt. («Zaudētas tiesības».)
5) Straujums bez izejas darbam. Pretstats slimīga meitene kā Polīts jaunkundze. Izdara kādu vardarbu dzērumā un rupjos jokos.
6) Pielej muti ar degvīnu, līdz sadeg.
7) Prasa no tēva ar draudiem meitu, Strādnieks pret ģimnāzistu - pārgudru: Marģeri.
8) Garīga uz augšu cenšanās, tādēļ ka maz zināšanu pret necienīgu pretnieku, zemnieks baidās, ka pastara gals, saulei aptumšojoties.
9) Māņticība un murgu ticības, spiritisti, baptisti, zīlētājas.
10) Noslēpumaina rīkošanās uz upurēšanu, uz cīņu, uz uzvaru.
11) Skroders skaidro tam; ka zeme griežas. Dienestmeitas drāma.

(22968/39-40)

11.3.13.

Drāmas no tautas dziesmām

1) Vakarošana. Laba deklamācija un dod vietu daudziem notikumiem. Koncentrē notikumus uz laiku un vietu.
Ārējs spožums: uguns, dziesmas, darbi, jaunieši.
Tikai atgādina Fliegende Holländer.
                        cf. «Cerības grimšana»
                        cf. Maeterlink.
2) Meitās iešana, pēc tautas dziesmām institūtā sakarā ar Jāņu dienu. Dzimumu satiksme vienreiz gadā.
3) Jāņu diena.

(22812/16)

28.5.13.

Traģēdiju tēmas

R. Vāgnera tematu Tristans un Izolde izvest.
Divi mīlētāji, kuru ilgas tik pārmērīgas, ka sajūsmas brīdī lauž abas individualitātes, jo ieskata tās par pēdējo tiešamības šķērsli, kas nepiejauj viņu kopā sakušanu.
Dzimumu šķiršana top sajusta kā sāpes. Jūt savu garīgo vienību, nu grib viņu panākt caur. sakušanu nāvē.
Mīla tagad iespējama tikai caur šo šķirtību.
Grib mīlu, bet grib vienību. - Bet:
Vai vienībā būs vairs mīla?
Negrib viru un sievu, bet tikai cilvēku.
Dabas likumu grib lauzt.
Pierāda, ka abi dzimumi nau nemaz tik stipri šķirti.
Bet - nebūs vīrs un sieva, nebūs dziņas pēc vienības, nebūs atsevišķu cēlošu, progresu Veicinošu īpašību. Būs vājāka, bez divu līdzekļu pasaules iekarošana.
Tad labāk: mana ķīmiskā sakušana, kura atstāj ilgas un dziņu, dod vienību uz mirkli, bet ieročus, abējādi, uz mūžību.

(23273/25)

27.2.15.

Drāmas temats

Katrs jaunums ar sāpēm savienots, aizskar jūtas: vecais ir svēts: kā apvainot tēvus? Pasvilpt cilvēku kā suni! Aizskar labākās cilvēka cienības jūtas. Tas attaisnojums vecajam un sāpēm. Bet jāskatās dziļāk. Patiesībā neapvaino cilvēka cienību, tikai parašas. Vairāk slinkums nekā cienība pret svētumu. Vairāk sevis saudzēšana nekā citu.
Un tālāk netiek, ja neskatās dziļāk, ja nelauž vecos svētumus. Meklēt dziļāk svētumus un iet uz priekšu. Drāmas temats. Latviešu pašcienības trūkums, jāceļ pašlepnums.

(22929/64)

20.4.15.

Atturība, vārīgums, aizskaramība. Vēl ieaudzēta pretība pret sievieti. To pārvarot, katastrofa.
Hölderlin. - Tāla mīla uz: augstu dvēsli, lepnu dvēsli. Tad «meitentiņš». Tad katastrofas sieviete. Piespiežas uz tuvošanos. Varbūt spiesta precība.

(23273/139)

12.3.16.

Veca ticība jāatjauno, ne kristīga, sveša.
Skaidra dabas ticība.
Visa tauta zūd - mīla (ziedotne) paliek.
Mīlu kā ideju uzsvērt.

(22969/37)

2.4.16.

Skaistums ir vienīgais mierinājums būtības vieglumam. Tautas dziesmas dziedot, latvji nemanīja verdzību un klausību.
«Zemgales gals»: Kas paliek? Dziesmas, skaisti cilvēki - meitas.
Skaistums: pēdējais dabas patvērums. Tikai saskaņas mierinājums, ar kuru tomēr netiek pār sevi pāri: Tiek! Tiksim!

(22969/38)

12.8.16.

Jūs sevi mierinājāt, mani saukdami par nodevēju. Vienu piepešu nakti tas vairs nelīdzēs. Visi velni jūsu sirdi modīsies. Jūs meklēsat glābiņu pie Daugaviņas - māmuliņas.

(22969/39)

12.8.16.

Pienākums esi tu pats: tavs ideāls par tevi.
Jo tu gribi tikt lielāks.

* * *

Pienākums, kad tauta mirst. Es jau gribēju aiziet dusā. Nu atkal ir jādzīvo.

(22969/39)

17.12.17.

Zēniņš, kas atrod savu brāli: Nozūmēts bērns.
Ugunskurs laukā.

* * *

Vēja aiznests zēns.
Laimes dārzā.
Aiz uguns rakņa.

(22812/7)

6.11.21.

Bērnu lugas

1) Kustoņu luga. Suns pret kaķeni, pūrā apkrāpj, nau bagāta. Tiesāšana. Nolād uz mūža ienaidu.
2) Draisku meitenes meklē lielo mīlu. Piedzīvojumi tumšā ielā. Šeņķī, aizved uz policeju.
3) Jaunekļa luga.

(22824/4)

6.11.21.

Bērnu lugas

I Draiska top labs.
1) Skolu dzīve, draiskums ir varonība, viņš vadons, meitene, vājš skolotājs, draugs - tik ar talantu, skolu joki.
2) Augste, katastrofa, skolotājs tiek denuncēts, jāatlaiž. Jeb - māte nespēs dot naudu.
Meitene taps pielaulāta tam, kas visvairāk draiskumu izdara. Piespriež draugam.
3) Sāk mācīties, iztura eksāmi. Meitene atteic draugam. Joki nau jāturpina, nāk nopietnība.
II Bērnu romantika.
A la M. Twain, meklē romantiku pagrabā, sagrautas ēkas; zelta muca domes baznīcā. - Zēns un meitene, stāsta par spokiem un iztēlo briesmas, līdz tās tiešām parādās kā spoki. Lāga sieva nāk kā dievmāte.

(22824/5)

2.4.22.

Jaunas lugas

1) Nedzimstība.
I Salona luga, rezonements, visi prāta iebildumi, jautājumi un slēdzieni.
II-V fabulas attīste, ar atsauksmēm uz prātojumiem, pierādījumi un atspēkojumi.
2) Pagasta lugas - agrārreforma.
3) Pilsētu luga - bezdarbs, rūpniecības neatjaunotne, bailes no ārzemju kapitāla. Valdības pabalstītie netaisa fabrikas, bet spekulāciju. Ne mežu, linu bagātība. Bet tranzīts un tirdzniecība. Tā vēl jāiekaro. Tad pārstrādāt. Krievu un leišu pirmvielas, pusfabrikāti priekš izvešanas. Mēs saimnieki, krievi obligāciju turētāji, mēs labāk pārvaldīsim, nekā kad viņiem tieši piederētu Latvija. Gala referāts Smiltenē.

(23273/157)

24.11.23.

Traģēdijas temats

Traks gribas spēks, kā Michelangelo radītājs.
Ģēnijs, kam jārada.

(23273/163)

1.11.24.

Meitiņa uzturas laba, kamēr kopj puķes. Kad tās nolauž, iet uz ielu.
Slimībā, bēdās, pirms nāves - dārgas puķes.
Dvēslei vajdzīgs skaistums, dara labu sirdi.
Kāda meldiņa lauž sirdi uz ļaunu vai labu.

(23273/164)

14.8.28.

Tēma: nezināmais kareivis.
            Brīvības cīņu piemiņa, arī strādnieks gāja tanī.
            Varbūt trimdnieks pats vai viņa dēls.
Temati: atdzejojumi: Hofmannsthal.
            Antīki, arī priekš Šekspīra.
            Varbūt veclatviski.
            Menandrs. Bramarbas.

* * *

Jaunības valoda, jauna pasaule radāma, pēc valsts nodibināšanas un izbūves. Jauna pasaule mākslā kā Šekspīram, ne politika.

* * *

Dvēseles cīnās par savu brīvību.

(23273/169)

Temats

Dūmi no degošām muižām kāpj debesis pret vakaru kā milzu koki noejošā saulē, tad sarkanas blāzmas ceļas, tās nesenās saules blāzmas.

(22969/32)

Sievietes kaunības temats. cf. Frike
Viss jau dots, t, i., vairāk nekā atklāties, tomēr no atklāšanās baidās vairāk, neloģiski. Austrumnieces baidās vairāk atklāt vaigu nekā miesu.

* * *

Sievietes dziļākā personība: miesas, arī dvēseles (nevar teikt mīlest.) skaistuma atklāšanā.
Vīrieša dziļākā personība - brīvībā.

* * *

Jeb vai: mirst aiz kaunības, nevarēdama savu mīlestību atklāt. cf. Laivenieks.

(23273/20)

Tēmi
I

Cēlais vīrs klusībā izdara labu darbu un nerunā par to. Tas nāk gaismā netīšām. Domā, ka viņš ļaunu darījis vai ka cits ļaunu darījis, tad tik atzīstas.

II

Grib, lai draugi dara lielo, tai draudzība ir īsta, pārvar kūtrību. Netic draugiem, kad tie to nespēj. Tomēr izrādās, ka tie labi domājuši, bet tik nespējuši.
Dore nevar panest sāpes, uzstāšanos, rakšanos dziļumā.

III

Vienkāršs, gatavs, apaļš cilvēks nevar saprast, ka mūžam negatavais, bet augošais nespēj darīt vienmērīgi, kārtīgi; ka šaubās par sevi, ir ļauns un skauž citus.

(23273/195)

Temats drāmai

Vecais Dinsberģis, vecā un jaunā revolucionāru paaudze.
Mīlētāji iepriekš norunā, ka nošausies, kā gulēs, pastellē kroņus.
Pašslepkava pašā pēdējā bridi negrib mirt un tomēr mirst - liels skats.
Tagadējā pašslepkavību mānija: dzīves tukšums, nau kur likt spēku, nau ideāla politikā. Varbūt tas trakulis, kurš pa oktobri sēdējis cietumā.

(23196/1)

Drāmu tēmas

Bohēmas mākslenieki, kas pagrimst aiz slinkuma.
Liela iedomība, jo citādi būtu sevi jānosoda un jāprasa no sevis darbs.
Frāzes, patoss, seklums ar iedomību stāv sakarā:
Maz ir, maz vajga.
Neko pašiem neražot, nepelnīt, visu dabūt bez pūlēm.
Pumpēt, izmantot visus, arī nabagus.
Viss kopējs, arī jūtas, jo nau pašu jūtu.
Nau mīlestības, tik seksualitāte.
Iedomājas starpību starp ģēnijiem un mirstīgiem.
Nau vēl komunisms, nau strādnieku partija.
Dzīvo uz strādnieku rēķina.
Nu jaunā paaudze un cerība.
                    Dekadentība.

(23273/138)

Temats: I sociāls un lirisks: Pyramus und Thislie - sēta šķir, abi jauni, pubertāte.
II Es fiel ein Reif i. d. Frühlingsnacht.

(23273/174)

Izmisums (ārkārtīgi karsta dvēseles cīņa) par laiku, nau kur darbu likt, nau intreses dzīvei (kas notiks rīt), apnikums, atpakaļ uz jūgu nevar.
Lūzums pārliecībā: sociāldemokrātija nau tik ideāla, kā izlikās, kur izeja? Kāda masai nākotne?
Pašnāvība, bet tās vietā nogalina kādu varmāku. Dabū ziņu, ka sākas atkal cīņa vai apvainojumi nau bijuši patiesi.

* * *

Bezdarbnieku drāma. Par labas uzvešanās zīmi jāmaksā, nau naudas.

* * *

Pašslepkavas jaunieši.

(23273/177)