RAINIS

SAULĪTE SLIMNĪCĀ

Kā pieci bērni kavēja sev laiku desmit slimības dienās

DEVĪTĀ DIENA

Ārsts un māsas katru dienu apmeklēja slimos. Šodien paziņoja, ka rīt vai parīt Mirdziņa un Viktiņš varēs jau atstāt slimnīcu un iet mājās pie savējiem. Arī citus bērnus taisījās drīz atlaist. Jautrai dzejas un dziesmu sabiedrībai vajadzēja drīz izklīst.
Mirdziņa un Viktiņš gan priecājās par savējiem, bet viņiem bija arī žēl atstāt savus biedrus, kurus bija iemīlējuši pa slimības laiku.
Neveicās šodien tik labi ar dzejoļiem, domas bija citur aizņemtas.

                                                M i r d z i ņ a:

HERAKLIS UN BAGĀTĪBAS DIEVS

Heraklis bij uzņemts dievu starpā,
Kad viņš pirmoreiz pie dieviem nāca,
Sveica sirsnīgi viņš katru dievu.

Bet, kad Plutonu viņš ieraudzīja, -
Bagātības dievu, - vēl no tāles,
Slēpās viņš, lai tas to neredzētu.

Izbrīnījās Ceiss un prasa dēlam,
Kādēļ viņš, kas sveicis visus dievus,
Tikai Plutonu vien neapsveicis?

«Ak,» teic Heraklis, «es noskatījos,
Kad es staigāju vēl zemes virsū:
Plutons apsargāja tikai - ļaunos.»

                                            V i k t i ņ š:

PIRMAIS SOLIS ATKLĀTĪBĀ

«Māmiņ, vai te mēs varam jel iet?
Tik daudzi, tik daudzi bērni te šķiet.»

- Te rotaļu laukums priekš bērniņiem,
Te rotāt lemts visiem un visādiem.

Te bagāts vai nabags, ir alga viena,
Visiem te smiltis un saulainā diena.

«Māmiņ, man bailes, ka bērnu tik daudz,
Kad kāds ruan virsū ar ratiņiem brauc!»

- Nu, nebaidies, Ansīt, ne brauks, ne būs,
Visi še tikai prieku sev gūs. -

«Māmiņ, nu kā lai es pulkā tā eju?
Man kauns no viņiem, kā līdzi lai smeju?»

Te Ansītim meitiņa pieskrēja:
«Nāc, skriesim mēs tur pie tā kociņa!»

«Tik maziņš skuķīts gan bīstams nau» -
Ij bailīgais Ansītis seko tam jau.

Tik maziem, maziem solīšiem Ansītis laidās -
Pirmā soļa atklātībā tas baidās.

                                    V a l d i s:

ULDA GRIBA

Uldīts brēc bez apstājas,
Asaras tam rit kā rasa.
«Uldīt, vai tev kait kaut kas?»
Māte bažīdamās prasa.

Uldīts tikai stabulē!
«Gribi ēst?» - «U, u, - nē, nē!»
«Gribi dzert?» - «U, u, - nē, nē!»
«Miedziņš nāk?» - «U, u, - nē, nē!»

«Ko tad gribi? saki man!»
Ulda atbilde tā skan:
«Gribu brēkt!»

M a i g a   n o t e i c a:   «Še būs tikai divi mazi pantiņi.»

PIEMIŅAS VARDI

Šaubās prāts,
Uzticas sirds: -
Dzelzs ir tumša,
Zelts - tas mirdz.

*

Vienmēr stāv laime un gaida,
Lai nāk tai klāt.
Kuru tā saņem labprāt?
To, kas par nelaimi smaida.

*

Mudīte nekā neteica.