Radāmās domas

RAINIS

Lielais zaglis Tutanhs

Drāma piecos cēlienos no senēģiptiešu dzīves

Radāmās domas

RADĀMĀS DOMAS VISAI LUGAI

17.4.24.

Izcelt Tutanhu pret amerik[āņiem?], Snofru.
Zagļi bieži varoņi angļu romānos.
Gudris un stiprs, tas ir jārāda.
Pret sievietēm augstsirdīgs.
Sieviete droša un veikta, sportangliete.
Sentimentāls, jo atriebj tēvu.
Kriminālraksturs.
Iespēju daudz greznām dekorācijām.

(22789/116)

14.5.24.

Lai dzīvo tava būtne un !ai tu vadi miljons gadu, tu, kas mīli Tēbas.
Tu, kas sēdi ar vaigu pret vēso vēju
Un kura acis skata svētlaimību.
Māju dzīves sargdievības: Bess un lauvu dieve.
Karaļčūskas - balta Augšēģipte,
sarkanā Lejēģipte:
Grezni zižļi ar gūstītiem ienaidniekiem, ar koka mizām aptīti, musturi no spīdošiem kukaiņspārniem.

Sveces no satīta audekla eļļā.

(22789/91)

12.6.24.

Daudz lirikas. Stalažu ašu, īsu, gatavu, tad lirisku izbūvi, kā nama izgrezno.

(22789/117)

1.3.24.

Medus āboliņa vainagu uzkar, ejot pie mīļākās.
Tutanhs zin, ka būs, paņem līdz.
Tutanhs ir nabagu reliģija par dievu žēlsirdību.
cf. 53. Rel. d. a. Āg.

(22389/92)

9.3.24.

Visslinkākais lai top ķēniņš, tam jābūt slinkam.
cf. L. Puškaiša V 289. lp.

(22389/92)

13.3.24.

I Piramīdu teksti: sakāmvārdi.
II Miroņu grāmata.
III Grāmata par mutes atdarīšanu.
        " par to, kas ir zemzemē.
        " par vārtiem.
        " par diviem ceļiem (uz skaidro Nila zemi).
    Cilvēku deviņas ciltis.
    Abas zemes savienoja, liliju un lapseni sasaistīja.

(22389/84)

15.3.24.

Satīru uz ķēniņiem. Saprotamu arī vienkāršiem ļaudīm!

(22389/118)

5.8.24.

Minēt ēģipt. raksturojumu par skolotājiem, arī citus amatus.
Ēģipt. teicieni, sakāmvārdi.

(22389/106)

RADĀMĀS DOMAS ATSEVIŠĶIEM CĒLIENIEM

Pirmais cēliens.

Rampsinīts. Nē I cēl., jo līdzīgs «Zelta zirgam».

Namdara namā.

I cēl. Šodien spāres svētki. Atlikti spāres svētki. daudzreiz, lai ilgāk dzīvotu, nu vairs nevar. Zin; ko karals grib, tādēļ ietaisa vēl zagļu robu. Nu jāiet mirt. Varbūt vēl varēs? Namdarim būs jāmirst, lai neizpustu mantas pagraba noslēpumu.
Tas jau ir agrāk bijis. Karals žēlojās, bet tad apmierinājās, ka nekā vairs nebūvēs; piramīdi būvēs cits. Tas nozīmē, viņš var bez manis iztikt; liks mani nokaut, Kad mani godinās un sniegs atsevišķu galdu un no karaļa bļodām, tad būs ģifts. Prasīju taisni, noteica. Atnes, kad nespēj nākt slimības dēļ.
Sūtņi vēsta taisni tā par godināšanu. - Are, - atvadās kā uz nāvi. - Neraudat, nebūs jau tik ļauni.
Ģifts - kā karali var tā apvainot! -
Māte ar dēliem paliek vaimanājot. Kā atriebties? Ienāk tēvs. Es cerēju, bet redzu, ka grib gan nokaut, teikšu tad vēlreiz. Pasaka noslēpumu. - Es vēl gribu viņu baidīt.
Dēlu runas par atriebi.
Sūtnis. Atpakaļ ar tēva līķi: pats izkrita no nestavām un nositās. Vēl teica, ka būtu karali brīdinājis. Redzat, ka karals nau vainīgs.
Dēli: karals viltīgs, ar viltu jāatmaksā. Jāiet zagt.

(22389/130)

Otrais cēliens

26.3.24.

Sargi top sodīti, ka nenosargājuši.

(22789/122)

1) Mantu namā. Karals, kanclers. Ir zagts jau otreiz.
Princese meklē savas rotas lietas. Kanclers likt slastus, pavairot sargus,
Karals nožēlo namdari, ka tas traģiski miris pašā slavas priekšvakarā. Žēl, ka nau, kas pārlabo kambari, (Žēl, ka nepateica noslēpumu. Bailes par brīdinājumu.)
- Gribēja namdaris tik ar viltu ilgāk dzīvot. -
2) Abi brāļi. Vecākais tiek slastā. Gara scēna. Abi mīlas; abi grib atriebties. Varonība un dzīves mīlestība. (Varbūt atklāj mīlestību uz princesi?) Iekliedzas jaunākais. Nāk sargi, aizbēg. Galvas griešana.
3) Sargi. Karals ar kancleri,. (Princese pazīst miesas.)
Izkārs līķi, kurš raudās, būs vainīgs. Ar viņu asarām (un mīlestību var visātrāk) ķert zagli.

(22789/81)

Trešais cēliens

Pie pils sienas

III

Kā var ļaut līķi kārt - ko karat?
1) Māte iet garām, raud, pierunā ar dieva vārdiem, nāk no otras puses,
2) draugs lūko pierunāt sargus, atpirkt, atņem naudu, draud nodot, paņem visu naudu,
3) vīna tirgotājs iet garām. Ķeram; noķēru. Ko tu iedevi? Maiss caurs? Kliedz: palīdzat! ķerat! Tas aizbēg. Sargi pienāk. Sāk dzert, aizmirst māti. (Vai kontrabandas vīns?)
4) Piedzirda, noņem līķi, nodzen pus bārdas (teic māte).
5) Sargu piedzērušas runas. Dekorācija, zvaigznes.
6) Karals ar kancleri. Lai iet sargāt princese??
(Princese nāk skatīties. Tam nikni atriebties, kas nonāvējis viņas mīļāko. Vai nozagta viņas mīlamā rotas lieta.)

21.7.24.

Nokrauj vīnu. Lūdz mati neiet. Māte lūdzas tik vienu aci pamest.
Tu zvērs, kā vari ,jokoties par svētāko?
Kiz, kiz, kiz, mēda.

(22789/111)

[26.7.24.]

III

Vēl nau sargāts iekšpusē, princese sēdēs iekšā.

- - -

Zaglis nāks, jo pate labākā rota palikusi vēl jeb vai ir atkal bijusi zādzība.

(22789/122)

III Namdara mājā

Māte un jaun. dēls. Skats ar galvu, brālis, tad māte. Dēls nau viss. - Lai zūd visa atriebe, kad dēls nau viss. - Es tev, karal, to atriebšu. Visu zemi izlaupīji. Man tēvu un nu brāli atņēmi. Manu māti gribi atņemt. Es tev izpostīšu visu ģimeni, tev meitu atņemšu. Pirms brāli pestīt: Iešu ar draugiem nakti.
- Nē, man jāredz dēls. - Neej dienu. - Jāiet. -
Daudzus nevar piedzirdīt.
- Ņemšu daudz biedru, ar varu aizvedīšu abus.

III

1) Māte iet garām raudot. - Raud par vīru.
2) Pie līķa sargi. Brālis piedzirda un apsmej sargus.
3) Karals un kanclers.

(22789/112)

III

Vāravs žēlojas par zagtām mantām. Tik skaisti trauciņi. Kausiņi, eļļas zelta podiņi.
Saredz, ka Tut - Anhs pārvar sevi atriebi. Vai iet vai ne?
Princeses bēdas, kauns, dusmas, trakošana.
Vāravs un kanclers. Ko tu dari?
- Princese un meita.
- Vergs ar princesi.
Princese grib viņu uzveikt, tad atteiksies no atriebes.

(22789/102)

Ceturtais cēliens

15.3.24.

IV Vāravs pamāca meitu, kā jādara: kad zaglis stāstīs savu stāstu, tad to ķert, bet, kad cits stāsta, tad nedot sevi, jo stāsts nau īsts:

Tā tu tiksi sveika cauri.
Kas tad man no tā?

- - -

Kanclers negrib tādus svētkus.
Te spriež uzvaras cerībās.

(22789/119)

26.7.24.

Ar kalpu runa: domāju, ka tas būs zaglis, kas piedzirdīja sargus. Kāds bij?

(22789/121)

Mantu kambarī? Vai princeses istabā?
To pieņems, kas atklās zagli.
Redz un abi iemīlas, bet abi grib atriebties, abiem ir misija.
Noņem princeses svārkus par pierādījumu, bet redz, cik skaista, un atkāpjas.
Viņa redz, ka ir brālis, tikpat skaists, viss tas pats, tomēr ķer. Dabū nocirsto roku.
Kanclers. Karals.
Trūkst princes svārku. Gods laupīts.

(22789/123)

Piektais cēliens

1.8.24.

Uzvara zudusi.
Tā pati situācija, tikai nu nolaidušies.

- - -

Māte arī nāk denuncēt.

- - -

Vai papriekšu. pakārt, tad precināt?
- Ko man mironis vīrs vai pusmironis.
- Tad papriekšu precēt un tad kārt.
- Jūs iedrīstaties vārava znotu kārt?
Ne domas!

(22789/104)

3.8.24.
Vāravam dusmas aug; nozog, apkauno kancleri - znotu, apkauno meitu, nozog pils mantas.
Kā dabūt atpakaļ? Ņemt par znotu:
To ieteic zaglis.

(22789/105)

[15.7.24.]

V pēc romant. gala vēl pasakas gals, ko ļaudis izprot: uzvaru?

(22789/109)

Galmā. Pats brālis (atnes svārkus) nododas, jo iemīlējies, nespēj atriebties, tādēļ mirs pats.
Viņa precēs varoni.

(22789/109)