RAINIS

KLUSĀ GRĀMATA

VĀRDI

                                                        Kur darba nava,
                                                                  Tur vieta priekš vārda:
                                                         Tam viena slava,
                                                        Ka veco ārda.

                                                                                                Vārdi, jūs zobens darbā liks,
                                                                                                Vai jums zobens asuma tiks?

I

DIVIEŠI

CEĻŠ UZ JAUNU

Sargaties maldīgi cerēt,
Ka viss jau no sevis kļūs labi;
Vecais ar laiku taps jauns,
Tagadnē nākotne augs.

Vecais ne mūžam vairs neaugs,
Tas nomirstot vien tik spēj vērsties;
Veco būs noārdīt nost,
Tai tikai jaunam būs ceļš.

PAR RŪGTUMU

Nepalikt rūgtumā stāvot
Un bijušā lieluma miņā:
Dzīve rit tālāk aizvien,
Nākotne uzvar aizvien.

Rūgtumu izmest iz sirds
Un riebumu noglabāt dziļāk,
Dzīvē iet darboties līdz,
Dzīvi vilkt lielumā līdz.

PAR KLUSUMU

Ieslēdzat dvēselē dziļi,
Cik naida jūs jūtat un mīlas;
Dziļumā dusmas lai kvēl,
Svētumā sāpes lai smeldz.

Ziņkāras ausis lai nedzird,
Un glūnošas acis lai neredz:
Klusi lai nākotne gail,
Piepeši uzliesmo šalts.

PAR NĀKOTNI

Nākotne uzvar arvien,
Bet kauns var aiz uzvaras lodāt:
Pundurs var varoni veikt,
Ritens var atpakaļ slīgt.

Nākotnei lielākai jātop,
Lai varētu viņu mēs cienīt:
Saknes tai dziļāk būs laist,
Zarus tai plašāk būs plest.

MAZIE DARBI

Nenogrimt mazajos darbos
Un ikdienā nezaudēt zvaigznes;
Dūmains un putekļains darbs,
Gaišas lai debesis stāv.

Sīkumos izšķiežas darbi,
Velk cilvēku sīkumu līdzi, -
Lieluma mērķis tik vien
Sīkumiem nozīmi dod.

PAR LIELUMU

Cīniņš ir cīniņa vērts,
Kad lielums to iedveš un nēsā:
Masā tik lielums un spēks,
Masā tik mērķis un ceļš.

Personu vardarbi kaitē,
Un atšķeltas drupatas sadrūp,
Lielumā masu būs celt,
Kopībā apņemt un tvert.

PALTIS

Pārskrēja varenā straume,
Un paltis tik palika pāri;
Nekustošs ielejā stāv
Ūdens pa smiltīm un sūt.

Stāvošais ūdens grib saukties
Par pēcteci varenai straumei -
Atliekas teic vēl: mēs viss,
Vardarbi teic vēl: mēs karš.

BRĪVE GLĀBĒJA

«Brīve, ak, brīve! » es dzirdu
Jūs nopūtās mūžam tā saucat;
Cerībās, ilgās aizvien
Gaidāt, lai glābēja nāk.

Brīve jūs nedzird nekad,
Kaut i skaļi jūs sauktu ar balsi,
Pati tā nebrīvē smok,
Ejat jūs glābēju glābt.

BET UN TOMĒR

Šaubās un neziņas bailēs,
Un ikdienas bezspēka gribā
Visu jūs sākat ar: «Ak!»
Visu jūs beidzat ar: «Bet -».

Šaubas tā mūžam jūs kratīs
Un ikdiena nelaidīs brīvus, -
Brīvi dod vienīgais vārds:
«Tomēr!» tik sakat, tad būs.

LIELĀKI PAR ROMU

Līdzi ar lielākiem mērķiem
Aug lielumā spēki un tikums;
Varena romiešu mērs
Nesasniegts vēsturē stāv.

Proletiem jāaug pār mēru;
Jums lielākiem jābūt par Romu;
Pasaules verdzība tur,
Pasaules brīvība šeit!

UZVARĀ MIERS

Ievērojat to vārdu,
Kad prāts jums jau īgnis sāk palikt,
Kad jums ir jādzird aizvien:
«Ienaidnieks uzveica jūs!»

Roma gan zaudēja kaujas,
Bet nebeidza karot, līdz veica.
Tāds arī jums lai ir karš,
Uzvarā vien tik ir miers.

PAŠDARBĪBA

Droša ir cīņa, jā gan!
Mēs zinām nu vēstures gaitu.
Akli tā gāja līdz šim,
Tagad mēs spējam to vērst.

Droša ir cīņa, jā gan!
Bet tā saka mums: «Cīnies, cik spēka!
Akli var vēsture iet,
Pasauli postā var gāzt.»

PAR ATJAUNOTĀJU

Straumē viss pacēlās līdzi,
Nu atsēdās gluži un smilts;
Vietām pār laukiem tās sniedz,
Zemnieks par saukumu kliedz.

Uznestās smiltis drīz zudīs,
Drīz asni tām lauzīsies cauri:
Spēcināts taču viss lauks,
Atjaunots simtkārt viss plauks.

SPĒKA AVOTI

Izmisums bēg manas dziesmas,
Un nāve tur neatrod vietas:
Cerība, pretspars un spēks,
Dusmas un uguns, un spīts.

Kā tu to spēji šais dienās,
Kad nelaime staigā pa mājām?
Nākotnes doma - mans sargs,
Darbnieku tauta - mans spēks.

II

SENTENCES

SEKMES

Celies, ko gaud?
Sev mērķi spraud,
Tad sekmes gaidīt vari,
Bet darbu dari.

SASKALDĪTS

Saskaldi sevi pa gabalam,
Izdodi visu līdz pēdējam, -
Bet, ja iz tevis vairs nebūs ko smelt:
- «Ko šis? Uz tādu cerēt ir velt'!»

PASAULES GRIBA

Pasaule grib, lai to malda,
Grib, lai stingri to valda.
Ko darīt? - Gudrie un stiprie teic:
«Ej maldot un valdot sev pasauli veic!»

Es gribu jums citu atbildi dot:
«Ej pasaules gribu pārlabot.»

APGRIEZTA PASAULE
Jaunmaltusiānistiem, kas sludina bērnu nedzimstību.

Ābele lai sārti zied, -
Tikai vien lai nenes augļu;
Pļava zaļokšņa lai zeļ, -
Tikai vien lai nedod siena;
Lai ir skaista saldā mīla,
Tikai vien lai nedod laba.

JAUNA CĒLĒJS

Uz gudriem vīriem neatsaucies,
Pats visā iegremdēties traucies;
Kas pats zin atrast labu, ļaunu,
Tas pasauli zin celt par jaunu.

RUNAS UN DARBS

Runas ir garas,
Darbs ir īss;
No darba varas
Liktens trīs.

DIVKĀRŠS PIENĀKUMS

Ar vienu nepietiek,
Tev jāprot abi:
Vest dzīvi tā, ka brāļiem labi,
Un mirt, kad liktens liek.

PATET JANUA, EXI

Ja esi apnicis šo dzīvi, -
Durvis stāv vaļā, - izej brīvi;
Tik neej tās durvis, kurp Seneka raida,
Tur nāve no paša rokas gaida;
Ej otrās, kur nomet ikdienu,
Kur atdod priekš brāļiem dzīvību, -
Tur pati nāve ir gaiša un smaida.

VITAM, NON MORTEM RECOGITA

Domā uz dzīvi
Un ne uz nāvi
Un sities par brīvi,
Kamēr vēl stāvi.

Brīvi vajaga vest,
Nāve pati nāk,
Tad darbu vajga mest,
Kaut tikko to sāk.

SOLIDARITĀTE

Vai cīniņā
Līst asins vai sviedri, -
Lai iet vai kā,
Tik neatstāj biedri!

KREISĀ PUSĒ

Sirds, kas vārgam līdzi jūt,
Zobens, kas spēj aizsargs būt -
Kurā pusē tāda sirds?
Kurā pusē zobens mirdz?

Kreisā abiem īstā vieta,
Tur ir cilvēcības lieta.

AKMENS NAMS

Uz akmens celts mūsu nams,
Tas akmens ir krams,
No tērauda lieti ir stabi, -
Mūsu lieta stāv labi.