RAINIS

PUĶU LODZIŅŠ

ZĒNI NE LĒNI

GRĀMATA

Kas visu izteic bez mēles?
Man saka: tā grāmata,
Ar viņu labākās spēles
Un mīļākā saruna.

Nu te tā uz galda uzlikta,
Bet ne nieka tā nesaka.

Varbūt tai kauns.
Pie auss to pielikšu.
Nu, grāmatiņ, stāsti, kas jauns!
Nekā es nedzirdu.

Ar mani gan tik mānījās.
- «Nē, grāmatā visu dien' jāmācās!
Tad varēsi pavadīt sarunās!»

Nu nē, tad labāk ar sunīti skrienu,
Nekā grāmatā skatos visu dienu.

-  «Un muļķis kā sunītis paliksi,
Tevi arī saukās par taksīti.»

To ne!

JĀPALĪDZ BIEDRIM

Ko rēķini?
Vai nau vēl gatavi?
Sen skolnieki
Jau tevi gaida.
- Bet tas tik smaida.

Uz spēlīti
Visi sasaukti, -
Vai tu nenāci?
Pēc tevis mani raida.
- Bet tas tik smaida.

Tu taču pabeidzi.
Ko nekā nesaki?
Vai citam palīdzi,
Ko sodi baida? -
- Bet tas tik smaida.

BRENCĪTIS

Brencīti, Brencīti,
Kāds tad tu esi?
Kādas tu drēbes
Mugurā nesi?

Tavu prastu svārku,
Kā linu mārku!

Tavu garu bikšu!
Kur tādu likšu?

Paskat tavu vesti!
Kaļķi tanī nesti.

Cepure tevim
Pret degunu duras,
Tikai uz pleciem
Tā tevim turas!
Cepurē tavā
Perēti cāļi.

«Tēvs deva svārkus,
Bikses deva brāļi.»

Brencīti, skrandaini,
Kur deri lietā?

«Kad pel manu fraku,
Dod citu vietā!»

TRAMS

Še tev iekšā iekāpjams!
Tūdaļ klātu būs tavs trams.

Klau! jau drātis švirkst,
Rati čirku čirkst,
Dzirkstis dzirkst,
Dzirkst.

Rūkdams, rēkdams, rībēdams
Ātri drāžas šurpu trams;

Kāju zvaniņš džinkst,
Sliežu bremze žvingst,
Bērni činkst,
Činkst.

Kāp nu, kāp! - Nau iespējams:
Pilns kā piebāzts ir jau trams.

Pasažieri pīkst,
Konduktieri tvīkst,
Vai tā drīkst?
Drīkst.

MŪSU BRĀĻI

Visi mani bērniņi
Lietaviski prot;
Ko tik vien paprasi,
Visu var dot:
Maizīti - donīti,
Nazīti - peilīti,
Paēst dot - valģīti,
Dzert dot - ģerti,
Beigās braukt mājās -
Namo's važo'ti.

Visi mani bērniņi
Lietaviski prot,
Kā klājas brālīgi
Lietaviešiem godu dot:
«Valio Lietuva!»

MŪSU LABIE KAIMIŅI

Paskat un raugi,
Kur mūsu kaimiņi:
Somi un igauņi,
Tie mūsu draugi.
Jums vajga sargāties
Ar bērniem saplūkties.
Kad ciemā pie mums tie brauc,
Tad «elagu Eesti»,
«Elakoon Suomi» sauc!
Un viņiem ir jāmāca
Saukt: «Lai dzīvo Latvija!»

KUĢENIEKS

Es gribu apsēsties
Uz paša kuģa gala,
Tur manim redzēsies
Viena un otra mala.

Kā ūdens šķeļas!
Kā viļņi gar abām malām veļas!
Lielas ūsas kā runcīšam
Vienmēr kustas pamazām;
Rūc un krāc,
Putas pār malu šļāc,
Pār galvu un drēbēm lejas, -
Man tikai jāpasmejas.

«Nu diezgan blēņu,
Ej nu nost!
Man tavas drēbes atkal
Vajadzēs post.»

- Tad ļauj man skriet
Skatīt, kā mašīna iet.
Kā tur dzelži kustas un zib,
Ta vai līdz stampāt kājas grib!

Bet kapteins pār visiem
Pāri celts;
Pie rokas tam trūba
Spīd kā tīrais zelts.
Un pār visiem viņš godināms,
Viņam vienam ir glāžu nams.
Viņš saka «stop»,
Un viss apstājas,
Viņš saka  «brauc»,
Un viss sakustas.
Visiem biļetes vajaga,
Viņam vienam neprasa.

Par kapteini es gribu būt,
Tur sēdēt nemaz nau grūt,
Stop!

VECLAIKU MEISTARA NEDĒĻA

Pirmdien meistars paģiras snauda,
Otrdien zābakam ādu glauda;
Trešdien meistars buršus kāva,
Ceturtdien sevim atpūtu ļāva,
Piektdien pāri kurpju šuva,
Sestdien sauju naudas guva;
Svētdien slaucīja darba sviedrus,
Dzertuvē satika savus biedrus.