467.

A. KALNIŅAM
Rīgā 1925. gada 14. janvārī

Mīļais draugs,

pie Tevis noiet jauns cilvēks, Edvards Ruks; viņš sakās dziedātājs labs. Lūdzu, izmēģini viņa dziedāšanas spējas un paziņo vēlāk.

                        Daudz labu dienu.

                                    Tavs Rainis.

14.1.25.

468.

A. JESENAM
Rīgā 1925. gada 30. janvārī

Viņa ir studente un ierēdne un literāriski izglītots cilvēks, kas arī sevišķi interesējas par bērnu literatūru. Laba strādniece, kas firmai darītu godu.

                                Sirsnīgi sveicina Jūsu Rainis.

30.1.25.

Še pielikts klāt Lijas stāstiņš "Mazajām Tekām". Otrā "M. T." burtnīcā nodrukāts no viņas stāstiņš "Kā Zentiņa izglābās no precnieka".

469.

J. KĀRKLIŅAM
Rīgā 1925. gada 8. februārī

8.2.25.

Ļoti cienīts redaktora kungs!

"Jaun[āko] Ziņu" nr. Jūsu G. korespondents ziņo, it kā es būtu pieņēmis Saeimas priekšsēdētāja vietu. Tā zina dibinājas uz pārpratumu, jo jau izgājušu piektdien es atsacījos no piedāvājuma. Par to Jūsu korespondents varēja informēties vislabāk pie manis paša to pašu dienu.

470.

G. RISAI
Rīgā 1925. gada 9. aprīlī

9.4.25.

Ļoti cienītā kundze!

Jūsu tik mīļā vēstule mani radīja īstu Lieldienu noskaņojumu. Jūs nu esat pārtulkojusi angliski arī "Zelta zirgu" un pagodināt mani ar skaistiem, atzinīgiem vārdiem, kuri no Jūsu mutes mani divkārši iepriecina. Ar pukstošu sirdi un lielām bažām esmu uzdrošinājies spert soli no mūsu tālā nostūra lielajā angļu literatūras pasaulē, pieturēdamies pie Jūsu rokas, kura nu spīdoši pārjūgusi arī manu "zirgu". Uz "Jāzepa un viņa brāļu" pirmizrādi 1. maijā es baidos braukt. Ja drāmai būtu kaut kādi panākumi un to uzvestu uz kādas noteiktas skatuves, es mēģinātu savu kautrību pārvarēt. Tomēr man saka, ka angļu teātra cenzūra vispār nepiejaujot uz skatuves Bībeles tēmas, tā ka arī "Jāzeps un viņa brāļi" nevar tikt uzvests. Bet par "Zelta zirga" uzvešanu nevarētu domāt tādēļ, ka inscenējums izmaksātu pārāk dārgi. Man tad vispār vēl nebūtu nekādu izredžu uzstāties lielās angļu publikas priekšā. Tomēr tas nebūt netraucē manu Lieldienu noskaņojumu, jo es turos pie Jūsu mīļajām rindām. Vai es drīkstu Jums atļauties vēl kādu lūgumu: vai Jūs nebūtu tik laipna un neatsūtītu man laikrakstu kritikas par abām manām grāmatām un pirmizrādi? - Mana sieva liek Jūs sirsnīgi sveicināt un ir laimīga, ka Jūs apmierina viņas vācu tulkojums.

Saņemiet manu vissiltāko pateicību par visu un esiet sirsnīgi sveicināta

                        no Jūsu vienmēr padevīgajiem.

471.

V. MEDNIM
Rīgā 1925. gada 11. aprīlī

11.4.25. Mednim.

Mīļais, cien. draugs,

Jūs vakar aicinājāt mani līdz izbraukumā uz Mežu muižu, es atteicu, kaut gan man ļoti patīk. Šorīt man sajūta: izrauties no Rīgas nelabā gaisa. Vai nu Jūs braucat rīt? un vai atgriežaties atpakaļ 14. apr. līdz pēcpusdienai, ne vēlāk? - Tad es braucu līdzi ar lielu prieku: es būšu dažas dienas jaunā jaukā pasaulē ar skaistiem cilvēkiem un skaistu dabu, būs man gatavojums un priekšsajūta.

472.

J. MISIŅAM
Rīgā 1925. gada 27. maijā

Ļoti cienīts Misiņa kgs!

Lūdzu likt norakstīt no "Dienas Lapas" 1887. [gada] vēl šādus rakstus:

Nr. 148 Mark Tvena "Kā vadīju zemkopības laikrakstu",

Nr. 268 - Likumi par strādnieku apdrošināšanu,

Nr. 230 - "Īrija un Gladstons".

    Kā manus liku jau norakstīt:

Nr. 65 - "Ģeogrāf. biedrība",

Nr. 209 - Sievietes-studentes,

Nr. 251 - Voltera priekšlasījums,

Nr. 276 - Ģeogrāf. biedrības darbība.

Cik varēju, atzīmēju P. Stučkas rakstus. Lielākā daļa ievadrakstu ir no Fr. Bergmaņa. P. Birznieks gan ir P. Stučka. Vīgneru Ernsts arī rakstīja bieži. Lielākai daļai rakstu nevaru vairs pateikt autoru. Arī manus rakstus varu ļoti grūti pazīt; tas iespējams gandrīz tikai ar dažādām kombinācijām.

"Dienas Lapas" 1888. g. arī nau daudz labāk. Nedaudzus zinu pilnīgi droši kā savus, jo par tiem ir citējādi aizrādījumi un atzīmējumi.

Ļoti lūdzu "D. L." 1888. [gada] sestdienas feļetonu, jo tur būs daudz manu rakstu, kas bija strīpoti "Mazos Dunduros" un izdabūti cauri "D. L." feļetonā.

"D. L." 1888. g. iet atpakaļ Jums. Norakstāmie man ir atzīmēti.

            Daudz labu dienu.

27.5.25.                      Rainis.

473.

J. MISIŅAM
Rīgā 1925. gada maija beigās vai jūnija sākumā

Rakstiem grūti noteikt autoru, tādēļ neatzīmēju savu parakstu, kur neesmu pilnīgi drošs.

Norakstīt lūdzu "D[ienas] L[apas>" 1888. g.:
Nr. 63 - "Fabrik[as] str[ādnieku] dzīvokļi Francijā",

Nr. 64 - Pol. part.,

Nr. 106 - "Grāmatu galds. M[azie] Dunduri",

118 - Balt. Vēstnesis,

121. - Balt. progresisti.

Nenorakstīt.

Neesmu. drošs, vai ir mani:
Nr. 95 - Napoleons,

Nr. 73 - "Tautība un tautības cienīšana",

105 - "Diplomāti un v[iņu] atbildība",

113 - "Domas par m[ūsu] rakstību",

130 - Bismarks,

133 - "Ausekļa raksti".

474.

J. MISIŅAM
Rīgā 1925. gada 19. jūnijā

Ļoti cienīts Misiņa kungs,

ir izrakstāmi šādi raksti no "Mājas Viesa Mēnešraksta":

1) Kultūrskati (no Vācijas?),

2) Jaunais Göthe,

3) Ļermontovs (ievadvārdi),

4) Godalgu izspriešana "M. V. M.".

Nezinu tikai pateikt, kuros gadagājumos, laikam 1897-1903.

Lūdzu man atsūtīt pārrakstīto, lai apmēram varētu noteikt, cik iznāks drukāto lokšņu.

Man še vēl ir "Dienas Lapas" 1889 un 1890, pēc kurām varēs sūtīt pakaļ 25. jūnijā.

Pēc tam es vēlētos "Mājas Viesi" un "M. V. M." izskatīt visu cauri arī no 1892.-1903. g.

Daudz mīļu labdienu un priecīgus svētkus.

                                                Rainis.

19.6.25.

475.

F. CIELĒNAM
Rīgā 1925. gada 7. jūlijā

7.7.25. Cielēnam.

Dārgais biedri,

Tava līdzjūtības vēstule par manu aiziešanu no Nac[ionālā] teātra ir ļoti laipna. Bet patiesībā partija taču par to dabū pilnīgu kompensāciju, jo b. Fr. Menders top iecelts Latvijas Bankas padomē. Un katrs partijas cilvēks sapratīs, ka tomēr svarīgākas vietas ir pašiem. Aiz šī iemesla vien jau šī maina tiek izdarīta pēc norunas.

476.

A. GULBIM
Rīgā 1925. gada 7. jūlijā

Mīļais draugs,

Tu prasi man padomu, vai Tev pieņemt Nac[ionālajā] teātrī kādu direktora vietu. Es ļoti labi saprotu, ka Tu mani ar to tikai gribi godināt, un man nepienākas dot padomu Tev, kas jau agrāk zināja rīkoties bez manis šinī jautājumā. Tevi es biju licis priekšā jau agrāk un arī tagad to darīju jau dažas dienas pirms Tavas vēstules.

Daudz paldies par kondolāciju mūsu māsas nāves gadījumā un par atsūtītām manām vēstulēm.

Ar daudz labām dienām -

                                Tavs Rainis.

7.7.25.

477.

ASPAZIJAI
Ķemeros 1925. gada 30. jūlijā

Mīļo iniņ, saņēmu Tavu kartiņu ļoti aši, jau otrā dienā. Izdarīju jau, ko Tu teici, un aizrakstīju vēstuli. Gribēju rit braukt uz Rīgu, bet vannas dēļ varētu tikt tikai plkst. 2; tad Rīgā tikai 4. Braukšu piektdien 11, tā ka esmu Rīgā plk. 1. Vannas jaunajā namā vēl nau nokārtotas, tā ka ij traucē darbā, ij izbraukšanā. Strādāju pie 9. sējuma, grūti, bet veicas. Gan Tev arī ies ar Tavu darbu. Lido.

478.

A. PRIEDKALNEI
Rīgā 1925. gada 12. oktobrī

Mīļā, dārgā,

pie manis griežas partijas biedris Kempis, lai es par viņu aizrunāju pie Jums. Viņš ir ar lielāku ģimeni un trīs mēnešus bez vietas, bijis kara klausībā, arī par mantzini. Nu esot slimnīcā atbrīvojusies mantas pārzina vieta, un uz to viņš reflektē. Viņu rekomendējot arī b. Jagars.

Daudz mīļu labdienu visiem

                                no Jūsu Raiņa.

12.10.25.

479.

P. DAUGEM
Rīgā 1925. gada 15. oktobrī

Sveiks, mīļais, dārgais, vecais draugs. Gadījums ir labvēlīgs, varbūt Tu saņemsi šīs rindiņas. Sūtu arī savu kopoto rakstu pirmo sējumu, bet nezin, vai to varēs aizvest. Pilnu komplektu nezinu, kā aizsūtīt, Tev tas pienākas, jo Tu tik tuvu par mani interesējies. IX sējumā kop. rakstos varēju ielikt daļu no Tev rakstītas vēstules. Nākošā sējumā, kur būs sevišķii vēstules, varēšu ievieto vairākas; ari Tavas, uz kurām atbildēju. Varu rakstīt Tev tikai dažus īsus vārdus, esmu pie Tevis šo laiku daudz domājis, kārtojot un cilājot savus vecos rakstus, kurus izdodu šogad. Tagad brauc saimnieciska ekspedīcija, varbūt sarīkos kādureizi arī literatūras, mākslas vai teātra izbraukumu, tad arī es varētu tikt līdzi, Gribētos ļoti redzēt Tevi un Tavu dzīvi. Šogad varbūt es braucu uz Šveici, jo esmu ļoti noguris no darba, un tur es varētu atpūsties. Esi mīļi, sirsnīgi sveicināts no Tava

                                                                Raiņa.

480.

D. STUČKAI
Rīgā 1925. gada 15. oktobrī

Mīļo, dārgo Doriņ, rakstu Tev tik pāris rindiņu, izlietoju gadījumu, kāds reti notverams. Sūtu Tev reizē savu kopoto rakstu pirmo sējumu, bet nezinu, vai to varēs aizvest. Ja būtu kāds gadījums, sūtītu Tev visus līdz šim iznākušos 8 sējumus. Skatot cauri vecos rakstus un rakstot ievadus, nāk vecās atmiņas, un vecā dzīve top atkal tuva. Arī sīkumos daudz bijis jādomā par pagātni, piem., no 1887., 88. gada izmeklējot avīžu rakstus, bieži es nevarēju īsti noteikt, vai tie manis rakstīti (piem., par Voltera priekšlasījumiem), arī "Mazos Dunduros" nezinu vairs, kas mans, kas nē. Tik ļoti viss kopīgs; nevar ne pēc stila izšķirt, bija taču kopīga dzīve. Tagadējo dzīvi nevaru iedomāties. Tagadējā braukumā piedalās tikai saimnieciski ļaudis, kad būtu literatūras, mākslas vai teātra ļaudis, tad varētu es arī aizbraukt. Varbūt, ka būs tāds gadījums, es ļoti priecātos. - Šogad vēl ceru tikt uz ārzemēm; gribu drusku atpūsties, par daudz nostrādājos ar tiem kopotiem rakstiem. Mīļi, mīļi divpus sveicieni.

481.

K. EGLEM
Rīgā 1925. gada 4. novembrī

Sirsnīgi sveiki, mīļo kolēģi, un daudz paldies par Kārstena vēstulēm; vēl šinīs 10 sējumos nenāks vēstules, tātad laika diezgan.

Kārstena vēstulēm vajga gan būt pie manis, bet ne tik viegli nāksies tās sadabūt, jo lielākā dala vēstuļu man ir atstātas Castagnolā.

Es domāju braukt uz Castagnolu, kad pabeigšu Kopotos rakstus, tad atvedīšu vai atsūtīšu arī vēstules.

Daudz mīļu sveicienu Jums un cienītai kundzei no

                                                Jūsu Raiņa.

4.11.25.