RAINIS

PUĶU LODZIŅŠ

MAZULĪŠI VABULĪŠI

RIPULIS

Rociņas sadotas,
Kājiņas atspriestas, -
Griežat nu ripuli
Kā ratu riteni!

Trīsreiz šurp
Un trīsreiz turp, -
Vairāk neiet
It ne kurp.

BRĀLĪTIS UN NAZĪTIS

Mazo brālīti,
Ņem, ņem nazīti,
Griez, griez maizīti,

Sargi, sargi īkšķīti!
- Au, au, au!
- Vai iegriezi jau?

LIETUS LĪST

Lietus līst,
Svārki plīst;

Vēji kauc,
Tirdznieki brauc.

Zirgi klūp,
Mājas rūp.

Braucēji vaid,
Krodznieku gaid'.

Durvis ver,
Alu dzer.

Māju viet'
Maksā ciet!

VIENS, DIVI, TRĪS

Viens, divi, trīs -
Viens tāds īss;
Viens tāds pagars,
Tas tas vagars -
Nāk ar koku,
Sit pa roku -
Bēdz!

ČIGĀNA SKAITĪŠANA

Čigān, kā tu skaiti?
- Mani skaitļi raiti: -
Jakš, dui, drin -
Zirgus zagt vai zin?
Čatur, panš, šaš -
Cik jau esat jājš'?
Oi džindžala džin -
Kas lai visus zin?
Oi džindžala džun -
Jāj, ka zeme dun.

DZIMUMDIENA

Še es esmu, Ritiņa,
Visuskaistākā meitiņa;
Sanākat nu visas saimes
No malu maliņām,
Vēlējat kuplas laimes
Man uz jaunām gaitiņām:
Šodien, mīļie radiņi,
Man ir četri gadiņi.

Zila man ir kleitiņa,
Rozā man ir jakiņa,
Zeķes raibas, kurpes baltas
Dotas man par dāvanām;
Rīkojat nu dzīras staltas
Kā uz kāzu svinībām:
Šodien, mīļie radiņi,
Man ir četri gadiņi!

MIELASTS UN VIESI

Plaku, plaku karašiņu,
Čuru, čuru alutiņu -
Labi!

Karašiņām kur tie milti?
Jāņem skaidru baltu smilti.
Labi!

Alum kur tas iesaliņš?
Jāņem skaidris ūdentiņš.
Labi!

Nu tik aicināmi viesi,
Kas lai ēd un dzer patiesi.
Vairs nau labi.

SASISTĀ KRŪZE

Ak tu, krūzīt! Kā nu tā?
Kaklis nost, tik vienas suķes,
Beigtas raibās glāžu puķes,
Ak tu, krūzīt puķotā!

Vai man dieniņ, kā nu būs?
Māte redzēs nokritušu
Pašu skaisto krūzi pušu, -
Vai, cik žēl tas mātei būs!

Nezin, kā tas lēcās man?
Es tik tā pēc pannas sniecos,
Drusciņ tik pret skapi triecos, -
Plauks, jau krūze zemē skan!

PUĶU LASĪTĀJI

Nu spīd saules spožumiņš,
Nu mēs laukā ejam;
Māmiņai būs vainadzinš, -
Puķes sameklējam:

Tītenīšus, nagliņas,
Neaizmirstelītes,
Rudzu puķes, actiņas,
Sārtas magonītes.

Vakarā, kad saule riet,
Atkal mājās steidzam;
Tad tik stāstīšana iet,
Ne tik ātri beidzam.

ŠŪPOLES

Šurpu, turpu dēlis līkst,
Vienup, otrup kāpj un slīgst,
Drīz uz padebešiem ceļas,
Drīz uz zemi smagi zveļas.

Šurpu, turpu, augšā, lejā,
Prieks spīd bērniem visā sejā;
Klanās visi kociņi,
Līgo odu čumuri.

DZĪVOKĻU TRŪKUMS

Teic māmiņa; «Cik grūt', cik grūt'
Ir dzīvokli sev sadabūt!»

Še veļas baļļa apgāzta,
Tā tagad mana mājiņa.

Te noņēmu es dzīvokli
Priekš sevis līdz ar lellīti.

Mums divām iekšā telpas tiek,
Bet traukus tepat ārā liek.

Tik augstas īres sadzītas,
Ar baļļu jāapmierinās.

JAUNSAIMNIEKI

Mums iedalīts savs zemes stūrīts,
Nu zīlei ligzdiņa un strazdam būrīts.
Vai ilgāk zem egles lai paliekam?
Vai zemnīcās kaulus lai maitājam?

Nē, šogad mēs celsim sev dzīvojamēku, -
Pieliec nu, mīlīt, ij tu savu spēku!
Jūdz zirdziņu ķieģeļus vest,
Es iešu mālus nest.

Es iešu maisīšu kaļķus,
Tu ņem un piecērt baļķus!
Vēl kārtis vajaga tēst,
Vēl skalus priekš griestiem plēst.

Bet akmeņus reizē mēs velsim,
Uz sienām sijas celsim.
Neviens darbs nebūs lieks,
Beigās būs namiņš, ka prieks.