1896. GADA PIEZĪMES

III

Katram krietnam smēķētājam piedāvā "Laferme" nekrietnais smēķētājs.

*

Pirmās brošūras:

"Ko mēs, jaunie, negribam?"

Mēs runājam vispirms par to, "ko negribam", tādēļ, ka pie mums ir ļaudīs tāļi izplatītas nepareizas baumas. Mums pārmet, ka mēs gribot ko nelabu un sevišķi ko ļaunu pret Jums, mazturīgiem ļaudīm. Tādēļ mēs vispirms gribam sacīt, ko mēs negribam, bet ko nosauc par mūsu gribu, mūsu prasījumu. Šīs nepareizās baumas jau sen un tāļi izplatītas, par to, ka viņas tiek no valdības kungiem atļautas, bet aprādīt par meliem šis baumas mēs nevaram tādēļ, ka mums neļauj runāt. Jo klusumā visi mūsu pretinieki, tiklab avīžnieki, kā valdības kungi, it labi zina, ka mēs gribam Jūsu labu, gribam Jūs padarīt par izglītotiem, patstāvīgiem cilvēkiem, kas saprot, ka viņus nepareizi apspiež. Un taisni tādēļ viņi mūs apmelo Jūsu priekšā un neļauj mums attaisnoties citād, kā tikai šinī ceļā.

(29826/23)

[Atbilde uz Rihtera maldu mācību.

Ievērot tikai partijas pārmetumus, kas pie mums izdarīti laikrakstos, runās un kas ir vispārējie sarunas priekšmeti un vispārpieņemtās domas. Tam jābūt priekšvārdam pie paskaidrojuma, ko mēs gribam pie mūsu manifesta.

Tātad, I, to mēs negribam.]

<II> [Tagad nav tā, kā vajadzētu būt,] grūtie laiki.

<III> [Mēs gribam, lai tas kļūtu citādi, zinām pat, ka tas ir nepieciešami. Jums jārod līdzekļi un tas jāizved.]

IV [Ko mēs gribam?]

II [Ko mēs gribam? Jūs to nezināt! Jūs redzat tikai neapmierinātību. Jūs arī esat neapmierināti] - grūtie laiki. [Jā, ar tiem mēs arī esam neapmierināti un gribam izdibināt, no kā tas ceļas un kas pret to tiek darīts. Jūs sākat no beigām,]

III [ka jūs meklējat līdzekļus, kā grūtos laikus labot. Izstudēsim visus šos līdzekļus. Lauksaimniecības uzlabošana, lopkopība, dārzkopība, zivjkopība, kredīts, patēriņš, arteļi, izglītība - bet viss palīdz tikai īslaicīgi un tikai relatīvi mazāk.

Vai tad it nekas nav pret to darāms?

No šā gala jūs nevarat atrast pareizo atbildi. Jūs taču it nemaz nejautājat, no kurienes nāk šie] grūtie laiki, [kas vainīgs? Cilvēka ļaunā daba? Jau tūkstoši ir par to domājuši un pamazām sākuši saprast, ka saimnieciskais posts nāk no saimnieciskiem cēloņiem, ne no morāliskiem vai dieva. Jums tādēļ nav naudas strādniekiem, maizes ēšanai, ka naudu un darbarīkus, ar kuriem vajaga strādāt visiem, jūs esat nodevuši nedaudziem.

Jūs nestrādājat racionāli, strādājat bez plāna, nav pārskata, pārprodukcija, ražošana jānoregulē. Juridiskās attiecības, zemes piederību, mežu tiesības vajadzētu noregulēt, jānoregulē arī ražošana.

*

[Jūs sakāt: bet tas jau nav uzreiz izdarāms. Nē. Jebkurā ziņā ir tagad slikti, un tad jāpalīdz tūlīt. Kas jādara tūlīt?

Pagastā. Skolas par velti. Skolas bērnu apkopšana, ēdiens mazturīgiem par velti. Taisnīgāka pārvalde, izvesti tagadējie juridiskie noteikumi par kalpiem un saimniekiem.

Izglītībā, literatūrā, teātrī.

Valsts iekārtā, konstitūcijā.] tautība

(29826/23 un 59035/122)