RAINIS

Vēstules

Šveices periods (1906. - 1911.)

1907. gads

22.

I. BAUMANIM
Kastaņolā 1907. gada janvāra sākumā

«Jaunā Spēka» izdevējam

Mīļo biedri, še beigās nosūtu fotogrāfiju, līdz ar to arī negatīvu otrā sūtījumā. Ļoti ilgi fotogrāfs noturēja, divas reizes bija jāuzņem, bez tam cits fotogrāfs agrāk bija lūkojis, bet J. C. redzēja, cik maz derīgs tam iznāca uzņēmums. Šis nu, mazākais, varēs rādīties. - Rokrakstu laikam jau būsat saņēmuši, man žēl, ka es negribot Jūs tā nokavēju.
Tehniskos aprēķinos Jums pilnīga taisnība: «J. Sp.» lai iet 5000 eks. pa 30 kap. Attiecoties uz «V. Sēju», es arī pilnīgi piekrītu Jūsu aizrādījumiem, pirmā vēstulē es biju runājis par citiem apstākļiem, tādēļ mēs pārpratāmies. Es domāju, ka nau vērts «V. S.» otrreiz drukāt, ja iznāk tik dārgi un nau atlikuma; bet varētu gan, ja iznāktu lētāk. Bet, pēc manām domām, to varētu - kā arī Jūs sakāt - tikai tad, kad izdevums būtu vienkāršs, lubisks. Ozola izdevumu pārspēt reizē glītumā un lētumā nau iespējams. Daudz labu dienu.

23.

J. JIRGENAM
Kastaņolā 1907. gada 9. janvārī

Castagnola 9. 1. 7.

Godāts kungs!

Še būs tulkojums, kur esmu noņēmis nost pārākos balsienus; palūkojat, vai tagad teksts sakrīt ar meldiju; ja tas vēl nebūtu, tad atsūtat man notis un savus aizrādījumus. Man liels prieks, ka mūsu skaistās tautas dziesmas meldija varēs tā iekarot arī šveiciešu bērnu sirsniņas, žēl tikai, ka vienkārši daiļo tekstu nespēju tikpat naivi attēlot, arī vācu valoda zaudējusi savu naivitāti, pilnīgs līdzeklis vēl būtu bijis Mittelhochdeutsch. Jūs, svešiem bērniem mācīdami šo dziesmiņu, dzirdēsat atkal mūsu mīļās dzimtenes skaņas un būsat uz acumirkli laimīgi. Tad atrakstat man ar, kā Jūsu bērni uzņem dziesmiņu. Un man par pateicību atsūtat kādu ziņu par sevi pašu, kā Jums labi klājas, kā tikāt vietā un kā iet citiem biedriem.
Saņemat mīļu sveicienu, sveicinat man pazīstamus, kad tiekat, un paliekat vesels.

                                            Augstcienībā J. Rainis:

                                Eilig fliegt die liebe Sonne,
                                Läßt im Schatten mich zurück, -
                                Ach, ich habe keine Mutter,
                                Die mich in die Sonne setzt'.

                                        Weile, weile, liebe Sonne,
                                        Höre meine Bitte an;
                                        Grüße meine liebe Mutter,
                                        Grüß' sie tausend, tausend mal!

                                Nieder sinket schon die Sonne,
                                Mütterlein ist fern, so fern, -
                                All' mein Eilen ist vergebens,
                                All' mein Rufen hallt umsonst.

24.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1907. gada 12. februārī

Sirsnīgi sveiki, ar lielu prieku saņēmu šodien karti (arī H. E[ldgasta] grāmatu), jo lielāku, ka jau sen biju gaidījis kādu dzīvības zīmi iz Baku. Nu izrādās, ka Bakū nau nekas no manis saņemts, kaut gan es biju rakstījis divas kartis Hert. un sūtījis viņam arī priekš Jums un Oz. eks. «J. Spēka». Nu man tik ienāk prātā, ka grāmatiņas varētu būt no ārzemju cenzūras apturētas; kartis laikam pazudušas. Sakāt par to H. «Kopums» laikam tiek jau drukāts, tuvāku ziņu man vēl nau. Tāļākie izdevumi gan vislabāk drukājami Pēterburgā. - «J. Spēks» ir gan dažs izglābts. Bet Jums kā lai nosūta? pasts noņems. - Par laipno honorāra piedāvājumus daudz mīļu paldies, bet vēl jau nau drukā iznācis. Nogaidīšu Jūsu plašāko vēstuli un ziņas no Baum[aņa] un tad Jums rakstīšu. - Sastādu tagad dzejoļu krājumu, bet tas 10 reiz asāks par «J. Sp.», un liktens jau zināms. Kas lai arī izdod, jo izdevējam var celties nepatikšanas. Asp. raksta vēsturisku rakstu par revol. sievietēm un liek Jūs mīļi sveicināt, nožēlo, ka nedabūjāt šokolādi, un apprasās, kā labi pārbraucāt, kam es arī pievienojos. Sirsnīgi sveiki un tāpat sirsnīgi sveicinat visus draugus. Sveiki.

25.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 16. februārī

Mīļo, dārgo August, uz Tavu mīļu vēstuli tikai šodien saņēmos atbildēt, kaut gan tik daudz, ko teikt un pārrunāt, un sūdzēties, un arī svarīgas veikala darīšanas guļ nenokārtotas, ceļ zaudējumus un nepatikšanas, un būs jo grūtāk nokārtojamas, jo ilgāk tiks atliktas. Bet nepatikšanu bijis tik daudz pēdējā laikā, paši mēs, abi tālenieki, bijuši tik daudz savārguši un slimi, un visam pāri tie briesmu notikumi dzimtenē, kuri nemaz negrib mitēties, ka visa enerģija iziet uz turēšanos kājās un uz priekšu nekur netieci. Daudz, daudz man šinī laikā piepalīdzējusi visam atturēties pretī tā stiprā pārliecība, ka ir taču cilvēki, izņēmuma cilvēki, uz kuriem var palaisties visos apstākļos. Tu man esi aizvien tuvāks un tuvāks ticis taisni šinīs grūtajos laikos, kur tik daudzi atrada izdevību atiet nost. Paldies Tev vispirms par mamas apmeklēšanu; tikai kādēļ Tu nerēķini savus ceļa izdevumus par braukumu? To gan lūdzu ļoti darīt visās lietās, ja Tu visus, it visus izdevumus neliec uz manu rēķinu, tad es nemaz nevaru iedrošināties Tev ko lūgt. Laikam Tu «M[ūsu] L[aiku]» apstellējumu arī pats esi samaksājis? Būtu ņēmis no tiem 40 r., ko mamai aizvedi. Visādā ziņā Tavā rokā vajga stāvēt cik necik mūsu naudas, lai Tu varētu izdarīt, kad ko Tev lūdzu. Tādēļ esi tik labs un aizej iekasē uz savas pilnvaras pamata honorāru par «Tāl. Noskaņām» no Brigadera, paprasi arī, cik viņš izmaksājis U[lpes] kungam. No Der. grām. nod[aļas] U. kgam iedotos 100 rbļ. viņš dabūjis, laikam baidās sūtīt. Dr[avnieks] viņam arī esot nodevis priekš nosūtīšanas man 25 rbļ., kuri arī vēl nau pienākuši; tie no Konvers. vārdnīcas honorāra. Ja Kr[eplins] iet saņemt no D. gr. n. vēl atlikušos 100 rbļ., tad lai tos atsūta taisni šurp, parunā ar Nodaļas kasieri, vai varbūt U. tos saņēmis. Ja no Brigadera Tu neko nedabū, tad es likšu kādu honorāru, kas man Rīgā nāksies, Tev izmaksāt, lai Tev būtu nauda priekš maniem izdevumiem. Izdari, lūdzams, šos gājienus, jo U. k. slinks rakstītājs un vēl ir projām, un es nedabonu nekādu zinu; laikam viņš arī baidās sūtīt naudu. (Nupat dabonu zināt, ka viņš precas, un tad nu viss top saprotams, nau laika.) Tavu sūtījumu dabūju gluži pareizi. - Vēl viena veikala darīšana: vai nevari dot man kādu padomu, ko lai daru ar savu vasarnīcu. Vai negrib kāds pirkt? Vai īrēt? Vai varbūt tāpat dzīvot un izīrēt citiem? Vai Tu pats, bez ciešas vietas būdams, nepadzīvotu tur pa vasaru, no maja sākot; īrnieki varētu gan arī Rīgā pie Tevis pieteikties. Man jau pilnīgi pietiekoši, ka ienāk tie 180 rbļ., kuri man jāmaksā kronim un asekurancei; pat tā man labāk, ka vasarnīca stāv tukšā un nekā neienes, nekā peļņa, kad Doriņa bija visu izīrējusi un tomēr bij jāpiemaksā klāt 2 reiz tik daudz, nekā mēdzu ieņemt īres. Kā nu man tikt vaļā no savas zemes īpašnieka godības? Nu par rakstiem un žurnāliem: labi, ka Tev bij iespējams izsisties cauri izgājušu gadu, es zinu gan, cik grūti tas nākas; domājams taču, ka šogad pēc drukas ies labāk. Man tagad būs iespēja ko pelnīt no «Rīta»; vai Tu tur arī rakstīsi? Cilvēki godīgi; vai teikt man arī par Tevi? Citādi man noteikta nekā nau, izdošu atkal vienu otru grāmatiņu, ja izdosies. Tu zini, kā gāja ar «J[auno] Spēku», un tur taču 2/3 vecu dzejoļu. Dodu šur tur pa dzejolim, kur kāds pieprasa. Pērn visu gadu nekā nepelnīju. Labi jau ļoti būtu paša apgādiens un bods, Emma tehnisko pusi smalki pārvalda. Tikai līdz šim vēl tas risks. Mēs savas grāmatas varētu paši izdot. Bet Tev savu drāmu nevajadzētu līdz tam mājā turēt, Pēterburgā gan nodrukātu. Lūk, kā «Priekšvakars» arī iet, un tas tikai tulkojums, un nau mākslas darbs. Tu esi mākslenieks, un Duburs taču arī ko prot. Vai Tu nevarētu likt krieviski tulkot Češihinam? Tas drusku prot latviski, peļņu viņš, liekas, grib uz pusēm. Krieviski tāda satura gabals taisni taisītu furoru.
Rakstniecības apstākļi tagad Baltijā gan gluži zem nulles: neviena godīga žurnāla, kur rakstīt, pat «Rītā», kā nupat šodien redzu iekšā, arī atpakaļrāpuļi; pilnīgo pagrimšanu norāda arī, ka tādi vīri kā Līg. raksta galīgus mēslus spriedumos par visu mūsu literatūru. Tu saki, man rakstīt? Bet man ir svarīgāki, pozitīvi raksti rakstāmi; kad es ielaižos polemikā, es izjaucu sev pilnīgi to atmosfēru, kurā vien varu rakstīt, tad paliks labākais nerakstīts, ko es spētu. Un taču, no otras puses, atkal briesmīgi, ka tāda ķēmošanās iesakņojas. Tāpat jau ir ar tiem mistiķiem un atpakaļrāpuļiem - dekadentiem. Tie ar paliek neatslaucīti kā mēsli durvju priekšā. Tagad tos gan -vs pārņēma «M. L.», bet Līg. paliek godā. Man liekas, ka Tev vairāk būtu laika un pienākuma viņu savaldīt, jo Tu nupat savu lielāko darbu - drāmu - esi pabeidzis un nodarbojies ar filozofiju, kas neprasa tādu koncentrēšanos kā dzejošana. Labs dialektiķis, arī domu iztirzātājs Tu esi, uzskatu plašums, kas vajdzīgs kritiķim, Tev arī ir, uzsāc kritisku darbību, iztirzādams šo liter. vēsturi; un tad ņem priekšā simbolistus, par Poruku Tev jau toreiz bija tik skaists rakstiņš, paplašini to un rādi, ka simbolisti pie mums vai nu tukši ķēmi, vai atpakaļrāpuļi kā Eglīts un Poruks. Īsākus artiķeļus es arī varētu, kā, piem., aprādīt visu to bezkaunību un muļķību, ar kādu pret mani mēdz izturēties, kā arī par Līg. Tie muļķi nemaz nesaprot, kāda vieta Tev pienākas kā mūsu reālist. romāna nodibinātājam un strād. šķiras reprezentantam. Te ir daudz, daudz darba pie noskaidrošanas, jo ātrāk jāiesāk darbs. Tiklīdz es tikšu brīvāks, es mēģināšos šinī darbā, bet Tu jau vari tūdaļ iesākt, mīļo August. Bet nu vēl veikala lietas: sūtītos manuskriptus un grām. saņēmu un lūdzu mīļi vēlreiz aizbraukt uz Jelgavu un sameklēt vēl tur atlikušos rokrakstus, arī atsevišķas lapiņas, varbūt vēl to rakstnieku petīciju, varbūt vāku ar uzrakstu «Latv. rakst.», kur būtu iekšā dažādi avīžu izgriezumi, tad mazu (30 kap. maksā) krievu grāmatiņu «Каталог книг для народн[ых] библиотек(?)» no Панов (vai Рубакин). Man liekas, to var arī dabūt pirkt krievu bodēs. «Salameas tiesnesi» saņēmu no Zeltiņa, tas laikam to negrib; es aizrakstīšu, lai noiet pie Tevis cits izdevējs. Teikšu arī, lai apgādā no Tevis, ko Tu dosi. Viens izdevējs ir: jauns cilvēks, nau bagāts, bet taču arī maksās, - nau krāpnieks, zināms, lūk, droši, nau kā ar vecu firmu. Ko saki? Bet varbūt pēc domes varēsi pats? - Vēl, lūdzu, izrakņā man no vec[ajiem] «Mēn. Rakst[iem]», laikam 1895. vai 6. gada: «Bals Bābelē» no Hartlebena un, ja var, «Pirmā dzejniece», Debora. - Der. grām. nodaļai, lūdzu, pasaki, ka varu pabeigt tiklab «Otello», kā «Vallensteinu»; aktiers Rudzītis gribējis «Otello» manā tulkojumā; es ar mieru, bet vai tas nozīmē, ka teātrs pats to arī ņem? Teātrim tāda tulkota luga maksā 50 rbļ. Ja viņš vien to izrāda, tad es nezinu, cik ņemt, lai viņš nosaka. - Priekšlasījumu rakstīt visu laiku taisījos, bet tā ar nepatikšanām un nevaļu neiznāca; Elza nākošās nedēļas beigās vienu Tev nosūtīs, es gribu vismaz drusku nobeigt līdz kādam apstājas punktam savus darbus, tad varētu ko pa starpām. Bet Tu pa tagadējo brīvlaiku starp saviem lielākiem darbiem liecies arī uz kritiku; Tavām filozofiskām studijām arī pa daļai turp jānoved. Tu esi gan, pēc laikrakstu īsām ziņām spriežot, pašulaik aizņemts ar jautājumu, kas stāv tuvu reliģijas pētījumiem, bet arī tie nestāv visai tālu no literatūras. Tu esi daudzējādā ziņā laimīgs, Tu esi sev izmeklējis klusu vietu, bet tā ir augsta, un Tu no turienes tāli vari pārredzēt apkārtējos notikumus, un Tu tur atrodi savu mieru un savu darbu, - pēc abiem es arvien vēl tik dzenos. Arī no Tavām vēstulēm var nomanīt šo noskaidrojušos atmosfēru, kurā Tu dzīvo un kura Tevi dara man tik mīļu. Palieci vesels, mīļo August, mīļus sveicienus Emmai no mums abiem; sveicini Frici un citus. Atraksti atkal par notikumiem un štimungām. Sveiks, mīļais.

26.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 7. martā

Mīļo, dārgo August, gandrīz jau kā gaidījis biju Tavu vēstuli, tūliņ iedomājos, avīzē lasot, ka tur ir vislabākais mūsu senā jautājuma atrisinājums, ka žurnāls iznāk no bezpartejiskas iestādes, kurai plašas izglītības nolūki, savi zināmi abonenti; atspaids materiālos līdzekļos, cienība publikā un kur mani draugi, arī Fricis te. Te viss kopā, kas nešaubīgi un bez aplinkiem, bez kompromisiem, demokrātisks; te arī vieta visiem ideologiem, kas praktiski, aktīvi nevar piedalīties pie partijas, te īsts kultūras darbs, te īsta jaunā nākotnes māksla, kas brīva un dara brīvus, kas vienīgā attīsta individualitātes, jo katrs misticisms novelk tumsas miglā, kur nau vairs izšķirības starp personu un personu, bet visu ārējo spaidu atbīdīšana (mūsu partijai) dod tikai ceļu katram attīstīties un nošķirties savā patībā. To no mūsu kritiķiem neviens pats nau sapratis, visi misticisma kalpi, vāji vai bailīgi domātāji un jaunāko modes virzienu pakaļķēmotāji. Gatavosim tā vietā jaunu mākslu, maz mēs būsim, bet skaidrs gaiss, līdz šim tas nekur nebija, un, kur to domāju, tur nācās maldīties, kā pie mana vecā izdevēja Z[ālīša], viņš nau spējis saprast jaunos laikus, kur nošķiršanās gājusi tālāk nekā pat gadu atpakaļ. Es viņam tūdaļ sākumā aizsūtīju pāris rakstu, grūti būs dabūt atpakaļ. Maz gan paliks mums vīru, tā šķirojot, bet tad droši. Citādi nevar vairs, visu to laiku nebija kur likt dzeju. Pašā pēdējā laikā «Svari» man solīja liberālu virzienu arī taču, un tad tur es aizsūtīju šo to. No tālienes arī ļoti grūti ko noprast, reti ko dabonu lasīt, nezinu, kādi kur laikraksti. Tev vajdzētu mani drusku orientēt. Bet nu «Auseklī» ir droša patversme. Nu par sīkumiem, cik ātrumā iekrīt prātā: redaktors tagadējos laikos ir tehnisks personāls, tādēļ nevar neko profanēt, un komisija labi darīja, ievēlēdama Fr. M. - Komisija pate man ļoti simpātiska. Burtnīcai 5 loksnes, vai cenzūras dēļ nevajga 6? Vai tad žurnālu nevar kā grāmatu izņemt no drukātavas tūlīt? Iedalījums labs; varbūt drusku vairāk beletristikas? 2-2½ 1. varbūt pastāvīgu nodaļu sātības jautājumiem? Interese «Aus.» publikā, partijai arī, tā arī zinātnē, bez tam «Aus-im» tā ir specialitāte. Nodaļa: zinātn. atradumi - ļoti laba. Bet tādas vajga arī priekš sabiedris. zinātnēm (sabiedr. kustību, arodniecisko dzīvi, saimniecisku, komunālu, skolām), - tātad 5 nod.: polit., sabiedr., dabas zin., māksla, atturība. (Vai šo pie sabied. zin.?) - Kas tās rakstīs? Katrai vajdzētu sava rakstītāja - redaktora. Tev būtu varbūt vēl Rīgas notikumi jāreģistrē, Tu tur speciālists, un ļoti skaisti bija agrākie apskati. Tev arī biedrību un pašu valdību dzīve. Turpat arī partiju dzīve. Kas rakstīs politisko apskatu? Tev vienam viss varbūt par daudz, jo še daudz sīka darba, sameklēšanas, tad kondensēšanas. Dab. zināt. - Priedkalns, māksla - Fricis. Ārzemju pārskats - Jankavs. Beletristiku, kad mēs esam 5,5 gan jau piepildīsim; Upīts vēl varētu arī rakstīts tik tas ļoti gauss. Skolotājus, mūsu )audis, lūko pievilkt. Polit. un sabiedr. rakstos Tev būs līdzstrādnieki pastāvīgi, laikam no «Aus.», kurus es nepazīstu (priekšlasītāji, piem., Kurzemnieks u. c.}. Visu apskatot, iespējams ir, ka mums iet, bet no sākuma neceri daudz, līdzstrādniekiem jāsastrādājas kopā, tas nau tik viegli, un galvenais aizvien ir labi sastrādājušies līdzstrādnieki, uz iesūtītājiem nau ko cerēt, un daudz dažādi elementi tik traucē ansambli. Tev būs no visiem tas grūtākais: režisora un direktora darbs - saturēt saskaņā galvenos strādātājus. Tālums man gan nejaus Tev tik daudz palīdzēt, kā es gribētu, bet orientē mani par visu. Galvenais, man liekas, ir, ka žurnāls nebūs tik daudz politisks, cik kulturels, plaša masas izglītība, pieturoties pie partijas. Tāda otra žurnāla nau, tas būs viņa speciālais, atšķirošais raksturs. - Vai «Ausekļa» paša biedru, vismaz vakaru apmeklētāju, ir daudz? Ja tā, tad var dot viņiem ko sevišķu, piem., Rīgas notikumu apskatus. Kur vairāk domājams abonentu - Rīgā vai uz laukiem? Vairākuma saprašanai jāpiemērojas. Kādas šķiras? Cik strādnieku? Abonentu laikam vispār maz, visvairāk nonāk pārdošanā; ja abonentu vairāk, ved tiem statistiku pēc šķirām. Tas viss, kas man iekrīt prātā. Tu pazīsti apstākļus tuvāk un, ilgi praktizējis, zināsi labāk. Vispār es domāju, mums vajdzētu labi iet, kā atsparam pret dekadentu muļķību - jo bezprāta dzejas ātri apnīk publikai - un kā atsparam pret negodīgumu un laipošanu mākslā un politikā. - Nu vēl sīkums: honorāri, protams, pēc «A.» iespējas, un tagadējie pilnīgi pietiekoši. - No manuskriptiem šodien pat iet līdzi no Asp[azijas] «pie vēstures ugunskura» (pusbeletristika, pusvēsture), ap 2 loksnes, un 2 dzejoļi; no manis pāris dzejoļu (numurā varēs ielikt kādus 2). Prozas man ir divi garāki beletr. gabali (pa 2-3 loks.), bet pie Gulbja, nezinu, kad dabūšu atpakaļ, bet tad tūdaļ nosūtīšu. Varbūt, ka šai I burtnīcai sagatavoju vēl garāku dzeju (100 rindiņas). Tad vairāk pirmai burt[nīcai] nekā. Man tagad jānobeidz solīti darbi: «Ug. un Nakts» (drāma) un dzejoļu krājums, tiek jau gaidīti. Ļoti gribētos Tev rakstīt ko publicistisku, bet laikam tagad tūliņ nevarēšu. Es tagad nespēju vispār tik daudz strādāt, cik gribētu, nervi neklausa. Bet, ja Tev visādā ziņā vajdzīgs, ko lai rakstu, tad pasaki. Tev pašam derētu kaut kādā veidā I burt. rakstīt par mūsu tagadējiem preses apstākļiem, ka laipotāji visu sagrābuši savās rokās, valda kompromiss un neskaidrība, un mākslā ākstīšanās. Tad vēlāk varētu par to pašu tematu vēl vairāk rakstīt, arī man tas gribētos. Dari to, ja vien paspēj, tam nau jābūt programmas raksta veidā, satura ziņā viņš tas būs. - Nu par citu: Friča luga ļoti skaista, labi izstrādāta, un galvenais: viss šis darbs nau patēlošana, fotografēšana vai dekadentisku jūtelību ākstīšanās, bet problems, par kuru stāv vīrs ar savu dzīvību. Tā ir drāma. - Vai Tu savu drāmu neliktu žurnālā - visu vai daļas? Būtu labi. - Ar villu dari tā: Tev pilnvara pietiekoša, jo Elzai no manis pilnvara. Bilderiņu grunts Elzai, bet grunts šogad jāapbūvē, citādi zūd tiesības, vismaz jāuzbūvē maza mājiņa par 300-500 rbl. Kas lai man to dara? Tādēļ grunts būtu jāpārdod; mana iemaksa tur ir 120 rbļ., ja to dabon atpakaļ un vēl drusku varbūt klāt, tad jāatdod. Vai neņemtu Fricis vai Ķeniņš? - Dubultu villas atslēgas pie mamas. Īres ienāca: no apakšstāva 200-230 r., augšā 2 istabas ar balkonu - 60-80 rbļ., pārējās 2 pa 25-35, augškakts - 15-20. Mama, ja nāks, tad ieņems apakšā atsevišķo istabu (kas citādi ienes ap 30-45 rbļ.). Tev, mīļais, nu būtu jānomaksā līdz 9. majam asekurance (Kungu ielā N 11 (?) pie Dž. Hafferberga) 45 rbļ., ja Dubultu policija pieprasa, arī vēl grunts nauda 70 rbļ. Tad Tev būtu jāiekasē no apakšīrnieka īre (parasti 2 termiņos; tiek izdota kvīte). Arī augšā 2 balkona istabas, labi būtu, ja izdotu ar kvīti. Pārējās istabas vajdzēs mamai izdot. Jābrauc Tev būtu sākumā apskatīt, ja vajga apkopt, istabas pārtapsēt, tad mama pieņemtu amatniekus, bet maksātu Tu. Naudu varētu iepriekš ņemt no īrnieka, kurš prasa reparatūras. Rēķinus vajdzētu Tev vest, jo mama to neprot. Izgājušo vasaru bij Doriņa, tā dzīvoja un rīkojās tik neprātīgi, ka cerēto ienākumu vietā (jāatliek skaidri ap 200 r.) bija klāt jāpiemaksā 600 r. Tas priekš manis tik liels zaudējums, ka es otra tāda nespēju izturēt un tādēļ gribēju labāk visu pārdot vai atstāt villu neizīrētu. Tādēļ, ja aizbrauksi pie mamas, parunā, vai viņai būs iespējams iztikt ar iri, ja nē, tad lai paliek neizīrēts (protams, priekš dzīves viņa dabūs savu līdzšinējo mēneša maksu no manis). Kad neizīrē, man jāpiemaksā klāt par asekuranci un grunts nauda līdz 200 r., bet, kad Doriņa tur rīkojas, tad četrreiz vairāk. Tik daudz es ar savu rakstīšanu nespēju pierakstīt. Kad apskati, mīļais, tad aprēķini ar mamu, cik vajga nepieciešamo reparatūru. Tad es redzēšu, cik Tev jāpiegādā naudas no maniem honorāriem, kad no īrniekiem nedabū uz priekšu. - Es domāju, sludinājumā mans vārds neko nelīdzētu, jo īrnieki ir pa lielai daļai žīdi; latvieši turp neiet. - «Kraft u[nd] Stoff» ļoti labi ies, tulko vien. - «Salam[eas] tiesnesi» varbūt ņem mans izdevējs Baumans, rakstīšu tam. «Auseklim» derētu ierīkot arī grāmatpārdotavu un apgādniecību, es tad viņam dotu savu grāmatu.
Palieci nu sveiks; mīļais, labais, daudz mīlu labdienu Emmai no mums abiem.
Vesels, mīļais.
Kā iet miesniekam? - Vai kas jauns pie dubultniekiem? Painteresējies. Sveiks.

27.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 28. martā

Mans mīļais, dārgais, rakstu Tev tik šodien: neveselība un nevaļa. Daudz, daudz paldies par visiem pakalpojumiem, un še būs vēl jauns lūgums un atbildes uz veciem jautājumiem: mamiņa nu ir saņēmusi sūtīto naudu, tādēļ no Tevis viņai iedotā paliks tai priekš aprila mēneša. Priekš braukumiem nosūtu viņai vēl liekus 10 rbļ., bet Tu, mīļais, aizbrauc turp un aprunājies, kādi vēl būs izdevumi pie reparatūrām un mājas apkopšanas. Aprīlī laikam nāks arī policija, lai saņemtu 70 rbļ. grunts naudas, un 9. majā jāmaksā 45 rbl. asekurancei (Dž. Hafferberg, Kungu ielā N 9 (?)). Naudu dabūsi vai nu no Brigadera (še zīme klāt), vai no Krepliņa (ja viņš «Nodaļas» saņemto naudu 200 rbļ. nau atdevis Ulpim; visādā ziņā parunā ar viņu, bet to naudu nedod U., bet paturi vai nu pats, vai dod Tev priekš minētām vajadzībām). Ja naudas nepietiek, tad atraksti man vai lūko tur sadzīt. Varbūt mamiņa ir ,jau Dubultos, tādēļ pirms braukšanas aizraksti viņai karti ar savu adresi. - Labāk jau būtu, kad es tiktu vaļā no savas vasarnīcas, bet kamēr tik daudz ienāk, ka nau jāpiemaksā klāt, es varu viņu noturēt. Bilderliņus pārdod gan; tie ir Elzas, un Tev no viņas pilnvara. Izdevumi man bijuši oficiāli 120 rbļ., un par tiem 3 gadiem arī jāmaksā vēlāk grunts nauda. Ja šogad neapbūvē (vismaz sēta, kas arī maksā 300 r.), kad es nepārdodu un mama vai cits kāds neapņemas būvi, tad man jāzaudē viss, tātad uz peļņu nau ko cerēt, un labi, ja kāds vispār ņem arī par mazāku summu nekā mani izdevumi. Es tagad tieku mācīts panest zaudējumus arī vēl lielākos skaitļos. - Pie teātra ļaudim neej. - Tavu sūtījumu saņēmu ar daudz paldies. - Vai Elzas «Pie vēstures ugunskura» tika nolasīts? Referāta «Mūsu Laikos» nebija. - Nu par «Ausekli»: aizsūtīju «Zem saules stariem», kādas 5 lpp. Ja trešajā ievadpantā tas viens vārds liekas neejošs, tad ieliec tā vietā «Tā pamatpārmaiņa un atdzimums». Pēc divām trim dienām sūtīšu Tev vēl mazu artiķeli 4-6 lpp. (tulk.), labi būtu, ja ienāktu I burt[nīcā]; tad vēl šonedēļ no Elzas būs (beletrist.) «Dvēsles brauciens ellē», arī ap 5 lpp. No Jankava ieliec I b., vislabāk «Utopisti - soc[iālisti]», krāsas dēļ, ja vajga, arī pārējos? Gribēju visādā ziņā dot prozas gabalu: publicistiku un beletristiku, bet nevesels. Raudzīšu otrai burtnīcai. Vajdzīgs taču nu ir. Domāju vēlāk arī vēstules veidā, kā Tu teici, ļoti labi. - Par ko J. Asars nau licies sludināties līdzstrādnieku sarakstā? Tas nesmuki. Man nekas nau pret viņu. Upītim rakstīju, bet vēl nau atbildes. Hermanim daudz mīļu sveicienu, tika rakstīts viņam no šejienes zem viņam tuvas personas, bet laikam nau saņēmis. Vēl kādu vispārēju vārdu: es, kā Tu zini, rakstīšu gluži brīvi, bet arī ne izaicinoši, lai velti nedarītu grūtības (protams, man vienalga «sīkumos»), un no redakcijas Tev tik jāpielūko, ka iesūtījumos nekur, nekādā vietā un veidā nebūtu uzbrukums partijai, bet pozitīva draudzība. Tad ies. Sveiks, mans mīļais, labais, un sveicini visus no mums.
Ar lugu nau labi iesākt I burt., bet vēlākās ļoti labi; Vēlreiz sirsnīgi sveiks no abiem. Sveiks.

Uz pārlocītās vēstules augšējās malas ar zīmuli pierakstīts:
Apstellē, lūgums, «M. L.».

28.

B. PRIEDĪTIM
Kastaņolā 1907. gada 2. aprīlī

Sirsnīgi sveicieni lieldienās, kas mums atnākušas apmākušām debesīm. Bet Jums lai spīdētu saule. Drīz sekos kārtīga vēstule, Jūsējo saņēmām. Sirsnīgi sveicieni un skūpsti visiem mūsu mīļajiem.
                                            Jūsējie.

29.

TAUTAS GRĀMATU VEIKALAM
Kastaņolā 1907. gada 3. aprīlī

Tautas grāmatu veikalam
Ar šo atsaucu savu iepriekšējo Freiligrāta Kopotu rakstu eksemplāra pasūtījumu un lūdzu minēto darbu man nesūtīt.

                            Ar dziļu cienu
                                A. Nagliņš
                            Castagnola (Tessin)

Castagnola
3. 4. 7.

30.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1907. gada 4. aprīlī

Castagnola 4. 4. 7.

Mīļo biedri!

Jūs būsat laikam jau saņēmuši «Kopumu», tādēļ nesūtu Jums eksemplāri, kādu man no Baumaņa vairāki piesūtīti; ja nau - tad nosūtīšu. Mūsu sāpju bērns nu beigās klajā gājis, un nevar liegt: glīti viņš ir izdots, B. ir garša, un satura ziņā: J. J. raksts tiešām ievērojams, tāds vēl nau bijis, un sajūtas pilnais «Pelēkā akmeņa stāsts» visu ievada ļoti zīmīgi, kā uvertīra dod pamata skaņu. Tagad nu jāstājas pie otrās burtnīcas izdošanas. J. J. jau tura gatavus dažus rakstus, citi - tie paši - arī laikam drīz būs gatavi. Vasalam rakstīju tik nupat, nebija viņa adreses. Gaidu tagad no Jums. Būtu aicinājis arī vēl citus pulkā, bet pa lielākai daļai būtu jāsola un jāmaksā honorārs, un - par to B. nerunā. Vispār viņš ir labs izdevējs, ar garšu un nopietnu virzienu, bet tiem rakstniekiem, kam jādzīvo no honorāra, ar to vien nepietiek. Viņam nau kapitāla priekš honorāriem. «Kopums», kā redzu, būs izdots ar tiem 200 rbļ., ko Jūs viņam devāt, un nu viņam jāgaida, kamēr to izpārdos. Es šaubos, vai viņš J.J. būs jau maksājis honorāru. Otro «Kopumu» viņš laikam arī izdot varēs tikai ar Jūsu palīdzību. Viņš solās arī izdot manu lugu «Uguns un Nakts» (drukāta «Mājas Viesa Mēnešrakstā»), bet laikam arī to ar Jūsu palīdzību. Tikai to es negribētu dot bez honorāra, jo tai nau jābaidās no konfiscējuma, un arī citi izdevēji to labprāt ņemtu, - tātad viņa man gandrīz skaidrs ienākums, no kura es savā tagadējā stāvoklī nevaru atteikties. Tā kā Jūs savās 2 pēdējās kartīs bijāt runājuši par honorāra maksāšanu par «Kopumu» un par naudas sūtīšanu B-im, tad es slēdzu, ka Jums ir kāds veikala sakars ar B., un es tagad mīļi lūgtu man teikt, vai Jūsu līdzdalība un garantija sniedzas arī uz turpmākiem B-a izdevumiem vai tik uz «Kopumu». Jeb vai Jūs izdosat ko kopā ar Iniņberga k.? Vai viņš Jums ir ko rakstījis? - Skaidrības pēc piezīmēju vēl, ka par «J. Spēku» esmu dabūjis no B. ar grāmatām kopā līdz 100 r., runa bij par 2-300, bet pietiktu jau ar. Par «Kop.» man nāktos tik 15 r., bet J. J. līdz 80-100 r. Protams, tagad grām. izdošana ir diezgan grūta, jo izdod ļoti daudz, visvairāk aktuālu un tad priekš buržujiem dekadentisku, ko labi samaksā; priekš tautas jābūt lētām, daudz tulko, nereti gluži par velti, - tā oriģinālus un lielākus tulkojumus nesamaksā, ja nau taisni dekadentiski un reakcionāri. Bet cik daudz ir vajadzīgu, kuri tā paliek, par to daudz varētu runāt. Es domāju, Jums arī bija tamlīdzīgi plāni? - Beigās man vēl viens lūgums uzdevumā: nākat ,par līdzstrādnieku «Auseklī» un dodat tūliņ ko I N-am, tiek mīļi, mīļi lūgts. Un nu daudz sirsnīgu sveicienu no mums abiem.

31.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 6. maijā

Mīļo brāli! Tā skaisti, jo pareizi, un tā lai paliek bez daudz vārdiem; Tu zini, kāda vērtība maniem vārdiem, un es, kāda Taviem. Tavu mīļo vēstuli un karti saņēmu, un nu arī «Ausekli»: glīta āriene, skaidra, gaiša druka, lēta cena, - saturs viscaur noturēts noteiktā godīgā virzienā, un raksturs tam dzīvs, cerības un nākotnes pilns, turklāt nau sauss, ar nodrāztu oficiālību, nau arī salkans, ar dzejas pārplūdumiem kā dekadentiem. No «R[īta]» labi atšķiras, tas ir neskaidrs virzienā, šaudīgs. Ar vienu vārdu sakot, tas ir noteiktākais, dzīvākais un pievilcīgākais žurnāla numurs, kādu esmu redzējis. Tur lielākais nopelns redakcijai («R.», piem., nebija līdz šim redaktora). Daži raksti arī ļoti piepalīdz pie labā iespaida, ved sakarā ar šodienas dzīvi un ar Rīgu. (Poruks ir labs. «Unterhaltungsschriftsteller», «lielas» dzejnieka dāvanas, un to izšķiešanu grūti viņam pārmest.) «Grām. plaukts» ļoti labs, tik ārējā forma: izskatās tagad pēc kataloga ar maziem ieteikumiem, tas pats, izteikts kā grāmatniecības apskats (viss ar parastiem, ne sīkiem burtiem), būtu darījis daudz lielāku iespaidu. (Ieteicamo grāmatu sarakstā nau uzņemts «Pusideālists», vai tas darīts ar nolūku? Apprasies, lūdzams, Raņķim.) Adata Tev ir ļoti labs ieguvums, bet tas Kļaviņš taču «Staru» vīrs, un tādus nevajga jaukt mums klāt; ja grib, lai izvēlas vienu, - vai «A.» vai «Starus»; zaudējums no viņa nau liels. Kad vēl nāk raksti no citiem minētiem past. līdzstrādniekiem, tad mums ļaužu arī pietiek, un tiek uzturēta šī skaidrā, labā sabiedrība, bez kādiem piejaukumiem. Taisni caur skaidrību atšķiras «A.», un tādēļ viņā tik patīkami strādāt. Tas tad nu laikam arī viss, kas man ko piezīmēt pie «A.», un pēc I burt. gaiši redzams, ka «A.» ies, ka viņš varbūt caur savu noteiktību un tomēr vispusību iegūs vadošo vietu mēnešnieku starpā. Skaties Tu, August, kā redaktors abām acīm, ka paliktu šis raksturs; garīgs spirgtums, skaidrs domu virziens, bez šaubīšanās un bez šablonas. Es visus rakstus pārskatīju, vēl gan nepilnīgi izlasīju. Un taisni tas, ko es prasu, ir; visi kā izlieti, bez pretskaņām un nesaskaņām (Kļav. drusku sentimentāls un sastiķēts, Adata daudz labāks un labs). Nu, labu ceļavēju! II burt. liec turpinājumu no Elzas «Ugunskura». No manis še pāris dzejoļu un piezīmes par «Sp. un vielu», lp. 2-4, nezinu vēl, kā iznāks, varbūt arī vairāk, ja ierunāšos par ekon. materiālismu. «Zem saules stariem» II b. nebūs turpinājums, es nebiju nobeidzis un nu jūtos pārāk nevesels priekš darba, kurš tik koncentrēts. Tagad atbildēšu uz jautājumiem Tavā vēstulē. Vispirms tas jau ir gluži patstāvīgs, labs darbs šis Tavs priekšvārds. Tev drošsirdība iet pret visiem tumsoņiem, kuri līdz šim palikuši neaiztikti, Tev būs no viņiem daudz jācieš un atbalsta atradīsi maz, arī partijā, kurā Bühn. nau iecienīts, protams, uz B. stāvokļa Tu arī nestāvi, tas novecojies, bet B. cīņa un darba skaistums paliek, darbs ir viens no pamatdarbiem. Tulk. brangs. Vai vismaz dabūji pietiekošu honorāru? Tu, liekas, maz piespied izdevējus, varbūt Saul. arī labāks kā citi. Bet re, kāds tas ir, pats grib gulēt pa naktīm, bet Tev neļauj, - Gulb[is] ir diezgan godīgs cilvēks, tik viņš nesaprot šo laiku un grib par vari visus sadabūt zem vienas cepures. Un tur vaina visam šaudīgumam. (Tādēļ Tev nevajdzētu ņemt tādus, kas raksta «Staros», «Dmelmē» u. c. reakcionāros laikrakstos.) Hiršs un Sniķeris sauc par niekiem mūsu virzienu, vai tie ir kaut kur tā izteikušies? Par Tevi ar tādas domas, bet laiks gan tās izklīdinās, es Tev to saku kā brālim, lai Tu zinātu gainīties. Traģiski tas nau ņemams. Tu zini, no kurienes tas nāk: no tās pašas kliķes, kas man aizvien lūkojusi kaitēt. Kad jaunais deputāts uzstātos pie jums, tad tas būtu ļoti, ļoti labi. Laid klajā Hartmani, pats īstais laiks, bet zini atkal, ka var būt uzbrukums no partijas puses. - Es nezināju, ka zināmais nau ārzemēs, citādi nebūtu tā rakstījis. - Un nu vēl par mana paša lietām! Lielais paldies vispirms par vasarnīcas izīrēšanu, Pētersoniete laikam atkal domā, ka es taču nākšu drīz atpakaļ, labi ir tas, tā ir laika zīme, un viņai esmu daudz pateicīgs. Tev vajdzētu viņai par piegādāšanu atlīdzināt vai nu naudā (kādus 10 r.), vai, ja redzi, citādi, bet tā, ka neaizskar, un nodod sveicienus no mums. - Mamīte Tev, mīļo brāl, gan, liekas, ņēmusi ļaunā, vismaz tā nojaužams, bet, ja palikusi istabiņa brīva vasarnīcā, tad jau nau vainas, lai iet turp. Par to viņai raksta Elza. Ja istabiņa vecā mājā nau brīva, tad gan viņa pie P. kdzes laikam neies, un vajdzētu noīrēt viņai istabiņu; kas būs grūti izdarāms. Viņa, kā liekas, laikam ir uz to priecājusies, bet, ja nevar, lai paliek. Ja viņa nāk jūrmalā, tad viņa varētu tur ierīkot sev sakņu dārziņu. Naudu priekš pārvadāšanās un dārz. iekārtošanas Tu viņai dotu. - Augšas stāvu vari atdot tiem pašiem apakšējiem, ja tie labi maksātāji, nepazīstami bieži aiziet nesamaksādami. Daudz paldies, brāl, ka Jūs abi paši aizbraucāt un apskatījāt, un iekārtojāt. P. taisnība, jākrāso ir grīdas augšā. Posts man ar savu agrāko pilnavarnieku U[lpi), es pat kopš g mēnešiem nezinu, kur viņš dzīvo, nedz dabūju kādu ziņu; sūtījis viņš man ar nau naudas kopš vairāk nekā gada, rēķinu arī nē, un nu tik dzirdu, ka viņš visur saņēmis man pienācīgo naudu. Atraksti, lūdzams, neaizmirsti, kad Brig[aders] viņam izmaksājis par «Tāl. Noskaņām», cik reizes un kādas summas, jo, pēc mana aprēķina, man nāktos no Br. ne 70 rbļ., bet pāri 200. U. man nevienas reizes nau rēķinu devis, lai es cik necik zinātu, cik izdots, cik ir, kā varu rīkoties. Un tad, mīļo brāl, ko tas nozīmē, ka daudz dzird par viņu? Un vai tas noticis ar manu ziņu? Žēl, ka Tu neatrakstīji tūdaļ, kas tās par baumām. Varbūt viņš izdarījis ko nelāgu manā vārdā? Un es še sēdu un nekā nezinu, un nespēju atgaiņāties pret mana vārda nolikšanu. Varbūt, ka viņš ietaisījis parādus uz pilnvaras pamata? Es viņam nekad neesmu licis ko tamlīdzīgu, varbūt pat gājis pumpēdams apkārt? Pēc tādām manas naudas ubagošanām, par kurām man neziņo, es varu baidīties arī par citām lietām. Tas jau būtu taisni briesmīgi. Atraksti, mīļais, par šo tūdaļ, uz kartiņas, un, ja tiešām noticis kas līdzīgs, tad noej pie advokāta Čikstes, tam laikam ir mana pilnvara, un liec, lai viņš pie notāra izdara manas pilnvaras atņemšanu no U. Varbūt var uzdabūt U. adresi? Negribu jau tādām lietām ticēt, tas par daudz briesmīgi, viņš jau bija mans draugs. Visādā ziņā, nesaki vēl nevienai blakuspersonai ne vārda, kas varētu nelabu gaismu mest uz U. Tikai tad, kad pilnvara jāatņem un jāaizstāv mans vārds, tad teic patiesību, arī atklāti aizstāvēdamies. Mani moca, ka es nekā skaidri nezinu; tas arī neļauj strādāt. Tādēļ atraksti, mīļais, labais, visu itin skaidri un pilnīgi. Briesmīgi jau arī, kad es veltīgi pāri daru cilvēkam ar aizdomām. Tātad raksti, mīļais. - Mans kases stāvoklis pie Tevis itin labs, bet vēl nesūti man, jo nezin, cik būs jāmaksā grunts naudas. Doriņa esot jau saņēmusi paziņojumu, cik maksā mamiņas pārvadāšanās, cik reparatūras u. t. t. Sūtīt varēs tik majā, kad būs lielums noskaidrojies. Ja no Nodaļas vēl nāktos, tad pagaidām paturi arī to. Mamiņai gan izmaksā ik mēn. 25 r., tagad par maju tai laikam vajga vēl tik 10 r., jo aizturēto sūtījumu un vēl papildu sūtījumu dabūjusi. Par tālākbūvi varēs runāt, kad braukšu mājās. Kur tagad Tu un es izdodam grāmatas, vai nevarētu Tu uzņemties pats izdošanu? Emmai taču speciālzināšanas. Kapitālu varētu dabūt no kādiem draugiem. Vai Saulītim ir nauda? Samaksās honorāru? Tad pēc Tavu darbu izdošanas var viņam dot arī «Salamejas tiesnesi». Bet pārdomā vēl, vai Tu pats nevarētu to uzņemties. Kad Tu varbūt domātu, es rakstītu par to vairāk. Vēl lūgums: ja tiecies ar Dravnieku, sveicini un apjautājies, vai viņš domā, ka būtu panākumi, ja es rakstītu zināmo vēstuli; es tad to darītu ar mīļu prātu. Vēl ekstra sveicieni un lielie paldiesi no mums vecajam draugam deklamatoram un mīļajam, lielajam dziedātājam, kas mūs re- un deklamē, un izdzied pa visu pasauli. Tāpat sveiciens visiem kolēgām, un nu pats, mīļais brāl, abi ar Emmu esat no mums mīļi sveicināti un skūpstīti garā un uzturaties pie veselības.
Grām. skapi gan būtu labi pārvest uz Jelgavu, bet Doriņas krāmēšana man nepatīk. Vai nevar pie Tevis?
Nupat man raksta, ka «Domas» būšot skaistā izdevumā, un Baumans tiešām izdod ar garšu, piem., «Kopams» - vienkāršs, bet glīts.
«Domas» ārēji var pārspēt «A.», gādājat par «A.» ārieni; labāks vāks (dzeltenraibs) maksā rbļ. 20 par zīmējumu, āriene tagad pie publikas ļoti iecienīta. Pārdomā to. «Dom.» arī līdzstr. nebūs vāji, un Jankavs laikam pāries pilnīgi turp. Bet zināms nau. Jābeidz. Nu sveiks. «A.» ir žurnāls citādi ļoti labs. Vesels.

32.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1907. gada maijā un 19. jūnijā

Majā

Sirsnīgi sveiki, mīļais draugs, un daudz paldies par plašajām un labajām ziņām, bet vēl vairāk par Jūsu mīļo piemiņu, ko uzglabājāt mums, tāleniekiem, un par visas kolonijas. simpātiskajām jūtām. Kad atnāk vēstule no Baku, tad tā mums ir prieka diena un viņas atspirdzinošos iespaidos un piemiņā pavadām līdz nākošai. Jūs kā dzejnieks sapratīsat vislabāk, cik vajdzīga šāda atspirdzināšana taisni šinīs laikos, kuri vissmagāk krīt uz nerviem tiem, kas ar nerviem strādā. Nu ir taču minēts tas vārds: strādā, no kura tā gribētos izbēgt kaut uz brīdi, jārunā tad vien ir par strādāšanu. Pēc pāris dienām nosūtu B[aumanim] «Uguni un Nakti». Honorāru noteikt man pašam diezgan grūti; pēdējā laikā turējos pie tā mēra, kādu man bija priekšā licis nelaiķis Ozols: skaidru atlikumu uz pusēm; tas apm. būtu arī godīgs honorārs, un tad izdevējs taču arī nevar sūdzēties, kad viņa darbs tiek pilnīgi pielīdzināts rakstnieka darbam: es zinu gan, ka līdz šim tika vērtē turēts tikai pirmā darbs un otrā bija tik dekorācija, kā viņjete vai Makarta buķete. B. arī runā par «Kop[uma]» honorāru: 40 - 45 rbļ. loksnē; es ar mieru pieņemt arī šo mēru, - vispār kaut kuru mēru, kad tik pēc tā tiek arī tiešām izmaksāts honorārs. Šis pēdējais apstāklis bijis manā praksē arvien tā bīstamākā klints. Un tādi piedzīvojumi laikam katram, kas dzīvo no rakstīšanas. Kā līdzēt? Jums skaists projekts, kurš vispirms liecina, ka jūs mīļš, mīļš cilvēks un liels ideālists - darbos. - Tik tālu es biju ticis savā vēstulē, nu jau laikam pāris nedēļas atpakaļ - tad nāca daudzi starpgadījumi, posts mājās un viss tāds, par ko negribas runāt, bet arī patīkami, kā viesojums pie manis, par ko Jūs nupat rakstāt savā karti. Viesis padzīvoja trīs dienas un aizbrauca - un es jau dabūju karti, ka viņš laimīgi nobraucis mājās un solās tūlīt rakstīt. Bet nu jau divas nedēļas, un nenāk nekādas ziņas; grūtības naudas ziņā viņam nevarēja būt, man arī izdevās viņam iespiest kādu drusku priekš ceļa. Apstākļi dzimtenē pārāk grūti, tas laikam visu izskaidro. Kas ir ar B., nezinu, un arī neder tieši rakstīts bet varbūt dabūšu aplinkus ziņas, tad arī Jums paziņošu. «Kop.» manuskriptus man jau liels daudzums, pietiktu, ja būtu vēl beletristikas vairāk; daļa jau Rīgā, un par tās tālāko likteni nezinu. Bez Jūsu solītās skices būtu grūti iztikt. Drukā vēl nekas nebija nodots, vismaz, cik es zinu. Žurnālu norunājām izdot augustā, tā man vēl rakstīts pēdējā kartī. Un nu «Spēks»,-Jūs redzat te tūliņ viņa vājo pusi, tiklīdz nau B., nau arī nekā. Jūsu plānam, protams, pilnīgi piekrītu, bet kas to izvedīs? Uz vietas vajga būt cilvēka, kas spēj izlaist drukā un izplatīt. Žēl, ka Iniņb[ergs] nevar. Vai gluži drošas, bez riska grāmatas arī ne? Laikam, jo nau Jums atbildējis. Man nau nekādu pazīstamu, kas to darbu uzņemtos. Ja nu Jums nau arī un mēs nedabonam ziņas no B., tad visam būs jāapstājas. Kas ir ar Jūsu D[išleru]? Tā nu tagad jāgaida, kas būs tāļāk. Jūs prasāt, kā ir ar B. pienākumiem, un gribat to izpildīšanu uzņemties uz sevi, mīļais draugs. Es zinu tikdaudz: J[ankavs] dabūjis no B. drusku honorāru (no manis 100 fr.), viņam pietika braucienam un laikam, iztikt. Man pašam B. rakstīja, kā jau teikts: «Kopuma» honorārs būšot 40-45 r. un man kādi 50 r. par redakciju; viņš pieprasīja, vai man sūtīt visus honorārus priekš izdalīšanas jeb lai viņš izdalot. Es atbildēju, lai viņš izdala un izsūta katram. Uz to saņēmu atbildi, ka Aps[es]dēlam viņš izmaksājis 10 rbl. ārkārtēji, kā es biju viņam licis; par citiem honorāriem nezinu. Es no B. esmu honorārā saņēmis līdz šim kopā 170 r., par kuriem rakstiem tas skaitās, to viņš nemin. Man iznākot, pēc B. rēķina, par «Jauno Sp.» 200-300 r. un par «Kop.» būtu 50+10 r. (4 vai 5 lpp., t. i., 4X2½=10 rbļ.) =60 r. Tā kā «J. Sp.» laikam vēl nebūs viss pārdots, un vēl par to B-m nāks nauda; tad to rēķinu viņš noslēgs vēlāk, un tad paliktu man no «Kop.» tie 60 rbļ. Ja Jūs tas neapgrūtina un ja nau citi pienākumi, tad man, protams, būtu tikai ļoti patīkami, ka Jūs šo «Kop.» summu uzņemtos uz sevi. Jo vairāk tādēļ, ka mani citi ienākuma avoti apsīkuši: «Rītā» jaunais redaktors uzņem tikai savus paša rakstus (tulkojumus un kompilējumus) un atraidījis šejienes daudzu emigrantu darbus, kuri bija jau «Rītā» izsludināti par pieņemtiem. Tā kā es biju bijis vidutājs pie emigrantu darbu piedāvāšanas «Rītam», tad pēc to piepešas atraidīšanas man pašam bija jāatsakās no «Rita». Otris mans honorāra avots - «Auseklis» par I burtnīcu nebija vēl saņēmis aprēķinu no sava ģenerālkomisāra Raņķa, kad tas tika apcietināts. II b. nupat konfiscēta, - Jūs redzat, ka tas avots jau izsīcis, iekam vēl sācis labi tecēt. «Ug. u. N.» I c[ēlienu] nosūtīju B. Citas grāmatas šinī laikā arī gan nevarēšu izdot, nebūs izdevēju. Un ģenerālgubernatora amats Baltijā laikam paliks par pastāvīgu, t. i., grāmatizdošana paliks uz pēdējo aprobežota. Tā šis mans amats būs jāizbeidz. - No mūsu abu mīļā Viļa dabūju to bēdu ziņu pašā sākumā, tad tālāk nekā nezinu. No Vasala nupat vēl bija man ziņa. Daudz mīļus sveicienus S[udrabu] Edžum, ar kuru mēs arī reiz personiski esam tikušies. Rīt vai parit rakstīšu balahanietim, līdz tam sveicinat sirsnīgi viņu, arhitektu, V. jkdzi un visus, visus un esat paši no mums abiem uz sirsnīgāko sveicināti.
Es nezinu, vai Jūs to zināt: «Kop.» gājis ļoti labi: drukāti 4000 eks., jau 3000 izdoti, tik vēl nauda nau iekasēta, pats B. pārdevis 1000 eks., no tiem izdevn[iecība] izmaksājās tik 300 r. Arī «J. Sp.» labi gājis, laikam arī «V[ecie] Elki», bet to nezinu. Viss būtu bijis labi. Daudz mīļu labdienu. Sveiki.

33.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 17. jūnijā

Mīļo brāl, nu reiz nosūtīju Tev visu, kas bija; kavēklis bijis parastais: neveselība un vēl viens traucējums. Par «Sp[ēku] un vie[lu]» varbūt būs par garu, bet, kad to liek kā artiķeli «Viens ceļš uz brīvu pas[aules] uzskatu», kā vācu žurnāli visi mēdz darīt, tad lai ar iet, jo vairāk, ka jautājums pats ir svarīgs un gluži neapstrādāts pie mums. «Zem saules stariem» tāpat iznāk par garu, bet es esmu pārāk noguris, lai to īsinātu, Elza arī domā, ka nebārsat. «Auseklis» II arī iznācis ļoti labs, varbūt vēl labāks nekā I, jo vairāk caurrediģēts. A[sar]a apskats nesamērīgi garš, un gluži neiespējama lieta apskatu izstiept uz divām burtnīcām, apskats nau apskats, kad nau vienā burtnīcā beigts. As. tā manīja pierakstīt pilnus visus žurnālus vienam pašam, kur tik vien tiek klāt. Tā viņš tagad «Rītu» pieraksta viens pats, lai saņemtu viens pats visu naudu un nekas no tās netiktu šejienes emigrantiem, kuru rakstus, kas jau bija izsludināti par pieņemtiem, viņš visus atraidījis. «R.» tagad gluži tukšu saturu. Tādas redaktora rīkošanās dēļ es atteicos no «R.» un nesūtu tam vairs nekādu rakstu. Raugi tagad «Ausekli», ka A. to arī neapēstu, apetīte viņam liela (bet par šo lietu nevienam, nevienam citam, tas tik priekš Tevis). - Es nesaprotu, kādēļ «Aus.» iet vāji, šīs 2 burtnīcas ir interesantākās, kādas mums bijušas. Tur jābūt ārējam iemeslam: vai «A.» biedrība pate nau populāra? - «Kop[ums]», piem., gājis ļoti labi. Vai viņa izdevēji ir citi? Vajdzētu jums pūlēties pacelt «A.» biedrības pašas prestižu; vai deputāts nevar ko rakstīt, tas būtu no ļoti liela svara, arī Zvārguls būtu labs. Tad vai nevarētu pavairot pate biedrība sava žurnāla izplatīšanu? Vai visos biedrības izrīkojumos, priekšlasījumos, izbraukumos uz Valmieru un citur izliek pie kases vai lasāmā istabā žurnālu pārdošanai? Vai paši biedri ieteic un pārdod saviem pazīstamiem savu žurnālu? Ar priecāšanos par savu žurnālu un ar garantiju vien nepietiek. Vai «A.» ir savs kolportieris? Atlauju biedrībai viegli dotu, un tāds daudz izplatītu žurnālu un vispār labu grāmatu.. Kad jums biedri dūšīgi un grib darīt ko priekš savas lietas, varētu ievest jaunu sistēmu «A.» pārdošanai: tagad komisijai, grāmatbodēm un kolportieriem ņem 25-40%, tas ir: uz trim vai divām samaksātām grāmatām viņi dabū vienu par velti. Nu darat to pašu ar saviem biedriem, dodiet viņiem arī katram, kas pērk 2-3 grāmatas, vienu klāt par velti. Tad jums būs ne viens kolportiers vai komisija vien, bet vairāki simti. Tiklīdz iznāk burtnīca, visu var tūdaļ izdot biedriem uz pārdošanu, katram tā jāpārdod tik 2-3 eks. Katrs dabū ne uz parāda, bet tik pret skaidru samaksu, un tā jums tūliņ skaidra nauda rokā, nau jāgaida ilgi uz aprēķiniem un samaksām. - Var biedrus vēl tuvāk saistīt ar žurnālu un dot žurnālu par to pašu biedra maksu, tik tā tad ir par žurnālu izmaksu jāpaaugstina; tā ārzemēs iznāk ļoti daudzas avīzes. Es nezinu, cik liela jums biedri maksa, vai tas iespējams, laikam gan nē. - Vēl viens: vai jūs netaisat par maz reklāmas avīzēs? Nevar gaidīt, kamēr pašas redakcijas ko raksta, lai kādi biedri saraksta paši referātus par «A.» burtnīcām un iesūta visām godīgām avīzēm; redzēsat, ka lielākā daļa uzņems. Saprotat psiholoģiju, redaktoriem daudz darbu, nevīžīgi, bet dodat tiem gatavu, tad paņems. Biedru recenzijās nevajga neko lieki slavēt, teikt tik to, kas ir, bet vispirms: īsi. Tad, kā liekas, «Aus.» ekspedīcija neizsūta tūdaļ uz pieprasījuma burtnīcas, man sūdzējās, ka vienā gadījumā uz diviem pieprasījumiem tomēr nau izsūtīts. Tūdaļ jāsūta, ekspedīcija ļoti lielā svarā, redakcija var būt labākā, eksp. visu var samaitāt. Kā iesācējam žurnālam jums jāaizsūta pat tur N°, kur tik grib ar to iepazīties, te skopoties ir lielākā izšķērdība. Liec tagad man atsūtīt divas pirmās un divas otrās burtnīcas, lai es aizsūtu pieprasītājiem. - Vai «A.» priekš grāmatbodes ierīkošanas nau naudas? Paši biedri pirktu savā bodē. - Ja jums tagad grūti izmaksāt honorāru, tad mēs pagaidām ar saviem prasījumiem. Ja note liela, pamazinājat honorāra mēru; labāk mazs, bet drošs honorārs, nekā liels solīts un nedots. - Nu diezgan par «A.», tik vēl viens, kādēļ Tu nemaz iekšā ar saviem rakstiem? Tu laikam tāpat kaunies kā es: kā lai redaktors liek pats sevi iekšā. Bet mācies no A., kaunību neviens nesaprot. - Par ko Fricis nekā neraksta? - Par K. H[iršu] es nekā negribēju teikt, man bija par to teikts, un es Tev tik paprasīju, es nebūt nevēlējos, ka viņš nebūtu līdzi, kad viņš tik nau tiešs pretnieks; «A.» vajga būt tik īsti demokrātiskam. - Tagad par manām lietām. Daudz lielo paldies, mīļo brāl, ka pats arī šad tad aizbrauc. Naudu no īrniekiem saņem visu pats, jo Pētersoniete neprot naudu noturēt un tūliņ iztērē. - Mamiņai aizsūti arī šo mēnesi 25 rbļ., ja viņai vajdzēs vairāk, tad viņa atrakstīs mums šurp: - Hafferberga polise ir vai nu pie mamiņas, vai pie U[Ipes], rakstīšu abiem, kaut gan no pēdējā vēl nau nekādas ziņas. Bilderiņu grunts laikam nau vairs glābjama, jo vai tad Pēter. ir tā nauda 2X118 r.? un es arī to negribu maksāt. Lai P. atraksta, kā domā darīt, un nodod vēstuli Tev priekš atsūtīšanas man. Mēs P. pazīstam tikai no jūrmalas, un Tu zini, kā iet ar vecām paziņām tagad.

34.

ZVĀRGUĻU EDVARDAM
Kastaņolā 1907. gada 22. jūnijā

Mīļo biedri!
Jūs tagad esat nobeiguši uz laiku savu nopelnu pilno deputāta darbību, kurā parādījāties kā sirsnīgs dzimtenes aizstāvis un īsts dzejnieks; un Jūsu spēki atkal svabadi priekš literāriskas darbības. Es ceru, ka Jūsu uzskatiem nebūs pretī «Kopuma» ieturētais virziens un Jūs tādēļ neatteiksaties pabalstīt jauno pasākumu ar saviem rakstiem. «Kop.» materiālā puse tiktāl nodrošināta, ka ir iespējams maksāt honorārus, kuru mērs nepaliks paka] parastajiem. «K. II» vēl telpas dzejoļiem, III ceru uz vairākiem rakstiem no Jums.
Rakstu Jums, mīļo biedri, šo lūgumu uz ieteikumu no Jums pazīstamas puses, ka Jūs neliegšoties tam paklausīt, un pievienoju tam otru: ņemt līdzdalību arī pie tālākiem tamlīdzīgiem darbiem. Es personiski esmu daudz pateicības parādā un nekad neaizmirsīšu Jūsu sirsnību pret mani, mums pēdējo reiz satiekoties. Gaidīšu nepacietīgi uz Jūsu atbildi. Saņemat manus sirsnīgākos sveicienus. Jūsu
                                                                [paraksts].

35.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 6. jūlijā

Mīļo brāl, mūsu prieks bij liels, kad no Tevis beigās dabūjām ziņu, un Tava humorpilnā vēstule noņēma visu smagumu. Ar vienmēr lielāku apbrīnošanu es redzu, ka Tu attīsties, šis humors ir vairāk nekā rakstniecības spēja; es gandrīz katru reiz gribētu par to runāt un plašāk, bet man kauns tā acīs labu teikt, mans mīļais brāl. Labāk runāsim tūliņ par veikaliem, gan jau kādreiz es Tev varēšu vairāk teikt. - Elza jau rakstīja karti, lai īrnieki maksā tikai Tev un ne P[ēterson] kdzei, tā neprot naudu noturēt, ne savu, ne citu, ir tādi raksturi; ja viņa prastu cik necik saturēt, viņi jau tagad būtu pārtikuši ļaudis, jo virs briesmīgi strādīgs. Ja viņa lielāku summu (varbūt 100 rbļ.) saņēmusi no īrniekiem un nevar atdot, tad liec, lai P. un viņa dod Tev no abiem parakstīt vekselblanketu; citādi viņi nebaidās. Abi savā ziņā godīgi cilvēki, bet tā viņu indeve. - Pats Tu dari ļoti pareizi, ka sagatavojies uz visu, sevišķi izraidīšanu: nodod no sevīm pilnvaru Emmai, un tā atkal kādam advokātam vai kādam draugam, kas drošs; tas vajdzīgs priekš visiem gadījumiem. Mana un Elzas pilnvara laikam ir adv. Čikstem, un, ja Tu domā, ka pamats baidīties, tad parunā, vai Dravnieks neuzņemtos mūsu pilnvaras no Tevis (darīts tā tiek, ka Tu paturi pilnvaru un vari joprojām rīkoties kā. pilnvarnieks, bet tas, kam Tu devi передоверie, var arī tāpat rīkoties, t. i., tad ir divi pilnvarnieki un vairāki). Dr. vajdzētu tikai iri saņemt un naudas iekasēt. Es gan baidos, ka viņam nebūs tik daudz laika; tad parunā arī ar Krepl[inu]. Tas viss, protams, tik tad, ja Tev ir šaubas, vai varēsi Rīgā uzturēties. Tad varbūt vislabāk būtu Tev griezties uz Pēterburgu. Bet tas jau viss tik tālas varbūtības. Tuvāk, ko nu darīt. Viens priekšlikums un lūgums: uzraksti par to, ko vēstulē tik humorpilni aprakstīji, kādu skici priekš «Virpuļa kalendāra». Varbūt vēl ko. Man tik ļoti patika tas Deverots un «V[elna] cep[etis]» (es nezināju, kas autors). Es vēl varētu lietot veselu loksni. Honorārs tāds, naudu es pats dabūšu par loksni. Nezinu gan vēl, kas izdos, vai Zeltiņš, vai varbūt Tu zini, jāizdod ir. Elza grib arī izdot savu «Sieviešu kalendāri» un lūdz Tevi tur arī kādu skici, loksni vai vairāk. Es tur būšu ar 1/2 loksni, viss cits Elzas, un honorārs arī ietu uz trim daļām. Tam būtu Tev jāgādā izdevējs. Varbūt Tu pats salasītu sludinājumus un nolīgtu ar drukātavu, bet tad taču vajdzētu viena, kas rakstās par apgādātāju (vai viens ģenerālkomisijā). Rakstīts būs tā, ka netiek konfiscēts (tad skaidrs atlikums nāktu uz pusēm Tev un man). Tev pašam, es domāju, nebūs laika, kaut gan man sena ilūzija, ka Tu taptu par grāmattirgotāju un izdevēju (Emma speciāliste!), mēs ar Elzu arvien par to švermējām tikt par bodniekiem, bet tagad nevaram. - «Aus[ekli]» tagad nevar turpināt. - Drav. es aizsūtīju jau dzejoļus. Elza skici, nu «Zem saules stariem» dod Baum[anim], kas pie Tevis atnāks priekš «D[omām]». Par Bühneri (izstrīpot tik pāris rindiņas par Saulīta uzteikšanu), ja grib, lai ņem Dr., bet tam būs par asu. tad dod Zariņam priekš Piliņa kal., ja ņem, tad dod arī dzejoļus, dzejoļus vien nau vērts dot, viņam par daudz liela reklāma par vienu rubli. Bet varbūt pa mēnesi savāktu ko prozā, tad to varētu dot. Tev laikam arī vāji ar literāriskiem plāniem. Par kalendāru es vēl rakstīšu kādiem izdevējiem, mums pašiem izdot jau gan maz cerību šinīs apstākļos. - Nu par vasarnīcu: vispirms paldies lielais par apmeklēšanu un naudas iekasēšanu. Jūs abi varētu paši nodzīvot tukšajā apakšējā istabā (protams, par velti); tagad laikam vairs neizdosat. Kad tagad dabūsi īres naudu, tad paturi priekš mamiņas jūlijam un augustam un visu citu atsūti šurp, atskaitot un paturot to, kas Tev vajdzīgs priekš maniem sīkākiem izdevumiem. Ja Tu pats nevari izdarīt sūtīšanu, tad lai sūta Dr. vai Kr. Dr. īre ir 70 r. - Būvkoki vasarnīcā agrāk bija vērts 100 r., tagad novērtē pats, jau 3 gadi stāvējuši. - Nu par Bilderiņiem - parunā pie gadījuma ar Dr.; viņš man rakstīja, ka gribot uzņemties tur būvēt, bet nu būtu viņam pašam jābūvē ar savu naudu, jo tagad es nevaru ielikt naudu, ja viņam ir, tad jānotaisa tik kontrakts. Es atbildēju tā un gaidu nu no viņa ziņas. Ar Pētersonu būtu tāda pat runa: jānoslēdz kontrakts, ka viņš ar savu naudu uzbūvējis manā gruntē māju un zināmus gadus (apm. 10) izlieto viņu, ņemdams no viņas ienākumus, pēc kam māja paliek manā īpašumā. Ja nau kontrakta, tad P. var nemaksāt grunts naudu, ko tad no manis piedzītu, arī par bijušajiem 3 gadiem piedzītu. Varētu būvēties viņi abi ar Dr. katrs savā stāvā, un noteikums būtu tik tas, ka uzbūvē viņi un tad dzīvo, man un kronim neko nemaksādami, bet pēc gadiem māja paliek man, es tad pats maksātu grunts naudu. Ja es gribētu agrāk par noliktiem gadiem māju ņemt, tad man būtu jāatlīdzina par nenodzīvotajiem gadiem. - Ja P. vai Dr. grib pašu grunti atpakaļ, tad es negribu vairāk peļņas kā 120 rbļ. (zalogu un kontraktu), un 3 gadu grunts naudu lai uzņemas pircējs. Priekšlikumus, kā viņi ir ar mieru, lai atsūta pēc iespējas ātri, un es gribu redzēt arī kontrakta projektu iepriekš. Dari, mīļais, uz ko atliek laiks. Vai varbūt Tu pats vai vēl citi tā gribētu ņemt? Māju diviem stāviem Bild[erliņos] uzbūvē mans kaimiņš, tas Pētersons, par 1500-1800 rbļ.; vienkāršu namu ar 2 istabām var jau uzcelt par 500-600 rbļ. Ja Tu pats varētu uzbūvēt, tad man vismīļāk, blakus varētu arī Dravn. Mums, protams, nevajdzētu kontraktu. Rīkojies, mīļais brāl, kā atrodi par labu. Nu daudz mīļu sveicienu un skūpstu no mums abiem jums abiem. Sveiks.

Šajā pašā aploksnē uz atsevišķas lapiņas rakstīts:
Dravniekam vai, kas būvēs Bild. māju, aprēķins vēl tāds: ka māju uzceļ vairākiem dzīvokļiem un citus izīrē citiem, visa šī īre tad nāk viņam par labu. Es vispār tik gribu, ka man nau nekas klāt jāpiemaksā un ka es vēlāk varu izpirkt māju. Ja Dr. māja 2 stāvu, tad var būt 3. dzīvokļi; viņam ne vien liels dzīvoklis, bet arī vēl peļņa no izīrēšanas, jo viņš jau pats izīrēs.

36.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1907. gadu 20. jūlijā

Sirsnīgi sveiki un lielo paldies par sūtījumu, kuru saņēmu. jau 18. jūl., bet, gaidīdams uz vēstuli, kvitēju tik tagad. Ar šādu sūtīšanas kārtību esmu ļoti mierā, jo nu man ir kas drošs, ar ko varu rēķināties, lielo paldies. - «Kop[umu]» II sūtat taisni uz Rīgu; ļoti vajdzīgs. Par J. man ar labas ziņas, bet viena vēstule izgaisusi. Jūsu vēstuli arī vēl neesmu saņēmis. Paliekat sirsnīgi sveicināti un sveicinat tāpat citus no mums abiem. Sveiki! Vai Jūs nevarētu kādu mazu stāstiņu uzrakstīt arī priekš mana «Virpuļa Kalendāra»? Būtu Jums ļoti pateicīgs, mīļais draugs. Sveiki.
Ļoti lūdzu ziņas par Vili, ja kas pienācis. Sveiki.

37.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 25. jūlijā

25. Jūlijā

Mīļo, dārgo brāli, Tu tik daudz esi nopūlējies priekš manis, ka man gluži bēdīgi paliek, ka Tevi tā notrenkāju, bet nau jau vērts, ka mēs abi zaudētu humoru. Un Tev humors visādā ziņā jāpatura - Tu jau viņu nezaudēji daudz nepatīkamākā stāvoklī - tāpat es ar nedrīkstu tagad humoru zaudēt, jo jātaisa humora kalendārs. Bet nu taču pirmais jārunā par nepatīkamām lietām, par veikaliem. Un tad es domāju: neraizējies tik daudz par Bilderiņiem, tie 120 r. ir jau sen samaksāti, ja tagad jāatstāj grunts kronim, tad zaudējums ir gan; bet savējs. Kad turpret P[ētersons] paņem un atmaksā manu iemaksu, tad tas pat izliekas kā ienākums. Gulbis arī esot gribējis pirkt to grunti un varbūt būs pie Tevis piegājis. Lai ņem, kurš grib. Vieta jau ir labāka, nekā būs tās jaunās 35 gruntis, jo tik tuvu vairs nevar būt. Kad neņem neviens, tad atmet. No Elzas piedzīt nevar, jo viņai nau nekāda īpašuma. Vispār Tu, brāl, esi ļoti labi rīkojies, un es arī tur vairāk ko teikt nevaru; dari pilnīgi tā, kā Tu pats atrodi par labu, jo katrreiz jau ar nau iespējams sarakstīties, īpaši, kad steidzams, kā tagad, - P. kdze nau ļauns cilvēks, tik naudas lietās viegla (arī neko nevar paturēt neizpļāpātu, piem., manu vēstuli pērn esot nodevusi policijai); ja Tu vajadzības gadījumā noņem no viņas un vīra vekseli, tad jau pietiek, kad ar neatdotu tik drīz, tad jau es tai nespiedīšos virsū. Ja viņa dabūs no bankas, tad gan var man ar samaksāt. Kad viņa tik daudz pūlējusies (atkal izdevusi Dr[avniekam] korteli un arī apakšējo istabu), tad rbl. 25 māklera naudas nemaz nebūtu par daudz. Kad pērk Bild[eriņu] grunti un ir jāmaksā jauni kontrakta izdevumi, tad tas viss nāk uz manu rēķinu, tikai zalogu negribētos zaudēt. Bet lai arī pienāktos visu atmest, tad tas tomēr jādara, jo Elza nevar braukt turp, un nau neviena, kas būvētu un pārlūkotu. - Nu un ar Karlsbādes villas pārdošanu arī ir, kā ir. Man pašam villa to maksā, ko pircējs sola, tad vēl ir iekšā mēbeles un piederumi par 500 r. Tos nau citur kur likt, jāpārdod līdzi (es paturu tikai grāmatas un dažas piemiņas bildes). Ja dod tik 3500, - tad jau es zaudēju 500 r. Bet laikam viņš ņems visu kopā par 4000. Tad arī vēl paliktu nesamaksāti baļķi, malka, melnzeme, kas arī būtu 500 r., bet tad nāktu nost pārdošanas izdevumi. Vēl viens: garā izmaksa. Kad ir drošs cilvēks, es ar mieru uz garo izmaksu, bet ja nē? Vai R[ozenbergu] viņa tanī ziņā pazīst? Pr[iedkalnam?], piem., es tūliņ uzticētos. Ja pircējs dotu tūliņ skaidrā naudā, tad es varētu lētāk, jo tad ar naudu varētu ko iesākt. - Obligāciju neko nenokavē, ne pirkšanu, ne būves izdošanu uz nomaksu. - Viens ceļš vēl būtu ruden izsludināt villu. uz pārdošanu, bet cerību nau lielu. Naudu nesūti man tagad, bet noliec bankā un ruden iedosi līdz Laurai priekš atvešanas vai vajdzības gadījumā, kad Tev kas draud, nodod Lauras tantiņai glabāšanā. - Nu par literatūru: «Aus. kalendārim» pāris dzejoļu būs vai nu še līdzi, vai nākošā vēstulē. Piliņa kalendāram vai krājumam visādā ziņā raksti literārisku apskatu; man nemaz nau laika, un citādi to izdara kāds mūsu pretnieks. Tādēļ tad raksti skici tikai priekš «Virpuļa», Elzas «Siev[iešu] kal[endārs]» laikam tā kā tā paliks neizdots. Par to ģenerālsapulci jau arī būtu ļoti interesanti, bet raksti tik tad, kad atliek laika, kad literārisk. apskats jau gatavs. No mums Piliņam būs: viena loksne no Elzas pēc 2 nedēļām, no manis kritika par Büchneri un dzejoļi. Man daudz darba ap «Virpuli», nevar neko citu. Tev manuskripts nau jāsūta šurp, tik paziņo, cik loksnes Tev būs, lai zinu, cik man jāraksta. 3-4 loks. man jau gatavas. Paprasi Zeltiņam, vai viņš ņem šogad arī «Virpuli»; maksa tāpat kā pērn, t. i., ka iznāk vismaz 240 r. - «Sieviešu kalendāri» mēs varētu tik tad izdot, kad Tu iespētu uzrakstīt lit. apskatu Piliņam, man skici - un vēl Elzai. Honorāru liktu agm. uz 30 r. Bet, kā jau teikts, cerību maz. - Tagad lūdzu vēl augustā atkal mamiņai aizsūtīt 25 rbļ. - Žēl, ka Drav. izgājis, kas tur vainīgs? Troksnis? Ja satiec, izsaki viņam nožēlošanu, paziņo arī, ka Elza izsūtīja viņam uz villu manuskriptu, lai to meklē pakās. Nu vēl gribētos Tev, manu mīļo, dārgo, teikt kādu labu vārdu, lai Tu dabūtu atkal savu humoru, tā Tev varbūt drīz vajdzēs lielākā mērā. Var notikt, ka mēs visi satiekamies dzimtenes tuvumā un kopīgi. Uzturies tik pie veselības un zini, ka var arī tā dzīvot kā mēs, kaut gan tas grūti. Bet es Tevi esmu mācījies pazīt kā siltu dvēseli un varoni un nešaubos, ka Tu izturēsi arī grūtāko. Mīļus sveicienus un skūpstus abiem no abiem. Sveiks.

Vēstules pirmās lapas augšā ar zīmuli virs datuma pierakstīts:
«Aus.» III dzejoļus vari likt, kur gribi.

Šajā pašā aploksnē uz atsevišķas lapiņas rakstīts:
Ja torņkalnieki atdod, tad labi; no RLb kora personāla lai paliek, nabagi paši, kaut gan nesmuki, ka pati nepieprasīja, pie komisijas negriezās.

- Pie gadījuma atsūti man šādas grāmatas: Ulmaņa latv. vārdnīcu, M. Ārona tautas dziesmas, Puškaiša pasakas (viens sējums), Vekenstädt «Sagen und Mythen der Samaiten», Brīvzemnieka «Латышские сказки», Kassner «Künstler und Leben», Maeterlink «Schicksal und Weisheit», visas bija man mājās. - Un nu uz beigām: raksti jel pats ko - vai Deverota gabals nau Tavs, tas ļoti smuks, raksti tādus. Tev «Vistu kolonija» ļoti izdevās. Raksti vispār beletristiku, zinātnisku jau netrūks, bet gan beletristisku. Tu reiz esi daiļrakstnieks, nepārej pilnīgi uz žurnālismu, Tavi «dažādi raksti» gan ļoti brangi, sevišķi par «dzīves īst[enību]», bet beletrist. man dārgāka. Vai «Vēstures filozof.» ir Tava? Laba, bet tādas var arī citi rakstīt. Bet Tavus stāstus un lielos romānus cits nevar. Bet nu esmu paguvis vairāk rakstīt, neņem man ļaunā, ja Tevi dzenu vairāk uz beletristiku, es domāju, ka ar to izsaku tikai to, kas Tavā dabā labākais; es par Tavu publicistiku ļoti augstās domās, bet neaizmirsti arī savu otru pusi, kuru Tu nu jau tik sen atstājis novārtā, savu daiļrakstnieka darbu. Paliekat nu abi mīļi, sirsnīgi sveicināti no mums abiem. Elza rakstīs nākošu reizi vēstuli. Skūpsti no tāleniekiem. Sveiks.

38.

A. GULBIM
Kastaņolā 1907. gada 29. jūlijā

Mans nabaga mīļais draugs! Kā Tevi tie nežēlīgie cilvēki būs mocījuši! Kā Tev laupījuši visu pašpaļāvību un pašcienību, visu paša spriedumu un uzņēmības garu un aizdzinuši Tevi līdz izmisumam. Ko tas nozīmē: pazudīšu no skatuves, slīkonis, kuram ar kāju pasper. Ja tas nau stilistisks zieds, tad tas ir briesmīgi - tā nolaist rokas. Es Tevi nemaz vairs nepazīstu, tāds Tu nebiji, kad mēs kopā strādājām pie Ģētes un kalām lielus plānus. Bet Tu aizgāji savu ceļu. Tu no manis tā atsvešinājies, arī šī Tava vēstule tik sveša, ka es gandrīz baidījos Tev vēl šo rakstīt (tādēļ tā nāk tik vēlu): es nekad negribu uzbāzties, bet es Tevi esmu saucis par savu draugu, un tam vārdam priekš manis ir nozīme. Varbūt es Tev tomēr varētu vēl būt vajadzīgs un palīdzīgs. Man liekas, visa vaina tā, ka Tu esi ļāvis sev imponēt no cilvēka, kurš stāv zemu zem Tevis, Tu esi ar dzīvu fantāziju apdāvināts, visiem iespaidiem viegli pieejams, pats sevi nedisciplinējis cilvēks, turklāt nesavtīgs ideālists. Un tas Tavs redaktors Alfa ir vecs, ievingrinājies intrigants, sauss pedants, kuram nav nekādas fantāzijas un ideju, bet ir daudz grāmatu un daudz tintes, arī runāt viņš var sešas dienas no vietas, vienmēr to pašu. Tas pratis Tevi pārliecināt, ka zin visu labāk. Un tāds tev ir imponējis! Viņš taču savus trūkumus pārmet citiem, emigranti pavirši rakstot. Vai tu neredzi, ka «Rīts» izbeidzās, kad viņš sāka viens pats to pierakstīt ar saviem pašķidrinājumiem jeb popularizējumiem, kompilācijām un tulkojumiem. Kur viņš iesēstas, viņš nomāc visu dzīvību un interesi. Viņš nomācis Tavu žurnālu, Tavu uzņēmību un Tavu pašcienību, viņš, laikam, Tevi kā slīkoni paspers ar kāju. Un Tu uzticies viņa lietpratīgam spriedumam! Man žēl Tevis, nabaga draugs, ka Tu tik maz spējis pretoties tam, kas Tevi nonicina.
Bet, ja Tu arī gribi uzticēt viņa spriedumam par Tevi, tad citi viņa spriedumus tik atraidīs: Aspazijas un mani raksti bija cienīgi krājumi. Ka mēs visi esot invalidi, pēc tā skauģa domām, par to daudz maz prātīgi tik paraustīs plecus, to pierāda jau tas, ka vēl nekad mums nau vajadzīgs bijis . . arī Tev nē: atminies, ka Tu mani aicināji, ne es piedāvājos. Tas viss man nebūtu Tev jāsaka, ja Tev būtu vēl Tavs paša skaidrais spriedums. Atkraties, mīļais draugs, no Tava lietuvēna, Tu tagad esi personiski tālu no tā un varēsi drīzāk atrast pats sevi. Tad Tev radīsies atkal dzīves prieks un pašcienība, un es priecājos ļoti, ja būtu Tev piepalīdzējis. Nešaubies vispirms par sevi un savām literāriskām spējām, Tu esi maldināts ticis. Tagad beigšu par to. Es jau pat nezinu, vai šī vēstule Tevi sasniegs, Tu dzīvojot Pēterburgā, bet adrese Maskavā. Vienu vēl lūdzu: atsūti tūdaļ visus emigrantu rakstus un «Par franču rev. sievieti», man pēdējais raksts ļoti vajadzīgs. Rēķins par «R.» honorāru klāt pielikts, man nākas 55 rbļ. Atmet savas izmisuma domas: ir arī vēl godīgi cilvēki pasaulē, atpūties jaunā veikala darbībā un tad, ceru, Tu atkal darbosies latviešu tautai par labu.
Dzīvo sveiks un zini, ka Tev ir draugs visās bēdās.

39.

B. PRIEDĪTIM
Kastaņolā 1907. gadu 4. augustā

Sirsnīgi laimes vēlējumi vārda dienā no mums abiem. Pēdējā dzīvības zīme no Jums mums ir karte. Vai Jūs esat jau mājās? Dzīvojiet veseli, mīļie bērni, un rakstiet arī labi drīz. Sveiciniet sirsnīgi visus savējos un paliekiet paši sveicināti un skūpstīti.

40.

K. KURŠEVICAM un E. KALNIŅAI-KURŠEVICAI
Kastaņolā 1907. gada 5. augustā

Mūsu mīļie, labie, nosūtīts ir viss «Kop.», bet iznākšana nokavējas pazīstamo apstākļu dēļ: izdošana ļoti grūta un riskanta, kad raksti ir brīvi; tik tādi remdenības plūdi kā «Rīts» pēdējā laikā un kā «Pēt[erburgas] Vēstnesis» - tie var plūst bez mazākā traucēkļa. Bet izrādās, ka tie atkal apstājas plūšanā aiz iekšēja nespēka: «Rīta» redaktoram un vienīgam rakstītājam tintes vēl daudz, un tā neizsīkst, bet lasītāju pacietība izsīkusi, un noticis fakts, gluži nepieredzēts mūsu revolūcijas laikos, ka opozicionāls laikraksts beidzas aiz lasītāju vienaldzības, - citi visi opozicionāli laikraksti beigušies aiz represijām. Alfa pirmais, kurš spēj savas klausītājus totsprechen un lasītājus totschreiben. Pie «Rīta» aiziešanas līdz «vakaram» viņam vien nopelns, par «rebeniecību» no Gulbja puses runāt diezgan grūti, rebes tiešām mazas no izputējuša laikraksta, un pielikt vēl vairāk naudas ar nau prāta. Bet gluži savādāk viss izliekas, kad paklausās pašu Alfu, ko viņš caur G. liek mums teikt par savām spējām un visu citu nespējām. Man riebjas Jums to rakstīt, kavējos - laikam jau otro nedēļu -, bet jāraksta taču, lai Jūs zinātu. Par emigrantu rakstiem laikam es pats neesot labi orientējies, raksta G. ... «Alfa atzīst visus emigrantu iesūtītos :rakstus par reti pavirši sacerētiem, resp., pārtulkotiem. - Žurnāls nau paspārne, kur uzņemami invalīdi. Bez tam visu šo rakstu kaudze bij jau apstaigājusi visus Rīgas grāmatu tirgotājus - tad es neesmu pirmais, kas tos atraidīja, tas ir Alfa.» Turklāt bij teikts, ka raksti man izsūtīti, bet atnācis nau vēl nekas, protams, neatnāks, tā emigranti nau cienīgi. Te nu ir jaunā, bet jau izbijušā redaktora uzskati par citiem, un viņš nau nemaz manījis, ka viņš tikai tulko un izplāj garus svešus rakstus. Šis Alfa spilgts piemērs «выскочка», es tādu daudz esmu redzējis, viņi var turēties ilgāku laiku, kādā kad sadodas kopā kliķē. Šādi vēja ļaudis ir arī tie, kuri taisa to vēju, kas pūš pret mani, kā Jūs sakāt. Vējus no šīm kliķēm es esmu vienmēr jutis pret mani pūšam, bet viņu tik daudz, ka es nezinu, no kurienes kurš vējš. Zināšanas pēc man būtu ļoti patīkami, ka Jūs, mūsu mīļie, atrakstītu, cik Jūs zināt, kas tie par ļaudīm, minat personas un to, ko man pārmet. Es jau pat šos pārmetumus nedabonu zināt, tātad nevaru ne atspēkot nepareizības, ne pārlabot savus darbus un izturēšanos. Ienaidnieks nekad klajā neteiks, kur es kļūdījies, tik slepeni cels neslavu, un, kad draugi arī nesaka - aiz nepareizas kaunības, - tad es esmu bez visiem ieročiem ienaidnieku starpā - turklāt slepenu, tādu, kas varbūt izliekas labi. Esat Jūs, mīļie draugi, un palīdzat man, teikdami, kāds ir -uzskats uz manu darbību? Lielas tautas gan neizturas tik maziski kā mūsu latvieši, tur arī tā nevalda kliķes. Dažreiz domā gluži, ka būs jānosmok no šīs maziskās apspiestās viduvējības atmosfēras, no tām kapeiku jūtām mūsu ļaudīs! Jā, man pat teikts par vēl ko jaunāku: denuncējoties savā starpā. Kur tāda izvirtība, tur pat kauns strādāt. Jūs, mīļie, runājat par orgāna dibināšanu tādos apstākļos. Man jau nau savas kliķes un, kad grib bez tās, tad vajga «cilvēku», bet tādu tagad neredzas. Jeb vai Jūs, mīļie, zināt? - Vienu es Jūs lūgtu: vai man nenorakstītu iz sekc[ijas] protokola visu, kas zīmējas uz manu projektu par mūsu revolūc. laika vēstur. attēlošanu no dalībnieku un liecinieku puses. Varbūt varētu arī dabūt norakstus no iesūtītām atbildēm? Un Jūsu sastādīto vēst, jautājumu listi. Tie solītie darbi kuru dēj mūsu pasākumu izpostīja, nenāk. Tad vēl cits lūgums: vai Grütli grām. bode nevarētu dot man arī procentus rabāta, kad es ņemtu savas vajadzīgās grāmatas caur viņu. Tagad pat es gribētu Hesses izdoto visu «Freiligrātu». Jūsējo atsūtīšu atpakaļ. Tad vēl lūgums: atrakstat labi drīz, kad braucat uz Štutgarti un kad vajdzīga nauda, es tad piesūtīšu tūliņ par vienu loksni, pārējo vēlāk, kad «Kop.» būs iznācis. Un nu daudz mīļu, sirsnīgu sveicienu. no mums abiem Jums abiem. Sveiki!
Vai negribat dot kādus manuskriptus priekš viena kalendāra (Pilliņu Pēt[erim]), kurš uzņemšot tikai rakstus s[ociāl]d[emokrātiskā] garā. Viņš maksāšot līdz 25 rbļ. par oriģinālloksni. Es gan tuvāka nekā nezinu, tikai to, ka tas kalendārs iznāk jau daudzus gadus, t. i., laikam maksā.
Termiņš vēl divas nedēļas. Sveiki nu mīļie, sveiki.

41.

ŠVEICES GRĪTLI BIEDRĪBAS GRĀMATU VEIKALAM
Kastaņolā 1907. gadā, ap 11. augustu

Šveices pilsētas grāmatu tirgotavai
Augšējā Baznīcas ielā 17

Šodien saņēmu grāmatu sūtījumu ar attiecīgi klātpieliktu rēķinu no š. g. 9. augusta. Bet neatrodu šai sūtījumā «Jauno Pasaules kalendāru». Tātad laipni lūdzu man to atsūtīt. Freiligrāta darbus es noteikti vēlējos Makša Hesses izdevumā. Tāpēc lūdzu tos apmainīt.

42.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1907. gada 18. augustā

Sirsnīgi sveiki, dārgo biedri, un lielo paldies par sūtījumu, kuru nupat saņēmu. Jūs esat tas labais gādātājs, kura sirds par visiem iedegas, un maz es pazīstu cilvēku, kurus visi tā mīlētu, kā «lāga dvēseli» un «Dieva viru». Vasals bij gan dzimtenē, bet tik 18 stundas un tagad Somijā (adr., ст. Голицино). No J[ankava] man ar sen nau ziņu, es jau baidos, «D[omas]» viņi ļoti grib izdot. - Pried. es pazīstu un ļoti priecātos viņu redzēt. - Tagad strādāju pie kalendāra. Asp[azija] - «Fran[cijas] sievietes». Tūliņ pēc kalendāra sakārtošu dzej. kr. priekš B[aumaņa].
Jums šogad pašā karstumā darbi, pats manu, cik grūti vasar strādāt. Sirsnīgi sveiki no mums ab [tālākais teksts ar atklātnes virsējo kārtiņu noplēsts].
Mīļi, sirsnīgi sveicieni Jums un biedriem, V[ilis] lai raksta māsai; tā gaidot. Sveiki!

43.

A. CIELĒNAI
Kastaņolā 1907. gada 15. septembrī

15. 9. 7.

Sirsnīgākos sveicienus, dārgā kundze, un vēlreiz mīļu paldies no ceļa vīra, kuru Jūs tik laipni uzņēmāt. Mēs tagad sēdam še divatā, priecājamies par Jūsu skaistajām rozēm - tās ir Aspazijas mīļākās puķes - un es stāstu par jaukajām dienām Jūsu Trottenmattā; par mīļajiem sirsnīgiem cilvēkiem un gabaliņu dzimtenes, kuru tur atradu, un par mīļo radinieci, kas man arī no Jums dāvināta, Visiem mīļas labdienas, nekad es šīs dienas neaizmirsīšu, un ceru, ka Jūs tās paildzināsat, mums arī kādu rindiņu atrakstot.

44.

B. SKUJENIECEI
Kastaņolā 1907. gada 19. septembrī

Manu mīļo, mīļo Rūtiņ, kur Jūs abas tik mīļi sasēdušas kopā, galviņu klēpī tur es arī piemetīšos un noskatīšos, un klausīšos, kur man arī atkrīt kāds labs vārdiņš. Un, lai tas notiktu jo vairāk, es piesēdīšos jo tuvāk un teikšu arī «māsiņa» un Tu uz Tevi. Es zinu, es tagad to varu, ko sen vēlējos tanīs skaistajās jūrmalas dienās, kad es tās lielās acis pašas redzēju. Viņas liekas man tagad tālumā vēl gaišāk un siltāk spīdam un tos sirsnīgos vārdus sakām, kuri dara vieglu katru, arī šejienes dzīvi. Es esmu laimīgs, atradis tik mīļu dvēselīti, vai es tik spēšu Tevi paturēt? Man rokas tik asas, un es daudz esmu zaudējis. Esi pacietīga ar mani. - Bet nu daudz, daudz panākumu jaunajā gaitā, kura tik laimīgi iesākusies. - Ja Tev varētu sabiedrībā kaut kā palīdzēt kādi pazīstami, kas man tur ir, tad varu aizrādīt uz P. Dauģi, zobārstu: Дмитровка, Metropola lielajā namā (ieeja ne caur viesnīcu, bet caur maza[jiem] vārtiem), tur bieži ir mūsu ļaudis.
Mīļas, sirsnīgas labdienas Tev un Ainai no Jānīša.

45.

A. GULBIM
Kastaņolā 1907. gada 22. septembrī

22. 9. 7. Gulbim

Nevajga apspiest sevī nekādas dziņas un spējas: mēs nekad nezinām, kādi spēki ir iekš mums, tikai, kad esam tiem ļāvuši darboties uz āru, tad redzam, vai tie der mūsu nolūku sasniegšanai, vai ir piemēroti mūsu patības kopībai, vai ir diezgan stipri kopjami vai vāji, neattīstāmies un tādēļ no īstā darba atvelkoši. Tas lielākais ir atrast savu īsto darbu un no tā nenoklīst. Tavas rakstnieciskās spējas arī tad nebūtu apspiežamas, kad tās noder tik Tev par apmierinātāju. Galu galā, kad atņem nost maizes jautājumu - katrs rakstnieks raksta tikai sevis paša apmierināšanas dēļ, citiem vārdiem to sauc par dzinekli. - Veci darbi nospiež kā akmens, to es zinu labi, un, gaismā nākdami, tie atdos Tev prieku uz dzīvi un nākotni.

46.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1907. gada 24. septembrī

Mīļais draugs!

Saņēmu sūtījumu 66 f[ranki] 65 ar lielu paldies un tūliņ pēc tam arī Jūsu mijās rindiņas. Es redzu, ka Jums nau nekādu zinu no Rīgas; man gan arī viņas nau daudz, bet taču esmu rakstījis un arī dabūjis šo mēnesi vēstuli no B., par kuru jau sāku baidīties viņa nerakstīšanas dēļ. Viņš esot gaidījis zīmējumus no māksleniekiem; zīmējumi beigās tomēr izrādījās par ļoti dārgiem nodrukājot. Veseli ir abi mūsu «Spēka» vīri, un J. strādājot ļoti daudz, tāpat kā Jūs, neļaujoties nebūt atturēties no darba kuri izvairoties arvien ar izrunu, ka jūtoties pilnīgi vesels. Man gan par viņa veselību ļoti bail, bet es zinu, ka tādus raksturus nevar atturēt; un ko var darīt, to gan darīs mūsu apgādātājs. Tagad tiekot drukāts «Ug. un Nakts». Pēc tam vai nu «Domas», vai «Kop[ums] II». «Kopumam» gŗib pavairot lokšņu skaitu (-10), un tad gan vajdzēs vairāk rakstu; sevišķi trūkst beletristikas, varbūt Jūs vēl pēc 16. sept. varētu ko dot? Nezinu, kā bez Jums lai iztiek? 10 loks. grib tādēļ drukāt, ka tagad ejot labāk lielas grāmatas pa 1-1,50 r., mazās nelabprāt pērkot, un arī cenzūra uz tām pārāk stingri skatās. Izdošana vispār ļoti apgrūtināta, laikam jau būs atkaļ tikpat tāli kā priekš 5 gadiem; tikai to nu sajūt citādi, B. grib arī manus dzeju krājumus (3) savienot vienā, kas pēc dzeju rakstura gluži labi iespējams un priekš izdošanas esot labāk; izdot varētu vēl šogad. Bet es domāju, ka tas stāvētu ceļā «Domām» un būtu tādēļ jāatliek. Viņš nebaidās. no «D.» izdošanas, kaut gan piedzīvojumi nau labi, un tiešām tagad nau neviena progresīva mēnešnieka. Mēs tagad izdodam viens otrs, bet kad Jūs nāksat klajā ar kādu savu darbu krājumu? Ne vienmēr jau Jums būs tik stingrs darbs bibliotēkā, un ir vajadzība, ka nāktu Jūsu krājums. Pastāstat man arī par saviem plāniem šinī ziņā, kad Jums būs vairāk laika. Par politiskiem notikumiem dzimtenē nestāstīšu neko, laikam Jūs visu zināsat, un briesmīgo negribu minēt, un laba nau. Rolavs nošauts, 13 no 22 koknesiešiem apžēloti uz mūža katorgu, cerības uz vienu kandidātu. Pretī tam gan entuziasma pacelšanās, bet tas jau nau dzimtenē. Labāk par pazinām un draugiem: Vasals ir sveiks, vesels, apbraucis vai visu Eiropu, arvien vēl mācās; bijis uz 18 stundām mājās, aicinājuši un gribējuši pie dzimtenes saistīt, bet atteicies. - No šenes daudzi brauc prom: dzīve grūta, darba nau, ilgas. Nau jau katram gādnieka kā man, tā ka varu brīvi strādāt. Veselības vēl vajdzētu drusku vairāk, sevišķi manai otrai pusei, un nu nāk virsū rudens ar lietiem. Nezinām vēl, kur palikt. Pr[iedītis] līdz šim nau še piebraucis, laikam nau bijis pa ceļam. Nu daudz mīļu, sirsnīgu sveicienu Jums un mūsu mīļajiem bakiniešiem. Sirsnīgi sveiki no mums abiem. Veseli.

47.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 25. septembrī

Mīļo brālīt, biju izgājis drusku kājām pastaigāt pa apkārtni, un tādēļ novēlinājās šī atbilde uz Tavām kartīm un vēstuli. Ļoti brangi, ka Tu atsūti to «M[ājas] V[iesi]», nevien tādēļ, ka dabon ko zināt par mājām, bet sevišķi tādēļ, ka tā ir dzīvības zīme no Tevis, jo šinīs nedrošajos laikos katra nokavējusies vēstule no mājām tūdaļ saceļ nemieru. Turpini tā, sūtot «M. V.», tik atliec to rēķinā, tāpat kā visus savus ceļus, kas nāk man par labu. «M. V.» jau virzienā pilnīgi svešs, bet firma jāšķir no avīzes, sevišķi gadījumā, kam gar literatūru nau nekādas daļas, tātad Elza ņem to darbu, viņai jau tā kā tā gar kādiem virzieniem nau zināšanas, es nevaru apspiest savus uzskatus. Daudz paldies, ka mamiņai aizsūtīji naudu par septembri. Un nu vēl tik īstie paldiesi - par vasarnīcas apkopšanu: tā man pērn atnesa lielu zaudējumu un šogad pilnīgu atlikumu; tas arī bij ļoti mīļi no Tevis, ka aizdevi Pēt[ersonietei], jo citādi jau nebūtu man nekas iznācis ar Bilderl[iņu] grunti; par to aizdevumu es galvoju, un, ja viņa nesamaksā tos 37 r. 75 k., tad es tos uzņemu uz sevi. Es varētu būt pilnīgi laimīgs, ja arī nākošo gadu varētu tāpat izdarīt visas vasarnīcas izīrēšanu un apkopšanu, bet, kas zin, vai Tevi atstās mierā, un tad es esmu atkal gluži bez gādnieka un aizstāvja; tad es slēgšu vasarnīcu cieti. Laimes gadījums jau arī ir, ka Tu pārdevi Bild. grunti; ko mēs ar viņu būtu iesākuši, viņš bij mums zudis, citādi nevar - pašam jābūvē. Par Karlsbādes grunti Elza jau rakstīja, mēs nevaram lētāk atdot, tik daudz pašiem maksā, un, otrkārt, gruntsgabali vēl ļoti stipri celsies cenā. Kad man pat tagad būtu jāpiemaksā klāt, es arī varētu nepārdot, jo vēlāk gan tas atmaksāsies. Mēbeles arī pircējam jāņem, jo kur tad lai es tās lieku? 500 r. gada nomaksa arī ļoti zema, pavairo manu nedrošību, un es tagad redzu, ka bez 1000 r. nevarēšu. Tātad vismazākais ir mans pirmais prasījums. Tavs aprēķins par nelielu māju celšanu uz tās grunts ir tāds pats, kādu es to domāju: tā es arī biju nodomājis tikt pie neatkarīgas literāriskas darbības un pie labas strādāšanas, tas būtu bijis mans Arhimēda punkts, no kura es būtu spējis pasauli pacelt. Nu Tu, mīļo zelta brālīt, man to saki gandrīz tiem pašiem vārdiem un rādi to vilinošo ainu, - bet kā viņu pārvērst par patiesību? Tā kā mēs ar E., cik redzams, nevaram būt mājās, tad atliktu Tu, bet vai tad Tu varētu palikt mājās? No tā viss atkarājas. Kad nu lieta iesākta, jauns trams piebraukts klāt, un uzreizi Tu nevari būt tur! Mēs esam domājuši. uz Emmu, bet viņa laikam to neuzņemsies. Un cita tāda cilvēka kā Jūs jau vairs nau. Tā laime, ja šo jautājumu varētu tā izšķirt, kā Tu saki, t. i., uzņemt naudu un būvēt Karlsū. gruntē arvien jaunus namus klāt, līdz ir drošs ienākums; būtu tik liels priekš mums, ka mēs aizvien uz to atgriežamies, bet kā uz skaistu ainu. Jo būtu jau arī tas vajdzīgs, ka pat pēc pilnas piebūvēšanas vienmēr mums būtu cilvēks, kas pārvalda visu grunti. Tas iespējams tik tad, kad Jūs abi to varētu uzņemties. Mēs tad dalītos ienākumos, bet vai arī tad Emiņai būtu laika tam nodoties? Veikalu arī tad nevarētu atmest, - un, kad būvē, jākontrolē; vai tad no veikala netiek par daudz atrauts? - Ja Tu esi klāt, tad tas, zināms, ir iespējams, bet mums jārēķina arī uz visļaunākām varbūtībām. Var būt Emiņa pārgrozītu savu vietu uzņemtos patstāvīgu veikalu? Viņa to prot, bet viss tas pārāk nenoteikti un riskanti. Piem., mūsu abu apgādniecības nodibināšana līdz ar grāmatbodi? Bet varbūt var savienot Emiņa tagadējo vietu ar būves pārlūkošanu un vasarnīcas pārvaldīšanu? Raksti par to, mīļo brālīti. Varētu arī tādu ienāk. dalīšanas veidu, ka Tu rentē to vasarnīcu. Atdot žīdam uz būvi ar tik cits veids no pašas pārvaldīšanas, tātad, vai ir iespējams, ka paliek kāds pārvaldītājs (Pēt., piem., nevarētu tā būt), jeb vai jāpārdod. Es ceru, ka nāk. gadu vēl Tu varēsi pārvaldīt, tādēļ izšķiršanu līdz tam atliksim, ja ar Rozenb[ergu] nekas neiznāks. Vēl ko citu: kad noslēdz villu uz ziemu, tad, lūdzams, pieliec visgar četriem sētas vārtiem atslēgas, lai govis neizbradātu kā pērn. Melnās zemes gubu varētu labāk pārdot, jo citādi to tāpat izzags; vezums melnās zemes maksā 1 rubli. Un tad, mīļo, dari kā zini ar villu, atraksti savas domas un saņem mūsu sirsnīgākās pateicības. Vai Tu netieci daudz traucēts caur šo pārvaldīšanu? Vai bez tiem stāstiņiem, ko raksti priekš «Aus[ekļa] kalendāra» un «Virpuļa», esi vēl paspējis ko strādāt? Kā stāv ar rakstiem par Hartmani un Tavām filozof. studijām? Vai savu lugu arvien vēl nevarēsi dabūt cauri caur dram[atisko] cenzūru? «Virpulim» šo nedēlu nobeigšu visu un nosūtīšu, tad Tu arī nodosi savu skici Zeltiņam. [Vēstules malā pierakstīts: Protams, skices temats var būt, kāds Tev tik patīk.] - Nu vēl par literāriskiem darbiem: kopā ar dekadentiem neliec mūsu rakstus nekādā ziņā, un Zariņam laikam arī nekas neiznāks ar savu krājumu, tādēļ labāk atprasīt atpakaļ tos darbus un dzejoļus un paglabāt pie Tevis, kad kur vajdzēs, tad varēs to izlietot. Tā, «Slepk[avības] eņģels» būs laikam vajdzīgs priekš «Kop[uma] II». - «Vaidelote» vecajā teātrī nu jau divas reizes uzvesta: aizsūti kādu savā vārdā kā pilnvarnieks (jo pats Tu negribēsi iet) un liec iekasēt honorāru (būs varbūt kādi 25+15 rubļi). Turpat arī tika uzvesta «Hannele», laikam taču mans tulkojums: ja tā, tad liec arī tur prasīt honorāru (ja atpērk izrādes tiesības, tad rbļ. 50-30).
Vai Tu negribi tulkot ļoti izdevīgu rakstu: Upton Sinclaira jaunāko apcerējumu (zinātnisku un reizē fantastisku) «Pēc 10 gadiem», tas ārzemēs ļoti iet. Varbūt Zeltiņš to ņem. Tas ir drusku pāri 200 lapp. un viegli lasās. Atturības jautājums ir gluži nopietns un svarīgs, un ļoti simpātiski, ka «Aus.» to ievēro tādā ziņā, kā Arb. Abstin. Bunds. Elza arī domāja, ka nevar dzejot ko specifisku, pēc programmas. - Kā iet labi Doriņai? Vai iztur aptieķī, neapnīk dienests? Es ceru, ka viņa nopietnā darbā tiks par nopietnu un izturīgu cilvēku. - Vēl par villu: būves plāna man še nau, bet pie U[lpes], un tas no sevis nedod ne mazākās ziņas. Rakstu tagad caur aplinkiem, lai vismaz atdod dokumentus, kuri tam nau vajdzīgi. Pilnvaru no manis dabūsi no adv. Čikstes. Atraksti man viņa adresi un paprasi, vai viņš saņēmis no manis vēstuli.
Tas laikam būs viss. Un nu esat sirsnīgi sveicināti un skūpstīti abi no abiem, mūsu mīļie. Sveiki.
Šīs grāmatas, mīļo brāl, būs vai nu Jelgavā, vai Karlsbādē. Atsūti tās priekš Elzas un priekš manis:
Ulmaņa latv. vārdnīcu, Бривземнiaкс «Латышские сказки» (Издание Моск. Этн. об-а), Vekenstädt «Samaitische Sagen».
                                                                                                                    Sveiks.

48.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 30. septembrī

Mīļo brālīt, šoreiz tik pāris rindiņu. Rakstīju Tev garāku vēstuli izgājušo nedēļu; būsi laikam jau dabūjis. Elza pārmainīja savus uzskatus, viņa neuzņemsies to darbiņu, par kuru Tu rakstīji: tās firmas izturēšanās, kā redzu iz piesūtītu avīžu numura, ir neiespējama, - te viņa lieto manu vārdu, sevi aizsegdamās, te atkal manu vārdu aptraipa, žēl, ka man nau orgāna; kas varētu pret to protestēt. Vai Tu, mīļo brālīt, nevarētu teikt, ko man tādā gadījumā darīt.
Par visu citu jau tiku rakstījis, nu atraksti, vai nau šķēršļu pie tās pilnvaras dabūšanas. - Šonedēļ ceru nosūtīt Zeltiņam kalendāri, un Tu tad pievienosi savu skici.
Daudz mīļu, siltu labdienu abiem no abiem un skūpstu no tālumniekiem.
Grāmatiņa iet līdzi ar to pašu pastu. Lūdzu, izsūti mamiņai arī uz oktobri naudu.

49.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1907. gada 9. oktobrī

Sirsnīgi sveiki, dārgais draugs, un lielo paldies par sūtījumu, kuru nupat saņēmu. Diemžēl pretim varu Jums sūtīt tikai bēdīgu ziņu, man pašlaik raksta, ka mūsu dārgais J. esot atrauts uz laiku; vēl gan nezinot, vai uz ilgu, un cerot, ka viss iziešot labi, - bet viņa veselība bija tik vāja, ka viņš visādā ziņā stipri cietīs no brīvības laupīšanas.
Vairāk man nekas netiek ziņots, avīzēs arī nekā neesmu lasījis. Tiklīdz būs kas, paziņošu. Līdz tam paliekat veseli un līdz ar visiem bakiešiem esat sirsnīgi sveicināts no abiem.

50.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 19. oktobrī

Mīļo brālīt, Tava mīlestība, kas spīd cauri Tavās mīļās apmierināšanas vēstulēs, dara man tik daudz laba, ka to Tev grūti pateikt: tā jūtos taču vēl saistīts arī ar tagadni un ar dzīviem cilvēkiem, ne tikai ar mirušiem un vēl nedzimušiem. Tu mani sapratīsi un vairāk neprasīsi, sāpīgi ir par to runāt. - Tās grāmatiņas es aizsūtīju atpakaļ (Tu zini, ka tas var būt tik mans un ne Elzas darbs, jo Elza jau nau nemaz politisks un sabiedrisks cilvēks), jo man riebās no tās firmas tā liekulība: reizē mani noliegt un ņemt manu darbu. Tāds pats nepatīkams gadījums nu laikam atkal būs ar «Hanneli». «Hanneli» es notulkoju un pārdevu Zālīšam, tas viņu izdeva grāmatā. Kā es nu to būtu varējis otrreiz pārdot Der[īgu] grām[atu] nodaļai? Un es nesaprotu, kā D. gr. nod. grib viņu tagad no jauna izdot; kas tad pirks, kad vecais izdevums nau izpārdots? Un tad jau Zālīšam vai Pl. firmai tiesība sūdzēt par pakaļdrukāšanu. Es neesmu «Hanneli» pārdevis ne Der. gr. Nod., ne teātrim. Apjautājies, kas te par pārpratumu. Ja pats negribi, palūdz Dravniekam (es arī viņam rakstīšu). Nu varētu būt tik viens, kad tik Ulpe nau «Hanneli» pārdevis! Un kad tik viņš vēl nau ko izdarījis manā vārdā! Mīļo, labo brālīt, atraksti man tūdaļ, kā ir ar šo lietu, kura man divkārt nepatīkama, jo es taču biju pilnīgi uzticējies. - Nu es to nepatīkamāko esmu novēlis, un nu par liter. darbiem un vasarnīcu. Kalendāri izsūtīju 17. okt. - j. st., apdrošin[ātu] - Tev. Savu gabalu ieliec starp 31. un 32. NN. Ja ir pāri par 6 loks[nēm], tad liec izņemt apzīmētos gabalus, saspiest ciešāk druku - nau vērts, lai drukā tik reti kā piedien. Bet, ja Zeltiņš gribētu paturēt visus gabalus iekšā (man pašam arī žēl tos atstāt) un ja neceltos tādēļ nepatikšanas ar cenzoru, tad lai arī taisa Kalendāri lielāku par 6 loks. un uzliek lielāku cenu.
Šogad var arī drukāt vairāk eksemplāros, jo ir daudz agrāks - mums tad būs lielāks ienākums. (Honorārs ir puse no skaidrā ienākuma, vismazākais, 240 r. par 6 loks.) Bet, ja es būtu nepareizi rēķinājis un ja trūktu manuskripta, tad es varu tūdaļ sūtīt, jo es pats dažus paturēju mājās. No šī atlikuma no jauna es varu par 4 nedēļām sastādīt arī 6 lokšņu grāmatiņu, kura ietu ļoti labi, raksturs tai būtu citāds nekā «V[irpuļa] Kal[endārā]»; un viņas dēļ no «V. Kal.» nau nekas jāatlaiž. Visādā ziņā neaizmirsti, brāl, teikt, lai uzliek Kalendārim: otrais gadagājums. Laikam tas būs viss par Kalendāri, man viņš daudz laika aizņēma (tādēļ arī Tev tik vēlu atbildu) un gluži atrieba. Tagad vēl drusku jāatpūšas un jānoraksta vēstules, kas sakrājušās, tad atkal pie darba. Ļoti grūti sarakstīt, cik vajga publikai. - Ko ar vasarnīcu darīt? Ja jau ienāk tā kā šogad, tad labi, - bet atraksti, mīļais, kas rīkos, kad Tevis tur nebūtu? Tev lielu lielais paldies par visu Tavu gādību, bet, kad Tu nevarēsi, tad tomēr būs jāpārdod. Villu cena vēl augs, nu tātad zemāk par norunāto neatdod R[ozenberģ]im. - Krāsot vajdzēs, bet ruden, kad lietains laiks nāk virsū, nau tik labi kā pavasar, kad tas aiziet. Apprasies arī, cik grib Rīgas meistari, vai tik dubultnieki nau lētāki, man pirmoreiz krāsoja labi un lēti Dubultu Goldšmits (nabagais brālis). - Grunts naudu arī nau vērts tūliņ maksāt - sods ir ½ procents par mēnesi, un Dub. policija mēdza pavasarī, febr., martā, pienest pavēsti par piedzīšanu, kur tad nemaz nebija minēta soda nauda. - Tev naudas jāpatura vispirms priekš mammas 2 mēn. - 50 rbļ., tad priekš villas apkopšanas: cieti aiztaisīšanas, atslēgām, norūmēšanas; priekš ledus ievešanas - 10-12 rbļ., tad neparedzētiem izdevumiem - kopā varbūt 100-150; citu atsūti man caur Lauriņu. Ar obligāc[iju] ir darīts, kā Tu raksti, no tās puses nebūs grūtības pie pārdošanas. - Nu vēl literāriski plāni: kad pa vaļas brīžiem tulkojam savus darbus vāciski, tad ļoti labi - bet dibināt uz to kādas cerības ir gluži neiespējami, Verlagu no latv. literatūras nekādā ziņā Vācijā nevar dibināt kā veikalu, kuram jāatmet peļņa, tikai kā luksusu, uz kura var iztērēt naudu un laiku; cik es manu, tad Vācijā pārāk ražojumi literatūrā. Ja Tu, mīļo, labo brālīt, būsi piespiests braukt uz ārzemēm, tad vienīgais ceļš Tev ir pie mums, mēs dzīvosim kopā un iznāks lētāk, un varēsim viens otru mierināt, es no Tevis visvairāk profitēšu, jo Tev filozofa temperaments, un es uztraucos ātri. Bet tad rakstīsim visi latv. literatūrā, lai tā mūs baro, vācieši to nedarīs. Sities tagad cauri arī sīkākiem darbiem, kā Kalendāru u. t. l., gan jau izdosi arī Hartmani un sarakstīsi savu lielo darbu. Mēs esam izturīgi cilvēki, mums laika vēl diezgan, gan arī mēs izkulsimies iz pelniem. Man arī tas labums, kad Tu tur, ka ir cilvēks, kas uztura sakarus ar dzimteni, kas apgādā mūs un mamu. (Kas citādi viņu apraudzītu? Doriņa to nevarēja, varbūt turpmāk no viņas iznāks cilvēks, tagad viņa ne sevi nevar apkopt.) Tātad mans padoms: paliec savā policijā, cik ilgi var izturēt, un varbūt lūko tur pats dibināt Verlagu. Grāmata, par kuru Tev minēju, nau man rokās, un vajdzētu vispirms Tev būt izdevēja, citādi Tu tulko to par velti. Kad dabūšu, tad Tev aizsūtīšu. - Bet nu man iekrīt prātā, ka Tu varbūt gribētu būt Vācijā, lai tiktu pie Tev vajdzīgiem avotiem, tad, protams, cita lieta, tad Tev jābrauc ir, Tavs uzņemtais darbs Tev jāaizved līdz galam. Raksti par to, brāl. - «Aus[ekļa] kal[endāru]» dabūju, ļoti smuks, bet kādēļ tad konfiscēt? Bailes vien metas. - Paldies par «M[ājas] V[iesi]», atsūti kādu numuru paraugam no «Rita Blāzmas», ko tad dekadenti var rakstīt? - Un tad nu, mūsu mīļie, labie īstenieki, paliekat veseli un še sirsnīgi skūpstīti no tāluma.

51.

J. DRAVNIEKAM
Kastaņolā 1907. gada 23. oktobrī

23. 10. 7.

Drav[niekam]

Darbs un neveselība - tā ir mūžīgā dziesma mums abiem, tur mēs tūliņ saprotamies. Darba rūķi arī pazīst viens otrā no tālienes līdzīgas īpašības: izturību, pacietību ar apstākļiem un cilvēkiem, labsirdību, klusību, vairāk mīl saturu un darbu nekā ārēju formu un lepnību, tādu es Tevi pazinis pa šiem gadiem un nebūt nebrīnījos, bet tikai nopriecājos, kad Tu mani vienkārši un mīļi, it kā tas būtu saprotams par sevi, uzrunāji par draugu un Tu. Visus tos gadus Tu esi pavadījis lielā, nepārtrauktā darbā, arī kad šo darbu ārēji neredz un par viņu nerunā, tad viņš netop caur to mazāks, bet gan viņa darītājs savā klusibā lielāks. Tas ir kultūras darbs, bez kura neviena tauta nevar iztikt, un uz kura [bojāts teksts] citu darbi atbalstās.

52.

K. PĒTERSONAM
Kastaņolā 1907. gada 23. oktobrī

Konrādam 23. 10. 7.

Reliģiskie iemesli Belfāstas streikā - tas rāda, ka tur vēl saimnieciskie apstākli maz attīstījušies. To pašu manu no Jūsu cīņas koledžās, arī tur īri ir vēl pakal kriev. barbariem. Nu māc[ības] sākas, būs jums, lāga zeļļi, priecīga rauš[anās] ap statūtiem, lai izvestu angļus svaigā gaisā: inteliģence tur ļ[oti] mietpilsoniska.
Es zinu, ka svarīgas cīņas dzīvē neatrauj no mācīšanās darba, bet tikai uztura garīgo interesi svaigu, un tad jau āri mācības darbi veicas labāk, - tas priekš Tevis tagad svarīgāk - jo labs cīnītājs spēj būt tik tas, kam ir garīgi ieroči.
Dzimtenē steigties tagad nau vairs tāda vajadzība, cīņā dzimtene pamazām sākusi pieņemt citādu veidu, asās formas ir izzudušas, sākusies lēna saimnieciska un konstituc. attīstība. Tur vajaga cīnītāju taisni garīgiem ieročiem, partija citus sāk jau atstumt. Mednis neatradīs dzimtenē, ko gaidīja.
Mans uzskats, ka vajaga uz visu gatavoties, bet galv. ir garīgā spēja un viņas attīstīšana. Tu esi tik sparīgs zēns, ka Tu arī še paveiksi, ja tik griezīsi vērību, - meties nu ar tādu pat straujību uz mācībām kā uz cīņu līdz šim un iznāksi pilns vīrs.

53.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 24. oktobrī

Mīļo brālīt, saņēmu Tavu vēstuli no 5. 10. 7. un jau pirms tās saņemšanas biju Tev atbildējis 6. 10. 7. - Čeku neesmu vēl saņēmis, bet paldies par izsūtīšanu, nesaprotu tik, kādēļ nau Lauriņa paņēmusi pate līdzi. «Hanneles» lietā domāju, ka U[lpe] būtu to patvaļīgi pārdevis, labi, ka tās nu bija veltas bailes. Bet no teātra puses tāda mānīšanās ļoti nesmuka. Tas «pusgraudnieks» Vulfs tiešām ļoti nepatīkams, varētu jau teātrs uzvest «Hanneli» kopā ar «Zeltīti» - tas pildītu visu vakaru, un lai viņi tad maksātu tāpat kā par «Vaideloti» 5%. Par «Hanneli» 25 rbļ. ir maz, bet tā, kā liekas, ir viņu vecā cena un kaulēties negribas, lai tad arī ņem par 25 r., viņiem jau gadījums labs tagad piespiest. - M. jkdzes Jelgavas pircēji jau būtu ļoti pa rokai, tagad arī mama raksta, ka laucenieki labprāt pērkot mierīgās jūrmalas vasarnīcas nekā savas nemierīgās lauku mājas. - Varbūt kas iznāk mums ar. Bet tādi ļaudis negrib pirkt bez kaulēšanās, tātad Tev arī būs jāaizprasa 5 vai 6 tūkstoši, lai būtu ko līgt. M. jkdzei pateicies par sveicinājumu un liec viņu arī no mums sirsnīgi sveicināt. Kad jau runa par sveicināšanai, tad, vai Tu esi ar kādreiz sveicinājis savus vecos kompanjonus pie «Precībām», izdari tad to. - Vai Čihste ir saņēmis manu vēstuli, kuru viņam adresēju uz kases vārdu? Viņš man nekā nau atbildējis, lai taču saka Tev to, ja jau par slinku kvitēt par saņemšanu. - Apdrošināšanu pārved gan uz II Kriev. biedrību, aģents Bl. man pazīstams un goda vīrs, un 15 rbļ. par gadu lētāks, ir taču aprēķins.
- To zināmo jauno adresi es Tev drīzumā sūtīšu, līdz tam raksti uz Lauriņas vārdu. Par minēto vakaru, kuru izrīkošot par labu A[kurateram], jāsaka, ka labs mērķis atvaino līdzekļus un ka Elza aizsūtīs kādus dzejoļus. Man tādu nau, kādu viņi grib. Bez tam, viņi jau pret mani, t. i. - vairāk gan viņu iestāde - bijuši vienmēr naidīgi, labs prāts jāparāda vispirms viņiem. Pret liter[atūras] fondu man nekas nau pretī, tas ir kulturāls iestādījums, bet viņa vadība atrodas tādās rokās, kuras strādā atpakaļrāpulības. darbus, lai atsvabinājas no tumsoņiem, lai parāda, vismazākais, gribu uz to, tad pabalsta netrūks. Es arī šaubos, vai viņiem jel maz atjaus viņu tuvākās un tālākās priekšniecības lietot manus dzejoļus. Galu galā galvenais - es baidos, ka tos varētu izlietot par jaunu vienā lietā. Elza nau politiska persona, un tādēļ tur tas mazāk iespējams. Manu pretimnākšanu uzskatītu par vājību, es gribu stāvēt savā vietā. Es esmu daudz upurējis, vēl tam nau beigas; un šis nebūs no ievērojamiem zaudējumiem. Es to saku jo vairāk, ka man laikam drīz būs jāatmet visa literāriska darbība, veselība neiztura, un es neredzu, ka es varētu kaut kur ko palīdzēt. Man vajga atpūsties, un tagad jau tā kā tā nāk garīgas atpūtas laiks. Tagad varēs strādāt avīžnieki: tur manis nevajga. Tavi mīļie, labie vārdi mani ļoti apmierina, un es negribu iekšēji saēsties. Vēl nau visu dienu vakars, tur Tev taisnība. Bet nu Tu vari man arī atrakstīt, ko tad īsti tas Tomsons un ko tie apcietinātie un L. stāsta, es par to daudz nebēdāšu, bet zināt to tomēr vajga.
Un nu, mans mīļais brālīti, palieci vesels un strādā tālāk dūšīgi savā vietā. Tu esi viens no tiem gluži retajiem izņēmuma cilvēkiem, kuri sitas uz tās lietas pusi, kurā iet jauni; visi citi tagad dievojas un taisnojas, un lokās. Tā lieta arī mana lieta, un Tu esi mans brālis, un tam tāds brālis tādā laikā, tas zina, ka nau vēl visu dienu vakars. Esat skūpstīti, mūsu mīļie, un paliekat sveiki. Tavs brālis.
Kokus un melno zemi vasarnīcā vajdzētu pārdot, jo tie citādi iznīks; varbūt P[ētersoniete] to izdarītu vai pati tos paņemtu. Sveiks.
Nodod U. še klāt pieliktu vēstuli un prasi, kur viņa adrese.

54.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1907. gada 31. oktobrī

Mīļais, labais draugs, saņēmu Jūsu sirsnīgās rindiņas un tūliņ pēc tām naudas sūtījumu; par abiem lielo paldies, bet līdz ar to lūgumu - jaunajos, nelabvēlīgajos apstākļos - turpināt tikai vēstuļu sūtīšanu, bet ne naudas. Kad Jūs paši vairs nepelnat, tad man arī neiespējami no Jums pieņemt. Bez tam, varbūt vajadzēs mūsu mīļajam J[ankavam]; man gan jaunu ziņu nekādu vairāk nau. Viens labums no visas nelaimes, ka Jūs netiksat vairs tā atrauti no literatūras.
Es nupat nobeidzu savu kalendāri, un, ja tik tas netop konfiscēts, tad dabūšu ap jaungadu naudu. - Še laiks jau 1½ mēnešus briesmīgs: līst vienā laidā. Esat mīļi, sirsnīgi sveicināts no mums abiem un sveicinat mīļus bakiešus. Jūsu J. R.

55.

A. GULBIM
Kastaņolā 1907. gada 10. novembrī

Gulbim 10. 11. 7.

M[īļais] d[raugs], saņēmu Tavu vēstuli un esmu Tev sirsnīgi pateicīgs par pūlēm pie kalendāra. Žēl, ka Tev bijušas lielas nepatikšanas Asp. raksta dēļ, tikai es nezinu, ar ko, vai ar cenzūru, vai redakciju - to Tev vajdzēja man minēt. Būtu Tu klausījis manam noteikumam nedrukāt to rakstu «R[ītā]», kamēr ir vecā redakcija, Tu būtu izbēdzis pats nepatikšanām un nebūtu arī man tādas cēlis, jo es Tev teicu, ka esam ar mieru strādāt kopā tikai ar Tevi un ne ar viņu. Tagad uz Tavu lūgumu nosūtu Tev pāris dzejoju, bet atkal: neliec tos iekšā, ja Tev ir vecā redakcija, un nobeidz bez .manis laikrakstu, kuru Tu bez manis, esi vadījis. Ar lielu prieku turpret es redzu, ka Tu laid klajā savus oriģinālus un ka gribi sākt atkal savu dzīves darbu - klasisko rakstu izdošanu -, strādājot ar mani kopā; jo es ceru, ka Tu tiksi tīrs no svešiem, kaitīgiem intrigantu iespaidiem, kas Tevi pazemināja un aizveda līdz izmisumam. Žēl, ka Tu tur pazaudēji tik daudz laika, garīga spēka un naudas, ko varēja izlietot derīgi, bet, ja nu Tu būsi pārliecinājies, kas Tavs īstais ceļš, tad vajga atmest arī žēlošanos. Man bij arī savādi, ka Tu pēc manas pēdējās vēstules paliki tanīs pašos sakaros, kuri Tev kaitējuši, bet nu Tu sakies nobeigt visas vecās lietas. Par honorāru runājot, man tas gan būtu ļoti labi noderējis, bet negribu Tev darīt nepatikšanas. Pēdējais priekšmets lai ir patīkamākais - Tu esi mākslā spēris lielu soli uz priekšu ar savu lugu, tā taču var rādīties; bet pēc pirmā cēliena vien negribu neko plašāki teikt. Neliecies atbaidīties, tas ir jau tagad vārds. Un nu paliec vesels.

56.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1907. gada 21. novembrī

Sirsnīgus sveicienus, mīļais draugs, un daudz paldies par sūtījumu; tagad nu tik gaidu ziņas, kā labi sviežas un kā izbeidzās pie Jums krīze; avīzēs par to nekā neesmu lasījis, tikai par policejmeistaru, un domāju, ka tad iznāks komplikācijas. Mēs še dzīvojam vienā lietū, reti tik dabonam atžirgt. - Ziņas no B[aumaņa] man gluži izsikušas; aplinkus dzirdu, ka viņa bode esot slēgta. Ne «Kop[ums]», ne «Dom[as]» neiznāk. Vasals Somijā, bet arī neraksta.
Vai Jūs tagad esat tikuši pie brīvlaika un sava literārā darba? - Vilis un Jānis arī solījās rakstīt, bet arī apsikuši; sveicinat viņus un pagumdat. Daudz mīļu sveicienu no mums abiem.

57.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1907. gada 24. novembrī

Daudz mīļu sveicienu, vispirms, un labu ziņu, otrs, mūsu mīļais draugs, par kuru es Jums rakstīju trīs nedēļas atpakaļ, ir atkal laimīgi mūsu starpā, un jau decembra pirmās dienās iznākšot klajā viņa grāmata. «Kop[ums]» šogad nevarot iznākt, drukātavas par daudz aizņemtas. B[aumanis] arī neko neziņo, ka būtu kaut kā cietis. Un nu vēlreiz mīļus sveicienus, sveicinat arī Vili un Jāni; un jkdzi, un arhitektu u. c., un paliekat veseli. Jūsu [paraksts].

58.

F. MIERKALNAM
Kastaņolā 1907. gada 24. novembrī

24. 11. 7.

Cien. Mierkalna kungs!

Jūsu laipno uzaicinājumu līdzstrādāt pie Jūsu jaunizdodamā laikraksta «Viļņi» saņēmām un ar prieku esam gatavi tajā piedalīties. Jūsu vārds un līdzšinējā darbība, Jūsu uzskati uz literatūru ir man sen jau simpātiski, un Jūsu nesaistītās rokas man dod drošību, ka es pie Jums jutīšos gluži brīvs kā mājās un nebūšu piespiests satikties ne ar kādām šādas vai tādas dekadences personām. Jau vecā režīma laikā mēs būtu kopā stāvējuši, ja ne pretēji apstākļi, un tagad esam ļoti apmierināti, ka reizi tas izdosies. Laiks tagad arī, cik no šejienes var noredzēt, ir izdevīgs, tātad sākat vien «Viļņus», mēs būsim līdzi. Drīzākā laikā nosūtīsim kādus dzejoļus. Līdz tam saņemat mūsu sveicienus un labākos sekmju vēlējumus.
                                                                                                        Jūsu [paraksts].

59.

A. KASTEĻANSKIM
Kastaņolā 1907. gada 2. decembrī

                                Cienītais Dr. A. I. Kasteļanska kungs!

Uzzinu, ka Jums Jūsu grūtajam jautājumam par autonomiju Krievijas nomalēs ir vajadzīgs raksts, kas apskatītu šo vielu attiecībā uz latviešiem. Ar Eduarda Alelesandroviča Voltera kunga rekomendāciju es griežos pie Jums ar priekšlikumu uzrakstīt tamlīdzīgu rakstu, un gadījuma, ja Jūs būtu ar mieru, pazinot man tiešo tēmas apzīmējumu un tuvākus norādījumus.

60.

E. VOLTERAM
Kastaņolā 1907. gada 2. decembrī

Ļoti godājamais, dārgais Eduard Aleksandrovič. Kā es priecājos savā vientulībā par ziņām no Jums un par patīkamo manis atcerēšanos. Liels paldies Jums par rekomendāciju. Tikai es šaubos, vai paspēšu tik īsā laikā kaut ko prātīgu uzrakstīt. Spiežu Jūsu roku un lūdzu Jūs nodot vissirsnīgākos sveicienus no mums savai cienījamai dzīvesbiedrei; dāvāto talismanu es uzticīgi glabāju.
Es būtu Jums ļoti pateicīgs, ja Jūsu rekomendācija man darītu iespējamu piekļūšanu krievu presei, zinātniskajai vai neitrālajai.

61.

A. CIELĒNAI
Kastaņolā 1907. gada 10. decembrī

Cienījamā, labā kundze, kad mēs ar saviem siltākiem sveicieniem varētu Jums aizsūtīt kādu daļiņu no šejienes siltuma, mēs būtu to jau sen izdarījuši. Mēs dzīvojam tagad vienā saulītē, pēc tam, kad lielie lieti pārgāja. Sniegu mēs redzam tikai kalnu galos, līdz mums viņš nenokāpj vēl; tas būs tik pēc svētkiem. Nu Jums tagad jāpārvadājas! jā, šveicieši prot izmantot mūs, svešniekus. Vai Jums nebūtu labāk ņemt dzīvokli, kas pilnīgi patstāvīgs, un izdot istabas? - Cīrikieši ar koncertu naudu sadabūjuši, vai bernieši arī nemēģinās? Mēs no visiem tādiem baudījumiem tagad stāvam gluži tāli, un es dzīvoju vēl no patīkamām Veggis atmiņām ar dzimtenes dziesmu. Mēs abi tagad sākam arī atpūsties no sliktā laika, reimatisma un nervozības. Daudz sirsnīgāko sveicienu no mums abiem.
Vai ir kādas jaunas ziņas no mājām? Kā dēliem iet dzimtenē? Vēlreiz sveiki!

62.

A. KASTEĻANSKIM
Kastaņolā 1907. gada 15. decembrī

I vēstules kopija

16. XII 1907                                          Rainis Kasteļanskim

Steidzos atbildēt uz Jūsu sirsnīgo vēstuli un paziņot Jums, ka sakarā ar ārsta aizliegumu visdziļākā nožēlā esmu spiests atteikties no goda līdzdarboties Jūsu krājumā savu nervu dēļ. Pat; ja es atlabtu, tad baidos, ka ar savu ne visai paklausīgo spalvu laikā nepaspētu un varētu aizkavēt Jūsu tik interesanto darbu. Ja atļauts - viena piezīme, manuprāt, ziņas par igauņiem vajadzētu lūgt pašiem igauņiem, mēs esam latvieši.
Neesmu pietiekami pazīstams ar šo materiālu. Es varētu norādīt kompetentu personu - Dk. Hellats - S. P. B. , bijušais II Domes loceklis.

63.

V. ZEĻENKO
Kastaņolā 1907. gada 15. decembrī

Mīļais, dārgais biedri, jo vairāk tādēļ mīļais un dārgais, ka mēs tik ilgi bijām norūpējušies par Jums, nesaņemdami nekādu ziņu. Bijām tā noskumuši, izdzirduši nesen atpakaļ, ka Jūs pēc veselu gadu ilgas pacietības un ciešanām it kā neesot izturējuši, uzņēmušies uz sevi nepatiesos apvainojumus un nodoti baronu rokās. Negribējās ticēt, bet bija jātic, jāpierod pie domas, ka esam kļuvuši nabagāki, zaudējot vienu no mūsu vistuvākajiem un dārgākajiem draugiem. Bet tad pienāca ziņa, ka Jūs mums atstāti, un, lūk, patlaban es turu rokas Jūsu tik mīļo vēstuli. Lai tā ir laimīga zīme, ka briesmīgais laiks pāriet.
Dārgais biedri, es ceru, ka šie šausmīgie 14 mēneši nav paguvuši salauzt Jūsu spēkus, ka garīgi Jūs esat moži un enerģiski; par ko liecina Jūsu vēstule ar savu iedvesmu lieliem literāriskiem plāniem un pasākumiem. Bet Jūsu. veselība vienmēr bijusi vājāka par Jūsu gribu, - lūk, par to es tomēr vēl baidos. Jūsu plāni tiešām plaši, un jānovēl Jums vislabākie panākumi, jo pasākums tiešām labs. Cik atkarīgs no mums - mēs darīsim visu tā veicināšanai. - Šoreiz Jums aizsūtu nedaudzus biogrāfiskus datus par Aspaziju un sevi. Par Aspaziju biogrāfiskās ziņas ir viņas kopotajos rakstos, palasiet tur katrā ziņā priekšvārdu, tad neliels, 2 lpp., bet ļoti labs raksts par latviešu literatūru ir Brokhauza (vai Meijera?) vārdnīcā.
Par to, ko vajadzētu tulkot no mūsu sacerējumiem, es pacentīšos sniegt tūlīt noteiktu atbildi, lai gan nezinu, kāda apjoma jābūt šiem paraugiem: nelieliem dzejojumiem, skicēm prozā vai stāstiem. Ja paraugiem jābūt no labākajiem sacerējumiem, tad lieta vēl grūtāka, jo Aspazijas labākie darbi ir lielas drāmas. Arī mans labākais darbs ir drāma «Uguns un Nakts». Bez tam mēs abi esam liriķi, bet liriku ir grūti pārtulkot. Es ieteiktu tulkot dzejoļus bez atskaņām, tas ļoti atvieglo tulkotāja uzdevumu, vismaz tiek saglabāta doma. Jūs, piemēram, varētu izvēlēties Aspazijas poēmu «Patiesība» un manu «Vakarvējš» no «Kopuma» vai «Fiat justitia», vai «Pastara tiesa» no «T. N.». Ja Jums nav šo grāmatu, es aizsūtīšu Jums. Katrā ziņā uzrakstiet, mīļais draugs, kāda apjoma darbi nepieciešami.
Varētu arī pa cēlienam no drāmām: piem., II cēlienu no Aspazijas «Sidraba šķidrauta» vai 4. cēlienu no «Uguns un Nakts». No prozas: Aspazijas stāstus no kopotajiem rakstiem un «Cīņas» vai manu satīrisko stāstu no žurnāla «Rīts» - «Susutis» (I un II Nr.). - Ar pārējiem latviešu rakstniekiem es nesarakstos - tie visi bez izņēmuma reakcionāri vai renegāti; pat Jūsu pieminētais Skalbe «Balsī» atteicās no maldīgiem uzskatiem un visa, kas samaitā jaunatni. Akuraters š. g. žurnālā «Stari» uzrakstīja «Maldu zvaigzne», stāstu par oktobra dienām, un «malduguns» - tas ir marksisms. Bez tam abi kopā ar deviņiem citiem rakstniekiem žurnālā «Dzelme» 1906. g. formāli atteicās no sātana, t. i., marksisma. Vienīgi Apsesdēls neatteicās, bet viņš ir cietumā, viņam ir labi dzejoļu krājumi (arī varu aizsūtīt). Malā stāv liberālis Zvārgulis. Par tādiem literāriem gorodovojiem un stražņikiem kā Poruks, Viktors Eglīts, Niedra nesākšu pat runāt. Viņi visi rakstīja stāstus - tas vairāk atmaksājas - un gandrīz pie katra, starp citu, var atrast arī darbus bez reakcionāras tendences (izņemot Niedru); tos Jūs varētu izmantot, bet prasīt reakcionārus darbus Jūs vairīsieties, es zinu.
Mūsu literatūrā bijuši šādi laikposmi:
1) Feodālais laikmets: baznīcas un daļēji laicīga literatūra, ko sarakstījuši gandrīz bez izņēmuma rakstnieki - vācieši;
2) Nacionālās atmodas un dzimtbūšanas atcelšanas laikmets no l860tiem gadiem līdz 90-tajiem gadiem;
3) Latviešu nacionālās rakstniecības (buržuāzijas inteliģences un reizē ar to arī strādnieku šķiras) laikmets.
Virzieni pēdējā periodā: reālistiskais, demokrātiskais un sīkburžuāziskais. Politiski progresīvais - Rainis, Aspazija, Skalbe. Politiski un reliģiozi retrogradīvie: Niedra, Poruks, Eglīts.
Reālistiskais, dekadentiski simboliskais un progresīvais, un retrogradīvais, un neitrālais.
Kā literāros palīglīdzekļus ieteicu jo sevišķi «Vecie Elki» (varu aizsūtīt).
Līgotņu Jēkabs - liberāls, bet reakcionāro rakstnieku Poruka un Eglīša cienītājs un brīvās mākslas piekritējs, kurš neatzīst literatūras atkarību no valsts sabiedriski ekonomiskās attīstības.
Lielas, pat milzīgas grūtības Jums sagādās tas apstāklis, ka mums nav ne vien literatūras vēstures, bet pat atsevišķu rakstu, kuri kaut cik kopumā izsmeltu šo jautājumu un aptvertu visu literāro jomu. Jūsu apskats būs gandrīz vai pirmais šāda darba mēģinājums.
Izskatīšu cauri Jūsu apskatu, atsūtiet norādījumus.

64.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1907. gada 25. decembrī

Sirsnīgus ziemsvētku sveicienus un daudz paldies par naudas sūtījumu. Vakar, ziemsvētku vakarā, saņēmu ar Jūsu kartiņu, kura bij tikai ar adresi, bez teksta. Mēs nodomājām, ka Bakū nekas nenotiek, par ko varētu minēt, un ka Jūs to šādā veidā visīsāk izteicāt. Bet beigās tomēr palikām pie tā, ka tā ir no mums man dota carte blanche; pilnvara: vēlēties un darīt ko vien gribu uz svētkiem. Tā man arī vajdzīga, jo taisni tagad man uzdots darbs, kuru es nemaz negribēju. - No mājām arī nau nekādu ziņu, vismaz ne labu. Toties jo sirsnīgāk novēlam Jums visu labāko uz jaungadu, Jums mīļajam, labajam cilvēkam. Sveicinat sirsnīgi visus mūsu mīļos: H[erteli], O[zolu], arhitektu un labo, cienījamo V[ārpas] jkdzi. Vēlreiz sirsnīgas labdienas. J. R.

65.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1907. gada 28. decembrī

Mīļo brālīt, nāc nu man palīgā un jo drīzi, bez Tevis es to darbu nemaz nevaru izdarīt un, uz Tevi cerēdams, vien uzņēmos. (Biju jau atteicies slimības dēļ, bet izdevējs uzstājās, ka šis tik ātri nevarot atrast cita, un bij, jāņem tomēr.) Temats ir: Nacionālais jautājums pie latviešiem un nacionālā problēma Baltijā vispār (1 loksne liels). Nu man nau gandrīz nekādu skaitļu, un taisni tos viņš grib. Cik vispār latv., igauņu, vāc. (un krievu, leišu u. t. t.) Baltijā, cik liela Baltijas platība, cik latv. un vāciešu pilsētā, kuram kur pārsvars skaita ziņā. Šis ziņas laikam vislabāk ir; «Первая всеобщая перепись 1897 ?.», XIX un XXI sējieni 1905. g. Cik šīs grāmatas maksā? Ja abas kopā - 5 rbļ., tad vajdzētu pirkt. Bet varbūt Tu pats vari tos skaitļus izrakstīt? Vēl būs iekš «Памятная книжка Лифлянд. (un otra) Курляндской губ.» arī skaitļi, cik tagad ir iedzīvotāju pēc tautībām u. t. t. Vismaz būtu jāzin, cik bij 1897. g. un par cik mēdz pieaugt ik gadus. Platības lielums būs laikam arī «Памятная книжка» vai dabūsi to pilsētas publiskā bibliotēkā, kur ir darba stundas no rītiem līdz 12 vai 2; tur arī var rakstīt, varbūt tur būs arī «Перепись». Salīdzināšanas pēc varbūt Tu izrakstītu arī tos pašus skaitļus (cik viss un cik pilsētās latv. un vāc., un žīdu) - no agrākās statistikas (bij vāciski izdota grāmata ap 1888. gadu, bet nezinu vairs, kā sauca, tā pilsētas bibliotēkā būs visādā ziņā). - Atsūti man arī kādu ģeogrāfijas skolas grāmatu par Baltiju, vislabāk krievu vai arī vācu, priekš ģimnāzijām (piem., Aleksandra ģimnāzijas). - Skaitļu ziņā es Tev pēc arī vēl šo to prasīšu, kas rakstot izrādīsies par vajdzīgu. - Tad otrs lielākais lūgums: dabon un atsūti man galveno partiju lietas, vācu, arī krievu programmas. Varbūt vislabāk dabūsi no Berga, visādā ziņā vajga programmas un prasījumi no Veinberga, reformistiem, demokrātiem (vismaz to, kas tika nodrukāta 1905. g. «D[ienas] L[apā]» un «B[altijas] V[ēstnesī]»), tad vācu B. K. P. un no liberāļiem, vācu ap «Neueste Nachrichten». Varbūt vari vēl sadzīt manu un biedrību petīciju, to man arī ļoti vajdzētu.
Vispirms man vajdzīgi augšējie skaitļi, tos lūko papriekšu dabūt un ģeogrāfijas grāmatu, un kādu vācu «Heimatkunde» no vācu stāvokļa. Tiklīdz kaut ko dabū, tad sūti tūdaļ, nenogaidīdams citu, jo es tad tūdaļ varu strādāt. Programmas man darbā nāks uz galu, tātad tās var vēlāk sūtīt. Darbam jābūt gatavam ap 15. janv. (V. st.), tātad pēdējos sūtījumus Tev jāizsūta vismaz 10. janv. Nu es Tevi arī lūgtu, ja neesi apkrauts ar citiem darbiem, varbūt uzrakstīt visā īsumā vēlēšanu gaitu tagad un uz visām trim valsts domēm un, ja iespējams, arī 1903. g. vēlēš[anas] uz pilsētas valdi Rīgā, par katru pa vienai divām lappusītēm. Tie nu ir mani lūgumi un palīdzi nu mīļo brāli, bez Tevis man bez žēlastības jāblamējas. Un vispirms tos skaitļus! - Par «Rītu» vēl pienāca zina, ka manuskriptiem jābūt gataviem līdz 1. janv. priekš I burtnīcas, honorāri: oriģ[ināl]beletrist[ikai] 10-25 rbļ. Adrese ir: Pēterburga, 7-ая рота N 19, Гну Ив. Мизису priekš «Rīta». Es aizrakstīšu, ka esmu Tevi aicinājis.
- Ar B. man lielas nepatikšanas, ka viņš, neko neziņodams, aiznes Elzas rakstu Fricim. Es B. rakstu, lai neiedrošinājas tā darīt ar citiem rakstiem (man arī ir pie viņa), bet ko nu lai ar Elzas rakstu dara? Viņa kautrējas ņemt nost. Es savus gan atprasīšu. Ka ar Zariņa rakstiem arī neiziet kaut kā muļķīgi? No tālienes mēs esama atadoti pilnīgai patvarībai. - Raksti nu, mīļo brālīt, kaut ko! «Rītam». Vai Tev nebija vēl kāda smuka humoreska? Kur, tā ir smuka, kas «Virpulī» II! Es gluži sajūsminājos;. tik asa un tomēr mīlīga, Vesels nu, mīļo brālīt, esat abi skūpstīti. Sveiki.