RAINIS
Suns un kaķe
Bērnu pasaka piecos cēlienos
CETURTAIS CĒLIENS
Meža klajums pie šķūnīša - Sila krodziņa. Galdi un soli priekš kāzu mielasta.
Pirmais skats
Pulks visādu k u s t o ņ u rīkojas ap galdu un solu nostādīšanu, slaucīšanu un klāšanu mielastam. Gatavo ēdienus un dzērienus, slauka un kaisa salmiem plānu, poš un pušķo apkārtni, dara alu, kapā gaļu. Visi it kā lielā darbībā un steigā, bet īsti neko nedara, iet juku jukām. Bara starpā manāmi: Z a ķ e n e, S i l a k r o d z n i e c e, Z a ķ i s, S t ā r ķ i s, Ž a g a t a, Ā z ī t s, V ā r n a, K o v ā r n i s, C ī r u l ī t s, alus darītājs, Z v i r b u l s, V ā v e r ī t e, B e z d e l ī g a, bars m a z u z ī l ī š u u. c. Dzirdas dziedam un spēlējam. Priekšpusē s u ņ a t ē v s K r a n c i s K a k l ā k l u p i s un k a ķ e P e ļ u g a n e. Viņiem apkārt grozās Z a ķ e n e un c i t i.
SUŅA TĒVS KRANCIS KAKLĀKLUPIS
(Uz Peļu gani, jūsmodams.)
Še Sila krogā,
Zaļajā bogā,
Vieta kā kāzām radīta,
Klusa un līksmīga!
KAKE PEĻU GANE
Dārgi tik maksāta!
Varētu labāk kāzot citā,
Bet nu jau noņemta šitā.
ZAĶENE
Peļu ganes madām, gan velti
Šie pārmetumi no jums celti:
Telpas jums gluži bez maksas,
Tikai tēriņš pēc taksas.
Es jūs skaitu par laimīgu,
Ka jums deva tādu labu gādību!
KOVĀRNIS
(Pienāk klāt, ir jau drusku iebaudījis.)
Te tikai brangi kāzas dzert,
Kannu pret galdu spert!
KAĶE PEĻU GANE
(Īgna, ātri sadusmojas, uzbrēc viņam.)
Ko tu runā tā,
It kā jau būtu dzērumā?!
KOVĀRNIS
(Omulīgi.)
Madāmiņ, gan jau tas būs!
Žvinguli katrs kāzās gūs!
Par to nau ko bēdāt, -
Jūs, vecie, mierīgi sēdat!
KAĶE PEĻU GANE
Ko tu te plāties!
Vai neiesi pie darba stāties?!
KOVĀRNIS
(Priecīgi iebrēkdamies.)
Es jau iešu, iešu. Kra! Kra!
Drīz būs kas vēderā!
(Aiziet abi ar Zaķeni.)
Otrais skats
T i e p a š i, bez Zaķenes un Kovārņa.
KAĶE PEĻU GANE
(Uz suņa tēvu.)
Ko tas Kovārnis še maisās?
Labāk uz mājām lai taisās!
SUŅA TĒVS KRANCIS
Tādi viņam glīti melni svārciņi!
Tas labs būs par ķesteri.
KAĶE PEĻU GANE
Tev vienmēr: labs būs, labs būs!
Redzēs, cik še vēl ļaužu grūs!?
(Apkārt lūkodamās.)
Tik daudz to liekēžu!
Tur vesels bars zīlīšu:
Ko tās tev var gaļas ēst!
Kumosu citiem no mutes mēdz plēst.
Es labāk tās pašas izceptu
Vai arī zaļu kādu uzkostu!
SUŅA TĒVS KRANCIS
Vai man! Par viesiem tā nerunā!
Pašā kāzu mielastā!
KAĶE PEĻU GANE
(Ņirdzīgi.)
Ir tie gan viesi!
SUŅA TĒVS KRANCIS
Bet nu tiešām, patiesi!
KAĶE PEĻU GANE
Nujā! nujā!
(Krancim nemanot, aiziet, uz zīlītēm lūkodamās.)
Trešais skats
T i e p a š i, bez Peļu ganes. Pie suņa tēva K r a n č a pienāk atkal Z a ķ e n e ar L a k s t ī g a l u un C ī r u l ī t i.
SUŅA TĒVS KRANCIS
(Jūsmo, domādams vēl še Pelu gani.)
Nu re, Peļu gane, cik še jauki!
Putni dzied!
Puķes zied!
Un cep un sprakš tauki!
Un dejai kas par plašu zaļu zāli!
CĪRULĪTS
Cik še dziesmas skanēs tāli! -
SUŅA TĒVS KRANCIS
(Kā atmozdamies.)
Tu še!? Un kur madāma?
ZAĶENE
Par ēdamo rūpēties aizgāja.
(Ķerdama suņa tēvu aiz pogas.)
Teic, kur dabūt labāku lokāli?
Mūzika lai būs - ij vokāli,
Ij instrumentāli!
Man par visu doma un gāda, -
Ļauj, lai še priekšā stāda:
Mūsu solisti -
Lakstīgala ar Cīruli!
Kā Kaktiņš ar Štengeli!
SUŅA TĒVS KRANCIS
(Sasveicinās.)
Priecājos! Ļoti priecājos!
Es jau ar drusku mūzikā sacenšos.
Visvairāk līdzvelkot palīdzu,
Arī jūs atbalstu!
LAKSTĪGALA
(Laipni smaidīdama.)
Saprotu.
ZAĶENE
Viņa nerunā daudz, bet dzied.
SUŅA TĒVS KRANCIS
Arī tā var iet.
ZAĶENE
Bet nebēdā, būs arī vilks ar tauri.
LAKSTĪGALA un CĪRULIS
(Aiziet pasmīnēdami un aizvainoti, arī Z a ķ e n e aizsteidzas līdzi.)
Ceturtais skats
T i e p a š i, bez Lakstīgalas un Cīruļa, un Zaķenes. Pienāk S t ā r ķ i s ar nēšiem plecos.
STĀRĶIS
(Uzgrūžas suņa tēvam ar nodomu, lai vērstu uz sevi uzmanību. Uz Kranci.)
Bēdz! dabūsi pa pauri!
SUŅA TĒVS KRANCIS
Nu, nu! pats uzmanies!
STĀRĶIS
Nekā! Tu piesargies!
Redzi, ka man darba pilnas rokas!
Un skat! kā man viss sokas!!
Un viss jāgādā man!
Bet iet ar, ka skan!
SUŅA TĒVS KRANCIS
(Starpā ņurdēdams.)
Nujā! - nujā!
STĀRĶIS
(Turpina aizgūdamies stāstīt.)
Ūdeni vajaga nest!
Jo man garas kājas.
Vajaga elst un dvest!
Jāapgādā visas mājas.
Cīrulīts alu dara,
Viņam ūdens no svara!
Bet viņš sevišķi nestrādā,
Še, redzēju, apkārt pastaigā!
Bet man no lielas skriešanas
Kājas jau gluži sarkanas!
Vajdzēs tev mani krietni pacienāt!
Duci mīkstu vardīšu cepināt!
Piektais skats
T i e p a š i. Atnāk atpakaļ k a ķ e P e ļ u g a n e.
SUŅA TĒVS KRANCIS
Kur biji tu?
KAĶE PEĻU GANE
(Neapmierināta.)
Pēc kārtības lūkoju,
Es Žagatu meklēju.
(Īgni.)
Ķēru, ķēru,
Bet vēl nenotvēru.
(Uz Stārķi.)
Bet vari tu gan klabināt!
STĀRĶIS
Tev būs mani par darbību labināt!
KAKE PEĻU GANE
Beidz savu pļāpu, beidz!
Jel reiz pie darba steidz!
STĀRĶIS
(Aizvainots.)
Redz, kāda tu!
Es gan citiem pateikšu!
(Paiet kādus soļus prom.)
Sestais skats
Pienāk pie tiem pašiem Ž a g a t a.
ŽAGATA
Stārks! Ko tu nebeidz klabināt?!
Pie saimnieces sevi labināt!
Bez apstājas babināt!
Visādus niekus grabināt!
Savā neskaidrā valodā žļabināt!
Šis darbus darot!?
Šis visu varoti -
Ar ūdeni grib visus barot!!
(Sānos iespraudusies.)
Īstā darītāja - es!
Tu tik ūdeni nes -
Es istabas slauku!
Es mazgāju trauku! trauku!
Es ar baltu autu -
Sagaidu tautu!
Es staigāju, mēžot ar garu asti!
Visur būs tīri, glīti, - ne prasti!
Es - es - es! -
STĀRĶIS
(Kurš nepacietīgi mīdījies no vienas kājas uz otru.)
Tev mutē trīs mēlītes!
(Aiziet dusmīgs.)
Septītais skats
T i e p a š i, bez Stārķa.
SUŅA TĒVS KRANCIS
Esat gan jūs abi
Runātāji labi!
KAĶE PEĻU GANE
Žagatu nesmādē!
Kā rīkotāja man jāslavē!
Nau kā Lapsa viltīga,
Bet izveicīga un laipnīga!
ŽAGATA
Jā, un kā es velku deju!
Un visiem rādu laipnu seju!
Es gribu jūs priecināt:
Likšu jums skaisti uzdziedāt!
E! Vārna - čak! čak! čak!
Nāc šurp ašaši! ašāk!
Astotais skats
T i e p a š i. Atčāpo V ā r n a.
VĀRNA
Te esmu! - Es dziedāšu dziesmu
Par zvirbuļkāzu briesmu!
Lai priecājas saimnieki,
Ka viņu bērnu kāzās daudz skaistāki!
KUSTOŅU BARS
(Pamazām salasās ap dziedātāju, velk dziesmu līdz.)
VĀRNA
(Dzied.)
Zvirbuli, zvirbuli,
Kad ņemsi sievu?
Rudeni, rudeni,
Pa miežu laiku!
Darīšu alu,
Vārīšu gaļu, -
Vedīšu zīlīti
No prūšu zemes!
Visi putni dzēra
Zvirbuļa kāzas,
Trīcēja cekuli,
Noreiba galvas.
Zvirbulis zīlītei
Uzknāba astē:
Kam zīle apēda
Treknāko tārpu.
Zīlīte aizskrēja
Pūcītei sūdzēt, -
Pūcīte nomina
Zvirbulim kāju.
Zvirbulis aizskrēja
Vanagam sūdzēt, -
Vanags norēja
Sievu un vīriņu.
KUSTOŅI
(Smejas un plaukšina.)
SUŅA TĒVS KRANCIS
Brangi! brangi! bis! bis! bis!
ŽAGATA
Ko? Vārna dzied skaistāk kā cīrulis!
KAĶE PEĻU GANE
(Uz Žagatu.)
Hā! Zīlītes! - Nāc, Žagata,
Man mielasta lietā kas jāsaka!
(Aiziet abas ar Žagatu.)
Devītais skats
T i e p a š i, bez kaķes Pelu ganes un Žagatas, pieskrien klāt Zvirbulis.
ZVIRBULIS
(Uzbudināts, saspurušām spalvām, lamājas.)
Ak, jūs nelieši!
Briesmoņi, briesmoņi!
Jūs kāzu viesus apsmejat!
Kā, saimnieks, jūs to atļaujat?!
SUŅA TĒVS KRANCIS
(Izbijies.)
Ko lai es daru?
ZVIRBULIS
Aiztur' tiem muti ar varu!
Citādi viesus tu projām dzen!
VĀRNA
Tā vajadzēja sen.
ZVIRBULIS
Tu labprāt mūs aizejam redzētu
Viena pati visu apēstu!
Bet es palieku! Gribu jums spītēt!
VĀRNA
Gribi še reizi krietni plītēt un rītēt!
SUŅA TĒVS KRANCIS
(Aizmanās klusu projām.)
Desmitais skats
T i e p a š i, bez Kranča.
VĀRNA
Strādājat nu visi aši!
BEZDELĪGA
Mudinat citus un strādājat paši!
VĀRNA
Klusi, tu Bezdelīga!
Vai tev tāda runa piederīga?
Tu esi ķēķa meita!
Balts priekšautiņš, melna kleita!
VĀVERĪTE
Lai katrs dar' savu darīšanu!
Lai netraucē manu!
Man kupla astīte plauka,
Tā labi traukus slauka!
VĀRNA
(Sāk kapāt gabalu gaļas, pa starpām to ēzdama.)
Es kapāju gaļu, gaļu!
Ņemu ij savu daļu!
Vajaga naski gaļu cirst,
Ij sevi neaizmirst!
CĪRULIS
(No paša skatuves dibena atsaucas.)
Tiri-liri-lī!
Klausat ij Cīruli!
Es kāzu alu daru.
Pats arī uzmetu garu,
Visi uz alu ir kāri -
Cīruli, vairāk tik vāri!
No viena grauda iesala
Trīs mucas alus iznāca!
Vienpadsmitais skats
T i e p a š i, atnāk Z a ķ e n e, Z a ķ i s un Ā z i s.
ZAĶENE
Kā nu, talcnieki, sviežas?
VĀRNA
Darbs kā ritenī griežas!
ZAĶIS
Es nāku vēl, salmu nesējiņš
Es bungu sitējiņš!
Es laulības rakstu skrīveriņš!
ĀZIS
Ko lielies? Man bij salmus kraut!
Man sienu pļaut!
Man kāpostus šķīt!
Man visus ar ragiem pie darba dzīt!
ZAĶIS
(Mēdot dzied.)
Kur ta tu nu biji,
Āzīti manu?!
(Visi smejas un mēda Āzi.)
ĀZIS
(Viņu bada dusmodamies.)
Ak, tu mani nemanīji!
Nu, teic nu: es tevi manu!
ZAĶIS
(Bēgdams.)
Ak, es tavus ragus manu!
ĀZIS
(Ieņēmies dusmās, sāk visus badīt.)
Visi no ceļa nost!
Kas spēj man pretī badīt vai kost?!
ZAĶENE
(Pieskrien Āzim klāt, viņu mierinādama.)
Ko tu, Āzi, tā badies?
ĀZIS
Un tu kur te radies?
Ko tu te nāc?
Prom savas kājas vāc!
ZAĶENE
Vai, Āzi, vai tad mani nepazīsti?
Vai tu tā it kā mani nīsti?
Es taču Sila krodzniece,
Es te īstā saimniece!
Un kāzās par kārtību pārlūkoju,
Tik te kārtības nau, cik novēroju.
ĀZIS
Tad es kārtību taisīšu,
Tev' pirmo projām aizdzīšu!
ZAĶENE
Nē, Āzīt, jel labi saproti,
Ar darbiem neiet kārtīgi:
Pusdiena nau vēl gatava,
Un tūliņ būs kāzu svinība.
Kad rīkotu Lapsas madāma,
Bet ko tad nu spēj tā Žagata?!
Visi skrej kā bez jēgas!
Citi ēd kā gņēgas!
ĀZIS
Lapsa visu nozagtu,
Vēl kazlēnus apēstu,
Ij vai tavus bērnus taupītu?
Jūs abas ar Lapsu vajg projām vadīt,
Visus laukā badīt, badīt, badīt!
(Sāk atkal badīt un visus dzenāt, saceļas liels troksnis un jucekiis. Sabaida Zaķeni, tā aizbēg vaimanādama.)
Divpadsmitais skats
T i e p a š i, ieskrien Ž a g a t a, drīz pēc tam k a ķ e P e ļ u g a n e.
ŽAGATA
(Kliedz uztraukusies.)
Ko jūs te darāt?!
Kā jūs tā trokšņot varat?!
Lūk, pati madāma nāk!
Tūliņ kāzu gājienu sāk!
KAĶE PEĻU GANE
(Dusmīga.)
Klusu stāvat!
Ko jūs te bļāvāt?
Vai viens otru kāvāt?
VISI KUSTOŅI
(Barā sūdzas.)
Āzis mūs visus bada!
KAĶE PEĻU GANE
Lai viņu projām vada!
KUSTOŅI
- Kas tad to uzdrīkstēs?
- Kas viņu aizvadīt spēs?
ĀZIS
Es neiešu!
Gribu līdziet ar gājienu!
KAĶE PEĻU GANE
Kas tā par lietu!
Vai tu klausīsi man uz vietu!?
ĀZIS
Nē, nē un nē!
Mek, mek, mē!
Trīspadsmitais skats
T i e p a š i. Parādās kāzu gājiena priekšā d a ž i v i e s i, kuri aši pazūd tautā. Tad nāk suņa tēvs K r a n c i s K a k l ā k l u p i s, kuram pievienojas kaķe P e ļ u g a n e, aiz tiem L ā c i s kā mācītājs, tam līdzās K o v ā r n i s kā ķesteris. Gājienu ievada un pavada ar savām piezīmēm t a l c e n i e k i un v i e s i.
BALSIS NO TALCENIEKIEM un VIESIEM
- Patiesi! patiesi!
- Nāk jau visi viesi!
SIEVIEŠU BALSIS
- Tur patālāk ij brūtgāns ar brūti!
- Brūtgāns tas tur ar cilindra hūti!
VĪRIEŠU BALSIS
- Pa visu priekšu iet brūtgāna tētis!
- Rokas kā svētīdams plētis!
SIEVIEŠU BALSIS
- Līdzās stājas brūtes māte!
- Kāda tai jaunmodes štāte!
JAUNO SIEVIEŠU BALSIS
- Jā, kaķenes, kaķenes,
- Tās nau kā sunenes:
- Tās tev uzpošas,
- Kaut arī vecums tuvojas!
VĪRIEŠU BALSIS
Lūk, nu nāk pats mācītājs!
BALSS NO KĀDA, KAS CITIEM AIZ MUGURAS
- Es neredzu, kas tur nācis?
ATBILDĒTĀJA BALSS
Tas jau ir vecais Lācis!
ZOBOTĀJA BALSS
Tas tad ir tagad mācītājs,
Īsti teikt - lācītājs!
VĪRIEŠA BALSS
Un tas tur nāk Kovārnis,
Melns ģērbies kā ķesteris!
CITA VĪRIEŠA BALSS
Lūk, viņš pātarus skaita!
ZOBOTĀJA BALSS
Cāļu zaglis nu lēns kā aita.
ĀZIS
(Aiz citu muguras, iesaucas.)
Ko, tur iet Kovārnis?
Es labāks ķesteris!
(Spiežas cauri ļaudīm un stājas gājienā līdzās Kovārnim.)
VAIRĀKAS BALSIS
Kur tu iesi, Āzi-spriņģi?
ĀZIS
Es iešu par ziņģi!
VAIRĀKAS BALSIS
Vai te nau gals?! Vai te nau gals?
CITA BALSS
Tev, Āzi, nau balss!
ĀZIS
(Stūrgalvīgi.)
Tad es ērģeļu plēšas mīšu.
Es jau citu nelaidīšu!!
(Uztraukums un sajukums gājienā, lūko dabūt Āzi prom, bet tas neiet.)
SUŅA TĒVS KRANCIS
Lai nu Āzis iet, lai iet!
Lai abi ar Kovārni dzied
Pa vienu viet'!
Četrpadsmitais skats
T i e p a š i. Kāzu gājiens turpinājas - nāk līgava, k a ķ e n e T a m ā r a, un līgavainis, s u n s D ē m o n s, pavadīti no v e d ē j i e m un p a n ā k s t i e m. Līdzās iet s u ņ u u n k a ķ u g o d a s a r d z e s u n s a r g i. Puķes tiek kaisītas līgavas ceļā. Gājienu tāpat pavada publikas piezīmes.
VEDĒJI - SUŅU KORIS
(Vadīdami savā vidū līgavu, kaķi Tamāru, dzied vedēju dziesmu.)
Mēs vedam jauno līgavu,
Visdaiļo kaķi Tamāru, -
Tas krietnākais suns Dēmons ir,
Tam augstā laime jāpiešķir!
Kā divas ciltis mieru der
Un jaunai dzīvei durvis ver,
Tā šodien nu uz mūžadien'
Šos jaunos maigās saites sien.
BALSIS
(No talceniekiem un viesiem.)
VĪRIEŠU BALSIS
- Skatat, skatat, cik līgava skaista!
- Visu vērību viņa saista!
SIEVIEŠU BALSIS
- Pašai tukšs pūriņš klaudz!
- Brūtgānam naudas daudz!
CITAS SIEVIETES
- Nu viņa degunu ceļ!
- Nu vēla laime zeļ!
PUTNĒNU BALSIS
- Knābītis gan brūtei ir greizs!
- Vīrs pavilks, tad būs pareizs!
ŽAGATA
Beidzat jel mēļot!
Ļaujat līgavas māsām lēļot!
LĪGAVAS MĀSAS - KAĶENES
(Pavada līgavaini un dzied panākstu dziesmu.)
Māsiņas, māsiņas,
Līgavas māsiņas! -
Mēs staltu tautieti
Māsiņai vedam.
Satikās sirsniņas,
Sadevās rociņas -
Uz saules celiņu,
Uz mūža dieniņu.
TALCENIEKU un VIESU BALSIS
- Tas, tiešām tas, ar garo hūti!
- Būs trīsreiz garāks par brūti!
JAUNO SUŅU BALSIS
- Ij zobi tam gari kā dunči,
- Lai nu piesargās visi runči!
JAUNO RUNČU BALSIS
- Mute un žods -
- Nemazgāti kā pods!
VECĀS KAĶES
- Deguns no taukiem spīd -
- Tas gatavs rīt ik brīd' -
KĀDS VECS RUNCIS
Bet citam nenovīd!
SUNS DĒMONS
(Pret talceniekiem un viesiem sašņakstina zobus.)
VECAIS RUNCIS
Klus! Klus! - Viņš kodīs tūlīt!
(Visi nostājas tā, ka vidū skatuves dibenā paliek suņa tēvs un Peļu gane līdz ar līgavaini un līgavu, Lāci - mācītāju, Kovārni un Āzi, abiem ķesteriem, tikmēr goda sargi un goda sardzes, un publika novietojas gar abām skatuves malām pie galdiem, tā ka vidū paliek vieta brīvāka.)
ŽAGATA
(Panāk uz priekšu un klanīdamās un locīdamās kārto publiku un tura uzrunu.)
Es lūdzu nu viesīšus:
Sunīšus, kaķīšus!
Putnus un kustoņus!
Radus un svešniekus -
Vietas ieņemt pie galdiem,
Kas pilni ēdieniem saldiem
Un dzērieniem,
Vēl daudz saldākiem,
Pašiem rīklē tekošiem!
KAĶE PEĻU GANE
(Klusu uz Žagatu.)
Par agru vaļā šāvi!
ŽAGATA
(Tāpat klusi, bet noteikti.)
Tu jau man rīkot ļāvi!
(Viesu starpā piekrītoša murmināšana. Viesi sēstas jau pie galdiem.)
ŽAGATA
(Droši turpina.)
Es lūdzu nu kausus
Rociņās tvert!
Līdz dibenam sausus
Ar klaudzienu dzert!
Uz veselību!
Uz labu saticību!
Šodien sveicamam
Jaunam pārīšam!
Sievai un vīriņam!
Kaķei un sunīšam!
(Viņa pagriežas pret jaunajiem un paceļ uz tiem kausu, - viesi seko viņas piemēram.)
KAĶE PEĻU GANE
(Māj viņai ar roku, bet velti.)
Pagaidi! pagaidi!
VIESU BALSIS
Sveiki un veseli!
LĀCIS
(Spēcīgā balsī.)
Pagaidat, ļautiņi!
Precnieki, kāznieki!
Vēl tak tik tāli nau!
Vai tad ir laulāti jau?!
VIESU BALSIS
- Lai jaunais pāris dzīvo!
- Mēs iedzersim par tiem sīvo!
LĀCIS
Pagaidat! pagaidat!
KAĶE PEĻU GANE
Gan jau dzert dabūsat!
VIESU BALSIS
- Ko laimes dzeršanu traucējat?!
- Labāk pate iebaudat!
SUŅU BALSIS
- Laulības pēcāk gan nāk!
- Ar svarīgāko sāk!
TALCENIEKU BALSIS
- Papriekšu iedzersim!
- Tad drošāk laulāsim!
VĀRNA
Jāieliek pirms pamats,
Tad labāk veiksies amats!
(Vispārējs troksnis.)
KAĶE PEĻU GANE
(Uz Kranci.)
Papriekšu laulāt vajga!
Tad lai ij dzeršana un klaiga!
LĀCIS
(Tāpat.)
Saimniektēv, ko tu saki?
Tā taču ir par traki!
SUŅA TĒVS KRANCIS
(Lēni.)
Traki, bet ko tanī troksnī lai dara?
Galu galā tas nau ar no svara.
KAĶE PEĻU GANE
(Dusmīga.)
Nau no svara, kā tad nu tā?
SUŅA TĒVS KRANCIS
Bet ko darīt tai trokšņa lērumā?
KAĶE PEĻU GANE
Žagata vien ir vainīga,
Ka tāds tracis iznāca!
Lapsai bij labāka kārtība!
ŽAGATA
(Iekaitināta.)
Tā, tā, tā, tā!
Lapsa jau ir te tuvumā -
Pasaukšu, - tiksi tad lamatā!
KAĶE PEĻU GANE
Ko šī vēl izdomā!
ŽAGATA
Es visu par labu vērtīšu,
Es zinu, ko darīšu:
Mēs deju sāksim,
Tā troksni māksim!
LĀCIS
Nē, nē! - Es tracim pāri brēkšu -
Es rēkšu.
(Viņš ierēcas lāča balsi, - troksnis uz reizi apklust, viesi lūko nobēgt, un paliek vidū brīva vieta. Šo brīdi uzlieto Žagata un sāk deju līdz ar sagatavotiem dejotājiem.)
ŽAGATA
(Dzied un dejo.)
Tūdaliņ, tagadiņ
Kāzenieki dancos -
(Deja.)
LĀCIS
(Kamēr jau deja sākusies; uz Žagatu.)
Ko sāki deju?
Atkal man laulību nokavēji!
(Dejotāji uz viņu neklausās, bet turpina deju.)
BALSIS NO VIESU VIDUS
- Nekas! nekas! nekas!
- Būs priecīgākas pēc laulības!
- Pēc līksmas dejas
Būs laulātiem līksmākas sejas!
(Deja beidzas.)
KAĶE PEĻU GANE
(Uz Lāci.)
Nu, nu, nu! sāc nu tu!
(Uz savu meitu - līgavu.)
Stājies te, meitiņu!
LĀCIS
(Lielā balsī.)
Bet nu vairs laulību nevar kavēt!
To mazu brītiņu varat gavēt!
(Uz jaunajiem.)
Jūs, jaunie, šurp stājaties!
(Uz Kovārni un Āzi norādīdams.)
Ķester un ziņģi, tur turaties!
Nu vaļā ies!
(Noklepojas.)
Es tevi, suns Dēmon Raujrīkli, jautāju:
Gribi ņemt par sievu šo jaunavu,
Kaķeni Lūpulaizi - Tamāru?
Tad atbildi: jā!
SUNS DĒMONS
Vau! Vau!
LĀCIS
Nē, saki skaidri: jā!
DĒMONS
Nu zināms: ham! ham! jā!
LĀCIS
(Uz Tamāru.)
Nu, kaķene Lūplaize - Tamāra!
Gribi Dēmonam, sunim, būt līgava?
KAĶENE TAMĀRA
Miau! miau! miau!
LĀCIS
Saki skaidri un gaiši: jā!
KAĶENE TAMĀRA
Miā! Miā! jā!
LĀCIS
Tad gredzenus pārmijat!
Tad rokas sadodat!
(Tas notiek.)
Tad es pasludinu visiem še esošiem:
Šos abus par šodien lau-
Piecpadsmitais skats
T i e p a š i. Viesos manāma spiešanās, ienākusi L a p s a un spraucas uz priekšu.
KĀDS VIESIS
(Uz Lapsu.)
Vau! Vau!
Kur spraucies? Negrūsties!
LAPSA
Es gribu tik drusku skatīties!
KAĶE PEĻU GANE
(Viņu ieraudzījusi.)
Tu, Lapsa, par vēlu atnāci!
Lai skatās! - Vairs traucēt nespēsi!
LAPSA
Tu gudrāka, kaķe, - tu spēji veikt!
Es nolūdzos, jaunos tik gribēju sveikt!
(Viņa paceļ roku.)
Še tev, līgava Tamāra,
Un tev, līgavas māmiņa,
No manis kāzu dāvana!
(Viņa uzmet līgavai un līgavas mātei pa pelei.)
(Kaķene Tamāra un kaķe Peļu gane instinktīvi metas pakaļ pelēm, viņas saskrāpē un apgāž līgavaini un vira tēvu; pakal dzīdamās pelēm, saceļ vispārējas jukas, visi sāk bēgt un grūstīties, un beigās kauties. Pa starpām dzirdas atsevišķi saraustīti teikumi.)
SUNS DĒMONS
Vai! līgava projām jož!
KAĶE PEĻU GANE
Vai! znots mani kož!
SUŅU BALSIS
Lūk, līgava no laulības mūk!
KAĶU BALSIS
Suņi mūs kož! Suņi virsū brūk!
SUŅA TĒVS KRANCIS
Vai! Vai! Visas kāzas jūk!
KAĶE PEĻU GANE
Kāds nu miers vairs var būt?!
SUŅU BALSIS
- Lai mūsu zobus nu jūt!
- Kožat! raujatl kaujat!
- Kam jūs tiem izbēgt ļaujat?!
KAĶU BALSIS
- Pie tiesas suņus saukt! Pie tiesas saukt!
- Laulību šķirt! šķirt!
SUŅA TĒVS KRANCIS
Man nu atliek tik kaukt!
Visām cerībām irt!
(Kamēr troksnis turpinājas, abi jaunlaulātie, katrs savā skatuves pusē nosēdušies, gaudo un žēli ņaud.)
(Priekškars.)