RAINIS

Kajs Grakhs

Traģēdija piecos cēlienos

NEPUBLICĒTI FRAGMENTI

29.11.17.

Aiz acu plakstiem velti slapstās kauns.

(23102/82)

3.6.18.

K a j s.   A t r i e b e

Kas jums nāk prātā? Es tik atriebtos?
Dzen mani mīla.
Daudz dziļāks avots manī straudams verd,
Ar visiem dubļiem mutuļo uz augšu.

(23102/81)

5.6.18.

Es reiz jūs lūgšu lielas laipnības,
Un, kad to dosat, es to ieskatīšu
Kā augstāko, bet, kad ij lūgtu tā,
Nekad pie līdzpilsoņiem nesūdzētos.

(23102/155)

5.6.18.

Darbs greizsirdīgs, ņem visu tavu dvēsli.

K a j s   -   K o r n ē l i j a

KAJS

Tu mani nesaproti, nesaproti -
Tu taču saprati reiz Tibēriju,
Un es to pašu gribu. Ne to pašu,
Tik tāļāk vestu.

KORNĒLIJA

Daudz par tāļu vestu!

KAJS

Bet domu nevar apraut.

KORNĒLIJA

Lai to aprauj.
Kad tu par tālu ej, kas spēs tev sekot?

KAJS

Māt, māt, jel saprot' tu! jel seko tu!

KORNĒLIJA

Dēls, ko tu vaino mani, ko tu citus?
Nau negriba, es gribu tevi saprast,
Bet nespēju, un, kad jau māte nespēj,
Kā sveši spēs? - Dēls, aprauj savu domu!

(23102/80)

10.6.18.

Nau mīla bauda, patika vai prāts,
Vai salds, vai rūgts, jauks, nejauks, ļauns vai labs.
Ko jautā māte - tikai bērnā dzīve,
Ko jautā mīļākā - tik jūtās kūst,
Ko jautā varons - tikai tautai mirst:

- - -

Ir ceļi, kurus gājis tikai retais,
Bet tāda nau, ko negājis neviens.

(23102/82)

12.6.18.

Tiesas pārceļot uz ekvitiem,
Es skaudrus dunčus metu forumā.
Ar tiem jums savstarpā būs sagriezties.

(23102/156)

12.6.18.

V e r g i

Vergs - Atlants, nosodīts nest debess jumu,
Kur viegli dzīvojošie dievi mīt
Un dzerot, dziedot vada saldo dzīvi.

(23102/83)

12.6.18.

K a j s   -   K o r n ē l i j a

KAJS

Es gribu darbu, kas visdarāmāks.

KORNĒLIJA

Jā, lieli darbi lielu slavu dod,
Kā ērgļi vārdu nes pār tālām zemēm.

KAJS

Ha, ha! Kas daļas ir gar slavu man?
Lai vārdu ērgļi nes vai kraukļi plosa:
Es redzu, rati nokārē draud brukt,
Es griežu zirgu, rauju augšā ratus
Un grūžu braucēju, kas greizi grožo (brauc).

(23102/83)

5.3.20.

O p ī m i j s   un   n o b i ļ i

- Cik ilgi es tā? Stiprāks top jo dienas.
- Mums strādā Līvijs. - Maksā daudz, velk gari,
Lai vairāk iznāk, Nez vai pats mums drošs?
- Drošs, drošs, bez mums viņš nieks, tāds puskoklēcējs.
- I Septīms - - - - - meitas kājām lips?
- Tas pakaļlaizis?... Tad labāk maksāt
Par Kaja galvu. - Nē, par otru galu.
- Ha, ha, ha, ha. - Smej kungi, smej. Cik ilgi?
- Vai dzirdat padibeņus? Nau vairs droši
Ne mājās runāt, vergi ož, ne [rinda nav pabeigta]
Tik pakārt visus dumpeniekus. Sveiki!

(23102/81)

5.3.20.

K o r n ē l i j a

Man sirds ir mirusi kopš viņas nakts,
Kad es pret veļiem tevi pazaudēju:
Vēl gadu, otro, sargā tevi kopšu,
Tu vairs ne mans - tu varoņdzīvi ved
Un karsoņmuldos spožu kroni ķer,
Ko galvā likt, bet galvu veļi rauj.

(23102/83)

6.3.20.

B l ē ž u   s a r u n a

Mēs būsim vajdzīgi, un nobiļi,
Tie labi maksā. - Jā, bet bīstams darbs,
Mūs ļaudis sakauj. Labāk iet pie Grakha:
- Bet tas pie darba liek. - Vēl Fulvijs lādzīga,
Bet atkaras no Grakha. - Septīmijs,
Tam naudas nau. - Par velti būtu maize,
Bet kas viss cits? Labs vīns un grieķu skuķi?

(23102/80)

9.2.22

V e r g i

Mums, vergiem, piestāv nāve,
Tad topam līdzi karaļiem un brīviem.

(23102/81)

Lai tiktu mīlēts, jābūt niecīgam.

(23102/82)