RAINIS
KLUSĀ GRĀMATA
PĀREJAS LAIKS
Kad
neder sajūsma
Kā
ierocis,
Lai
nāk tad satīra
Un
kritiķis.
Tagadne
tukša,
Nākotne
tāļa-
I
SATĪRAS
MŪSU DIENAS
Tagadne tukša,
Nākotne tāļa,
Pagātne aizgāja
Vakara blāzmā.
Tukšuma laukos
Virpulis pārskrien:
Bēdīgās lapiņas
Negrības aizskart.
Dzīve tik sekla -
Smiltis un smiltis,
Ko te lai plūkā?
Ko te lai vētī?
Tikko vēl pagātne
Izsēja graudus,
Mestus pa rokai
Negaisa laikā.
Retam jau rādās
Asniņu zaļums:
Strādnieks jau vēro,
Saimnieks jau skaita.
Pagātne aizgāja
Vakara blāzmā, -
Nāks jauna blāzma
Austruma pusē:
Virpulis pārskries
Pilnuma laukus,
Darbā un cīņā
Ziedošu tautu.
KĀRTĪBAS PARTIJAS
Mums miera tagad vajga,
Jo veikals jātaisa;
Lai apklust drauds un klaiga,
Mums pietiek cīniņa.
Mēs visu panākuši,
Kas daudzmaz svarīgāks:
Mēs vietās ietikuši,
No kurām nauda nāks.
Vēl, protams, viss nau rokās,
Vēl daudz ko piedomāt;
Šur tur vēl jāpalokās
Un jāpielien ir klāt.
Par darbiniekiem arī
No mums pēc gādāts taps,
Kad rims tik nemiergari
Un viss būs kluss kā kaps -
KAD LABI BŪS
Nu, labie jūs un prātīgie,
Nu, piekritēji mērenie, -
Kurš vien tik redz, ka vāji iet,
Ka lēnāk vajdzēja mazliet, -
- Nu, šaujaties kājās un uzmanat,
Pie laika nomaļus nostājat, - -
Jo labi vairs nau.
Jūs tiešām teicāt to arvien,
Jūs brīdinājāt katru dien`:
Ka lieta nopietna var kļūt,
Ka pieticīgiem vajdzēja būt,
Ka uguns un idejas rotaļa
Priekš jauniešiem ir bīstama - -
Nu labi vairs nau.
Nu krustu tik priekšā aizmetat,
Tik skaļāk velnu noliedzat;
Varbūt ka biķers jums secen ies,
Pa pulku par jums būs aizmirsies;
Tad varēsat noskatīt mierīgi,
Kā postā aiziet tie jaunieši,
Kad labi vairs nau.
Un, kurš no jums vēl gudrāks būs,
Mazliet par nodevēju kļūs;
Mazliet tik, jo dūšas daudz vajaga
Tam, kas to piekopj pēc amata.
Bet labi nu gan ikreiz tas ir,
Ka sevi nost no ļaunajiem šķir,
Kad labi vairs nau.
Jums nau vairs i laika priekš idejas,
Pie nopietna darba jums jādodas:
Ir jāapdomā, ko ēst un ko dzert,
Kur vēl kādu lieku grasīti ķert.
Ar ieleju veikals vēl izputēs,
Un tad jau - i muļķis to saprast spēs -
Tad labi vairs nau.
Jūs tagad mierīga darbība sauc:
Krāt kapitālu daudz jo daudz:
Tur arī jums vajaga brīvības,
Bet, protams, kas celta uz kārtības, -
Lai idejas nespētu darbību jaukt,
Lai kultūra varētu sekmīgi plaukt -
- Tad labi būs. -
MIERA LĪDZĒJI
Vilks iznāca klajās ganībās;
Prom aitas bailīgi aizmetās.
«Ko, nelgas, bēgat, jūs aitas un auni!
Es nekodīšu, man pašam iet ļauni.»
Tik tikko vilks kājas pavilka,
No muguras asins tecēja.
«Lūk, kā es piekauts, jūs auni un aitas!
To darīj' man mežabrāļi, tie maitas.»
Un aitas bēgot apstājās,
Tām nabaga vilka žēl palikās.
Pulks labiņu aitiņu, prātīgu aunu
Kliedz: «Kā nu tā var! Tas ir par kaunu!»
«Jā,» vilks teic, «i jums tie ņems kažokus;
Pret tādiem mums jāturas vienkopus!
Mums viena dzimtene, viena māja:
Bez vienprātības mums klāšanās vāja.»
No prieka aitiņas palēcās
Un auni zemīgi klanījās:
«Kungs vilks gan bargs, bet taisnīgs un žēlīgs.»
Dažs aitiņas skats bij tik kaunīgs un vēlīgs.
«Mums biedrība jāslēdz,» vilks turpina,
«Jo tuvāka būs tā, jo labāka.»
Brēc aitas: «Jā, būsim no visas tiesas
Kā viena dvēsle un vienas miesas!»
Teic vilks vēl: «Tad vajaga līgumu slēgt,
Ka aitām man jātic un nedrīkst vairs bēgt.»
«Jā, jā, kungs, - kad mēs tādos augstos rados,
Tad katrs par jums vai dzīvību atdos!»
«Nu labi!» teic vilks, «lai paliek tā!» - -
Un ēd vienu aitiņu brokastā;
Vēl pamāca: «Nu tik mēs būsim no tiesas
Kā viena dvēsle un vienas miesas.»
MODERNS ĀRSTS
Nāc, ļaužu glābējs, dziedinātājs!
Nāc, ārste, sāpju remdinātājs!
- Še cilvēks gabalos top raustīts,
Ar divi simti kokiem šaustīts!
«Eh, ko! Tur ļaunuma nekāda!
Var piecsimts ar, tiem bieza āda;
No pēriena prasts zemnieks nenomirst!»
- Tev, smalkam ārstam, tad var divtik cirst?
BEZPARTEJISKS POLITIĶIS
Tev liekas par strauju
Aplam tā skriet;
Gluži kā uz kauju
Rindās iet.
Pret redzamu nāvi
Tīšu prātu stāt, -
Labāk tu jau stāvi,
Kur netiek klāt.
Tu nogaidīt vari,
Kurš kuru veiks?
Tad tu iznāksi arī:
«Uzvarētāj, sveiks!»
BALSSTIESĪBA
Lai miljons mutes jums būtu
Un balsis kā bazūnes,
Tās nevērotu vairāk
Kā pīkstošas pelītes.
Jo jūsu balsis, cik skaļas,
Ir bez balsstiesības;
Vai jūs tur kliedzat, vai raudat,
Neviens jūs neklausās.
Caur jūsu lāstiem un draudiem,
Caur visām vaimanām,
Caur lielo troksni cauri
Skan balss ar tiesībām.
«Kas tā par varenu balsi?»
Jūs īgni prasāt man.
- Nu, uzklausāties labi,
Kā zelta nauda skan.
DEJAS SPOKS
Brauc viesi kopā lūgtās viesībās;
Spīd karietes, zviedz zirgi, dāmas smaida.
Pie durvīm ļaužu bari klusi gaida,
Pusbalsī čukstas, brīnās, noskatās.
Bet skaļas skaņas gavilē tur zālē:
Tur dej un dzer, ka dimd, pēc uzvaras;
Jo nomierināts viss: spoks aizdzīts tālē.
Tik bailīgākie čukst: «Spoks tomēr nāks,
Kad tie tur ārā arī deju sāks.»
MODERNA INTELIĢENCE
Jūs esat tā kā lapas,
Ko vējš ir atrāvis, -
Kur jūsu balsts un pieturs?
Dzīvs sakars iziris.
Kur uzpūš kāda strāva
Vai nieka vēsmiņa,
Jūs aizklīstat tām līdzi
Bez paša satura.
Tik daudz jūs gaisos griezti,
Ka gluži apjūkat,
Ka vairs nevienai vēsmai,
Ne strāvai neticat:
Ka paši savus dievus,
Ko vakar cēluši,
Jau šodien metat zemē
Kā bērni lellīti.
Jums gars ir ticis neass
Un spējas sīkušas,
Vairs neizšķirat strāvu
No sīkas vēsmiņas.
Bet lielā gaisa strāva
Arvien un straujāk plūst,
Jūs sānis met un dziļāk
Uz pašu zemi grūst.
VĒLĪNS DZIMUMS
Laiks ir seklis tā kā dīķis;
Pārplūstošais avots aizbērts.
Spainīšiem un biķerīšiem
Ūdeni nes vēlīns dzimums,
Sasmalsta no paltu paltīm,
Lūdz un zog no kaimiņmājām;
Pūlas dīķi pieliet pilnu
Un par jūru apdzied dīķi.
Acis mirkšķinot, stāv apkārt
Gudri ļaudis runādamies:
«Katras pūles atzīstamas -
Centīgs gars ir latvju tautai -
Nepagurstat, darbenieki! -
Katra ūdens pile dārga,
Tautas avotam lai krājam!» -
PIEDZĒRUSI TAUTA
Pa lielceļu trokšņodams
Reibums iet,
Ceļmalā raudot
Gaudīgums sēd,
Un nešķīstība
Pa grāvi valstās.
Kur ir tava griba,
Un kur tavs gars?
Vai, darba salauzti,
Gultā guļ?
Nu saki man, tauta!
Un vai tev mājās
Ir arī vēl kauns?
Vai aizkrāsnē slēpjas?
Vai zemē lien?
Kur ir tavs jaunekļu
Svaigais spēks?
Vai rādās tik krogā,
Uz galda sitot?
Un tikai skrienot
Meitenēm pakaļ?
Vai gļēvums un nespēks
Tev tagad ir gods?
Un panīcis baudītājs
Skaitās jau vīrs?
Tev mērķis zudis?
Un cenšanās beidzas?
Izmisums grābis
Par pazaudēto?
- Tad arī jau laiks:
Un izmist pietiek!
Bet rāmā garā
Smejas man prāts:
«Vai tā ir tauta,
Ko tu tur redzi!?»
Jautrs es redzu:
Es alojos, tauta!
Tā neesi tu,
Tie smalkie ļaudis
Tur kūleņus met,
Un reibums streipuļo
Melnos svārkos,
Un nešķīstība,
Kas grāvī valstās,
Ir tērpta zīdā.
Bet darba tautai,
Tev vaļas nau
Skatīties ērmos,
Tev laiks! - Pie darba!
II
EPIGRAMMAS
PĀREJAS ZĪMES
Laiks un cilvēki ir aizgājuši,
Riebjas redzēt tos, kas uznākuši:
Kā tie līksmojas, ka paši dzīvi,
Ka no tikuma un prāta brīvi!
Dzer un neķītro, un nodod brāli,
Gļēvuls, nodevējs tiem ideāli;
Smiedamies tie spriež, ka gādājams
Tautai, kas tai trūkst, - liels prieka nams.
KĀ STĀRKS
Tas kara stāvoklis
Stāv, kā stāvējis, -
Vai rauga to celt,
Vai rauga to velt,
Uz vietas ir palicis,
Kā stārks, tik kāju pārmijis.
VIDUSVĪRS
Tu brīvību cieni, bet kartavas arī,
I tautai, i prettautai kalpot tu vari,
Ar apdomu visu, ar gudrību dari, -
Ej vidus ceļu starp kreisiem un labiem
Un beigās - pērienu dabū no abiem.
ES AR!
«E, lielais laiks mūs licis kaunā!
Pat sajūsma mums nāca ļaunā;
Es tagad visu atsaucu un liedzu.»
Tā, - ko tad tu priekš l a i k a darīji?
Kā darbos sajūsmu tu rādīji?
«Es? - visās sapulcēs «lai dzīvo!» kliedzu.»
TĀRPIŅŠ
Neesi tārpiņš, kas lokās,
Kad tevi min,
Kas pretī min -
To zin' -
Tam tabāk sokas.
BIROKRĀTS UN ORDENS
Cik vien spēji, tu zagi un rāvi,
Līdi, spiegoji, bendēji, kāvi,
Kas vien ir kauns, to tu darīji,
Nu tev ir jāslēpj šie traipekļi -
Ej, uzkārs tiem virsū - ordeni.
IDEĀLS
Teic, liberāls,
Kāds ir tavs ideāls?
- «Mans karogs un mans svētums
Ir gaisma, patiesība, - darba lētums!»
TAUTAS APLAIMOTĀJS
Tu gribi tautu aplaimot.
Pats sevi viņai ziedam nesi, -
Ļauj tevi drusku aplūkot,
Cik vērts, cik krietnis pats tu esi?
Cik tautai nesīs labuma
Tā tava dāvana?
LABA MĀCĪBA VAIRĀK VĒRTS NEKĀ ZELTS
Labsirdīgs kungs iet nabagam garām,
Aptura soļus, liek atskanēt varam
Un saka: «Še, dodu tev kapeiku,
Bet zini, ka nauda vien cilvēku
Neiespēj darīt laimīgu!»
NETAISNA MANTA
«Netaisna manta svētības nenes!»
Tā mācība laikam nenāk no šenes:
Še līdzīgi svētīgus procentus dod
Par naudu, ko darbā vai nedarbā rod.
DIŽTĒVA ZĒNAM
Tā tev būs darīt,
Dižtēva zēnam:
Ēst, dzert pa pilnam,
Strādāt pa lēnam,
Nedarīt šodien,
Ko paspēsi parīt -
Tā tev būs darīt!
NEGROZĀMS SPRIEDUMS
Es zinu tavu spriedumu
Kā skaidru, negrozāmu, cietu;
Nekad tu aptumšot to neietu
Caur iepazīšanos ar pašu lietu.
VECAS GUDRĪBAS
Ko līdz tev krāt pa gadu gadiem
Tās gudrības no radu radiem:
Jo vairāk ir tev viņu skaitā,
Jo kodes ēd un rūsa maitā;
Ar gadiem zūd tām katra jauda,
Tās nau kā gadiem krāta nauda.