Radāmās domas

RAINIS

Stenka Razins

Radāmās domas

RADĀMĀS DOMAS VISAI LUGAI

10.12.18.

Stenka Razins

Lielā brīvības sajūta pārvalda visu. Uzcelts viss uz sajūtas kā Šillera Reiberi.
Tātad īsa luga, bet 5 cēlieni.
Poēzija ārēja: Volga, ūdens dziesmas, meži, tukšums, tālums.
?? ???, ?? ????????.

Tautas dziesma, teika pārvalda.
Astrahana.
Kamas upe (ugru valoda).
Alekseja grēki:
1) apspiež zemniekus,
2) apspiež ticību, uniformē,
3) apspiež tautību, kazakus.
Musulmaņiem, pagāniem nau apsardzības, bet tik nodokļi.

(23067/25)

11.12.18.

Uz Krieviju iet laupīt, bet arī atriebties, nabagie ir radi.
Valda doma un ilgas pēc brīves.
Krievijā iznīcināt visu, kas apspiež nabaga ļaudis, un ierīkot ???????? ????????, vajga tik ci1vēka, kas saceltu visus plikadīdas pie Donas un ietu uz Kriev.
Razins, kazaku atamans, iet ar Juriju Dolgorukovu pret poļiem.
Razins grib iet mājās, kad neļauj, aiziet pats, jo klausa balt. caram pēc sava prāta, ne pēc pienākama.
Viņu noķer un notiesā uz nāvi.
Stenka un Frolka viņa brāļi. Stepans grib atriebt Dolgorukovam un visiem bajāriem.
Maskavas valstī.

(23067/73)

11.12.18.

Vēl Puškins, dzeja par Stenku.

(23067/27)

13.12.18.

Fantmērs Mura
vai jambs 5 - pēdis?

(23967/46)

15.12.18.

Atriebe par brāli.
I un II atliek pretnieku briesmu darbu tēlotnes. Aleksejam arī jārāda.

(23067/48)

10.2.19.

Kas traģika, klizma, vai dari šā vai tā, vienmēr tikai nāve. III draud atkrist vai kreisie, jo staroveri, vai labie, jo ticību zaimo. Tatāri paliek, draud kazaki. Nepaliek - nau glābēja.
Tatāri draud paši brīvai vaļai.
Tatāre: brīve citiem ga1venais, ne paša brīve.
Topi brīvais varons.
Kas man brīve?
Tie ir mēsli.
- Tā nepanāksi ne citiem, ne sev, jo brīvei personiski arī nau vietas, jeb tev jātop kā varmākam, kā valdniekam.

(23067/71)

15.3.19.

Vajdzīgas ainas
1) Stenka apvainots, brā1i pakarot. Telts.
2) Stenka pie Kaspijas Astrahanā. Kaspija.
3) Iegūst tatāreni. Volga.
4) Cars žēlīgi joko ar zemniekiem, ne bajāriem.
5) Stenha saceļ kazakus un zemniekus.
Paralēlisms 2 - reiz: skats, pretskats.
Šekspīrs atkārto 3 - reiz to pašu tēmu, gari.

(23063/64)

26.3.19.

Sajūsmināts brīvības jauneklis, uz kuru Stenka klausās kā uz nelgu vai bērnu, vai dziesminieku.
Vai tas pats I zemnieku sūtnis.

(23067/57)

18.7.19.

1. skats. Tumsa, asins dziesma.
2. skats. St. bēg. Tilts, stepe.
3. skats. Volga, persiete, kakurnieki, Jauneklis.
1) Gaida izlūkus no augšas - lejas Volgas. Atnāk no lejas; nāk strēlnieki.
2) Jaunekļa propaganda - cars un bajāri.
3) Strēlnieki, kakurnieki. Kakurnieks: Ko es salaupu, to ņem tu. Jauneklis: Nē, kopā.
4) Persiete. Nau gūstīta, bet brīvi nākusi.
5) Vēl plašākas perspektīvas nekā jauneklim.
6) Astrahaniets: atpirkties.
7) St. laupīt, dzert, ģērbties. Persiete to atmetusi, Gudrs kazaks liek St. pieņemt un izmantot tos ideologus.
8) Pasauli atsvabināt - St. kazaki: laupīt. St.: izdzīvoties, kaut, atriebt, izdeldēt prieks.
J.: Kārtība jauna, demokrātija.
St.: Kas daļas? Demokrātija taisīs jaunus spaidus.
J.: Iekarosim tik stipri, ka nespēs.
St.: Jūs savstarpā ķildosat.
J.: Ved tu, saturi kopā.
St.; Jūs mani nodosat. Viss tik uz laiku.
J.: Tic.
St.: Kad ticat, kam vajga manis:
J.: Nau kaš iesāk, nau talanta:
St.: Tātad talants vairāk nekā viss. Tad es daru, kā gribu ko māciet mani.
Nāk ziņa, ka Dolgorukovs briesmīgi kazakus sodīji, Stenkas dēļ.
Es viņiem visiem rādīšu, izdeldēšu visus bajārus.
- Un brīvus padarīsi zemniekus.
- Kas gribēs brīvi, to padarīšu brīvu!
Arī jūs gribat brīvi. J. Arī mēs: brīvi.

(23067/65)

2.3.20.

1. Cars amizējas un dabū ziņu par Stenku:
2. Stenka pie kazakiem.
Persiete līdzi, nemiers.
3. Iet cara karagājiens. Dzirdas Stenkas vārds allaž. Mēs arī par brīviem kazakiem.
Svešiem zaldāti nē, nicina zemnieks. Arī pilsētnieki negrib mežoņus, kas nopostīs visu kultūru.
Tie IV aizstāvas, un St. uzvar.

(23067/49)

Jauneklis un persiete pretnieki - aprobežo viņa brīvo vaļu. Kur tas, ka nedrīst turēt meitas? Apsmej visu sabiedrību, arī ideālismu. Tikai materiālismu.
Tam pretī: jauneklis, kakurnieki un persiete. Ar labiem spēkiem un ieročiem būs jāuzvar. Ļaunie spēki par maziem. IV sašķīst pret tehnisko svešzaldātu varu.
3 Kakurnieks; Tu tapsi Kristus, kas mūs izpērk savām sāpēm. Kakurnieks ir sektants. Visi uzskati še saduras. It visu apsmej kā materiālists, sāk just ideālistu spēku kā sev naidīgu. Līdz beidzot III to pārvar un IV top pārvarēts pats.

(23067/65)

RADĀMĀS DOMAS ATSEVIŠĶIEM CĒLIENIEM

Pirmais cēliens

10.2.19.

Stenka Razins

Viņa brāli un citus kazaku vadonus izbar. Brāli izsauc kā. Ko neatnāk? Re, kā kavējas. Tā jūs tiksat paaugstināti. Ejat karā! Bezkaunīga atbilde un izbēg. Jātēlo vēl tas pārestes.
Vai tatāres gūšana?
Vai I skats tikai ir telts skats?
Jā.

(23067/69)

Otrais cēliens

15.3.19.

III Cars joko: dīķi met, uz lāča, no lieveņa grūž. Paši ka: Ko mūs, nabaga ļaudis? Jānis Briesmīgais bajārus jokojis, tas ir briesmīgi. Kam zemniekam vajga treknu esu? labu drēbju? Cits cars joko: katrs bajārs un muižnieks vairāk zemnieku nomocījis nekā cars. Tas vēl nau nekas. Pēc apžēlo. Bajārs neapžēlo.

(23067/64)

5.12.18.

Ievest persieti un nemieru pret viņu.
cf. III Nebūs labi!

Saceļ mazos kazakus, atsaukdams Jakovļeva sapulci, sodīdams Jevdokimovu.
Nolemj iet uz Astrahanu.
Iet pret bajāriem.
Kur persietes atradne? I

(23067/49)

Trešais cēliens

12.12.18.

III

Persietes slīcne

?? ?? ????? ???????, ???? ???????! ????? ?? ???? ??? ????? ? ??????? ? ????? ???????; ??? ???? ? ???? ?????? ? ?????? ???? ???????? ? ? ???? ??? ????? ?? ??????????. ?? ? ???? ??????!
Aizporogu paraža skaitīt par nāves noziegumu kazaka satiksmi ar sievieti. Nemiers biedros, ka sev atļauj. Grib rādīt, ka brīvs, nau pār viņu varas sievietei.
Ziedojums upei pēc gara ceļa.
?????? - ??? meitas (un dēla) tēvs, abus sagūsta Stenka.
70 laivas.
Ziņa iepriekš. Skats: sarunājas, ka jāziedo. Meita pati grib ziedoties, 1ai viņam labi veicas.

(23067/52)

14.12.18.

III

Upes dekorācija

Astrahana ieņemta. Kauja. Vojevods sūta uz Maskavu. Nodevuši mazie ļaudis, kas gaidījuši Stenku, apsmej gavēni un popus.
Sodi, kauj pilsoņus, izdala mantu, ieved kazaku kārtību, pa 100 un 10 un vēlēti priekšnieki. Sēde. Ies atsvabināt ļaudis pa visu Krieviju, ievest kazacību. Izsūta sūtņus un propagandistus, bet so1ījumi pretēji, pai turki un persi aicināti.
Atnāk :abas ziņas, ka visur St. gaida un aicina. Dzīres. Rīt iziet karaspēks. Aizlūgums. Negrib popus, ziedojums pa pagānu ticību, ēd ???????, bet ??????.
Ziedojums. Persieti iemet upē. 2 variācijas:
1) persiete rēg, lūdzas, nolād Stenku: pieminēsi,
2) brīvprātīgi, lai izdodas labi, noskūpsta.
Vai abas, pirms 1), tad 2) (?).
Jārāda III sākumā, ka nemiers pret persieti un arī laipnība: 1) intriganti, 2) baidās, ka sieviete iegūs varu, 3) mums neļauj sievietes, 4j pagāniete. Pats Stenka izrāda brīvības sajūtu, nebūt saistītam.
Uz lielu darbu iet gluži brīvām rokām; nau jābaidās, ka bēdāsies mājnieki. Ne prieks, ne bēdas mani netura, viss lielam darbam ziedots.
Pēc tam trokšņaina piekrite, bet pirms k1usums: raskolnieki un nikonieši negrib pagānību, sievietes: mums arī tā var notikt.
Tie, kas labu saņēmuši, St, īstie draugi: bija draugs, ziedoji ienaidniekam. Atnāk ziņa, ka persi līgst, kad atdod persieti, jo viņas tēvs, Menedi hans, ticis vezīrs.
Ziņa no persiem, grib, lai viņu uzklausa pirmo, St. atraida, ir neticīgie!
Augstākā varas pakāpe un tūdaļ pārvērtne.
Augsts un traģisks moments.
St. apjūk, tad lielība, lai izjauktu ne1abo iespaidu vai vēl ko? Nosit persu sūtņus?
Uz kauju agrāk, nekā bija nolemts, t. i., atkal pārsteidze.
Jārāda, ka viņš vainīgs arī pret ideju: visur kompromisi,
pretruņas, apsola visiem, meli, viltus. Ar teroru, ar Jenseits v. Gut u. Böse, postnes instinkts.

(23067/51)

2.3.20.

III

Ziedo arī persieti, ne vien aiz gribas atbrīvoties no virzītājas.

(23067/56)

Ceturtais cēliens

2.3.20.

Saprot, ka taču ir šīs sabiedrības loceklis, kaut gan viņas naidnieks. Ir daļas labas, tām jāpalīdz, jāceļ labais. Tas arī ir šinī ļaunajā sabiedrībā.

(23067/56)

14.12.18.

1) Kauja pie Simbirskas, uzvar strē1nieki karamākslā, sveši, uz tiem nau iespaida.
2) Nakti teltī, kad sataisās - persietes parādība:
a) vai draud ar žestu: nelaidīšu, nebūs redzēt,
b) vai aicina laipni: viņš mīlu nodevis, negrib skatīties atpakaļ.
3) Pārgroza rīkojumus, bēg uz kazakiem.
Kazaki: ko tu žēlo mužiku, lai viņu pakar. Pats bij to aprājis.
4) Bēg, atstāj zemniekus, tie lūdz, lai ņem līdzi, slepeni bēg uz Astrahanu. Intrigants.
5) Kazakos prestižs zudis.
6) Ar viltu sagūsta Korņila Jakovļevs.
Vai rādīt, ar kādu? Nē, par garu.

(23067/58)

Piektais cēliens

13.12.18.

Stenka V

Cars pārģērbies nolūkojas, baidās, kad St. lamājas; izdomā briesmīgākos sodus: dievbijīgu iecirps.
Sv. Dievmāte lai izdzen ve1nu no Stenkas, lai tas justu sāpes, lai padotos.
«Svētums nau kokā un zeltā, bet garā.» Teiku, dziesmu vārdus. St. pats min beigās, ka biedri atstājuši. Jeb vai no ļaudīm kāds to saka.

14.12.18.

Persietes parādība stiprina viņu mokās. Viņš izpērk ar mokām savas vaigas.
Pie nopratnes: ir man grēki citādi: nodevu pie Simbirskas, noslīcināju sievieti, neaizstāvēju brīvību, nekāvu diezgan bajārus, nesapratu brīvi un nākotni.

(23067/67)

STENKAS RAZINA RAKSTUROJUMI

11.12.[18.?]

Stipra auguma, ārkārtēji uzņēmīgs un darbīgs.
Nepārvarama griba, kura lika viņam padoties, patvaļīgs un nepastāvīgs, bet neatlaidīgs, kad apņēmies, drūms un bargs.
?????????? ?? ????????? nododas dzeršanai, dzīrēm, iespēj panest visas ciešanas un trūkumus, agrāk bijis pat Soloveckas klosterī, vēlāk neievēro ne gavēņus, ne svētvakariņas, ne garīdzniekus.
Viņa runa apburoša.
Sauc par burvi, viņš ļaudīs jūt nepazīstamu spēku, pret
kuru nespēj atstāvēt. Nežēlīgs un asinskārīgs.
Viņam dara prieku ciešanas, citu un savas paša. Ienīst
likumu, sabiedrību, baznīcu, visu, kas apspiež cilvēka patīgās dziņas.
Nepazīst līdzjūtību, godu, augstsirdību, ir nenakārtotas sabiedrības izdzimums, pret šo sabiedrību pilna atriebes un naida visa viņa būtne.
Bezpajumtnieku, badakāšu, dumpinieku, nemiernieku, laupītāju ???????.

(23067/60)

1.8.19.

Stenka Razins

I Arī mācīts, bijis mūks, atgādina, ka Crassa pulkvedis apsmādēts par Milētas grāmatu. lasīšanu. Tāda stingrība arī Stenkam. Cf. Crassus.
Vai atgādina arī Bossus?
Vai citu antīku vadoni, Spartaku?

(23067/42)

2.3.20.

Stenka ir bez mērķa: tikai brīve sev. Jeb vai atriebe par brāli?
Valsts ideja, plāns tapt par caru?
I vēl nau. I 3) beigās liek viņam visu priekšā.
Viņš kā līgava grib izdzīvoties.
Bet tad nau dzinēja spēka.
Atriebe par asins kristību?
Varbūt tādēļ brīve un nežēlība.
Māte ieņem, asnīs guļ cits bērns, šis lai atriebj.
To iztēlot I?
Viss laiks briesmīgs, viņš tā izdzimums.

(23067/72)