RAINIS

Vēstules

Skolas un studiju gadi (1880. - 1888.)

1887. gads

118.

K., D., L. un D. PLIEKŠĀNIEM
Pēterburgā 1887. gada 26. martā (7. aprīlī)

                                                                                                                                        Pīteros 26. marta d. 87.

Sirdsmīļie radiņi!

Nu, paldies dievam, atkal sazatiekamies, «viss nemiers nu ir galā», tad nu sasveicināsimies vēlreiz un tad varam pa vecam stāstīties un runāties. Tā burza te, universitātē, jau pārskrējusi, neviens vairs par viņu nerunā. No mūsu studentiem daudz bijuši iemaisīti, un tagad stāsta, kā saķerti ap 200 vai pat 300. Universitātē pirmās dienās bija daudz valodu, bija ar viņu proklamācijas, bet viss drīz nemanot pārgāja, jo uzraugu bija arī vairāk saliktu. Tik, kad rektors to gaudurunu turēja, tad zālē daudzi svilpa un kliedza, ka neesot mierā ar tādu nolūgšanos, bet nekas neiznāca, lielākā daļa plaukšināja, beigās rektoru vēl uz rokām iznesa. Te tagad runā, ka vainīgie pie notikuma esot īsti ārzemnieki un mūsu «bēdīgie» tik piemānīti puikeļi. Nu lai viņus visus tur velns! Viens eksāms mums nokrita nost, jo atkal viens profesors saslima un aizbrauca uz ārzemēm, viņa vietā nāk cits, bet tas daudz vieglāks.
Mums mūsu barībiņa jau pie gala, Stučku māte varbūt vēl atsūtīs šonedēļ ko nebūt, zināms, vispirms sviestu. Mēs nu gaidām, ko tā mana mīļā mamiņa atstellēs kukuļiem uz lieldienām. Ja kāds ķīļu sieriņš ir vai no gaļasgājuma kas, tas- manam mazam miķelīšam gauži labi smeķētu, kas cits labs būs, tas man visvienād, es visu sagrauzīšu. Es nezinu, vai pie tā lieldienas jēra, ko mēs te ēdīsim, nevajadzētu kāda šnabulīša? Bet nu veseli, mīļie radiņi, priecīgas lieldienas; būt vēl vairāk rakstījis, bet nau nekā, ko stāstīt, un tad ar sliekas tek stipri uz tām mantām, kas tur nāks tā kunga augšāmcelšanās dienā, kad mēs dzersim tam kungam par slavu, sev par labu un mīļai mamiņai par godu to pašu šķidrumiņu, ko viņa man atsūtīs. Veseli vēlreiz. Āmen.
Savam mīļam mazajam par ziņu, Puškins būs gan, viņš maksā visu tik 1 rbl. 50 kap. Daņiļevsku var lasīt, viņš ir viens no daudzrakstītājiem, raksta tik vēsturiskus vien romānus, kuri, nevar sacīt, ka nebūtu garlaicīgi. Labs ir viņa «Mirovič» un daži stāsti iz mazkrievu dzīves (viņš pats no turienes), sevišķi smukas pasakas. Viņš nau tik gludi glīts un idealistīgs kā V.Skots, bet par to ar ne tik garlaicīgs. Vpročem, viņš ir drjaņ, ja Tev jau pavisam nau, ko lasīt, tad lasi ar viņu.
Vai «Oci i djetji» lasīji, tas ir labāks kā «Novj», tur ir stingrāki un stiprāki ļaudis, pats stāsts izlikts ar labāk man nekā «Novj». Vislabāk lasi Tolstoj, Gončarov, Puškinu un Gogoli.
                                                                            Vesels, vesels.

119.

K., D., L. un D. PLIEKŠĀNIEM
Pēterburgā 1887. gada 4. (16.) septembrī

                                                                                                                        Pēterburgā septembra 4. d. 1887.

Veseli, mīļie radiņi!

Iekortelējušies mēs nu teit esam un jau ar puslīdz iedzīvojušies. Kortels nedārgs - 12 rbļ., bet ne diezincik labs, saimniecei puika, kas šur tur mēģina laizīt un pa reizēm ar taisa troksni. Pusdienu vēl neēdam pastāvīgā vietā, drīz mājās, drīz šur tur apkārt meklēdami. Universitātē neizdevās ne pus tik labi, kā biju cerējis, - stipendijas nedeva un vēl lika skolas naudu 25 rubļi ar maksāt, ko senāk bija atlaiduši. Citād universitātē viss labi. Eksāmus būs jātaisa kādus 3, bet mēs gribam šo pusgad arī uz citiem sagatavoties, jo, kā dzird runājot, mūs, vecos, gribot ātrāk izdabūt laukā un par to mums būšot jānotaisa visi eksāmi reizē ap nākošiem Jāņiem, kas nenotaisīšot, tam nedošot klāt pusgadu kā senāk, bet tam būšot vesels gads ilgāk jāpaliek un tad vajadzēšot visum visus eksāmus taisīt no paša pirmā gada pie daudzinātās komisijas. Tātad, domājams, mēs nākošos Jāņos būsim jau laukā no universitāties. Lai ar dievs dod, ne diez cik ar vairs gribas te palikt, te viss pārgrozās arvienu vairāk uz zaldātu pusi, kungi paliek diendienā rupjāki, pie eksāma pat nu būšot kājās jāstāv, kad profesoram atbild.
Vai nu papiņš ar Kuzņecovu ir reizi aprēķinājušies, vai tas vis vēl bēgalē? Vai papiņš ir ko nebūt pārdevis iz labības? Cenas, liekas, negrib vis celties, nupat man stāsta kāds kurzemnieks, pie šiem rudzu pūrs maksājot 150 kap., un avīzes raksta no Krievzemes, ka tur visur rudzu puds pa 30-40 kap. Vai papiņš gaidīs, kamēr aprēķināsies ar Kuzņecovu, un tad sauks mērnieku? Cik Kuzņecovs nu grib nolaist? Ardievu, mīļie radiņi, rakstiet drīz un izstāstiet, kā Jums labi iet, vai mana mamiņa jau gluži vesela un ko papiņš? Veseli, mīļie radiņi.

P. S. Ja Jums, mīļie radiņi, kāds gadījiens, ja kāds pazīstams brauc šurpu, tad atsūtiet man kādus papīrus, ja negadās, jāpagaida līdz nākošai provianta sūtīšanai oktobrī. Tie papīri būtu: «Borisa Godunova» tulkojums un tā resnā burtnīca par Inflantiju.
Jūs, jumpraviņas, varētu gan nākošā, itin drīz sagaidāmā vēstulē ierakstīt arī kādas tautas dziesmas (zināms, Inflantijas) par kāzām, dziesmas, kuras dzied pie dažām ceremonijām, un joku dziesmas, ar kurām kāzu partijas viena otru apdzied. Man stāj stipri pēc viņām virsū un nau, ko dot.

120.

P. STUČKAM
Pēterburgā 1887. gada decembra pirmajā pusē

J. t. d. sv. Ptd.

Slikši man izgāja, pavisam slikši, vakar visu savu naudu nositu, mājās rakstīt kauns, cik sen ir, ka vēl tos 25 dabūju, te nekur nau kur plēst, jāiet pie Tevis pēc padoma kādas sarkanas un, ja var, arī kādas zilas šeines veidā. Mans stāvoklis diezgan jocīgs un diezgan bēdīgs, es tagad guļu sev gultā un dziedu veco dziesmu «Der Wind pfeift durch die Tasche», viņa manai situācijai visvairāk piemērojas. Vpročem, ne tik tas vien ir noticis, pa tam es eksāmi ar jau no kakla nosviedu un biju tipogrāfijā. Vispirms tas faktors, tā tur sauca to subjektu, kas par to driķēšanas būšanu zina, pavisam atrunāja no šenes drukāšanas, lai labāk liekot Rīgā, daudz būšot lētāk. Nolīgumi paši jau nau diez cik labi, tūliņ vēl priekš drukas puse jāiemaksā, otra puse beigās, bet ar tūliņ pēc beidzamās loksnes iznākšanas. Skaitot uz 4 loksnēm 1000 eksemplāri Jansona formātā, tik ar drusku šaurākām malām, caur caurīm iznāktu uz 125 rubļu, tik jau šis režīms nekādā ziņā nevar saukties par noteiktu točku Tie 125 rbļ. izdalītos šitā. Loksne par vienu pašu burtu sastādīšanu maksā 20-22 rbļ., bet, ja šam būšot rokās manuskripts, ja šis redzēšot, ka neesot daudz krikuļi un daudz grūti, izšķiramu burtu, kuru salikšana un korektūra grūtāka, tad varbūt loksni varēšot aprēķināt ar uz 18 rbļ. Papīru varot paši mēs pirkt, tas iznākšot 3 rbļ. uz loksnes vai 2 [rbļ.]-70 kap.; varot ar vēl lētāku jemt, bet tas būšot stipri plāns. Apliekamais papīrs plāns un krāsains, skatot pēc labuma, varot iznākt no 5-8 rubļi. Tad vēl klāt nāk papīra norullēšana un nolakošana, brošēšana, saliktu burtu izlabošana (kura skaitās 30 kap. strādniekam par stundi) un vēl kādi mazumi - viss tā ap 25 rbļ. Ja visu šo pārskaita uz 500 eks semplāriem, tad tik no tā drusku papīra un apliekamo atkrīt nost, un tad viss būtu varbūt par 10 rbļ. lētāk. Pēc tā paša rēķinumājā 2 loksnes izmaksātu ap 65-70. Ietaupīt vēl varētu, ja formātu jem mazāku, par piem., uz pusi, tad burti nāks tuvāk kopā un tāpat varēs visu 2 loksnēs saspiest. Bet šo lielāko formātu, tā sauktu oktāvu, viņš turēja par pieklājīgāku. Beigās vēl par pašiem burtiem. š pavisam nau, ir tāds s un š, ś, tāpat c un z; l ir tādi: ł, l', ļ; ņ, ŗ, ģ, ķ pavisam nau, ir ń, r, ģ, k. Ja šos :krikuļus jemtu, tad tas būtu risks, būtu mums nabagiem, atkal jauna ortogrāfija, un jaunu burtu gravēšana un izliešana maksā par katru burtiņu-sūdiņu 3 rubļi. Ir viņiem ar vācu burti, bet to sastādīšana, t.i., zecēšanas, maksā šiem vēl dārgāk, zeceram vajagot vēl lielākas uzmanības. Tas nu būtu puslīdz viss, bet tas būtu tik paviršs rēķinums, ja redzēšot manuskriptu, vai- skaidri rakstīts, tad varēšot ar vēl nolaist. Kad darbs varot tikt gatavs, to šie pavisam nevarot noteikt, tas atkaroties no burtu skaidrības un no manuskripta. Korektūru, zināms, pašiem mums jāuzņemas. Caur cenzūri, viņš (tas subjekts) domāja, varēšot tepat laist, un tā par nedēļu, vēlākais, būšot jau gatavs darbs, ja cenzūrai padošot manuskriptu ne vasarā, kur cenzori izbraukalējušies pa visām malām. Ko nu domā, vai nevajadzētu tikpat turpat vecajā Rīgā spert vaļā, korektūru sūtīšana nevar iznākt diez cik dārga, kad iet 5 korektūras (varbūt pat ar 2, 3 pietiksim, jo Rīgā varbūt zeceri būs vairāk apraduši ar jaunajiem burtiem), tad 4 lokšņu šurp turp sūtīšana iznāk 40 X 4 kapeikas par banderoli - 1 rbl. 60 kap. - Kā domā ar, vai pašiem uzjemties drukāšanu vai taišni kam nebūt iesmērēt, apklaušinies par to Rīgā; ja jau drukāšana neiznāk diez cik dārga, maximum 125 rbļ. (4 loksnes) vai 30 rbļ. (2 loksnes), tad gandrīz nau vērts kam citam atdot, viens tik, ka neomulīgi ir pašam savu grāmatu pazīstamiem piedāvāt un naudu jemt (un otrs, ka naudu nedabū uzreiz rokā un varbūt visu pavisam nesadabū, kad neizpērk). Eksemplāru, man rādās, paliek 1000 labāk nekā 500, lai pat nāktos daudziem mājās gulēt. Rēķins tāds - 1000 eks. (4 loksnes) pa 30 kap. (vai 40 kap.?) gabalā - 300 rbļ., 125 rbļ. maximum par druku, 60 rbļ). komisionāriem izpārdevējiem (20%?) - paliktu pašu kāriem zobiem 115 rbļ. 1500 eks. (2 loksnes) pa 20 (vai 10?) kap. 200 rbļ., 30 druka, 40 komisionāriem, paliktu 90 rbļ. (un tie būtu drošāk dabūjami, kā rādās, par viņiem 115 rbļ.). 500 eks: - 150 vai 100 rbļ., druka vien 100-115 rbļ. maximum, komisionāriem atkal 20, tā ka pašiem, požaluj, nekā neatliek, kā tik vien tas darbs un tā noskatīšanās. - Kāds viņš viss lai ir no izskata, vai ļistakrats, smalks, vai atkal kāds nebūt prostaks, ielaspuika ar neviksētiem zābakiem? Es domāju, «smalkas uzvešanās dēļ» viņam nau pavisam jādod platas malas un diez cik smalks papīrs (labākam nu gan jābūt par avīžu plunduriem). Nu tikpat reiz gana, te lai ir tas «eben ecer». Universitātes pravilu nau arī Sinātē, izpārdotas, es Tev pēc norakstīšu un aizsūtīšu. Jakovļevu nevar dabūt, kāds ķepaslis vis vēl viņu lasa. Bet nu, kad atsūtīsi kādu kušķīti naudas, tad jau gan tikpat visu verķi dabūšu rokās, vai jau viņu nekur nevarēs pirkt? Vai vēl gribi kādas jaunas ziņas dzirdēt, man stipendija nu gan vairs nebūs, nspektors, kad viņam padevu prošeņi, brīnījās vien. Da vedj Vami možet sovsem i ņe naznačatj (nez vai citiem visiem tad jau tik droša tā dabūšana?); jesļi raz potjerjaļi, tak pozdno uže vozvratjitj. Bendesmaiss tāds!!! Ar Jansonu neesmu vēl runājis. Otrs jauns kas - [teikuma beigas sasvītrotas un nav izlasāmas.] Heute kein Attentat no Ielāpa puses, tāpat visu nedēļu. Vesels nu reiz. Un, ja vari, tad, lūdzams, laid mani projām.
Vēstules pirmās lappuses augšmalā ar zīmuli pierakstīts: Ielāpam, kā rādās, naudas ir, viņš pat gribot braukt caur Rīgu. Vakar bija arī pats licis maizi no bodes atnest. Kainam, tāpat kā man, ne graša pie raibas dvēseles. Viņš gaidīšot tepat, kamēr vecais sūtīšot. Kains lād Ielāpu, viņa vecis varot tīri labi sūtīt naudu, tik jau viņš pats neprasot.