RAINIS
KRAUKLĪTIS
Panāksnieku dziesma piecos cēlienos
CETURTAIS CĒLIENS
Svešzemnieku zemē.
Lielā darba istabā. Durvis pa labi. Vidū šauri logi, caur kuriem redzas mazs pagalms,
ēku ieslēgts, nekādu koku vai zaļumu; pagalms akmeņu izlikts. Kreisajā kaktā
roku dzirnas. Gar sienām krēsli un dažādi sieviešu darba rīki. Labāks
krēslis dzirnu tuvumā.
Kaut gan diena, tomēr istaba patumša.
*
(Gar sienām sēd k a l p o n e s un strādā; dzirnas tukšas. Dzirdas tikai darba troksnis. K a l p o n e s cieš klusu. Ienāk A t s l ē d z n i e c e, ģērbta darbdienas uzvalkā, aiz viņas M a g o n e svētku drēbēs, bez pavadoņiem.)
ATSLĒDZNIECE
(Apsveicina kalpones īsi.)
Labrīt!
KALPONES
(Tāpat īsi.)
Labrīt!
MAGONE
(Drusku dusmodamās, panākdama uz priekšu garām Atslēdzniecei, uz istabas vidu.)
Labu rītu!
KALPONES
(Cieš klusu.)
MAGONE
(Pārsteigta.)
Ko, meitiņas, neatbildat? -
Vai darbiņi nospieduši?
Nākšu darbus vieglināt.
ATSLĒDZNIECE
(Uz Magoni, īsi, veikaliski.)
Te būs tava darba vieta.
MAGONE
(Pārtraukdama Atslēdznieci, saņemdamās un gribēdama būt laipna.)
- Manas saimes istabiņa!
Te dziedās vakaros -
Es un manas darbinieces.
KALPONES
(Klusu iesmejas.)
Ha, ha! ha, ha!
ATSLĒDZNIECE
(Paiedama uz istabas vidu.)
Te tavs krēslis!
MAGONE
(Krēslu aplūkodama.)
Raibiem rakstiem izrakstīts!
Dod man tādu kā kalpoņu,
Lai tās manis nebītos.
(Paceļ sev citu vienkāršu krēslu.)
KALPONES
(Klusu smejas.)
Ha, ha! ha, ha! Liela māte!
ATSLĒDZNIECE
(Apsauc.)
Klusat, meitas! strādājat!
(K a l p o n e s liekas strādājot, bet reizē uzmanīgi seko sarunai.)
ATSLĒDZNIECE
(Uz Magoni, pieiedama pie dzirnām.)
Te tev dzirnas!
MAGONE
Es šo rītu
Jau samalu šaidienai.
ATSLĒDZNIECE
Mal tad rītam.
KALPONES
(Iesmejas tāpat.)
Ha, ha! ha, ha!
MAGONE
(Iedusmodamās.)
Malšu, malšu - kad vajdzēs,
Labāk saki: ko nenāca
Mans tautietis līdzi pats?
ATSLĒDZNIECE
(Sausi.)
Kungam pašam savi darbi.
MAGONE
Tautu dēlam pienācās
Rādīt manim manu valsti,
Kur valdīt mana tiesa.
ATSLĒDZNIECE
Te tev tiesa - darba vieta:
Pašai strādāt, kalpus rāt.
MAGONE
Vīra māte, vīra māsas
Ko še manim nerādās?
ATSLĒDZNIECE
Kundzēm darbs istabās:
Preci svēra, naudu skaita; -
Tu to darbu nepieproti,
Tev piekrīt dzirnavās.
MAGONE
Lai es protu vai neprotu,
- Siekiem skaitu brāļa zeltu -
Istabkundze lai protas
Mājukundzei godu dot!
ATSLĒDZNIECE
Nau man daļas.
KALPONES
(Iesmejas dzirdami.)
Ha, ha! ha, ha!
VIENA
(Čukst dzirdami.)
Liela māte godu māca.
OTRA
Liela zeme, lieli godi!
TREŠA
(Tāpat.)
Kur tā zeme - Kurzemele?
MAGONE
(Lepni.)
Dieva roka - tur Kurzeme,
Joda bērnu nesmejama!
(Laipni.)
Es jūs gribu pamācīt,
Kā strādā dievzemē.
JAUNĀKA KALPONE
(Dzirdami, bet, nepaceļot acis un nerunādama, tieši uz Magoni.)
Pirms lai pati pamācās
Nesaukt citus joda bērnus.
MAGONE
(Laipni, jokodama.)
Ak jūs, muļķa meitenītes -
Jums jau gribu vieglumiņu.
VECĀKA KALPONE
(Tāpat pus zem sevis.)
Ne mēs muļķes, ne meitenes,
Ne mēs viegla gribētājas!
OTRA
Varbūt pati vieglu grib?
TREŠĀ
Daudz par sevi iedomāja!
MAGONE
(Labsirdīgi.)
Ko, meitiņas, rāsimies,
Labāk jautri padziedāsim!
Par dzirniņu, par ratiņu!
Par maizīti - iejaviņu!
Es uzvilkšu, velkat līdz,
Tā darbiņu vieglināsim!
Tā savā Kurzemē
Visu saimi priecināju.
(Lūkojas apkārt.)
VIENA KALPONE
Mums ir darba, kas lai dzied?
OTRA
- Ar Kurzemes siseņiem -
ATSLĒDZNIECE
Vedu rādīt darbu tavu,
Ne dziedāt, ne dancot!
MAGONE
Strādājam padziedot.
ATSLĒDZNIECE
Vaiga sviedros strādāt būs.
MAGONE
Kad visiem maizes gana,
Kam to sviedru, lieka darba?
ATSLĒDZNIECE
Lieko maizi pārdodam -
KALPONE
Ak tu tavu neprašanu! -
MAGONE
Lieko dodam ubagiem.
KALPONE
Ak tu tavu izšķērdību!
OTRA KALPONE
Ha, ha, tā tik saiminiece!
TREŠĀ
- Tā tik darbu rīkotāja!
PIRMĀ
Pilna māja ubagiem,
Tad plītēs, tad rītēs!
OTRA
Sitīs knipus lielā māte,
Uz papēža griezdamās.
MAGONE
Ko jūs, meitas, runājat?
Ko jūs mani nicinat?
*
(Ienāk k a r a k a l p s.)
KARA KALPS
Meitas, meitas, rimstaties!
Ko uz kundzi sakritušas?
KALPONES
(Smejas.)
Ha, ha! ha, ha!
KARA KALPS
Atslēdzniece,
Tā tu māci savu saimi?!
ATSLĒDZNIECE
Tava vaina. Ko traucē?
Kas tev lika?
KARA KALPS
Nācu pats.
ATSLĒDZNIECE
Kas tev daļas? Ko tu nāc?
Vai tev nava sava darba?
KALPONE
Viņš aizstāvis lielmātei,
Abi labi saderēja.
(K a l p o n e s smejas.)
MAGONE
Vai dieniņu! vai dieniņu!
Kādi ļaudis šai zemē!
KARA KALPS
(Uz Magoni.)
Dārgā kundze, iesim prom!
Tāda ļaužu palaistuve!
KALPONE
Kundzei līdzi bruņinieks.
MAGONE
(Uz kara kalpu.)
Eji vien! - Es palieku.
KARA KALPS
Kā tu vēli, kundze mana, -
Es paklausu. - Grūt' tev būs -
MAGONE
Mans aizstāvis - bruņinieks,
Manas pašas līgavainis.
(K a r a k a l p s aiziet.)
*
(M a g o n e, A t s l ē d z n i e c e, k a l p o n e s bez k a r a k a l p a.)
ATSLĒDZNIECE
Būt' to tūdaļ zinājusi,
Nebūt' daudz runājusi,
Kungs tev lika dzirnas malt
Par paraugu kalponēm.
MAGONE
Nerunā, Atslēdzniece.
Liec, lai sauc man' aizstāvi,
Tas rādīs tiesu manu.
ATSLĒDZNIECE
Laika nava.
MAGONE
Pati iešu.
ATSLĒDZNIECE
(Uz kalponi.)
Ej tu lūgt kungu šurpu,
Redzēt mūsu pārestību -
KALPONES
Lai spriež kungs! lai spriež kungs!
KALPONE
Vairs tā nava panesami.
(Aiziet.)
*
(Tās pašas, bez k a l p o n e s.)
MAGONE
(Aizgriežas un klusē.)
VIENA KALPONE
(Pēc brītiņa, uz Magoni rādīdama, klusi.)
Vēl šī lepnā aizgriežas!
OTRA KALPONE
Ij ne runāt nerunās!
TREŠA KALPONE
Zīda svārkos tērpusies!
CETURTĀ KALPONE
Zīdos mals dzirnavās!
PIRMĀ
Vēl šī nevar iedomāt,
Ka nu beigti kāzu svētki;
Ka sākas darba dienas,
Novelkamas kāzu drēbes.
*
(Ienāk S v e š z e m n i e k s.)
MAGONE
(Viņam pretim iedama.)
Tautu dēls, līgavaini,
Es tev' liku šurpu saukt.
Rādi nu, ka tu esi
Mans aizsargs - bruņinieks!
SVEŠZEMNIEKS
Ko tie ļaudis nestrādā?
Ko no darba nokavēji?
MAGONE
Es no darba nokavēju?
Manu darbu niecināja.
SVEŠZEMNIEKS
Kas ir darba darītājs,
To ij ļaudis neniecina.
MAGONE
Visiem maizes es samalu,
Pirms cēlās tavi ļaudis.
SVEŠZEMNIEKS
Kad malēja, mali vēl,
Runām ļaudis nemusini!
MAGONE
Es tev prasu, rādi tu
Manu tiesu, manu valsti!
SVEŠZEMNIEKS
Tava tiesa: strādāt daudz,
Vairāk nekā tavi ļaudis!
Tulznās rokas sastrādāt
Par paraugu kalponēm!
MAGONE
Lūko tulznas!
(Rāda viņam savas rokas.)
SVEŠZEMNIEKS
Darba diena,
Nedarbnieka zīda svārki!
(Rāda viņas drēbes.)
MAGONE
Kam es vilku zīda drēbes?
Vai tu mani nesaproti?
SVEŠZEMNIEKS
Vai tu vesta parādei?
Darbam tik esi vesta.
MAGONE
Darbam tik? un es pati?
Šķita manim - nezināja -
SVEŠZEMNIEKS
Es ne zināt nezināju,
Es tik darbu vienu zinu:
Novelc savas svētku drēbes,
Lai tu ļaudis nekaitini!
MAGONE
Ā!
SVEŠZEMNIEKS
Vai beidzi otru māli?
MAGONE
Kam tev vajga lieka darba?
SVEŠZEMNIEKS
Mantas vajga.
MAGONE
Kam tās mantas?
Naudas pilnas tavas tīnes.
SVEŠZEMNIEKS
Vairāk naudas.
MAGONE
Kam tās naudas?
SVEŠZEMNIEKS
Nopirkt visas zemes, valstis.
MAGONE
Kam tās valstis?
SVEŠZEMNIEKS
Vairāk varas.
MAGONE
Kam tās varas?
SVEŠZEMNIEKS
Visu dos.
MAGONE
Dos tev visu, ņems tev visu,
Galā paņems tevi pašu:
Padarīs savu vergu,
Tevi, kungu visām valstīm.
SVEŠZEMNIEKS
Kungs es visu valstu, ļaužu,
Visu pirkšu, visu ņemšu.
MAGONE
Arī laimi?
SVEŠZEMNIEKS
Visu, visu!
MAGONE
(Sērīgi.)
Ak tu manas tēva mājas!
SVEŠZEMNIEKS
(Mīkstāki.)
Dzīvei mums sava kārta,
Tai tev būs vietu rast!
Strādā visi, klausa visi.
Viens visiem pavēlnieks.
MAGONE
Tu visiem pavēlnieks -
Kam es esmu pavēlniece?
SVEŠZEMNIEKS
Tu ne vesta pavēlēt,
Klausīt vesta citiem līdzi.
MAGONE
Tik tev runas: tava tiesa,
Kur ir manim mana tiesa,
Rādi manim manu valsti,
Kur valdība mana tiesa!
SVEŠZEMNIEKS
Teicu, strādā, novelc zīdu:
Dārgu naudu samaksāti.
Mācies, klausi, iedzīvosi,
Iecienīsi mūsu kārtu.
(Aiziet.)
*
(Magone, Atslēdzniece, kalpones.)
VIENA KALPONE
Ko nu labu panākusi,
Kungam mūs sūdzēdama?
OTRA KALPONE
Nu dzirdēji kungu pašu:
Ej samalt otru tiesu!
TREŠĀ KALPONE
Kunga paša vārdi bija:
Lai novilka zīda svārkus!
PIRMĀ KALPONE
Lai paraugu labu rāda!
MAGONE
Kam tās valstis?
SVEŠZEMNIEKS
Vairāk varas.
MAGONE
Kam tās varas?
SVEŠZEMNIEKS
Visu dos.
MAGONE
Dos tev visu, ņems tev visu,
Galā paņems tevi pašu:
Padarīs savu vergu,
Tevi, kungu visām valstīm.
SVEŠZEMNIEKS
Kungs es visu valstu, ļaužu,
Visu pirkšu, visu ņemšu.
MAGONE
Arī laimi?
SVEŠZEMNIEKS
Visu, visu!
MAGONE
(Sērīgi.)
Ak tu manas tēva mājas!
SVEŠZEMNIEKS
(Mīkstāki.)
Dzīvei mums sava kārta,
Tai tev būs vietu rast!
Strādā visi, klausa visi.
Viens visiem pavēlnieks.
MAGONE
Tu visiem pavēlnieks -
Kam es esmu pavēlniece?
SVEŠZEMNIEKS
Tu ne vesta pavēlēt,
Klausīt vesta citiem līdzi.
MAGONE
Tik tev runas: tava tiesa,
Kur ir manim mana tiesa,
Rādi manim manu valsti,
Kur valdība mana tiesa!
SVEŠZEMNIEKS
Teicu, strādā, novelc zīdu:
Dārgu naudu samaksāti.
Mācies, klausi, iedzīvosi,
Iecienīsi mūsu kārtu.
(Aiziet.)
*
(M a g o n e, A t s l ē d z n i e c e, ka l p o n e s.)
VIENA KALPONE
Ko nu labu panākusi,
Kungam mūs sūdzēdama?
OTRA KALPONE
Nu dzirdēji kungu pašu:
Ej samalt otru tiesu!
TREŠĀ KALPUNE
Kunga paša vārdi bija:
Lai novilka zīda svārkus!
PIRMĀ KALPONE
Lai paraugu labu rāda!
OTRA
Lai ļautiņus nekaitina!
TREŠĀ
Ko nu sēdi? neatbildi?
PIRMĀ
Liela māte dusmojas.
ATSLĒDZNIECE
(Uz Magoni.)
Celies, dzirdi! Ļaudis kurn.
Tu man ļaudis samaitāji.
MAGONE
(Sēd nekustīga.)
KALPONE
Kundze gudro, ko nu aus?
Koka klabu tupelītes -
OTRA
Vai lēkās basu kāju -
TREŠĀ
Nopīs vīzes bruņinieks -
PIRMĀ
Smagi zīdi plecus spieda,
Paskraidīs krekliņos -
OTRA
Sunīts rītā, vakarā
Apkalpos, aplaizīs.
TREŠĀ
Kundziņš vairs no rītiņa
Netin kājas kažokā,
Neceļ siltā gultiņā
Sasildīt, apmīļot!
MAGONE
(Sakustas.)
(Ieskrien viena kalpone.)
KALPONE
Meitas, meitas! galdā sit!
Ļaudis sauca azaidā.
PIRMĀ KALPONE
Azaidā! azaidā!
Kas ir darbu pastrādājis!
OTRA
Kurš ir darbu nestrādājis,
Lai tas zobus vadzī kāra:
TREŠĀ
Runātāji, dziedātāji,
Tiem ēšanas nevajdzēja.
(Visas aiziet.)
*
(M a g o n e un A t s l ē d z n i e c e vienas.)
ATSLĒDZNIECE
Nāc nu ēst, jaunā sieva,
Pirmā reize pārskatāma, -
- Ko tu sēdi, neatbildi?
MAGONE
Ej vien, ej! negaid' manis.
(Atslēdzniece aiziet.)
*
MAGONE
(Viena; domīgi atkārto.)
Kundziņš vaira no rītiņa
Netīs kājas kažokā,
Netīs kājas kažokā.
Necels siltā gultiņā.
Klabu koka tupelītes,
Bez zeķītes basu kāju,
Ik rītiņa, ik vakara
Kā bērniņu izauklēja -
Lišķu ļaudis šai zemē,
Kur tu esi, Kurzemītei
Aiz mūriem, aiz vaļņiem,
Aiz tērauda atslēgām.
Es atnācu domājot,
Visur būs labi ļaudis -
Varbūt ir, varbūt ir,
Pacieties, mana sirds -
*
(Paveras durvis un parādās d i v a s m e i t e n e s.)
MAGONE
Lūk, ka nāk! - nāc tik vien!
VIENA MEITENE
Ķizi! ķizi! liela māte
Bez azaida palikusi,
Savu māli nebeigusi!
MAGONE
Ko, meitiņas, gribat teikt?
(Kad tās atraujas no durvīm.)
Nebēdz! nebēdz! nesitīšu!
PIRMĀ MEITENE
(Paliek stāvot.)
Mēs tāpat -
(Tad klusi.)
vai, man kauns!
MAGONE
Teci, atsauc Atslēdznieci!
(M e i t e n e s aši aiziet.)
*
MAGONE
(Atkal viena.)
Nokaunas meitenīte -
Ira, ira labi ļaudis!
I rūtās ziedi zied,
Rugājos graudi krita.
Parādies, Atslēdzniece,
Sevis pašas atslēdzēja!
Vai tev dzīva dvēselīte
Aiz tavām atslēgām!
*
(Ienāk A t s l ē d z n i e c e.)
ATSLĒDZNIECE
Ko tu vēli? laika nau.
MAGONE
Kāzās teici vienu vārdu,
Tas likteni man pasvēra.
ATSLĒDZNIECE
Kādu vārdu?
MAGONE
Smagu.
ATSLĒDZNIECE
Saki!
MAGONE
Sievu laime sūrākā,
Kas zinājis tavu mūžu?
Ko mūžā turi tādu,
Kas līdz nest sūrāko?
ATSLĒDZNIECE
Ko tu prasi? Kas tev daļas?
Laika nau, vajga ēst.
MAGONE
Man ir daļa. Laika grib
Vēders gan, dvēsle arī.
ATSLĒDZNIECE
Mūžam turu pienākumu,
Tas līdz nest sūrāko.
MAGONE
Klausi? dari?
ATSLĒDZNIECE
Ij tu klausi!
MAGONE
Kad nu otram pāri dari?
ATSLĒDZNIECE
Klausi! klusi!
MAGONE
Ko teiks sirds?
ATSLĒDZNIECE
Sirds ir muļķa saules muša,
Aplamdarbu darītāja,
Ieslogāma krātiņā.
MAGONE
Ieslogāma krātiņā? -
Sirds kā saule silda visu,
Vajga saules kaut tik vien,
Cik uz mušas spārnu gala.
ATSLĒDZNIECE
Nevajaga, nebūs arī.
MAGONE
Tu krātiņa atslēdzniece,
Tev būs akla dvēselīte.
ATSLĒDZNIECE
(Īsi, rupji.)
Ko tu gribi?
MAGONE
(Tāpat.)
Pasauc kungu!
ATSLĒDZNIECE
Nāks tev kungs, - kavēties,
Kā tu mani nokavēji! -
Atmet visas mušu domas,
Nebūs labi.
MAGONE
Zinu, zinu.
ATSLĒDZNIECE
(Aiziedama aizsit durvis.)
*
MAGONE
(Viena; viņa skatās pa šaurajiem logiem pagalmā.)
Bez saulītes še ļautiņi,
Kas tiem sirdis sasildītu?
Saulīt, mīļa māmulīte,
Panācies šai zemē!
Kā saulīte šurp lai nāk?
Šauri logi, sīkas rūtis, -
Kurš stariņš sprauktos cauri,
To slodzītu krātiņā.
Kur kociņu zaļumiņš?
Akmens grīda pagalmiņu.
Kur še? Kur še labi ļaudis?
Tos akmeņi nospieduši.
Kurzemīte, Kurzemīte!
Mani balti bālēliņi!
Gauži raud bālēliņi
Pēc saulītes, pēc saulītes - -
*
(Logā parādās G l ū d a galva.)
MAGONE
(Iesaucas.)
Ā! Kas esi?
GLŪDS
Esmu Glūds.
Klusu! klusu! nebaidies!
Atver manim viņu logu!
Viņā ļaudis neredzēs.
MAGONE
Visur redz. Kā tu nāci?
GLŪDS
Atpestīt, - bēdz ar mani!
MAGONE
Kā lai bēg? - Tūdaļ grābs.
GLŪDS
Guļ dienvidu, - aši ver!
MAGONE
Nevar, nevar! nenāc! bēdz!
Es precēta, salaulāta.
GLŪDS
Zinu, zinu. - Viņš tev tīk?
MAGONE
Vai dieniņu! vai dieniņu!
GLŪDS
Nāc: brālītis gaida tevis!
Ziņu došu -
MAGONE
Dzirdas soļi!
GLŪDS
Nākšu nakti, bēgsim nakti!
MAGONE
Projām! projām! nenāc vairs!
(Glūda galva pazūd no loga.)
*
(Ienāk Svešzemnieks.)
SVEŠZEMNIEKS
Ko nu dari, jaunā sieva?
MAGONE
(Apjukusi.)
Ko nu daru? Ko nu daru?
SVEŠZEMNIEKS
Ko tu esi apjukusi?
MAGONE
Apjukusi? - Ko tu bargs?
SVEŠZEMNIEK5
Es jau laipnis, lūk, es nācu,
Kaut tu labi nedarīji -
Tu ar ko tur runājies?
MAGONE
Runājos?
SVEŠZEMNIEKS
Es dzirdēju.
MAGONE
Es ar sauli runājos, -
Nau vairs citas māmulītes;
Nau, kas teiktu laipnu vārdu,
Nau, kas silti apglaudītu.
SVEŠZEMNIEKS
Nu, un kam tu logu vēri?
MAGONE
Logu vēru?
SVEŠZEMNIEKS
Es dzirdēju.
MAGONE
Gaisam vēru, dvašai vēru: -
Šai krātā jānosmok.
SVEŠZEMNIEKS
Tev trūkst laipnes, tev krātiņš;
Mēs nejūtam, - vaina tava.
MAGONE
Tava vaina, tu solīji:
Mīlu, kaisli, varā ņēmi.
SVEŠZEMNIEKS
Kaisle bauda, bauda zūd -
MAGONE
Paliek mīla -
SVEŠZEMNIEKS
Paliek vara.
MAGONE
Vara tava, - kas ir man?
Kur man tiesa? Kur man mīla?
SVEŠZEMNIEKS
Vēl pavēli, vēl tu prasi!
MAGONE
Es tev prasu savu dzīvi, -
Nau tās tiesas, nau tās mīlas,
Ko tu ņēmi manu laimi?
SVEŠZEMNIEKS
(Smejas.)
Ha! tu pati ņem sev laimi! -
Ir man ziņas, kas še bija.
Ir, kas spīti stiprināja, -
Ir, kas spīti salauzīs.
MAGONE
Salauzīs?
SVEŠZEMNIEKS
Spīti lauza
Vīriem zobens, sievām dūre.
MAGONE
(Atbēgdama.)
Ko tu saki?
SVEŠZEMNIEKS
Ko tu skrej?
Atsaukt Glūdu, bruņinieku?
MAGONE
Neskar mani, tu nelieti!
Teikšu savam bālēliņam.
SVEŠZEMNIEKS
(Smiedamies.)
Kā tu ziņu aizsūtīsi?
Visi ceļi aizmigloti.
MAGONE
Nau zemīte vāku vāzta,
Jutīs mani bālēliņi.
SVEŠZEMNIEKS
Zemei vāku uzvāzīšu,
Visus katlā cepināšu!
(Aiziet.)
*
MAGONE
(Viena, dziļās skumjās.)
Diena mana, jauna diena -
Nu tā diena pienākusi.
Kā to dienu palaidīšu?
Kā izbēgšu bēgamo?
Jālūdz man zemes māte,
Lai paslēpa augumiņu!
Nu man neliegs zemē līst,
Manu mantu paņēmuši.
(Pieceldamās.)
Visi mani atstājuši -
Kur brālītis? Kur saulīte?
Kur krauklītis - vectētītis?
Kam es viņu neklausīju!
Ak, es pati atstājusi
Savzemīti, Kurzemīti,
Svešas saules dzīdamās,
Cerēdama labus ļaudis!
*
(Padzirdas k r a u k ļ a balss aiz skatuves.)
KRAUKLIS
Kra! kra! - brauc - trauc -
Kra! kra! - brauc - trauc!
MAGONE
Krauklīt! krauklīt! zelta tētiņ!
Atkal manis atceries!
Nu būs labi! nu būs labi!
Balta balos jauna diena.
*
KRAUKLIS
(Parādās pie loga un sit spārniem pret rūtīm.)
Kra! kra! trauc!
Kra! kra! trauc!
MAGONE
(Atver logu vaļā; redzas krauklis.)
Protu, protu, ko tu saki:
Liek tev brālīts ziņu nest!
Nes nu atkal manu ziņu!
Ka māsiņa gauži gaida!
KRAUKLIS
(Dusmīgi.)
Kra! kra! trauc! trauc! trauc!
MAGONE
Skaidri runā! Ko tu burkši!
Runā aši! dzirdu, nāk.
Brālīts brauc? brālīts brauc?
Nu, jo labi - jāslēdz logs!
KRAUKLIS
(Sit spārniem.)
Trauc! trauc!
(Magone aizver logu. Brīdis gaidu.)
*
(Ienāk k a r a k a l p s, slapstīdamies.)
MAGONE
(Pēc bailēm uzelpodama, pazīdama kara kalpu.)
Tu tas?
KARA KALPS
Es tas.
MAGONE
Ā, - tad labi -
Es gribēju tev ko teikt.
KARA KALPS
Man tev arī ir ko teikt:
Aši tevi jābrīdina!
MAGONE
Jābrīdina?
KARA KALPS
Aizzagos,
Kamēr dzenā tur to putnu.
MAGONE
Putnu?
KARA KALPS
Joks - lenc šo namu,
Apkārt skrej, nebēg projām.
MAGONE
(Iekliedzas.)
Vai man!
KARA KALPS
Ko nu - bīsties putna?
Bisties cita: - aizdomās
Tura tevi: bēgt tu gribot -
Ziņas sūtot - Glūds te bijis -
MAGONE
Taisni ziņas padot gribu -
Sūtīt tevi -
KARA KALPS
(Izbijies.)
Lai dies' pas' -!
MAGONE
Tu jau labi ceļu zini,
Pats tu biji vedējos!
KARA KALPS
(Lūgdamies bailēs.)
Visu, visu, ko tik gribi,
To tik nē! - Ij ne domas!
MAGONE
(Aizgriežas noskumusi.)
KARA KALPS
Ak tu skumsti! - Visu dodu -
Savas asins, savu mantu -
MAGONE
(Parausta plecus.)
KARA KALPS
Es tev varu pačukstēt
Visas, visas ļaužu runas -
Kungu ar' - atnest ēst! -
To tik nē! - Lai dies' pas' -!
MAGONE
Ej! sev ej!
KARA KALPS
Nedusmo!
Es tev gribu labu - labu -
MAGONE
Ej jel drīzi! - pienāks tevi.
KARA KALPS
Eju, eju!
(Iesaucas bailēs.)
Vai man dieviņ!
*
(Ienāk S v e š z e m n i e k s ar p a v a d o i ņ i e m.)
SVEŠZEMNIEKS
(Uz kara kalpu.)
Trešreiz tu man metienā!
Nu man gana! - Ē, šo ņemt!
(P a v a d o ņ i sagrābj kara kalpu.)
KARA KALPS
(Ceļos krizdams.)
Kundze! Kundze!
SVEŠZEMNIEKS
Tūdaļ prom!
MAGONE
(Uz Svešzemnieku.)
Ko tu sodi nevainīgu?
SVEŠZEMNIEKS
(Smejas nikni.)
Ha, ha, ha, ha! nevainīgu!
Zinām visas tavas cilpas:
Kalpus vīli, Glūdu sauci,
Atslēdznieci pierunāji!
MAGONE
Ko tu melsi?
SVEŠZEMNIEKS
(Smejas.)
Ha, ha, ha, ha!
Tu jau mani nemuļķosi,
Neizbēgsi mana naga -
Biezas sienas! Dziļas bedres!
MAGONE
(Sajūsmībā.)
Sienas cel! bedres rac!
Visu zemi gunīm dedz!
Ceļus slēdz atslēgām! -
Es jau visam cauri iešu!
SVEŠZEMNIEKS
Visas galvas atsitas
Pretī manu dzelzu varu!
Lai tik nāk!
(Ņirgādamies uz Magoni.)
Tu tik iesi
Visam cauri - tā kā šis!
(Viņš paceļ gaisā aiz viena spārna nošautu kraukli, kuru turēja līdz tam apslēptu. Tad kā triumfā nosviež to pie Magones kājām.)
MAGONE
(Iekliegdamās.)
Krauklīt manu! Krauklīt, kraukli!
Asiņotas tavas krūtis!
Kas nu skries ziņu nest
Bāliņam uz Kurzemi?!
(Viņa saņem klēpi kraukli un sāpēs sabrūk.)
(Priekškars.)