RAINIS

SAULĪTE SLIMNĪCĀ

Kā pieci bērni kavēja sev laiku desmit slimības dienās

OTRĀ DIENA

Mirdziņa zināja atkal jaunu dzejoli.
Viktiņš bija klusām aprunājies ar kopēju un atcerējis vairākus dzejoļus, kurus citi nezināja.
Mudīte bija apslinkusi un negribēja vairāk pūlēties atcerēties.
Maiga nodeklamēja divus, vienu par sevi un otru par Mudīti.
Valdim atkal iemācīja Mirdza.

                                            M i r d z i ņ a:

NEPRĀTĪGS VĒLĒJUMS

Pašā salumā,
Ziemas baltumā,
Kāds tev vēlējums
Modās sirsniņā!

Sīkos krūmiņos,
Zaļā zālītē,
Karstā diendusā
Gulēt saulītē -

Zilas melnenes,
Sārtas brūklenes
Lasīt rociņās,
Likt sev lūpiņās -

Zaļiem pirkstiņiem
Zāļu stiebriņi
Vilā, nebēdņi,
Tev pa matiņiem -

Tev caur matiņiem
Zelta saule mirdz, -
Ko tu nelaikā
Vēlies, mīļā sirds?

V a l d i s    s a u c:   «Pagaid', es zinu; es tūdaļ teikšu, lai neaizmirstu!»

MAZAIS BRĀLĪTIS UN MAIZĪTE

Es pastāstīšu to reizīti,
Kā brālītim gāja ar maizīti:

Māmiņa kafiju tasītē ielēja,
Bet kafijā maizītē iekrita,
Un maizīte kafiju izdzēra.

Mazais brālītis nu bļauj:
«Man vairs kafijas nau!
Maizīte izdzēra jau!»

Es mācīju mazo brālīti:
«Apēd tu atkal maizīti,
Tad būsat abi līdzīgi!»

Brālītim tas nu patika gan,
Apēd un smej, ka skan:
«Lūk, nu es tev, kā tu man!»

                                        V i k t i ņ š:

ĒZEĻA GUDRĪBA

Vecs bij ticis ēzelis,
Lielas nastas nesot, novārdzis:
Maz no viņa labuma vairs zina, -
Saimnieks viņu projām dzina.

Ēzels žēlojās: «Kā dzīvošu?»
Saimnieks smējās: «Došu padomu:
Uzvelc sevim tīģerādu,
Tevi noturēs par tādu!»

Ēzels līksmo: «Ja-ījā!
Pārvērtīšos niknā nezvērā;
Nedrīkstēs neviens man uzbrukt vairs,
Visiem būs no tīģera liels dairs.»

Tā ij notika -

Ēzels droši kviešu laukos staigāja, -
Zemnieks redz, kas tur pa kviešiem brien,
Prom no tīģera, cik jaudas, skrien.
Ēzels gudris, grib vēl pabaidīt,

Skaļā balsī uzbļauj vēl tūlīt:
«Ja-ījā! -ījā! -ījā!»
Zemnieks brīnās: «Ak tu blēdis, krāps šis! nu nekā!»
Beigts bij ēzels savā gudrībā -
Ja-ījā!

                                        M a i g a:

PALĪGS MĀMIŅAI

Aldziņa vecākā,
No bērniem gudrākā, -

Ir jau gadiņi
Pilni desmiti.

Māmiņai var
Palīgu sniegt:

Mazuli glauž un bar,
Kad iesāk kliegt.

M a i g a   s a k a:   «Un nu es nodeklamēšu vēl otru dzejoli, - tas būs par Mudīti, kura šodienai nau neko sadomājusi. Klausāties!»

                                M a i g a:

ANSĪŠA PAREDZĒŠANA

Prasa skolotājs: «Cik būtu,
Kad no pieciem ņemsim pusi?»
Ansīts jūt: nu skolotājam
Es pa prātam neizteikšu!

Kad es sacīšu: ir divi,
Tad par maz tas viņam liksies.
Kad es sacīšu: ir triji,
Tad par daudz tas viņam liksies.