RAINIS
Stenka Razins
Traģēdijas fragments
PIRMAIS CĒLIENS
K a r a v i r s n i e k u t e l t s s t e p ē.
(Telts abās pusēs durvis, vidū atklājams logs.)
*
(B a j ā r i greznos ģērbos kara gatavībā; k a z a k i un a t a m a n i pilnā bruņojumā savrup; starp šiem pēdējiem trīs brāļi R a z i n i: vecākais A n d r e j s, augstāks atamans, jaunākie S t e n k a un F r o l s, vienkārši virsnieki; S e v r u k s un J e r m o l o v s, atamani; G a i d a, K i p č a k s, B o l b a n s, virsnieki.)
STENKA RAZINS
Nu jau gaidām mēs vai no pus rīta, -
Vai tad nenāks reiz tas Dolgorukovs
Pieteikt kara dienu?!
SEVRUKS
Būs vēl aši diezgan.
STENKA
(Izvilcis zobenu no maksts.)
Nu tu, zobens, spīdi smiedamies,
Asus zobus ņirgdams, - būs ko kost!
Būs ko dzert, ka tev pār lūpām līs!
Mēs nu gribam kara kājām pastaigāt,
Rokas brīvā vaļā pastaipīt,
Acs lai redz, kā zemē raustās nodurts tatārs,
Kauliem rūsa metas, stepē guļot vien.
VIENS BAJĀRS
Ko tu? tatārus? - Tie palīdz mums pret poļiem.
STENKA
Alga viena: polis, tatārs, kad tik man tiek prieks.
ANDREJS RAZINS
Alga viena nau: ar poļiem mums ir miers!
STENKA
Salkans miers jau gads, -- vai dūša apšķeb!
SEVRUKS
Mēs pret tatāriem šurp aicināti.
FROLS RAZINS
Dzird jau gan: pret poļiem?
SEVPUKS
Neiesim.
BAJĀRS
To mēs redzēsim, kā neiesat.
JERMOLOVS
Poļi tomēr kristīgi, kaut latīņi.
Izkaut pagānus ik brīdi var, kaut miers, -
Dievs to svētis - šie, lūk, ticīgi cik necik.
STENKA
Zobens vienu tā kā otru griež,
Zobens neskat ticību, tik cietību, -
Es kā zobens.
CITS BAJĀRS
Vai tad likums nau?
STENKA
(Smiedamies.)
Likums zobenā, kas šitam ceļā - nost!
JERMOLOVS
N tā, bet grēks?
STENKA
Kas grēks? Jo visi blēži.
KAZAKS
Stenka, tas tik vīrs!
ANDREJS RAZINS
Kā bērns jau zvērēns bij.
STENKA
Ha, ha - mātes asnīs mazgāts.
FROLKA
(Uz Stenku.)
Nabags brālīts.
ANDREJS
Tiesa, tikko piedzima, te nāca siši,
Māti nokāva, un mātes asins tekot
Apslacīja mazo Stenku. - Tā tu, kazaks, brāli,
Pirms vēl juti ūdeni, jau mazgāts asnīs.
STENKA
(Smejes.)
Ha, ha - ha - es atmazgāšu pasaulei.
ANDREJS
Sargies, brāl, tā runāt!
STENKA
Ha, ha, joki vien, -
Sargies, brāl, ij tu tā godīguma -
(Rotājas ar zobenu kaujas paņēmieniem.)
*
(S u l a i n i s ieved trīs z e m n i e k u s, kuri bailīgi, pazemīgi lūkojas apkārt un vēl ko iedod sulainim.)
JERMOLOVS
Ko jūs, zemes urkņi, nākat šurp?
SULAINIS
Nāk pie kņaza gaišības ar lūgumiem,
Še tiem lika uzgaidīt, līdz atnāks pats.
(Aiziet.)
*
VECĀKAIS ZEMNIEKS
Nākam lūgties, zemu lokoties.
VIDĒJAIS ZEMNIEKS
Apžēlojat mūsu nabadzību!
JAUNĀKAIS ZEMNIEKS
Aizdzen mūsu lopus, aitas, cūkas, putnus -
BAJĀRS
Gan jau samaksās.
VECĀKAIS ZEMNIEKS
Paldies, kungs, kad tas būs?
VIDĒJAIS ZEMNIEKS
Aizved maizi, izdzer dziru, aiznes drēbes.
STENKA
Vai tad kara viri negrib ēst un dzert?
JAUNĀKAIS ZEMNIEKS
Vēršus šķūtīs dzen un ļaudis līdz kā lopus,
Bedrēs met un kauj, kas nespēj maksāt.
STENKA
Kas ļauj dzīties līdzi lopiem, lopi ir.
VECAIS ZEMNIEKS
Kungs, mēs zemes rūķi, tos jau katris spiez.
STENKA
Ko tad sūdzat?
JAUNĀKAIS ZEMNIEKS
Lai jau spiež, kaut būtu mērs!
BAJĀRS
Mērs jau ir, tik kungu mērs, ne jūsu.
STENKA
Kungiem mērs ir zobens, - nags ir jums.
(Rāda.)
Zobens garāks? Ko? Un asāks ne tavs nags?
Lūk, cik ass!
JAUNĀKAIS ZEMNIEKS
Es zinu.
STENKA
Uzsit plaukstu!
JAUNĀKAIS ZEMNIEKS
Kā tad tā lai -?
STENKA
(Uzsauc skaļi.)
Uzsit, saku!
JAUNĀKAIS ZEMNIEKS
(To dara, plūst asins.)
Vai man dien!
STENKA
(Smej.)
Gļēvuls zemnieks, brēc kā lops. Kas brīvais kazaks
Nebrēks, lai vai citus zobens ķer vai pašu.
Skaties!
(Pats sagriež sev roku uz zobena.)
ĻAUDIS
Vai man! vai man!
FROLS
Stenka, brālīt!
ĻAUDIS
Tas tik kazaks!
ANDREJS
Mūžam muļķojas.
FROLS
Vai! Kā apsiet?
(Plēš no krekla gabalu.)
Ej! Te jostas gals.
(Sasien ar to.)
*
(Ienāk s u l a i n i s.)
SULAINIS
Klusu! Viņa gaišība pats kņazs! - Pie malas!
(Pagrūž zemniekus.)
JAUNĀKAIS ZEMNIEKS
Tāds tas brīvais kazaks!
VECAIS ZEMNIEKS
Klusu! saspied asins saujā.
JAUNĀKAIS ZEMNIEKS
Tāds mums vajdzīgs būtu, kas mūs glābj!
SULAINIS
Klusu! Klusu visi! - Žēlīgs kungs!
*
(Ienāk k ņ a z s D o i g o r u k o v s ar p a v a d o ņ i e m.)
KŅAZS DOLGORUKOVS
Sveiki, bērni!
ZEMNIEKI
(Metas viņa priekšā ceļos.)
Žēlo! žēlo!
KŅAZS
Ko šie blēži?
Kas no kūts šos lopus laidis ārā?
VECĀKAIS ZEMNIEKS
Žēlastību! žēlastību, brēcam mēs!
KŅAZS
Ārā sviest šos suņus! Kas tos drīkstēj' laist?
VECĀKAIS ZEMNIEKS
Tavas svārku vīles nākam skūpstīt mēs.
JAUNĀKAIS ZEMNIEKS
Uzmet gaišās acis mūsu posta likstām.
VIDĒJAIS ZEMNIEKS
Atņem mūsu mantu, mūsu dzīvībiņu!
JAUNĀKAIS ZEMNIEKS
Ne no nekristiem mūs sargā, paši laupa!
Mūsu brāļus, tēvus bedrē met un nokauj.
VECĀKAIS ZEMNIEKS
Mesli, klauši izsūc mūsu kaulus sausus.
KŅAZS
Prom! jeb divkārt meslus uzlikšu!
Jūsu kaulus kokā kāršu sausināt!
(Zemnieki top izgrūsti ārā.)
KŅAZS
(Uz sulaini.)
Paskat, vai tiem nauda līdz, tad redzēsim,
Tad var citiem atlaist klaušu, pakārt šos.
(Sulainis aiziet.)
BALSS
(Aiz durvīm.)
Kurš man roku sagrieza?
CITA BALSS
Tas Stenka Razins.
KŅAZS DOLGORUKOVS
I tu! piesmirdēja visu istabu!
(Uz kara virsniekiem.)
Nu tad vēlreiz: sveiki, mani kungi!
Cara virsnieki, jūs visi cara kalpi!
BAJĀRI UN KAZAKI
Sveika! sveika! kņaza augstā gaišība!
ANDREJS RAZINS
Sveika ij no mūsu puses, kņaza gaišība,
Kas mēs brīva kazakspēka virsnieki!
KŅAZS
Visi cara kalpi, visi sveiki!
Nāku prieka vēsti ziņot jums:
Šodien karā izejam pret poļiem blēžiem!
Visas kara nodaļas lai reizē traucas;
Priekšā vieglie jātnieki, - pēc strēlnieki.
(Uz kazakiem.)
Viss vai gatavs viegliem jātniekiem?
ANDREJS RAZINS
To es nezinu; - bet brīvais kazakspēks
Katrā brīdī gatavs dien vai nakti, -
Tikai pārsteigts, ka pret poļiem jāt?
Jo mēs karot izgājām pret tatāriem.
KŅAZS
Kad tu gatavs katru brīd', ko tad tu pārsteigts?
Cara tētiņš liek, un tā tu ej:
Cara tētiņš zin, kā liek, kā groza.
JERMOLOVS
Vakar lika tā un šodien tā -
PIRMAIS BAJĀRS
Tu zin' - tik ej!
OTRAIS BAJĀRS
Kā jūs drīkstat šaubīties, kad pavēl cars?
KŅAZS
Kurš ir gatavs tūdaļ šodien kaujā iet?
BAJĀRI, arī daži KAZAKI
Visi! visi!
KŅAZS
(Uz kazaku pusi.)
Nu, un jūs?
KAZAKI
Kā citi teiks.
KŅAZS
(Iekaisdams.)
Es jūs visus -! he!
(Tad lēni pret Andreja grupu.)
Nu, jūs ko sakāt?
ANDREJS RAZINS
Mums ar poļiem noslēgts miers, mēs nevaram.
KŅAZS
Gan jau cara tētiņš atbildēs par jums.
ANDREJS RAZINS
Mums par sevi pašiem zemei jāatbild.
STENKA RAZINS
(Paiedams uz priekšu.)
Es ar mieru tatārus vai poļus kaut.
Ko tu šaubies, brāl,
(Uz Andreju.)
pats esi kungs!
ANDREJS
Ej nost!
KŅAZS
(Uz Stenku, uzsizdams tam uz pleca.)
Ekur brašais karavīrs! - Tāds paraugs labs!
STENKA
(Tāpat uzsit uz pleca kņazam.)
Ekur kara vecis! Iesim vien!
KŅAZS
(Atkāpdamies.)
Ko tu?
JERMOLOVS
Ko mēs teiksim tautas sapulcei?
KŅAZS
(Uz viņa.)
Kas tev daļas tauta? Valda cars.
SEVRUKS
Kazaktauta valda pati sevi.
VAIRĀKI KAZAKU VIRSNIEKI
Jā, mēs tautā nospriedām pret tatāriem.
KAZAZS
Cars tos paceļ, kuri viņam labi klausa.
(Pēc brītiņa.)
Cars man izrunāties liek ar gudrākiem.
Ienākat: jums teikšu, kādēļ cars
Nospriedis pret poļiem. Nāc tu, Razin Andrej!
Jermolov un Sevruk, nākat!
ANDREJS
Iesim pulkā!
KŅAZS
Nē jel! Mazā skaitā lētāk saprasties, -
Visi pulkā salīgumu dzersim!
VAIRĀKI KAZAKI
Tiesa! tiesa!
STENKA
Andrej, kļaus'!
ANDREJS
Ek, Stenka brāli,
Kādu ceļu tu vēl aiziesi!
STENKA
Ha, ha, un tu?
(Aiziet k ņ a z s, A n d r e j s R a z i n s, J ū r m o l o v s un S e v r u k s.)
FROLS RAZINS
(Uz Stenku.)
Labi nau, ka Andri vienu aizved kņazs.
BAJĀRS
(Smejas.)
Mazā skaitā lētāk saprasties, ha, ha!
FROLS
(Nopietni.)
Jā, - kņazs solis, Andris neņems, ķilda būs.
STENKA RAZINS
(Uz kazakiem.)
Iesim visi! Neļausim ko nodarīt!
BAJĀRS
Jums še gaidīt lika, še jūs gaidīsat!
VECS KAZAKVIRSNIEKS
Kā tas izskatītos - kņazam pakaļ līst!
CITS BAJĀRS
(Uz Stenku.)
Ko tu baidies, kazaks aukle?
STENKA
Tevis, bajārs sulains.
BAJĀRS
Ko tu drīksties?
STENKA
Katrs bajārs taču cara sulains.
PIRMAIS BAJĀRS
Lūk, tie blēži - kazaki vēl muti palaiž!
OTRAIS BAJĀRS
(Klusi.)
Visus iespundēt par patvaļību!
STENKA RAZINS
Nākat, brāļi! -
(Neviens nekustas, tik Frolka iet.)
Nē, - tad eju viens.
(Taisās iet.)
VIENS JAUNS KAZAKVIRSNIEKS
Tiešām, - ko tik ilgi neatnāk?
STENKA
Parauj velns! --- No durvīm nost, jūs bajārmēsli!
(Atgrūž no durvīm bajārus.)
BAJĀRI
(Stājas durvīm priekšā.)
Zagļa kazaks! - Aunu čiepējs! - Laupītājs!
*
(Ienāk s u l a i n i s, tūliņ pēc viņa k ņ a z s D o l g o r u k o v s ar p a v a d o ņ i e m, Stenka un bajāri atkāpjas.)
SULAINIS
Stāvat rāmi visi! rāmi! Kņazs nāk bargs!
KŅAZS
(Pārsmejoši un nikni.)
Nu, kā apdomājies brīvais kazakspēks?
Iesat labuprāt pret poļiem šodien vēl?
STENTKA RAZINS
(Panāk uz priekšu.)
Kur mans brālis Razins, Sevruks, Jermolovs?
KAZAZS
Gan jau redzēsat, bet atbildat man pirms.
VAIRĀKI KAZAKI
Kur ir mūsu atamani? Kur ir Razins?
KAZAZS
Vēlreiz labā prasu: iesat kaujā vai -?
VECAIS KAZAKVIRSNIEKS
Tava gaišība,. tie trīs bij mums
Pirmie vadoņi, - kā viņi teiks, tā iesim.
STENKA RAZINS
Nedrīkst ieslēgt brīvus kazakus neviens.
Liec, lai tūdaļ viņus šurpu ved!
KŅAZS
(Ļauni smejas.)
Ha, ha, ieslēgt nedrīkst! - To tik ne!
Es jau neieslēdzu, paši negrib nākt,
Pakāpušies izlūko, kur ienaidnieks,
Liek jums iet!
JAUNS KAZAKS
Pirms jāredz mūsējie!
KŅAZS
Nu tad redzat tur, - tie gaida jūs!
(Viņš atsedz telts logu, pa kuru redzas pie trim kokiem pakārti atamani: A n d r e j s, S e v r u k s un J e r m o l o v s.)
*
(K a z a k i dodas uz loga pusi, pārsteigti un uzbudināti; b a j ā r i ļauni smejas. S t e n k a salecas dusmās, tad savaldās.)
FROLS RAZINS
Vai man, brāli!
DAŽI KAZAKI
Nodevēji! - Slepkavas!
STENKA RAZINS
(Skaļi.)
Mājās, kazaki!
KŅAZS
Vai kartavās?
Vai nu iesat kaujā jeb vai turp?
(Rāda uz logu.)
VECAIS KAZAKVIRSNIEKS
Darīsim, kā vēlēts.
KŅAZS
(Smejas.)
Ha, ha, lūk!
Lūk, ij tie tur piekrītoši galvas liec;
Lūk, tie raustās: ašāk, ašāk kaujāt
Lūk, kā paaugstina cars, kas viņam klausa!
Vai nu diezgan redzējāt? - Tais' slēģi ciet.
(Logs top aizklāts.)
Vai nu drīkstēsat vēl caru neklausīt?
(Uz Stenku.)
Tai nu zini, kas tev darāms?
STENKA
(Palokās.)
Zinu, ha!
KŅAZS
Ko smej?
Es jūs auna ragā saliekšu, jūs blēžus!
VECAIS KAZAKVIRSNIEKS
Kungs, mēs brīvi kazaki, nemūžam blēži.
KŅAZS
(Iekaisdams.)
Brīvi gaisa kariķi, jūs blēži!
Visu zemju salašņi un padibeņi!
Bēgļi zemnieki, kas kungus apzog,
Sliņķi, bezdarbji un laupītāji,
Kas ne cara nebaidās, ne bajāru, ne dieva.
Tādi brīvi kazaki jūs esat,
Badakāši, nelieši, kas izspļauti no ciemiem!
Kristus atkritēji, kas ir nolādēti mūžam;
Divpirkstzvērētāji, nikonieši,
Pekles vēmekļi, ko Zemes māte liedzas nest!
Visi saplūst kopā kazakstepē,
Tā tā lielā Krievuzemes mēslu bedre!
He, vai nau tā, veci?
VECAIS KAZAKVIRSNIEKS
Kur nau grēka?
KŅAZS
Bet es izmēzīšu jūsu smirdu zaņķi!
Visus neklausītājus es izdeldēšu!
Pirmos vieglāk palaidu, lūk, pakarot,
Kad vēl nelabosaties, tad cara tētiņš
Bajāriem liks tādus sodus gatavot priekš jums,
Ka ij velniem paliks bail, kas peklē soda;
Mietos durs un ratā pīs, un katlos virs,
Nagus noraus, ādu dīrās, zāģiem zāģēs,
Dzīviem miesas ķekšiem saraustīs.
Vai nu zināt?
STENKA RAZINS
Tu mūs pamācīji -
KŅAZS
(Vēl pārtrauc, atminēdams.)
Netiku sodu vēl, pats cara tētiņš izdomās -
Nu, un tam ir galviņa, es saku.
STENKA RAZINS
Bendes kalpi bajāri un kņazi -
Kur tu, brīvā kazakzemīte?!
KŅAZS
(Pārsteigts.)
Ko šis? Ko šis?
STENKA RAZINS
Iesim meklēt brīvu kazakzemi! - Nost!
(Viņš metas piepeši virsū kņazam, pasviež to zemē, izrauj zobenu, norauj apsēju rokai, tā kā tā atkal asiņo.)
KŅAZS
Palīg - palīgā!
STENKA
(Atrauj logu.)
Šurp, karaspēks!
Atamanus nokauj! Celies, kazaks!
*