445.

T. IVANEI
Rīgā 1923. gada 7. janvārī

Sirsnīgi sveika un daudz laimes jaunā gadā! Es neatnācu Jūs un Jūsu piederīgos personiski sveikt jaunā gadā, jo biju vēl slims. 2. janv. gan aizgāju sveicināt Blaumani, nelaiķi, bet tad vajdzēja atkal palikt istabā. Tagad gan jau staigāju apkārt, bet vēl ar negribu, Vai Jūs vēl neesat kustējusies no Rīgas uz kādu vietu! Daudz mīļu labdienu visiem un Jums no Jūsu Raiņa.

446.

M. LANGEI
Rīgā 1923. gada 12. februārī

Sirsnīgi sveiki.

Esat tik laipna atnākt Nac[ionālajā] teātrī kādā no tuvākām dienām ap plkst. 1 pēc pusdienas. Man būtu Jums darbs.

12.2.23.                                     Daudz labu dienu.

                                                          Rainis.

447.

A. BĒRZIŅAM
Rīgā 1923. gada 22. februārī

Ļoti cienīto kolēģi.

Man atkal reiz gripa, un tad es varu priekš Jums izmeklēt un uzrakstīt kādu dzejoli; še būs divi, bet nāks vēl vairāki. - Man lūgums: vai nebūtu iespējams dabūt kopiju no pēdējās pērngada kvītes par maniem «J[aunākajās] Ziņās» nodrukātiem dzejoļiem: es tā varētu tos dzejoļus uzmeklēt pa veciem NN priekš jauna krājuma. - Ja man gadītos kas episks, kāda novelīte pa šo gulēšanas laiku, vai Jums «J. Ziņās» būtu tam vieta? Es allaž piedomāju arī uz romānu, bet vienmēr bailes iejūgties uz ilgu laiku, bet tad ir tā kā tā, ja neiejūgts, tad piesiets, tad tādas bailes varbūt pārvaramas. Pasakat man par to kādu vārdu, minat arī, kāds honorārs top maksāts? pa rindām vai pa loksnēm? Kāds temats Jums vairāk pa prātam - moderns vai vēsturisks? Cik garš varētu būt romāns? Cik NN ir iekš loksnes?

22.2.23.                  Daudz mīļu sveicienu

                                    no Jūsu

                                        Raiņa.

448.

B. SKUJENIECEI
Rīgā 1923. gada 2. martā

Mīļā Birutiņ, daudz labāko vēlējumu Tavā goda dienā un sveicienu Tavas studijas bērniem! Es ļoti nožēloju, ka nevaru pats ierasties un noklausīties un noskatīties Jūsu panākumus, bet mana gripa jau nebūs mūžīga, bet Tava studija.

Daudz labu dienu no Tava Raiņa.

Rīgā 2.3.23.

449.

J. MISIŅAM
Rīgā 1923. gada 9. martā

Ļoti cienīts Misiņa kungs, lūdzu man pāris vārdos paziņot, vai no Kult[ūras] fonda domes kāds ir ar Jums runājis par Zin[ātniskās] bibliotēkas lietu? Es biju ilgāku laiku slims un neesmu informēts.

Man ir arī lūgums pie Jums: M. Langes jkdze grib priekš manis izdarīt dažus izrakstus no veciem laikrakstiem, Jūs viņai varbūt dotu to vajdzīgo darbu turpat uz vietas. Daudz mīļu labdienu no Jūsu

                                            Raiņa.

9.3.23.

450.

D. STUČKAI
Rīgā 1923. gada 7. aprīlī

Mīļā Doriņ, gadījums ir, ka varu Tev aizsūtīt sveicienus, bet jāsteidzas, tā ka šie sveicieni vien iznāk. No malas šad tad dzirdu, ka Tu ar veselību turoties, lielākā daļa ziņu gan tāda, ka nezinot, ka Tu slimotu. Man ar veselību arī iet pamazām, tāpat Elzai, kura gan nupat mocās ar gripu.

Rīt apglabājam Andreju Priedkalnu, un vecās paaudzes top jūtami mazāk.

Daudz mīļu sveicienu -
                                R.

3.4.23.

451.

J. MISIŅAM
Rīgā 1923. gada 28. maijā

Pie mums ir no «Ģertrudes» lomu izraksti, pavisam 13 lomas. Paša manuskripta nau, bet no lomām var atjaunot visu lugu, ja tā ir tā vajadzība. Bet, ja Jums vajadzīgs pats M. Pēkšenas rokraksts, tad jāsaka, ka tas gan būs vai nu galīgi zudis, vai grūti atrodams. R[īgas] Latv[iešu] biedrībā, no kuras man pārnāca "Ģertrudes" lomas, manuskripts nebūs. Kur tālāk meklēt, nezinu.

                                            Daudz mīļu labdienu -

                                                                Rainis.

28.5.23.

452.

B. SKUJENIECEI
Rīgā 1923. gadā, ap 18. augustu

Mīļo Rūtiņ, Tavas skaistās dzejas palasījos, daudz jaunu, kuras nepazinu. Tu daudz esi klusībā strādājusi, kā Tu mēdz: vientuļā vasarnīcā. Acīs krīt vispirms lielā vienība dzejām ar personu, un es, kas pazīstu arī Tavus zīmējumus, brīnos, cik dzejas ir līdzīgas tiem. Dzeja un gleznas ir tieši Tavas portrejas. Šī vienība ir augstākais, ko var teikt par kuru katru mākslu. Kas Tevi un Tavus zīmējumus nepazīst, to pārsteigs tā spilgtā romantika, kas še uzliesmo fosforescējošā dekadensē un kāda pie mums nau manīta un sajusta tik krāšņās krāsās vēl nekad, kaut gan jau sen, sen mūsu dzejnieki dekadentē no visiem spēkiem un paspējuši jau neglāābjami atkārtoties. Izskaidrojums laikam tas, ka dekadense uzplaukst tikai uz vecas kultūras pamata un kultūra pie mums jauniņa un kulturālu cilvēku dzejniekos tik reti. Tas ir otrais labais, ko par Tevi var teikt: Tu kulturāla.

Es pats šādu romantiku saprotu tikai teorētiski un literāriski, jo es apstrādāju pirmvielas, bet visu viņas krāsainību un vieglumu, viņas rotāšanos ar galējiem ekstrēmiem, līdz pat nedaiļumam un nāvei un reliģiozitātei, es varu sajust no kultūras stāvokļa. Tavas dzejas būs gluži jauna parādība senajās tekās. Forma diezgan stipri slīpēta, bet nau zaudējusi neko no sava piepešuma. Soneta pieguļ kā labi drapēti svārki. Negrozi nekā svarīgāka. - Kad Tu nāc ar dzejām klajā, - kas būs ar gleznām? Tām jāseko tūdaļ, vislabāk jānāk klajā reizē. Tad redzēs lielo vienību un pārsteigums būs vēl lielāks un tam līdz arī panākumi. - Pašlaik esmu ļoti aizņemts, jo teātris sācies un daudz blakus darbu atklātībā - un pašam arī savs darbs jāstrādā, jo jāizlaiž vairākas grāmatas un lugas jāraksta. - Jāparunā ar Tevi ir? bet kad būšu brīvs? Šodien vēl nespēju to pateikt. - Man prieks, ka Tu nu nāc klajā, ilgi diezgan Tu esi gaidījusi - nau labi, es zinu to no sevis. Bet nu apsveicu Tevi kā kolēģi, kas nāk no Trismegista valsts.

                                Rainis.

453.

NACIONĀLAS OPERAS BIROJAM
Rīgā 1923. gada 25. septembrī

Nacionālās operas birojam.

Ar rakstu Nr. 635 no 25.8.23. Birojs man paziņo, ka man uz V[alsts] kontroles priekšlikumu jāatmaksājot atpakaļ no Operas par "Uguns un Nakts" izrādēm saņemto honorāru. Uz to man tas gods atbildēt, ka esmu honorāru saņēmis pēc līguma, kas man slēgts ar Operas bij[ušo] direktoru J. Zālīša kungu, un ka prasījums pēc atpakaļmaksas ir nevietā un nevar no manis tikt ievērots?

454.

I. RĪTIŅAM
Rīgā 1923. gada 25. oktobrī

27.10.23.

Mans dārgais, vecais sirdsdraugs.

Tavā goda dienā nāku Tevi apsveikt, kaut arī tikai ar pāris vārdiem, kaut arī no slimības gultas, es būtu nācis kaut arī no viņas malas. Šinī reizē, kad visi pulcējas Tevi sumināt, kad Tu nedrīksti pretoties un Tev jānoklausās visas atzinības un uzslavas izteiksmes, visi sirsnības pārplūdumi uz Tevi, šinī reizē ]auj arī man sacīt, ko Tev nekad neesmu teicis un varbūt arī nekad nebūtu teicis vārdos, bet tikai kaunīgos rokas spiedienos un apskāvienos: ka es Tevī cienu augsto, cēlo nākotnes Cilvēka tipu, kādu tikai iedomās un vēlēs ieceram un kādu dzīvē sastapt ir laime, kas reti gadās. Nesavtīgs ideālists, garīgs un progresīvs cilvēks, jūsmotājs un reizē priekšzīmīgs praktiķis un organizators, sirds un galva, un roka vienādā spēkā - tādam jābūt nākotnes cilvēkam, tāds Tu esi. Labi mums, ka tādi ir, un labi, ka tādi ir skolotāji, kas audzē mūsu tautu. Bet uz tiem dibināj[as] mūsu nākotnes cerības. Izteikts nu ir, un ņem to labā, m[īļais] draugs. Būs progress un Latvija.

455.

F. NEIREITERAM
Rīgā 1923. gada 6. novembrī

6.11.23. Ļoti cienītam Dr. Neureitera kungam, docentam L[atvijas] U[niversitātē].

Mans cienītais, dārgais Kungs!

Jūsu tik laipnā vēstule un runa mani pārsteidza ar lielu prieku tieši slimības laikā, kad katrs gaišums visdārgāks; un es Jums no sirds pateicos. Jūsu runa un viņas priekšmets mani interesēja, kā jau bijušu juristu, un Jūsu uzskati, kas iziet uz mūsu dzīves humanizēšanu, man ir ļoti simpātiski un līdz tuvi; es nožēloju, ka nepiederu pie cildeniem pētīšanas un mācības spēkiem mūsu tieslietu fakultātē.

Visā augstcienībā un pateicībā

                            Jūsu J. Rainis.

456.

ZELTMATIM
Rīgā 1923. gadā, ap 23. novembri

Cien. Zeltmata kungs.

Jūs savu lugu diemžēl atprasījāt atpakaļ, un tā es paliku viņu neizlasījis, atsūtat viņu man atkal, principiāli piekrītu izrādīšanai, bet galīgi jānogaida. Vai naudas jautājumu nevar citādi izšķirt, kā aizdevumu? Vai kā vekseli, kuru es ar varētu parakstīt.

                                            Daudz labu dienu, Rainis.

457.

J. RAPAM
Rīgā 1923. gadu 5. decembrī

Ļoti cienīts Rapas kungs.

Pa telefonu saņēmu atbildi, ka Jūs šogad neizdosat manu bērnu grāmatu "Puķu lodziņš". Grāmata guļ nu pie Jums neizdota divus gadus, kas man nes materiālus zaudējumus, jo nevaru izdot pa to laiku citas. - Ja Jūs nevēlaties to izdot, es katrā laikā ar mieru kontraktu anulēt, ari tagad vēl: Jums tik jāatsūta atpakaļ mans manuskripts un kontrakts, un mana iemaksa. Mani tik pārsteidz, ka Jūs šādā, man gluži neparastā veidā dodat man saprast savu nevēlēšanos turpināt mūsu veikaliskus sakarus. Visā augstcienībā

                                Jūsu J. Rainis.

Rīgā 5.12.23.

458.

ZELTMATIM
Rīgā 1923. gada 6. decembrī

Cien. Zeltmata kgs.

Daudz paldies par Jūsu dāvāto grāmatiņu! - Ar Simsonu un Mierlauku ir daži sarežģījumi, būs jādara, lai vispār teātrī nenotiek tādas lietas.- Klaustiņ kdzei es devu svētdien pusdienas, ne vakara, kā zīmē rakstīts. Ja varēja dabūt 25 000 - tad var tagad ņemt vēl par blakus izdevumiem; bez tam šoreiz aktieri nau mūsu, bet pusizrādē, brīvi salīgti. - Par Sadovsku vēl jāparunā, nekādā ziņā nevar dot visas pirmdienas. Par kostīmiem no operas labi.

                        Daudz labu dienu

                                        R.

459.

A. GULBIM
Rīgā 1923. gada 9. decembrī

Dārgo jubilār, mīļais draugs!

Skaista ir bijusi Tava gaita pa šiem daudziem gadiem, - pilna ērkšu un šķēršļu, ciešanu un vilšanās, un izmisuma pat, un vienmēr pilna pūliņu un darba. Tas ir ceļš, pa kuru iet uz panākumiem mūsu laikā. Nāks cita labāka paaudze - caur mūsu mokām, - tad būs arī cits ceļš uz panākumiem, bet Tev bij jāiet grūtais ceļš un - spoži Tavi panākumi. - Tā sēkla, ko Tu sēji, - tās miljons sauju! - zaļi izauga, gan to samina, bet tā atkal aug.

Mēs, kas gājuši ar Tevi darbā roku rokā, kas jutuši Tevi kā dzejnieku dvēselē un gribējuši redzēt klajā, mēs varam tagad jo siltāk spiest Tev roku un, Tevi saprotot, apsveikt Tevi kā pirmo un lielāko latv. izdevēju, lielo kultūras starpnieku, kas kā praktisks izpildošs mākslenieks dara mākslu auglīgu, nesot to masā.

        Ilgu mūžu darbā un mākslā!

Rīgā, 9.12.23.                              Rainis.

460.

A. KURCIJAM
Rīgā 1923. gada 29. decembrī

Augsti godātam 2. Ārpusskolas izglītības kongresa priekšsēdētājam.

Dārgo biedri Kurcij!

Atļauj caur Tevi apsveikt kongresu viņa skaistās darbības sākumā un izteikt vispārēju un manu vissirsnīgāko pateicību par mums parādīto lielo godu. Slimība, kas mūs mēdz turēt pa mums neparasto ziemas laiku, aizkavēja mūs mums personīgi piedalīties kongresā. Kongresam lielisks uzdevums latvju tautai, un no viņa sparības, garīgas iniciatīvas līdzi attkarāsies, vai mums ir nākotne kultūrā un vai mēs kultūrtautu starpā ieņemsim goda vietu. Tas lai rāda, cik ļoti mēs vēlam sekmes kongresa darbībai.

461.

K. EGLEM
Rīgā 1923. gada decembra otrajā pusē

Ļoti cienītais, mīļais Egles kungs,

man liekas, te noticis pārpratums no manas puses: es domāju, ka Jūs izdodat biogrāfijas, bet Jūs bijāt domājuši "atziņas", t. i., konfesijas. Tādēļ še mazs ievadiņš, kas lai attaisno "datu" pasniegšanu. Dati laikam būs par plašiem priekš Jums, strīpojat, kā patīkas.

                                        Daudz mīļu sveicienu -

                                                            Rainis.

462.

STUKMAŅU ZEMES IERĪCĪBAS KOMITEJAI
Rīgā 1923. gadā

S[tukmaņu] Ze[mes] ie[rīcības] ko[mitejai].

Ļ[oti] c[ienītā] k[omiteja]. Ar lēmumu pērnā vasarā Jūs piešķīrāt man zemi S. muižā, kas domāta kā tautas balva mums, ko es pieņēmu ar pateicību. l3et tad izgā[jušo] rudeni grozījās komitejas sastāvs, un man tika teikts, ka tam līdzi tikušas citādas arī komitejas attiecības pret mums, tad es nu paklausīju uzaicinājumam un pieteicos uz Durbes muižas centru, kurš tika man ari piešķirts. Tomēr še nāca vairāki citi pieprasījumi un protesti. Ja tagad Stukmaņu Komiteja uztura spēkā savu pērn vasaras lēmumu par zemes piešķiršanu man St. muižā, tad es šo balvu pieņemu ar tādām sirsnīgākām atzinības jūtām un atsakos no Durbes muižas centra par labu Latv[ijas] Skol[otāju] sav[ienībai].

463.

D. STUČKAI
Rīgā, ap 1922.-1923. gadu

Mīļā zelta sirds māsiņ, manu mazo Pumpiņ, te nu nāku atkal ar mazu cedelīti un mazu ciema kukulīti. Šoreiz var gluži maz ko sūtīt, tikai nepilnas 5 mārciņas, jo vedējs neņem vairāk pretī. Ļoti aprobežots bagāžas skaits. Nesen bija gandrīz izdevība ko sūtīt, bet aizbrauca nepaņēmis nekā līdzi, jo nelaida liekas baģāžas. Tagad tik drusku laša un šķiņķīša: Viens mazākais gabaliņš speķa ir priekš mūsu apkopējas dēla Pēterpilī. Esat tik laipni, aizsūtat turp vēstuli un mazo paciņu. Adrese ir šī: Pēterpils, Rijniekam, B. O., 4 линия 57 кв. 8.

Mēs pašlaik dzīvojam gaidīdami katru mirkli jaunas gripas sākšanos, nevaram panest šo klimatu; pašlaik gaidu arī iznākam vienu lugu. Daudz, daudz mīļu sveicienu un skūpstu no mūsu puses, esat veseli un atrakstat kādu vārdiņu. Sveiki, mīļie, sveiki!