RAINIS

Lugu ieceres

EMIGRANTA DRĀMA

9.12.10.

Kā emigrants dzīvē visādi pārliecinājas ar idejām par kosmopolītismu, par lielāku teoriju, par emigrantu nozīmi ārpusē - bet pats kā indivīds nenociešas. Kad iet viss uz labu, kad ierīkojies, pelna un darbojas ārzemju partijā, kad iemīlējis meiteni, tad piepeši aizbrauc, domā - partijas ceļojumā, pamazām meita dabū zināt, ka ne šur, ne tur nau redzēts jau nedēļu, dabū telegrammu ar nesaprotamu saturu, viņai nepazīstams saucēja vārds, ataicina paziņas, pa to laiku viena, tad ar otru pārrunā savas bailes, aug līdz nepanesamībai, - atnāk zinātājs un taisās aizskriet pēc telegrammas lasīšanas: izdarījis atentātu, nošāvies vai apcietināts; nošāvies uz brāļa vai mīļākās kapa. Viņa sajūt to kā atvieglojumu pēc bailēm. Kā viņa piepildīšanos; draugs nodod viņa vēstuli (tas uzkrītošā kārtā nebij rādījies meitenei), kad nu ir saņemta telegramma, ko viņš pats licis sūtīt savai mīļākai.

(22815/23)