RAINIS
Kajs Grakhs
Traģēdija piecos cēlienos
RADĀMĀS DOMAS
RADĀMĀS DOMAS VISAI LUGAI
30.1.18.
Visi laikam jau sagaida pilsoņkaru laikmetu, un Kajs, no tā baidoties, padodas. Negrib to sākt.
- - -
Galvenais motīvs raksturā; lepnums, kas nicina zemus ieročus aiz sava spēka apziņas.
- - -
Nicina Septimuleju. Tas metas tur, kur jūt varu: Grakhs tiks par monarhu. Septīmulejs
netic ideāliem mērķiem: kad Grakhs atraida viņa palīgu (plānu ar intrigām uzveikt),
Septīmulejs domā personisku cēloni, bet ienīst tādēļ, ka Grakhs ir skaidrs, tātad
liekulis.
Tā vēlāk atriebjas galvai.
(23102/104)
14.2.18.
Teorētiski var plašāk izvest līdz galam savas domas, praktiski viņas ir
jāsašaurina, kompromiss.
Civilizēt Romu uz grieķības pamata, uz Aleksaudra, hellēnisma3, pirmā eiropisma,
kosmopolītisma, universālisma.
Aleksandra domas labāk izvedīs Roma.
Tad Roma lai civilizē pasauli, ko grieķi nespēja, nau organizēts viens Aleksandrs
Maķedonietis.
(23102/131)
20.5.18.
Tai kārtībai vai tiesības pastāvēt, kur katrs labs darbs ir aizdomīgs, kur sabiedrība ir liekulība, kur tikums ir apšaubāms. Bet kas nekā aizdomīga neatrod netikumā? Kur ļaundarim būt ir parasts? Tāda kārtība ir pati aizdomīga un ļauna, un ir iznīcināma. Veco tikumu grib uzglabāt, bet tas ir palicis par netikumu, ir sarūdzis. Vecs vīns ir etiķi vērties. Ir tikumi tie paši un mūžīgi, tos grieķu filozofi meklē. Tikumi labi, tikai viņiem netic vairs Romā <kā lai tas tic tikumiem, kas pats laupījis, tas uz visu skatās aizdomīgi>. Kas ēd, tas suns rūc uz visiem, kas tuvojas. <Kas citam atņēmis, tas baidās, ka no viņa atņems.> Kārtību vajga, kas neatņem otram, kur pareizi izdalītas mantas, kur lauks pieder tam, kas viņu ar. Ne otram, kas nau ir redzējis! - Tikumu māca tas, kas pazīst tikai netikumus. No grieķiem arī mācījies, bet tik ļaunu, kas ir pret grieķu filozofiju, to labāko, kas ir pasaulē. Platona valsts.4 Beigās stāsta par Tibērija sapni.
(23102/132)
21.5.18.
Kad arī uzveiktu sīkā politikā, tomēr zaudētu lielajā, kad nau saprašas tautā:
negrib latīņu brīvību, negrib romiešu kolonizēšanu, negrib zemniecību, negrib
pašvaldību, negrib reprezentatīvsistēmus. Grakham no jūtu puses, senās, riebjas
karalība, tādēļ nepieņem reizē tribūna konsulātus.
V Ieskata sevi par pāragru, bet tic nākotnei. Citi uztraucas par viņa personu, viņi
nau par politisku nākotnes plānu.
Dod ar nāvi piemēru: nekauties pilsoņu karā!
(23102/39)
3.6.18.
Ar apziņu revolūc. un ne mērenība. Tālākās konsekvences, t. i., arī tālākie
plāni. Saskan ar straujo, konsekvento raksturu, asām domām.
Ļaudis nesaprata konsekvenci:
1) ka jādod tiesības latīņiem. Aizņems telpas Romā, tās jāupurē. Ļaudis nespēj.
Un arī būs skrandu proleti. Vajga atrast izejas,
2) ka jāiet pret senātu.
Traģika, ka nespēj atturēt ļaudis no kompromisa politikas. Senāts vairāk sola, tikai
negrib latīņus, arī latīņus, tikai lai vada senāts.
Negrib tautas valdību, tad pārāk jāpūlas, kad pelnīs maizi. Lai kungi zin, lai viens
zin: zini tu!
Nelīdzību iznīcināt.
Visi taps kā proleti? Arī ekviti? Neviens negrib. Senatorus jā, pazeminātos nē, visi
taps kā senatori.
Traģika, ka neatrod. Neatrod, kā darīt ļaudīm saprotamu laikā. Saka gan, ka
reprezentāti. Vai tie vien drīstēs ēst un teātrī sēdēt?
Aristokrātija. Arī citiem taisīt teātrus. Paši latīņi negribēs reprezentātus.
Nedot tiesības teātrī.
Ko atrod 'V cēlienā par vēlu? Tikai reprezentāti vēlas ievest tiesības, tas nau rom.
garā.
Nu baidās pazaudēt ļaužu piekritni: top mērens, ko zināja par kļūdu.
Redz IV maz piekritēju. Negrib pilsoņkara, karš zaudēts, tādēļ mirst.
Jāiziet vēsturei cauri caur monarhiju.
Parlaments varētu sastādīties no sūtniecībām, no tautām
un pilsoņiem.
(23102/133)
4.6.18.
Kaja traģiskā kļūda, ka pareizi gan atraidīja monarkiju, bet neatrada parlamenteismu reprezentatīvi. Kļūda garīga. Pats arī neattīstīts, nesaprot, ko ļaudis.
- - -
Kad Kajs pats to saprot, tad apņemas, lai arī velti nelej asinis, lai neceļ pilsoņkaru, tā kā tā mēs zaudējam.
- - -
Jānāk monarkam, bet tas nevar uz ilgu [laiku] būt liberāls, jāpiemērojas vecai sistēmai. To Kajs negrib, uztura principu.
(23102/134)
4.6.18.
Traģiskais moments
Neievēle, par kuru ļaudis neuztraucas.
Fulvijs: tūliņ kliegt par viltus shaitni, apgāzt.
cf.
G. Freitag 86.
Kajs: būtu monarkisms, jūtas apvainots.
Kur nu paliks Tibērs?
Jeb vai traģiskais moments ir Atilija [nogalināšana]?
- - -
Vairāki - traģiskie momenti:
1) neievēle,
2) Atilija +[nogalināšana] otrreiz, jo pēc neievēles vēl amierinājas ar ļaužu
lēnu pārliecināšanu; bet Opīmijs spiež uz izšķirtni, tūdaļ.
3) traģiskais moments, Atilija + [nogalināšana].
Starpā vēl: 1) Druza ievēle un ļaužu gaviles,
2)
Opimija ievēle,
3)
likumatceltne,
4)
Kartāgas atceltne.
(22788/45)
4.6.18.
Kajs atnāk no Kartāgas ar lielo domu uzveikt caur ilgstošu ļaužu attīstīšanu, iemācīšanu.
12.6.18.
Labi izdevies Kartāgā, cerības un liela vara. Pārspīlētas gaviles sarīko Fulvijs, forsē popularitāti. Aventīns, attālne no mātes. Naudas nau. Nekas - ja sajūsma.
(22388/43)
5.6.18.
Cornelia - zilganmelna
Licinia - sarkanmataina, cietēja, zaļas acis - skopa, iedomīga
2) Inteliģence, griba, bagātas jūtas
3) Meitene - brūna, laipna, mierīga, garīga dzīve
4) Pavedēja - sprogaina, deja, mūzika, māksla, nepastāvīga, melo.
(22788/43)
5.6.18.
Tibēra kaps. Otrreiz sapnis. Proletu tipi vairāki:
Starpskats, proleti pārspriež reformas.
Kornēlija ņem ļaunā, ka min vecumu.
Sūtīti emisāri, kas sagatavo likumu saprašanu.
Iestāsta, ka Tibērs negribējis to, ko Kajs.
(23102/140)
5.6.18.
Kajs neatrod sapratnes ne mātē, ne sievā.
(23102/126)
10.6.18.
Grakha lugas grāmatai dot priekš skatuvēm klāt kā pielikumu lapiņas, kur būtu izlikta mana drāmas tehnika un atzīmēts, kā kopā saspiest atsevišķus skatus, t. i., vecā tehnika.
(22788/32)
10.6.18.
Hetēra dāvāta Kajam no Septīm., rāda, ka iemīlas, apjūk dejojot.
Dāma, kura iemīlas, pārmet Septīm., greizsirdīga, sakropļo.
Licīnija nikna uz māti - visi jūs jaunmodīgie.
Kornēlija greizsirdīga, ka ap dēlu vairāk pulcējas arī zinātnieki un dzejnieki.
Zemnieku meitene V dievina, atzinusi mīlā, aizstāv?
Bezgalvas ķermens kā dieveklis.
(23102/128)
11.6.18.
Kajs. Vai man arī būs kaps? būs pēdējā mājas vieta tā šaurākā un
neērtākā? Vai būs mums, kas jums gādā mājas vietas, kur dzīviem dzīvot un
laimīgiem sauli redzēt? Vai man būs jel tā, kurā sauli neredz, jeb vai es arī būšu
gluži nabags? Lūk, Tibērs nezināja, ka viņš taps gluži nabags, jūs apgādādams.
Es zinu to, kas mani gaida, un es tomēr iešu. Es jums daudz dodu, kad eju par tribūnu.
Tik daudz nedod Līvijs Druzs, jo viņam nekas nedraud, viņš kļūs laimīgs. Vai viņa
dēls arī? Kaja draugs, cienītājs.
Opīmija meita. III ? To atbild, kad ļaudis Līvijam piekrīt.
(23102/141)
12.6.18.
Pirms aiziešanas no mājas Kajs sarunājas par saviem tālākiem plāniem, par
tālāko vēstures gaitu, monarkiju un sociālās krīzes attāliņu caur koloniju un
labklājības izplatīšanu.
- Nau mums karaspēka.
(22788/69)
12.6.18.
Apvienot visus dumpja virzienus: zemniekus, latīņus, vergus, jūrlaupjus, barbarul5
nemierniekus: grieķus, sīriešus, galliešus.
- Barbarība. Bet izplatīt Romas civilizāciju pār visiem.
(22388/70)
12.6.18.
Kaja traģika:
1) grib uzveikt, sevi kāpinājot, plašāki redzot un dziļāk domājot, bet jo
plašāks, jo nesaprotamāks un mazāks iespaids,
2) negrib monarks būt,
3) nevar atrast reprezentatīvo sistēmu,
4) nevar lauzt privāttiesības par labu atklātībai,
5) negrib izliet pilsoņu asinis,
6) šaubās savā politikā: latīņus jauj izslēgt no vēles.
(22388/44)
12.6.18.
Arī pret Fulviju intrigas. Daži draugi aizstāv zemniekus, daži pilsētniekus,
latīņus, daži patriciešus.
- Nau karaspēka, uz ko dibināt monarhiju.
- Dibināt no proletiem, kas negrib zemi kopt un negrib priekš valsts strādāt.
- Tam vajga laika.
- Mazāk nekā priekš demokrātijas sapratnes.
- Negribu.
(22788/42)
16.6.18.
Kajs - ideāla kaislība, jūtas.
Cēzars - tikai egoisms, bez jūtām.
Mērķis mazāks, tādēļ vieglāk sasniegt.
- - -
Kajs: rom[iešu?] kultūra.
Spartaks: barbaru pašu kultūra.
Cēzars: ideju realizēšana, ne idejas.
- - -
Salīdzina visus 3 caurejoša persona, latviešu vergs.
Ir Spartakā un redz Cēzaru.
(23099/6)
28.6.18.
Kajs nau entuziasts, praktisks fanātiķis.
(23102/142)
23.7.18.
Kaja māte arī stāv zem viņa iespaida, kaut gan citas, vecās, pārliecības. Mīl
dēlu, bet baidās, ka viņš aizrauj viņu svešā vietā. Kad mirst, tad top brīva no
spaida.
II Kornēlija cīnās par savu personību. Kāpinums pret I.
(23102/143)
10.2.19.
Klizma: mērķi var panākt, tikai ziedojot sevi - vēl par maz. Tikai ziedojot, ko
visvairāk mīl. Tikai ziedojot savu pārliecību. Ziedojot pašu mērķi. Iziet no tā,
ka nedrīst lietot varu - un, piespiests, pats to dara.
II Palaiž gadījumu tapt par konsulu'8 un tribūnu reizē, bet solīts ir.
III Fulvijs spiež viņu to darīt, bet tad vajga karaspēka, apbruņot savējos un
vadīt, apbruņot vergus, latīņus, vajga sākt brāļu karu. Nikns skats: vai kauji nost
brāļus, vai topi pats nokauts līdz ar jauno, taisno valsti. Beigts tā kā tā:
uzvarēšu, tad pārliecība beigta, tad es pirmais varmāka, tirāns, brāļu slepkava,
nokaut mani katram tiesības.
Ja ne, nokaus mani un visu ideju. - Bet tā atdzīvosies mana labā slava.
(23102/90)
2.3.19.
Grakhs
Nau prāta cilvēks vien. Lielās domas nenāk no prāta, bet no sirds. Prāts tik
sagatavo, ieveido, pamato to, ko jūtas atrod un liek, vēlas.
Nau baiļu, negrib sevi likt sargāt kā brālis. Tautai vajga gribēt savas tiesības,
kā lai sargājas pret tautu? Tad jau negrib to, ko viņa grib. Brāli sargi nenosargāja.
Tauta pati sargās, lūk, kā viņi raudāja, kad es minēju brāļa nāvi. Tauta
nožēloja. Jūtas liek nesargāties, nevadīt karaspēku.
(23102/92)
8.6.13.
Kajs nau ideālists vien, bet reālists arī, tādēļ nesaprot Spartaka ideālu. (Tas
kā Tibērs ideālists vien, tik ar citu ideālu). - Tu pats saki, ka nākotnē būs visi
brīvi, tātad vergi lai arī palīdz atsvabināt.
- Ha, tu neredzi reālos apstākļus, nespēj. - Spēs.
- Kad?
(23102/93)
8.6.19.
Kajs Grakhs
I Uzsvērt viņa darbību kolonijā, Sardīnijā, viņš pats lai runā par savas
darbības ideālu tur.
Īsa replika: Kas man daļas. Gaidi še, palīdzi mums.
II Kad jau darbība, tad liela, ar vistālākiem mērķiem, ļaudis tos pūlas nedzirdēt.
Kajs tos vienmēr paplašina, ļaudis grib, lai paplašina tuvākos mērķus. To izlieto
Druzs. Mazais veic lielo. Tā arī izskaidrojas, ka Kajs atraida kara varu pret
aristokrātiem, optimātiem, jo tālākā nākotnē no turienes Romas krišana.
Kajs netop vainīgs sevis un idejas priekšā, nau traģiska vaina (cf. Mahomet Berl.
250).
Viņa traģika taisni tā, ka viņš uzticības dēļ, dēļ ticības saviem ideāliem iet
bojā. Cēzars netic un uzvar. Kajs ideālists un reālists. Cēzars reālists vien.
Tibērs ideālists vien.
(23102/144)
3.3.20.
Pie Tibēra kapa
Jāpiemetina: ar prieku iet ziedoties, lai tad piepeši viss piepildās, visi lielie
plāni.
(23102/98)
3.3.20.
Kajs augstas kultūras cilvēks, reprezentāts, tiesību valsts, uz atzītas taisnības
dibināta, to taisnību nevar lauzt, viņas atkāpšanos var lauzt.
No sava principa taisnība nevar atkāpties arī tad, ka pašam par ļaunu.
Taisnību var izbūvēt plašāku.
Mirst, bet neatkāpjas. Tāda taisnība pate mirs, jo pārgrozās kārtība. - Ja mirst
ārējs veids, paliek pati taisnība.
(23102/94)
6.3.20.
Latīns pērk kurpes
- Ej labāk uz laukiem par kolonistu. - Nē, rupjš darbs. - Kurpnieks arī nau smalks.
Verga darbs. - Kad gribu, strādāju, aiz gara laika, maizi man gatavu dos Grakhs. - Ej
par namdari. - Par kareivi. - Nē. Sliņķis. Bezdarbnis. Mums ir darbs, labāks, nekā tu
saproti: pasaule jāvalda. Populus tagad valda, ne senatori. - Zemi kas kopj? - Latīņi.
- Zemi dosim, tiesības ne. - Grakhs dos. - Viņš tik jūs māna. Tev gribētos sēdēt
ar mani blakus tautā. Nekā. - Lai tu bagāts, tu esi zemas cilts. Nepērk zābakus. -
Nau vajdzīgs, par zābakiem nepārdošu savas tiesības. Iespriežas un uztaisa valsts
ģīmi.
Kam man tās zemes, tikai maizes un tiesību.
Divi veci nobiļi. Zemi man atņems. - Nevarēs.
- Grakhs vienīgais valdnieks. Kas mēs?
(23102/167)
6.3.20.
Plašāk izvest dzīves un nāves cīņu un Kornēlijas sievietes filozofiju un dzīves teoriju.
(22388/33)
14.3.21.
Uzsvērt mātes traģēdiju. Kajam jauns pasauls uzskats. Kornēlija atzīst daļu no tā, Kajs visu.
(23102/148)
20.3.22.
Aleksandrs
Grib pasauls varu sev, savam spēkam, sevi piepildīties - grieķībai, kultūrai, nau
praktiska mērķa. Lielie valdīs atkal kā personas.
Grakhs
Grib pasauls varu ne sev, kā arī Cēzars, bet Romai; lai arī mazi ļaudis, bet vīsi
stipri lielam mērķim, praktiskam.
Te varbūt motīvs, kādēļ netop par diktatoru? Savu personu attīstīt, bet tad ielaist
citus iekšā.
(23102/149)
20.12.22.
Var valsti vest pareizu ceļu, bet dodot varu. «Ņem pats varu, kad tev vajadzīga.»
- Nedod likumīgi. - Ņem nelikumīgi. - Negribu, jo nebūs pamata tādai varai, izsauks
citu nelikumību un asinis, abas aizies postā.
Tā es būtu varējis saņemt varu rokās, bet gribēju, lai dod.
(23102/150)
7.1.23.
Grakha traģēdija tā, ka viņš nedabūja izaugt un attīstīties, mira par agri.
Jaunības traģika. - Zigfrīds, Ahils. Skat. jaunais Šopenhauers.
Tur radīsies arī motīvs viņa negribai vadīt kauju: - Filns domu, bet arī ideālu,
ņem ideālu nopietni.
(23102/151)
16.2.23.
Grakhus uzbūvēts uz atriebi kā Hamlets. Nemanāmi.
(23102/152)
RADĀMĀS DOMAS ATSEVIŠIĶIEM CĒLIENIEM
Pirmais cēliens
4.6.18.
I beigās: Druzs nesaka, ka viņam kas pret, bet ka vajga citiem līdzekļiem
cīnīties, jo še vairāk nekā Tibērs, nekā jebkurš. Te iet ap jaunu pasauls uzskatu:
Pret senātu, tas visu ļaunumu sākums. Nelīdzību iznīcināt. Pret mērenību.
Nobiļiem visi amati, populāri2I un optimāti nesavienojami.
(23102/119)
5.6.18.
Vai I cēlienā labi, ka Kajs nesaka, ka pieņems tribunātu? Kad, spiests no optimātu neģēlības, pieņem, tad sapnis par Tibēru būtu otra pieņemšana, t. i., konsekvence, t. i., nāves pieņemtne.
(23102/163)
Otrais cēliens
11.2.18.
Parlament. sistēma, vēlēti reprezentāti. Min tad, kad redz pretestību pret itāļiem, tādēļ ka liels pulks sanāk Romā, aizņem vietas teātrī, viesībās, ēd maizi. Tas nebūtu, ja nāktu tikai ievēlēti, reprezentāti, virsnieki. Grakhs. Bet kur tad demokrātija? Pašai tautai jāvalda.
- - -
Te IIa nospriež: demokrātiju ņemt kā savu sistēmu pret senātu un aristokrātiju. Arī ne monarkiju.
(22788/30)
13.2.18.
Mākslu nicina romnieki.
II a To Grakhs grib grozīt II a.
IT a likt arī viņu praktiskā darbībā. Ceļi, kolonijas, likumi - bet tad jābūt zem
tribūna. Tad atrast citu gala efektu.
Kur es likšu savas praktiskās spējas?
(23102/131)
14.2.18.
II a varētu tēlot arī Grakhu praktiskā darbībā, būves, ceļi, kolonijas, kad
būtu jau ievēlēts par tribūnu agrāk. Kāds gala efekts?
No II b24 var pārcelt šurp kā gala efektu. Bet kur paliek jautājums starp politiku un
mākslu?
(23102/88)
14.2.18.
II a. Taisni savu domu plašuma dēļ Grakhs krīt II b un
III. Druzs nau plašs, bet sīkmans, tūdaļ sola vairāk, izliekas plašāks, ne
fantasts. Labs gan, bet fantasts, ar naudu nez kā, un itāļus un svešos grib par
romniekiem darīt.
(23102/89)
4.6. 18.
II
Skatu gaita.
Proletu tipi vairāki
Patrici
Nobiļi
Ekviti
Publikāņi
Zemnieki
Latīņi
Bijušie zemnieki
Bijušie vergi
Amatnieki
Parazīti - proleti.
(23102/102)
6.6.18.
II Ir tādi piekritēji kā Plūtarhs, kas tomēr nicina. Tāda arī Kornēlija.
Kornēlijas raksturs.
(23102/127)
3.3.20.
II
I Lielā runa par Tibēru, ļaužu postu, rsvolūcijas nākšanu.
Plāni lielumā un visumā.
2) Starpskats. Vergu sarūnas.
2) Starpskats. Kaja satiksme ar daudziem:
namdari, filozofi, Septīmijs, sievietes.
Kornēlija: labu dari zemai tautai.
Kajs: nē, tikai viņas rīks.
II Lielais skats: Kartāgas kolonijas nolemj.
Plāni speciāli, uzvara!
3) Starpskats. Druzs musina, pārsola.
4) Starp Kaja namā: Kails, nedaiļš, dažas grieķu vāzes, tēli. Kur latīniete?
Septīmija grieķiete? Kornēlija.
(23102/161)
6.3.20.
II
I Ievadskats.
1 ) Forumā uzbrukuma runa.
2) Starpskats. Varbūt pie Opīmija?
3) Māju skats. Nakts, dārza skats, cipreses, lāpu uguns, 2 stabi.
4) Starpskats. Nakts skats, blēži. Pie Kaja naktī raksta Tibērs, ari var rādīt
bagātību, zelta raktuves, marmortēli, vergu daudz.
5) Forumā.
Ievada skatā tikai skreja uz forumu.
Man bail, ka viņš baras. Es neiešu. Es tā trīsēju.
- - -
Starpskats: ielas, krogi, nakts, dārzi, cietumi, ķēķi.
- - -
Starpskats: Septim. un ļaudis. S. par labu Kajam, ļaudis atraujas: tāds viņa
draugs!
Starpskats. Sept. un Opīmijs, Sept. ar jau viņam kaitē palīdzēdams, jo mana slava nau
labā.
(23102/161)
Trešais cēliens
1[9].2.18.
III Tribūni pabalstītu, Grakhs negrib blēdības un baidās tautu atbaidīt, kad tā
izzinās tribūnu naudaskārību. Bet nu atgrūž tribūnus. Dilemma: blēdību darīt vai
pazaudēt, tikai ar blēdību var uzvarēt.
I ar tām uzvar.
(22788/38)
Ceturtais cēliens
17.12.17.
IV
Liels skats ar māti. Ziedo otro dēlu, labāko. Zina, ko dara.
IV Negrib dēlu apbēdināt lielā dienā. Visus spēkus saņemt arī nāvē. Kad aiziet,
tad sabrūk.
Meitene. Nu tik parādās, māte redz, ka tā ir mīlējusi, dēls nekad nau teicis.
II Neizrunājas. Tikai aizejot, meitene atskrien atpakaļ pie mātes.
Vai rādīt agrāk? Kā meitene aiz līdzjūtības apmeklē proletārus. Bez Grakha
ziņas. Tur pirmoreiz saredzas.
II Proleti, zemnieki un pilsētnieki rādāmi. No turienes tā meitene vai arī otra.
Optimātu sūtītā pavedēja, iemīlas. Proletu vairāki tipi.
- - -
V Jauneklis ar Kaju un pēc ar Spartaku. 120.-70., tātad apm. 10 gadu vecs. Vai redz vēl arī Cēzaru?
(23102/103)
4.6.18.
IV Kritne. Kajs arī darbīgs un virzītājs, tik citādi, maz personu, lieli skati.
Vai pareizi?
Nogurusi uzmanība, uzbudināts: tehnika, izgudre un žēlums, asaras, ļauna nojauta, kas
agrākos cēlienos nebija.
Tātad jauns un pārsteidzas.
Bet arī rādīt gala nenovērstību.
Visi glābtnes nodomi veltīgi.
Nāves filozofija.
Tehnika, izgudre, bet ne sīka izvedne, ne poēzija, izglezne, lieli vilcieni, epizodes
svarīgas.
Nakts skati.
Cietums.
Vergu šeņķi.
Netikumi.
Pēdējā kāpne. Kur, V vai IV?
IV Fulvijs grib sadabūt ļaudis, ielaist itāļus. Meitene grib glābt Kaju?
Māte - piekrīt Kajam?
Bet arī rādīt gala nenovērstību,
Visi glābtnes nodomi veltīgi.
V cēlienā īsi, aši, bez masu skata.
(22788/68)
20.6.18.
IV
Kornēlija un Kajs
1) Kaja namā, Aventīnā, nau tik grezni:
a) neliela istaba. Sarunas par stāvokli, par Kaja plāniem:
Tūlītēju rīcību: sūtīt Fulvija dēlu.
b) atvadne un ļaunas zīmes,
c) meitene un dāma,
d) Kajs iet pie Fulvija, kurš nau atmodināms.
2) Opīmijs senātā. Atnāk Fulvija dēls. Septīmijs: lai apcietina Fulvija dēlu.
Kornēlija pie Opīmija: tu arī piedalies.
3) Ielas skats. Kaja partija. Pilsoņu saruna.
4) Cietums. Fulvija dēls, Sept. aicina uz netikumu. Notiesāto. baiļu un sāpju
brēcieni, Ar varu aizved Fulvija dēlu.
5) Forums vai senāts. Gatavība kaujai. Žēlastības izsauktne.
6) Iela. Fulvija part. Kauja.
7) Meitene un Eiripile vai dāmas krogā.
g) Diānas templis.
Diānu poētiski izcelt, kā Eiripīds.
(22788/71)
24.8.18.
IV vai V Grakhs atzīst savu kļūdu: varēja būt kā Perikls, bet bij nepacietīgs
vai bij pārāk paciet3gs, kompromisi, nespēja audzināt tautu.
Grakhs grib taisnību un demokrātiju ar kontroli.
Cēzars taisnību, bet uzspipstu, bez kontroles.
Spartaks brīvību.
(22788/72)
26.6.18.
Iet priecīgs ziedoties, redz lielu mērķi, redz iepriecinātus ļaudis.
IV Diānas templī ir ,jau parādījies bez liela mērķa, ļaudis paši negrib,
nepriecājas par upuri, nevajadzīgs upuris, naidīgi tie, priekš kuriem dara.
Te izšķiras galīgi. Bet nau cīņas ar māti??!
Priekš šī ielikt mātes skatu.
Jeb vai Kajs atnāk pirms mātes, tad Fulvijs? Māte vien?
- Vislabāls nu varu būt romiets.
IV tomēr Kornēlija nāk atkal kā māte, bij jau atsacījusies.
Citā dzīvoklī.
(23102/100)
Piektais cēliens
28.1.18.
V Fūriju birze.
Aiz skatuves sauc pēc palīga, pēc zirga, pēc pabalsta.
Top ievainots, to saka.
Ienāk Kajs un Filokrats. Lāsts pār Romu. - Latīņi piedāvā karalību, visu, ko tu
gribēji. - Bet caur Ramu, ne pret Romu. Tad. nāve. Filakrats jāatgrūž nost no līķa.
Septīmulejs (galva, apsegta segā): Tu negribēji, ka -pelnu naudu, negribi viltu. Nu
palīdz man viltus dabūt naudu. - Tad pie līķa romietes un vīri: nespējam palīdzēt,
ne vēl paši atbrīvoties. Tikai varoņus dievināt.
(22788/75)
5.6.18.
V
Kajs ir jau ievainots nāvīgi, tādēļ no birzes nebēg.
Vai atrast citu iemeslu.
1) Negrib pilsoņu karu.
2) Negrib Itāliju, bet Romu.
3) Negrib monarkiju.
(22788/76)
24.8.18.
Saule vai mēness pielej Grakha galvu pilnu ar dzīvu zeltu. Sievas ir dzirdējušas Septīmija skatu.
(22788/78)