1891

RAINIS

Vēstules

Darbs advokatūrā un "Dienas Lapā" (1889. - 1897. g. maijs)

1891. gads

129.

K., D., L, un D. PLIEKŠĀNIEM
Jelgavā 1891. gada 16. (28.) janvārī

Tēvuzemes galvaspilsētā 16. janvāra d. 91. g.

Sirdsmīļie radiņi!

Aizvakar jau pilnīgi iestājos savā jaunajā dienestā, kur tūliņ no paša sākuma nācās nocietināt savu sirdi un izucināt pa rindai visus sava pērmindera bērnus, kuru tagad, kā izrādās, ir jau kādi četri vai pieci, visi meiteņi. Bez tam jau cik necik izskraidījos pa Jelgavu, biju tiesā, norakstīju pāris papīrīšu utt. Stērste dzen mani tūliņ iestāties šenes dažādās biedrībās, kur viņš mani, kā jau savu palīgu, grib likt pie darba dažādās kumitejās, kumisijās un prezimentēs. Bez tam tāļāk drīzumā būs jāiet ar vizītēm pie dažādiem lieliem tiesas kungiem, bet man tās sasodītās praķeles nau, un es nezinu, kur un kā lai es viņu dabonu. Korteli es vēl neesmu uzjēmis; pie Stērstes paša nau kur un vēl turklāt mazs krustāms bērns ieradies. Stērste saka, ka tie korteļi ar pusdienu kopā esot diezgan dārgi, ap 35 rubļi. Nau ko darīt, būs jāmaksā ar 35 rubļi. Domāju galu galā nomesties pie šenes jaunā daktera Dzintara. Manas vēščas iz Viļņas atnākušas, un es viņas vēl pametu guļot vakzālī; maksa ir pieci rubļi. Jāpērk vēl, vai šodien pat, zābaki un likumgrāmatu cels pulks, kas maksā lielu naudu. Kad es beidzamo reizi biju Preiļos, man turienes advokāts - žīdiņš Isers Tomčinskis solīja, ka šam esot tom svoda mestnih uzakonenij Pribalt. kraja, vai Jūs nevarētu no viņa pajemt, vis varbūt, lētāk iznāktu, jo tā tās lietas briesmīgi daudz maksā. Es rakstīju uz Viļņu naudas dēļ, bet priekš 20. janvāra no turienes neko nevar cerēt, un pēc 20. es nezinu, vai varēs ko sagaidīt; nebūtu nemaz lieki, ka Jūs man kādu mazumu - rubļu 20, 30 vai tā atsūtītu. Tūliņ no paša iesākuma vajga daudz naudas, lai ļaudis neturētu par lupatu. Stērste pats vēl nau devis, un man negribējās prasīt. Viņš citādi ir gauži mīlīgs, godīgs un lēnīgs cilvēks, un viņa sieviņa tāda aitiņa no zemēm, bet vīriņu, kā rādās, tikpat tura zem tupeles un skūpa, liekas, ar ir. Vai Rozenberģis Jums vēl nau nekā aizstellējis; es viņam no šenes rakstīju, lai paskubinājas un atraksta, vai nevar te, Jelgavā, tos činauniekus pamudināt. Drīzumā būs Jums atkal jāraksta, ja pašam būs kortels un ja būšu šo to apklaušinājies par Jelgavas dzīvi, korteļiem utt. Tagad rakstiet man uz Stērstes adresi:

g. Mitava. Pris. pov. A. P. Sterste
Aļjeksandrovskij buļjvar No 51.

Uz redzēšanos.

130.

D., L. un D. PLIEKŠĀNĒM
Jelgavā 1891. gada aprīļa sākumā

Sirdsmīļie radiņi!

Darbu daudz, nevar tā pastāvīgi tikt pie tās rakstīšanas, un ko lai ar jaunu raksta. Aprakstītā manta jau visa bija kārtībā; kā lai Kuzņecovs pierāda, ka, priekš aprakstīšanas projām vests; toreiz tā vēl bija mūsu manta, lai saimniecību uzturētu, mums bija tiesība arī, kas vajadzīgs, pārdot. Ja viņš tikpat būs nācis, tad jau Jūs kontrakti rādīsiet priekšā. Visvairāk man nepatīk tas, ka Andrezens vēl nau atsūtījis tās apliecības no Dinaburgas bariņu [tiesas] par to, ka mamiņa vai es iecelti par aizbildņiem par atstāto mantu. Atrakstiet, mīļie ļautiņi, kas tur ir par vainu. Vispār Jums, mīļie radiņi, jāraksta biežāk, kas tur pie Jums notiekas; ko lai es no šenes rakstu, kādus padomus ko lai dodu, kad es nezinu, kā pie Jums lietas stāv. - Korteļu te tagad jau rodas vairāk, un es domāju, ka tūliņ pēc svētkiem Doriņa varēs jau nākt šurpu. Man iet te itin labi un ar laiku ies vēl daudz labāk, bet par to jau nau ko rakstīt. Es šodien reizē rakstu arī Andrezenam un gaidu no Jums drīzā laikā ziņu.
Ardievu, mani mīļie radiņi, esiet veseli un droši, nebēdājiet nekā, pēc tām vienām lielām bēdām visas citas bēdas ir nieks vien.
Puriņi-Varteni jau apgabala tiesā meklējas pēc mūsu mājām, bet viņus atraidīs, par to ka līdz vecās Plekšānietes nāvei Beķerim tiesība tur dzīvot. Veseli, radiņi!

131.

D., L. un D. PLIEKŠĀNEM
Jelgavā 1891. gadā, pirms 14. (26.) aprīļa

Sirdsmīļie radiņi!

Pamēģiniet vēlreiz ar to aptieķeri. Varbūt Līziņai nenas bija līdzi pašas obligācijas. Vajaga Bogdzevičam parādīt obligāciju, uz kuras galā ir uzrakstīts, ka Rezevskis kā papiņa pilnvarnieks nodod (zediert) šo obligāciju man. Tātad aptieķniekam nau vis jāprasa pilnvara no vienīgā mantnieka, bet no manis. Šī obligācija pavisam nau pārgājuse uz mantniekiem, bet jau agrāk, priekš nāves, nodota man vienam. Aptieķniekam vajaga atzīt šo obligācijas nodošanu man, pats Rezevskis viņu rakstīja ar savu roku. Ja citu nē, lai Rezevskis iet līdzi, tad Bogdzevits gan izdos naudu. Ja viņš tikpat neizdod, tad jau vajadzēs likties apstiprināties par mantniekiem, bet tas tikai velkas, mazākais, pusgadu. Rezevskam nevajaga tūliņ ar gvaltu uzstāties par tiem 8 vekseļiem; iepriekš dabon naudu no Bogdzeviča ar Rezevska palīgu.
Kas dzirdas par Riku un Reutu? Procentes, mazākais, aizmaksājuši? Ja Jums ienāk cik necik naudas, tad nolieciet tūliņ kādā bankā, lai ar dotu tik 2-3% un lai ar būtu tikai kādi simti.
Kad man tā braukšana iznāks, es vēl nemaz nevaru noteiktņ gan jau vēl sarakstīsimies. Ar dievu, mīļie radiņi, dzīvojiet veseli.

132.

D., L. un D. PLIEKŠĀNĒM
Jelgavā 1891. gadā, pirms 14. (26.) aprīļa

Mani mīļie, labie radiņi! Neiznāk nekas no tās braukšanas uz mājām; par svētkiem es pie Jums nekā nevaru izdarīt, tiesas un dažādas iestādes stāv cieši pa visu lieldienas nedēļu līdz pat baltai svētdienai. Ja maziņais piektdien, kā solījās, būs bijis pie Andrezena un pie Rezevska, tad jau Jūs varbūt būsiet dzirdējuši, ka Kuzņecovs grib līgt. Man Rezevskis vakar atrakstīja, ka šis esot ar lieliem pūliņiem tikpat mani iecēlis par opekunu, dēļ atbildes Reuta [?] vekseļa lietā un ka Kuzņecovs, kurš par šiem vekseļiem arī zina un bīstas, ka viņam puse no visas iz aukcijas izjemtās naudas tiks ar šiem vekseļiem atjemta, esot šam licis priekšā līgt tādā ziņā, ka mēs no aukcijas naudas pārlaižam viņam 2500 rbļ. un atlikumu paturam sev. Ar to mūsu savstarpējie rēķini būtu izlīdzināti, un ne viņš no mums, ne mēs no viņa nekā vairāk nevarētu prasīt; mums būtu jāatsakās no apelācijas Jasmuižas arendas dēļ, un viņam tad ar vajadzētu atsacīties no inventāra atprasīšanas pie miera tiesas. Es labi neatminu, cik no aukcijas ienācis, man liekas, 4000 nebija; cik mums galu galā nāktos vēl maksāt Kuzņecovam par nodzīvotiem gadiem, kur mēs nekā nemaksājām (cik tādu gadu?), es ar nezinu labi. Uzmeklējiet, mīļie cālīši, Rezevska vēstuli, kur viņš par to rakstīja, kad agrāk reizi Kuzņecovs arī mēģināja līgt. Atsūtiet visādā ziņā jo ātri par to kādus paziņojumus, cik jau Jūs atminaties un atrodiet uzzīmētu. Vai arī par to kas nebūt nedzirdas, ka Kuzņecovam notīgi vajga naudas? Tad mēs viņu varētu drusciņ paķircināt. Citādi es līgt būtu diezgan ar mieru, jo, kā Palāta spriež, tikpat nau diezgan droši, un, ja viņa ar labi spriež, tomēr daudz gadu jau ir par velti nodzīvoti, un tātad mums dabūt nekā nepiespriestu, bet vienīgi būtu mazāka summa Kuzņecovam jāmaksā, un kur tad nu visas tās nepatikšanas un ķibelēšanās, kuras Kuzņecovs tagad, kur viņš roku rokā ar tādiem vīriem kā Mirbahs, Vaska un Zavadskis, var laist pret mums vaļā. Visas tādas ķibelēšanās gan būtu ne likumīgas un galu galā atceļamas, bet cik nepatikšanu un pat zaudējumu viņas jau ir padarījušas, iekām viņas spēj atcelt. Tādas būtu, p.p., sveša opekuna iecelšana, māju kratīšana un varbūt pat mantu aprakstīšana. Galvenākā lieta tagad ir, ka mani ātrumā ieceļ par opekunu, un, tā kā Rezevskis man rakstīja, ka es jau esot par tādu iecelts, tad es viņam atbildēju, lai viņš, cik drīz varēdams, sūta man par tādu iecelšanu apliecību, pēc kam tik es varu tāļāk rīkoties, t. i., derēt ar Kuzņecovu mieru, izdot viņam, Rezevskam, pilnvaru (es viņam par to ar rakstīju, lai ātrāk darās; pēcāk gan jau redzēs, vai vajdzēs pilnvaras viņam dot vai ne). Tātad, mīļie radiņi, rakstiet jo ātri par Andrezenu, par Kuzņecova naudas stāvokli un par mūsu un Kuzņecova savstarpīgām prasībām. Es gan nedomāju, ka Rezevskis par to iecelšanu būs tikai samelojis, bet tomēr es rakstīšu arī Lielausim un palūgšu Apsēnu, lai aserieši atlaiž arī Jūs no pagasta, un Rozenberģim, lai viņš atkal pieraksta Jūs pie Jēkabštates. Kad Jūs un Rezevskis būsiet atrakstījuši, tad es redzēšu, vai man vajdzēs pašam braukt uz mājām, tagad tur pie Jums nekā nevarētu izdarīt, un te, Jelgavā, tūliņ rīt vai parīt iesākas pie Stērsta atkal darbs. - Nu, mīļi cālīši, nebīstaties un nebēdājaties par daudz, tas galvenākais, turiet mīļo mamiņu pie drošas dūšas; vēl viss būs itin labi, un, ja arī viss tas notiktos, no kā Jūs baidāties, kas tad tur ar par bēdu; vai tad tas nau viss sen paredzēts un gaidīts. Vairāk, nekā tagad jau ir atjemts, viņi vairs nemaz nevar jemt, un, ja mēs pusi no aukcijas naudas dabūjam atpakaļ, tad tā ir taisni vinnēta, un uz viņu nemaz tik droši nevajaga cerēt.

Sekojošais teksts rakstīts kā papildinājums, apgriežot vēstuli otrādi:
Tātad, mīļi radiņi, drošu dūšu; izkroģējiet sev mierīgi tās mantas, kuras vēl no aukcijas atlikušas, pamēģinājiet no Fuidiķa izjemt kādu nebūt parāda zīmi; ja ne, tad jau gandrīz būs pie viņa jāatdzīvo visi 400, un sajemiet no Rika % (es domāju 200 rbļ.); ja viņš pats neatved naudu 23.- aprīlī, tad 24., 25. lai pats aizbrauc vai Līziņa, vai Doriņa uz Antoniškiem; ja viņš tad nemaksās, tad es viņam rakstīšu un sākšu draudēt. Es domāju, ka mēs visādā ziņā savu naudu no Rika un Ošķerka dabūsim, ja pat Riks un Reuts bankrotētu, jo viņi paši ar mums iepriekš bankrotes izlīgs ar mieru. - Tātad, mīļie radiņi, vēlreiz turaties droši. Atbildat nu uz manu viņas reizes vēstuli un sāciet jau manu mazulīti taisīt uz ceļa, varbūt tikpat es dabonu korteli maija sākumā. Te ar vienai jaunkundzei ir tikko kā brālis nomiris, un viņa, kas senāk diezgan lepni staigāja, tagad iet itin vienkāršā vilanā (?) melnā kleitē bez mazākās šleifītes un bantītes, un zīda gabaliņa. Tad, ja maziņajam kas nebūt jāiepērkas no mazām lietiņām, lai pērk, cik spēdams, Dinaburgā, te un Rīgā arī viss gauži dārgs; ādas cimdi pat maksā 1 rbl. 25 kap. Dzīvojat nu veseli, mīļie ļautiņi, bet klausaties, veseli un jautri, un rakstiet tūliņ!

133.

D., L. un D. PLIEKŠĀNĒM
Jelgavā 1891. gada 27. aprīlī (9. maijā)

Mani mīļie radiņi!

Es Jums šodien rakstu jau otru reizi: pirmo šodienas vēstuli skaitiet par iznīcinātu, līdz kamēr nebūsiet man atbildējuši un no manis uz tām dabūjuši atbildi. Vēlreiz: par ko Jūs līdz šim ne vārdiņa neesiet atbildējuši, kaut gan es Jūs tik dikti pieprasīju; kā lai es spēju runāt ar Kuzņecovu vai Rezevsku, kad man nau vajadzīgo ziņu no Jums? Neatbildēšanas dēļ arī visas jukas līdz šim izcēlušās, kamēr beigās šodien bija Jelgavā iebraucis Andrerens, kas man izstāstīja, ka manas klātbūtnes Dinaburgā pavisam neesot vajadzīgas. Lieta ir tāda: Andrezens sakās no Jums pieprasījis mūsu papiņa miršanas zīmi un citus tamlīdzīgus papīrus, un Jūs viņam tos neesot devuši, par ko viņš arī līdz šim nekā nevarējis izdarīt. Bet nu Rezevskis man atrakstīja, ka es vienā lietā jau esot iecelts par opekunu, tā ka tādā ziņā Andrezenam to papīru nemaz nevajadzētu, bet gan Rezevskam. Aizbraucat nu viens no Jums, mīļie radiņi, pie Rezevska līdz ar tiem papīriem, izprasiet, vai tie viņam vajadzīgi (es domāju, ka tie viņam jau būs rokā), vai drīz būs mana galīga apstiprināšana par opekunu, kad viņš domā par to izstellēt svidjeteļjstvo un vai viņam drīz un kādā laikā vajadzīga mana klātbūtne Dinaburgā. Tiešām, Jūs varbūt nevariet iedomāties, cik ļoti man vajadzīgs te, Jelgavā, būt un cik nelabprāt es braucu uz Dinaburgu. Vajga ar viņu parunāt arī par to, vai nevarētu mani tanī pat reizē iecelt arī par Doriņas aizgādni, par ko es Rezevskam gan jau tiku rakstījis. Jāsaka arī Rezevskam, ka viņš var dabūt pilnvaru no Doriņas kā vienīgās mantnieces tik tad, ja jau ir iecelts par Doriņu aizgādnis. Ja Jūs no Rezevska būsiet dabūjuši skaidras ziņas, vai es galīgi esu iecelts par opekunu vai vēl ne, tad Jūs jau redzēsiet, vai jāiet pie Andrezena vai ne; ja es galīgi iecelts, svidjeteļjstvo izjemta (var no mūsējiem kāds viņu paņemt un atsūtīt man uz Jelgavu), tad jau nau ko iet pie Andrezena. Rakstiet visādā ziņā tūliņ vienreiz un otrreiz, kad būsiet no Rezevska dabūjuši ziņas. Saprotama lieta, ka es tagad agrāk nebraukšu, iekām būšu no Jums dabūjis ziņas. Ja man pirmodien nau ziņu, es Jums mieru nelikšu, bet sitīšu telegrammu. Es rakstu lielā steigšanā un tagad cita Jums nekā nevaru rakstīt; pēc es Jums rakstīšu arī par korteļiem un šenes dzīvi (atbildiet arī par tiem jautājumiem!). Vai no Rika esiet ko dabūjuši; ja ne, tad ko Jūs esiet darījuši vai rakstījuši? Ja ne, tad es no šejienes rakstīšu. Atbildēdami neaizmirstiet pateikt, vai manas atbraukšanas nau varbūt citā kādā ziņā vajadzīgas; ja vajadzīgs, tad priekš kam, kad, uz cik ilgu laiku. Nu ardievu, mīļie radiņi, un esiet tik labiņi un rakstiet.
Jelgava 23. apr. d. 1891. g.

Vēstules trešās lappuses augšmalā ar zīmuli pierakstīts:
Vai Rezevskam nevajaga naudas; uzprasiet viņam un, ja vajaga, iedodiet.

Vēstules beigās ar zīmuli pierakstīts:
Man zināms viens gauži jauks kortels par 350 rbļ., arī viens paprasts par 220-250. Vai var mēģināt jemt dārgo?

134.

ĀDOLFAM ALUNĀNAM
Jelgavā 1891. gada 22. maijā (3. jūnijā)

Cienījamais kungs!

Kaut gan neesmu no Jums sevišķi uzaicināts dot savu atziņu par to, vai Jūsu luga «Mūsu pokāls» ir Klēgera poses «Der Ehrenpokal» pārstrādājums, resp., tulkojums, tomēr iedrošinājos kā Jūsu talanta cienītājs izteikt Jums šinī lietā savu pārliecību. Jo es domāju, ka ikvienam latvietim, kam vien rūp mūsu literatūra, - un kam gan viņa nerūpētu - pienāktos visādi piepalīdzēt, ka mūsu rakstniecības gods tiktu augsti turēts: - ka neviens nenas iedrošinātos piesavināties svešu rakstniecības spožumu, bet arī ka neviens neiedrošinātos ļaunprātīgi apvainot rakstnieku par literārisku negodību.
Nau maza lieta teikt par rakstnieku, turklāt vēl par visu atzīto latviešu teātra tēvu, ka viņš «ar ar svešu teļu», un nau goda lieta atkārtot šādu izteikumu, ja ir bijusi iespēja pārliecināties par viņa bezpamatību. Abas lietas, kā rādās, nākas viegli «Baltijas Vēstneša» draugiem, kuriem vairākkārt gadījies art ar svešu teļu. Kam tā kā man arī) ir bijis gadījums salīdzināt lugu «Mūsu pokāls» ar minēto Klēgera posi un Klausmaņa humoresku («Berliner Tageblatt» pielikumā «Deutsche Lesenas halle»), tas var nākt tikai pie viena sprieduma, kurš jau arī izsacīts no Stērstes un Straumes kungiem un kuram es pilnīgi piekrītu, proti, ka: Jūsu un Klēgera lugas ir patstāvīgi vienas vielas (Klausmaņa humoreskas) apstrādājumi. Ja arī salīdzina Jūsu lugu ar Klēgera posi vien, ij tad jāatzīst, ka viena un tā pati viela apstrādāta tik dažādi, ka te nevar runāt par vienkāršu lokalizējumu, neba vēl tulkojumu. Es aizturu sev tiesību vēlāk izlikt plašāki pierādījumus, kādēļ nevar «Mūsu pokālu» ieskatīt par «Der Ehrenpokal» pārstrādājumu. «Baltijas Vēstnesis» atrod pierādījumu, ka «Mūsu pokāls» ir pārstrādājums no lugas «Der Ehrenpokal» tanī apstāklī, ka abās lugās sastopami vārdi «Fricis un Elze»; man rādās, šis apstāklis nepierāda nekā, jo pārstrādātājs patiesi būtu sargājies atstāt tādu gaišu vienādību, kuru tik lēti varēja iznīcināt.
Līdzīgs skatu skaits arī neko nepierāda, jo darbības gājiens šinīs skatos it nebūt nau vienāds. «Baltijas Vēstneša»» apgalvojumi, ka abas lugas beidzoties «ar vispārēju urā» un ka abās esot tēlots students - ir nepatiesi; žēl, ka «Baltijas Vēstnesis» atrod par iespējamu lietot tādus līdzekļus: viltību pierādīt ar nepatiesību.
Beigās, mans kungs, atļaujat vēl piezīmēt, ka lugā «Mūsu pokāls» Jums izdevies dramatizēt mūsu apstākļiem jo piemērīgu vielu ar pazīstamu virtuozību un mūsu sadzīves un vajadzību pazīšanu, tā ka - man domāt - uz latvieti «Mūsu pokāls» darīs labāku iespaidu nekā uz vācieti Klēgera pose, kura gan arī nodomāta vairāk galerijai (atgādina tikai joku, kur Fricis apgāž trīs deputātus).
Šo vēstuli Jūs varat nodot atklātībai.
Ar cienīšanu
Jānis Pliekšāns.
Jelgavā 22. maijā 1891. gadā.

135.

D., L. un D. PLIEKŠĀNĒM
Jelgavā 1891. gada jūnija sākumā

Sirdsmīļie radiņi!

Rezevskam jau nodevu pilnvaru, lai viņš nu ved mūsu lietu ar Kuzņecovu un lai arī līgst mieru. Korteli ar uzjēmu, nebija neviena cita lētāka un pie tam tikpat piederīga, maksa 325 rbļ., bija vēl gan viens par 280 un otrs par 240, bet abi ļoti tāļu; saka, ka šis kortels neesot dārgs un labā vietā; ir 5 istabas, laba kukņa un paprāvs un smuks koku un puķu dārziņš pagalmā pie pašām durvīm. Drusciņ nu gan par dārgu, bet diesdos varbūt atpelnīt. Vaļā tas kortels tiek no 15. jūnija, tātad uz to laiku mana mazā Doriņa var iztaisīties. Dzīvoju tagad itin mierīgi un puslīdz labi, vienu laiku sirguļoju ar iesnām. Pie manis bija ciemiņš, jau otrs no resnajiem kurzemniekiem - Rubiķis, un brīnījās, kur tāds ļels yzaudzs, un voj redz, kods šmuks jaunskungs (t.i., tas mētels un cepure viņam varen patika). Viņš bijis te Kredītbiedrībā vienīgais bagātais, Apsēnam esot varbūt kādi pāris tūkstošu, bet naudas lietās viņš esot pilnīgs muļķis. - Lai nu mana saimniecīte taisās, lai sapērk dažas mazas lietiņas, šlipses, cimdus, vasaras kurpes utt., lai nopērk arī kādus pigorus, gipsa rāmjus tām bildēm un portrejām (manas divas lielās fotogrāfijas), dažādus ķiņķēziņus, varbūt arī puķes Dinaburgā lētākas; te kāda liela lapupuķe maksā 5-10 rbļ. Nu, Jūs jau gan to labāk zināsiet. Nau man tagad nekas, ko rakstīt, vismaz nekas vairāk prātā neiekrīt.
Ardievu, mani mīļie, mīļie radiņi, rakstiet drīz arī no sevis.

136.

D., L. un D. PLIEKŠĀNĒM
Jelgavā 1891. gada jūnija vidū

Aizbrauciet, lūdzami, uz Dinaburgu un aprunājaties ar Rezevski, kā stāv ar mūsu lietu; viņam nu ir pilnvara un viss, kas vajadzīgs, rokā, un es nezinu, kas līdz šim darīts. Maziņais ar braukšanu var jau taisīties; trīs istabas jau tagad gatavas un var tikt tūliņ ierīkotas, divas vēl tikko taisa; līdz 20-tam būšot viss galīgi gatavs, un, ja ap to laiku atbrauc šurpu ar mantām, tad ir pašā laikā. Gotiņai gan jau atradīsim kādu istabiņu vai citu vietiņu, lai nāk vien līdzi? Ja maziņais būs Dinaburgā, tad lai nopērk man cimdus un arī kādas vasaras drānas kurpes, maksājot tā ap 3 rbļ., mērs pie maniem zābakiem, kas mājās palikuši. Kādu šlipsi varētu ar nopirkt. Es varbūt vēl kādu reizi priekš braukšanas rakstīšu. ja nepaspēšu, tad jau Jūs visādā ziņā atrakstīsiet, kad mana saimniecīte brauks, lai es varu uz Rīgu pretī aizbraukt; rakstiet arī kas jauns dzirdams mūsu lietā ar Kuzņecovu. Mēbeļu druskas, kādas vēl varbūt būtu vajadzīgas, varēs vai nu te pa vecam nopirkt, vai Rīgā; to redzēsim, kad būsim jau pie vietas.
Vai es Jums rakstīju jau, ka pie manis bija Rubiķa tēvs un ka es viņu kā suņaku izgodēju?
Līdzi vajdzēs pajemt sieru, [1 nesalasāms vārds] ir gaļasgājumus, nezin, vai sviestu ar, jo te sviests tagad diezgan lēts -- 20 kap. mārciņā labs sviests. Es domāju, papiņa kumodi stiepiet droši līdzi, tik slikta viņa pavisam nau.
Ja vēl kas būtu aizmirsts, tad es rakstīšu, kā [1 vārds noplēsts]. Veseli, mani mīļie radiņi. Kad ir termiņš Rikam - 1. jūlijā? Veseli!

137.

DĀRTAI PLIEKŠĀNEI
Jelgavā 1891. gada 2. (14.) augustā

Moto Priekšā lasīt pazīstamām ausīm!
(Dāvida dziesma)

Sirdsmīļā mamiņa!

Sen jau es vis sajēmos Tev rakstīt, bet, kā jau tas pie manim iet, vis zaķis aizskrēja ceļam priekšā, tad bij darbs, tad gulēt gribējās, tad cita vaina. Bet nu jau jāraksta, kad ļaudis Tev aiz gara laika šādus tādus niekus sastāstījuši. Ko viņi zina no tā, cik man darba un klapatu un cik man tur Rīgā būs, cik es te pelnu un cik tur pelnīšu? Kā viņi var spriest, kur labāk? Brīva laika man tagad pat mazāk nekā Viļņā un pāri ko nopelnīt par to algu no Stērsta gandrīz nau iespējams - neviens jau nenāk pēc padoma pie palīga, kad pats advokāts mājās; tikai tagad, kur viņa nau mājās, es nopelnu ko lieku.
Un, ja gribētu ar citu kādu darbu ko nopelnīt, tad priekš tam pavisam neatliek laika. Rīgā tas būs citād, tur laika paliek it labi pāri, Stučka, piemēram, kādas pāris grāmatiņas sarakstījis, par kurām sajēma naudu, Viņš turklāt nau apstiprinājies par advokātu, es turpret būšu reizē par advokātu un redaktoru, un pie redaktora tak nāks ļaudis pēc padoma, vismaz vairāk nekā pie palīga, nevienam nezināma. Noproti to, mīļa mamiņa, ka priekš advokāta nau nekas tik vajadzīgs kā plaša pazīšana un ka to man dos redaktora amats; Bergmanis, senākais redaktors, tagad jem, par piemēru, 3000 rbļ. par gadu, kamēr te Jelgavā daži krieviņi un vācieši, jauni advokātiņi - palīgi, dabūja labi 1000-1500 rbļ. par gadu. Pārāk ilgi es nemaz nedomāju palikt par redaktoru, ja daudz 2 gadi, tas priekš mana mērķa pilnīgi pietiekoši. Par tiem pāris gadu, ko es būšu Rīgā, es te Jelgavā nemaz nevarētu cerēt vairāk dabūt nekā 1500 rubļu, kurus man dod Rīgā, pie tam vēl blakus ienākumi no advokāta darbiem un no brīvā laika. Ja es no Stērsta neatstājos, tad es dabūju tikai plikos 1200 rbļ., ja atstājos, tad nezin, vai vēl tos pašus sazvejosi, jo šinī mazajā Jelgaviņā zvērinātu advokātu vien 12, palīgu 15 un liels pulks privātu un kaktu apikātu, pie kuriem ļaudis visātrāk iet, jo tie lētāki, palīgi turpret nedz lieli zinātāji, nedz lēti, un pie viņiem vismazāk nāk. Beidzamā laikā kādi trīs jauni advokāti te apmetušies, un latviešu mēs ar būtu veseli trīs, jo Čakste ar meties par advokātu, un tam, bez šaubām, būs daudz piekritēju, jo pie viņa jau tagad, iepriekš apstiprināšanas, nāca ļoti daudz ļaužu. No Jelgavas tā kā tā būtu bijis jāiet projām, un nekur nau vairs liels latviešu advokātu trūkums (Liepājā ar jau 2 latvieši), un nekur es nebūtu dabūjis gatavus drošus 1500 rbļ. Pa Tavām domām, varbūt «Dienas Lapa» nau droša, apdomā, ka šis viņai jau 6. gadagājums. Un, ja ne, ko tad es esmu paspēlējis, par advokātu es jau tā kā tā reizē būšu. Rīgā lielākas izdošanas, - ar nieki; to redzēsim; lielākas būs, ja Tu paša pārnāksi pie mums dzīvot, bet ar nedaudz lielākas. Vispār es neesmu citus apgrūtinājis ar lūgumiem, lai par mani apdomā, un arī šoreiz man bija pašam jāpārdomā par sevi, un to es arī darīju. No mūsu kapitāla un procentēm sevis pēc es ne graša neaiztikšu, mēs ar mazo gan iztiksim, un drīz, es ceru, mēs visi varēsim iztikt no tā, ko es nopelnīšu. Ko kliedziet, ko brēciet, labais gals uz augšu! Es labi nenoprotu, par ko Tu, mīļā mamiņ, visvairāk kvēlejies un jurģējies. Tu varbūt domā, ka būs jāplešas ar veco Dīriķi; kas par to, lai jauni cilvēki iztrakojas. Ja Tev vēl kas ir uz sirds, tad liec atrakstīt, bet tanīs pļāpās neklausies, kad vajadzēs, paklausīsies citu reizi. Ja Tev, mīļā mamiņ, kādas citas lietas ir no svara, tad apdomā, ka priekš manis pirmā vietā iztikšana, ka citi ļaudis vēl šādas tādas grabažas sadomājuši, tad tur ir runāt nau vērts; ar ko lai es, piemēram, pērku «Dienas Lapu», kad nau naudas, par pāris tūkstošiem viņa nau jemama. Man rādās, mīļie nabadziņi, ka Jūs tikai aiz gara laika sadomājat sev šādas bēdas, vai Jūs nevariet atrast kādu mierīgāku laika kavēkli. Ja tik vien no Puidiķa varētu dabūt kādu parāda zīmīti, Jums, mīļiem radiņiem, tūliņ būtu jānāk pie mums, nebūtu mums garš laiks; bet šitā nevarēs no Puidiķa nekā atdabūt tos 400 rbļ. Vai drīz nez maksās Riks? Jums varbūt tagad nebūs nekādas naudiņas, ar ko atbraukt uz mums pa 30. augustu; rakstiet par to drīzumā. Braukdami, cālīši, atvediet mums līdzi kādus sieriņus, to mēs daudz saķemmējam. Es priekš sevis ar izlūgšos pāri melnu šlipsu pa 40-50 kap., te tādi sūdiņi maksā pāri par rubli - 150 kap. No Jelgavas mēs taisāmies projām ne agrāk par pus septembri, atkarāsies no tam, kad atnāks apstiprināšana. Kā mums te sviežas, kā mēs ballējamies pie Līžas un pie tiem citiem lielmaņiem, par to mana mamzelīte Jums būs gan izrakstījusi. Rakstiet drīz atpakaļ, tad es atkal parakstīšu, ko vēl būtu aizmirsis. Ar dievu, mīļie radiņi; laiks jau klārējas.

2. aug. 1891. Jelgavā.

138.

GRIEĶERIM
Rīgā 1891. gada 22. oktobrī (3. novembrī)

Cien. Grieķera kungs!

Tā kā tagad nedzīvoju vairs Jelgavā, bet iestājos Rīgā pie «Dienas Lapas» par redaktoru, tad man nau iespējams Jums tūliņ atbildēt; es aizrakstīju [šinī lietā] uz Jelgavu, no kurienes, kā ceru, drīzā laikā dabūšu tuvākas ziņas Jūsu onkuļa lietā. Vismīļākā atmaksa par manu rakstīšanu man tagad būtu tā, ka Jūs man ar atrakstītu kaut ko iz savas puses par kādiem notikumiem, sabiedrīgu dzīvi, skolām, labības cenām, algām u.tml.
Cerībā, ka Jūs arī manu lūgumu ievērosiet,
zīmējos
Jūsu Pliekšāns.

Rīgā, 22. okt. d. 91. g.

Adrese: Redakcija gaz. «Dienas Lapa»,
g. Riga, Elisavetinskaja uļ. , d. No 16.

139.

A. STĒRSTEM
Rīgā pirms 1891. gada 26. oktobra (7. novembra)

Cienījamais Stērsta kungs!

Jūs zināt, ka «Dienas Lapa» arvienu dzīvi līdzjutuse Jelgavas rakstniecības nodaļas darbībai un pareizi atzinuse jaunās nodaļas sparību, kura atkal parādās šinī rudens sezonā. Jo lielāka mūsu nožēlošana, ka «Dienas Lapai» tik maz saišu ar nodaļu un ka mēs dabonam tik maz ziņu par viņas darbību un tās pašas tik vēlu. Tagad, piem., 26. oktobra d. būs Jūsu pievilcīgais priekšlasījums «Par īrniekiem pilsētās», un es tiešam nezinu, kur dabūt par viņu referātu, ja Jūs paši varbūt negribētu izpalīdzēt savam auklējumam «Dienas Lapai». Man kā kurzemniekam patiktos, ka Jelgava nepaliktu pakaļ Rīgai un ka arī plašāki publikā sāktu atzīt jelgavnieku darbus. Beigās ceru, ka Jūs, kā «Dienas Lapas» tēvs, taisni [vēstule nav pabeigta]