DZIESMAS NO VISAS PASAULES
EPILOGS
ESHILA PROMETEJS
Gala vārdi
- Man bij zināma vēsts, pirms viņš nāca to paust:
Tā gan pieder, ka naidnieks no naidnieka cieš!
Lai tad zibeņu liesmainā čūska krīt
Man uz galvu! Lai grandot visnotaļis trīc
Visi gai
si, ko viesuļu dusmība grābj!Līdz pat saknēm lai zemes dziļumus kreš
Nikna vētra! Un jūra lai plūdumus šļāc,
Pāri zvaigžņāju stigām lai kaucot tos gāž!
Visu melnajā Tartara tumsībā met!
Manas miesas lai likteņa atvaros grūž!
Mani nonāvēt tomēr viņš nespēj
!- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Vārdi top darbi:
Zeme jau dreb,
Pērkoņa krācošā atbalss dārd,
Raustās zibeņu locītās liesmas,
Putekļi augšup kāpj,
Atdrāžas visa vēju un vētru ģints.
Maiņu cīniņā vienu caur otriem trauc.
Debess un jūra sajaucas kopā: -
No dieva sūtīts, pēkšņi uz mani brūk
Šausmīgais brāziens!
Ak, manas mātes svētā vara!
Ak, ēters, visuma gaismas avots!
Skatat mani netaisni ciešam! -
(Viņu aprij bezdibens)
Mani nonāvēt tomēr tu nespēj!