RAINIS

JAUNAIS SPĒKS

III  ŠĶIRTI CEĻI

KRISTĪTAIS UN VĪRS

Ja tevi kāds pa vaigu sit:
Tu kristīts - otru vaigu sniegsi;
Bet, ja viņš vēl pa otru sit, -
Tu vīrs - to blēdi zemē trieksi!

NO CEĻA NOST !

Ja jūs nespējat līdzi tikt,
Ja jums mājās ir ziedoša laime,
Sīki bērniņi trokšņa baidās
Un mīļai sieviņai uztraukums netīk,
Vai iesnas plosās, vai ieskrambāts pirksts, -
Tad stāvat klusu!
Un trīsat, kur neredz!
Nenākat klajā pēc miera brēkt,
Pēc prieka un puķēm, un mīlas smaidiem,
Un ka tik labi būtu,
Ja viss būtu beigts;
Un lai mēs strādājot miera darbus
Bez lieka trokšņa un - dūšas.
- No ceļa nost,
Jūs, kājām pasperamie!
- Mums jāiet tālāk, -
Šo briesmu brīdi vēl vajaga pārciest,
Kad šausmas, asinīm pilot,
Pa tīrumiem iet.
Tad, tad - nāks tā laime,
Pēc kuras mēs tvīkstam,
Kas dos mums iespēju iet vēl tālāk,
Līdz jauno sauli sniegsim reiz -
Ciešāki rindās stājaties kopā!

AR VĪNA VĪTNĒM MATOS

Tie māk tik daiļi izsamist,
Bet strādāt, - ak, to ne;
Rauj jods: tie var sev lēni dzist,
Mums strauji jākvēlē,
Mums jānes gaisma tumšā pasaulē,
Darbs jāvarē.

RĀMAJIEM ĻAUDĪM

Jūs paši nezināt, cik liels ir vārgs,
Ko nestin nēsājat jau mūžus cauri -
Kā saprast jums, cik brīvais gaiss ir dārgs,
Kad elpojat aizvien tik smagi, šauri?
Kā saprast jums tos straujos varoņus,
Kad jūsu dvēsles mūžam rāmi dus?