627.

P. BEZRUČAM
Rīgā 1929. gada 16. janvārī

Ļoti godātais, mīļais kolēģi!

Lūdzu Jūs mani atvainot, ka rakstu vāciski, jo jūsu skaistajā čehu valodā es vajadzības gadījumā lasu, bet diemžēl nevaru tajā rakstīt. Pēc Jūsu lieliskās grāmatas "Slezské p?sn?" saņemšanas nosūtu Jums divus manu drāmu tulkojumus vācu valodā, bet tikai tagad varu Jums izteikt savu sevišķo pateicību un lielo prieku, kuru Jūs man ar savu negaidīto dāvanu sagādājāt.

Jauno tautu literatūra kopš ilgāka laika man ir sevišķi mīļa; vecākos čehu rakstniekus es pazinu no vācu tulkojumiem. Kad es lasīju Jūsu dzejas, Jūs pārsteidzāt un iepriecinājāt māni ar savu neparasto oriģinalitāti un tautiskumu; dažas es esmu pārtulkojis latviski. Tagad es mēģināšu vēl vairākas pārtulkot, jo mūsu publikā par tām var atmodināt interesi.

Mūsu tautu kultūru tuvināšanos es uzskatu par sevišķi svarīgu Eiropas attīstībai un mieram. Jūsu sociālā līdzjūtība un Jūsu tiekšanās uz tautas pamatu, strādniekiem, šajā laikā Jūs izcēla. Varbūt arī tādēļ jūtos Jūsu dzejai sevišķi tuvs, ka mēs esam laikabiedri un piederam vienam laikmetam.

Saņemiet, godātais biedri, manus labākos novēlējumus un sveicienus.

                Patiesā cieņā Jūsu J. Rainis.

Rīgā 16.1.29.

628.

K. RUDZĪTEI
Rīgā 1929. gada 24. februārī

Ļoti cienītā K. Rudzīt jkdze!

Abas Jūsu drāmas ir skaisti uzrakstītas, es domāju visīsāk un pareizāk izteikt savu spriedumu par tām, kad sacīšu Jums: iesūtat tās uz sacensību Nacionālā teātrī! Termiņš ir septembris, bet iesūtat agrāk, lai nekavētu lasīšanu. NNosūtīšu Jums Jūsu drāmas, jo Jūs varbūt gribēsat vēl tekstu redzēt.

                    Daudz mīļu labdienu!

                                        Rainis.

24.2.29.

629.

J. ELIASBERGAM
Rīgā 1929. gada 9. martā

9.3.29.

Ļoti dārgais, mīļais biedri!

Cienījamais jubilār, mēs visi esam nākuši, lai Jums apliecinātu savu cieņu un mīlu un lai Jums atnestu mūsu vislabākos novēlējumus Jūsu labklājībai un turpmākajam darbam. Visskaistākie mīlas un cieņas simboli ir un paliek jaukie ziedi un mīļie biedri, kas kuplā skaitā ir ap Jums. Ja Jūs šodien atskatīsieties uz savu bagāto dzīvi, kuru esat ziedojuši savu līdzcilvēku labklājībai, tad Jums šis tālais ceļš gan parādīsies ziediem klāts un saulains, un Jūs aizmirsīsiet dzīves nepatikšanas. Tikai tad, kad Jūs apskatīsiet ziedus vāzē, Jūs vāzes dibenā atradīsiet duļķainu ūdeni. Tās ir dzīves nogulsnes, kas netiek aiztaupītas nevienam. Tomēr Jums ir kaut kas, kas gribot negribot liek aizmirst visu grūtsirdīgo - tā ir tā lielā lieta, kurai Jūs esat atdevuši savu dzīvi. Šī lielā lieta ir kā lielā saule, kas visu apzelta un kas ziedoto dzīvi simtkārtīgi atdod atpakaļ. Jums ir otrs: jaunatnes cieņa, kura Jūsu lietu turpinās. Jūs sava lietā uzvarēsiet, Jums uzvara ir droša; Jūsu dzīve sniedz ne tikai ziedus, bet arī augļus. Priecājieties par savu dzīvi, tāpat kā Jūsu līdzbiedri par to priecājas. Jūsu novakars atmirdz skaistā, sārtā gaismā; sārtā ir mūsu lielās lietas krāsa.

630.

O. KLIĢEREI
Varšavā 1929. gadā, ap 25. martu

Daudz mīļu labdienu un sveicienu no pirmās stacijas Varšavas. Vēl dienvidi nau jūtami, bet gan jau būs reiz. Taču izbrauce bij laimīga, lai tāda ir palice Tev. Apstāsimies tagad Vīnē, adrese: Wien III, Reisnerstr. 38 - Q.3. Herrn I. Birsen.

631.

O. KLIĢEREI
Vīnē 1929. gada 29. martā

Sirsnīgs sveiciens no Vīnes, kur esmu jau trīs dienas. Rīt iet tāļāk uz Venēciju. Mana adrese še: Wien III, Reisnerstr. 38, Q. 3. I. Birsen; no turienes sūtīs man. Vēstules pakaļ. Venēcijā un Triestā paliksim vairāk dienas, tā ka es varētu vēl vēstuli no Rīgas saņemt. Mīļus sveicienus.

632.

ASPAZIJAI
Venēcijā 1929. gada 1. aprīlī

Lido, esmu jau Venēcijā kopš divām dienām, rīt braucam tālāk uz Triesti un tad ar kuģi. Vēstules un telegrammas varēja sūtīt uz Vīni un tagad uz Triesti Palestinaamt; no turienes mūs sasniegs. Vīnē no Tevis vēl neko nesagaidīju; rakstīju Tev no Varšavas un Vīnes. Sapņoju par Tevi un Anniņu. Še ir pašlaik lieldienas, silts. Lido, lido.

633.

O. KLIĢEREI
Venēcijā 1929. gada 1. aprīlī

Mums še pašlaik ir lieldienas, kuras svin ar lielu pompu. Esam jau divas dienas Venēcijā, - ir atkal kā sapnis, no jūras izkāpusi pilsēta. Rīt braucu uz Triesti; tur dažas dienas un tad tālāk. Priecīgas lieldienas un tādas pat citas dienas.

            Rainis.

634.

A. PAEGLEI
Venēcijā 1929. gada 1. aprīlī

Priecīgas lieldienas un mīļus sveicienus no Venēcijas! Rītu jau braucam tāļāk.

Visu labu Jums abiem!

                            J. Rainis.

635.

B. SKUJENIECEI
Venēcijā 1929. gada 1. aprīlī

Priecīgas lieldienas un mīļus sveicienus no Venēcijas!

Saule še ir, bet vēl auksta, braucu meklēt siltāku. Sveicini savus mājeniekus, manu draugu Rainīti un abas "māsas" u. t. t.

                    Rainis.

636.

O. KLIĢEREI
Lauranā 1929. gada 3. aprīlī

Sirsnīgs sveiciens no Lauranas. Tā ir slavena peldu vieta līdzās Abacijai dalmatiniskā rivjerā. Ļoti skaisti še, bet vēl par agri, tikko sāk ziedēt; jūra slēgta no salām, tā kā ezera iespaids. Palieku še 8 dienas, tā ka es varētu saņemt še vēstuli no Tevis, līdz šim vēl nekas nau pienācis. No šenes uz Triestu ar kuģi. Sveiciens no

                                        R.

637.

ASPAZIJAI
Lauranā 1929. gadā, ap 3.-4. aprīli

Esmu jau sasniedzis Lauranu, tā ir blakus Abacijai, agrāk ļoti slavena, lieliskas villas un pansijas, bet vēl tukšas; laikam ari nekad tik pilnas nebūs kā agrāk. Maksājam par dienu 7 lati, tāpat kā Lugānā. Skaisti skati, bet vēl tikko sāk ziedēt. Būsim še 8 dienas, tad braucam ar kuģi. No Tevis vēl nau ziņas, kaut gan varēja jau būt. Vari rakstīt arī šurp tieši: Laurana, Pension Central. Italia. Lido, lido.

638.

ASPAZIJAI
Lauranā 1929. gada 5. aprīlī

Lido, sēdam Lauranā un salstam, tikai 10 grādu siltuma, jo bora vējš. Bet avīzēs lasu, ka Polijā esot sniegs, tad laikam arī Rīgā auksts. Saule gan mums ir ikdien. Kad mēs no šenes aizbrauksim, tad adrese būs: Jaffa, Palestīna, Keren Kayemath; turp var arī telegrafēt. Kad kas svarīgs. Man drusku iesnas; ceru, ka Tu būsi atveseļojusies. Lido.

639.

O. KLIĢEREI
Lauranā 1929. gada 5. aprīlī

Sveiciens no Lauranas. Še pašlaik liels vējš un paauksts, kaut gan saule; puķes zied, bet negribot; citkārt rozes jau februārī, tagad tikai narcises. Es viens pats rakstu, nevienas vēstules nesaņemu, pusvientulība. Visu labu.

                                                        Rainis.

640.

ASPAZIJAI
Lauranā 1929. gada 6. aprīlī

Lido, saņēmu šodien Tavu telegrammu, ka vēstules saņēmi un esi vesela, Vairāk telegrammas nesūti, ja nau kas sevišķi svarīgs; jo tas maksā diezgan dārgi. Tavas vēstules vēl nau še pienākušas. - Pēc 4 dienām mēs izbraucam ar kuģi un ap 21. aprīli būsim Jaffā. - Še laiks nelabs: vējš un lietus un ap 8° grādi silts. Ceram sasilt Palestīnā un Ēģiptē. Lido, lido.

641.

O. KLIĢEREI
Lauranā 1929. gada 8. aprīlī

Sirsnīgs sveiciens no Lauranas! Šodien saņēmu Tavu pirmo vēstuli. Nemaz nebiju gaidījis vēstules, domāju, ka viens pats rakstīšu, jo grūti izsekot manām mainīgām adresēm. Jo lielāks tagad prieks. Vēstule nākusi tikai 4 dienas; varbūt es saņemšu vēl kādu līdz aizbraukšanai, Izbraucam 11. aprīlī un būsim Jaffā Palestīnā ap 20. aprīli. Es rakstīšu no turienes, un vēstules. Visu labu.

                                        R.

642.

O. KLIĢEREI
Lauranā 1929. gada 10. aprīlī

Mana mīļā, gaišā, mazā meitenīte, cik Tu esi brīnišķa! Es par Tevi vienmēr esmu brīnējies, bet tālumā varbūt varu vairāk sajūsmināties un saprast visu Tavu vienkāršību un skaidrību, noslēgtību un gatavību - varbūt labāk teikt - slēgtību, jo Tu jau reti man noslēdzies. Jāsmejas, ka es runāju mūžīgi par saprašanu - acis tik vajga vajā turēt un Tevi acīs uzņemt: viss skaidrs un caurredzams un patiess; tur nau ko gudrot. Tu pareizi bieži man pārmet: Ko tu urbies? Ko rocies? Un, kad es Tevi nelaižu mierā, Tu saki: es sākšu raudāt. Tur mana daba vainīga, kas vienmēr urbjas un meklē nez ko sevī un pasaulē. Un laime taču tepat ir: Tu esi laime. Es gaišā dienā meklēju sauli, un par ko viņa spīd? Vai es spētu Tevi attēlot, tā kā Goethe Grietiņu? Tas būtu lielākais uzdevums. Tikai augstāku, modernu, mūsu laika un nākotnes. Jo Tu esi gudra, darbīga sieviete, lietas koks un tomēr maza, gaiša meitiņa: bērna vienkāršība, patiesība, tiešība. Un tad Tu neesi sarūgtināta un pārgrozīta, Tu esi pilnīga kā no dabas nākusi; dzīve nau spējusi Tev neko padarīt. Piekususi Tu esi, tas ir viss. Man arī dzīve nau varējusi nekā padarīt, bet tikai līdz tam laikam, kad es izpildīju savu uzdevumu, - 60. gadā es to beidzu un tad arī beidzās mana dzīve. Bet arī tad es nezinu, vai tas tiešām bija mans uzdevums, ko es izpildīju, jeb vai tikai laika uzdevums un mans palika un izgaisa? Lai kā! - tagad šie pēdējie gadi man atvaļinums un dāvana, un Tu biji tā dāvana. Es to nebiju sapratis kā dāvanu, un beigās nu meklēju vēl, it kā man vēl kas priekšā. Tā es Tev bieži darīju pāri, no Tevis ko prasīdams un Tevi kurp dzīdams, priekš sevis. Bet ij tā gan es sajutu vienmēr dziju pateicību pret Tevi. Tagad tā ir ne vien dzija, bet skaidra un redzīga un aptveroša; laime nau mūsu nopelns, tā nāk no āras, atsaukt to nevar, noturēt to nevar, saule spīd, kad viņa grib. Bet ar cilvēciskām saulēm ir vēl sarežģījumi: to mūžs nau garš, - un tad tās gan var spīdēt tikai vienam un ar to savam uzdevumam aizspīdēt garām un izspīdēt visu savu siltumu un nepaturēt sev un savai laimei. Tā ir traģika šīm taisnām, skaidrām bērna dvēselēm un tām, kas ir meklētājas un sapratējas, tām vajga to saprast. "Tu es' neko padarījis, - Tu es' brīvs no visām strāpēm", tā apmēram bij teikts tanī vācu rotaļā par to ganiņu, kuru atlaiž brīvu. Nāks pavasars, un Tu izkūņosies kā dzeltens tauriņš un skriesi saulītē pa pļavām, Tu esi jauns. Es še skrienu loc pavasara, ne jauna, bet pagājuša: es gribu redzēt, kāda bija tā raibā pasaule un tas pavasars, kuri varbūt būtu bijuši mani, ja es būtu gājis citu ceļu. Mans dakters saka, jauni iespaidi likšot man atkal strādāt, bet tur vajga jauna uzdevuma, jaunas idejas, vienmēr jaunas lielas jūtas, un man palikusi tikai vienaldzība. Tu savā vēstulē raksti par sevi ko līdzīgu, bet tas ir Puškins, Bet, lai kā, lai kā! es esmu Tevi atradis un laimīgs bijis un pateicīgs un pieticīgs tapis. - Rīt no rītus, 11.4.29., izbraucu ar kuģi. Palestīnā būšu laikam nedēļu un Ēģiptē arī, un no Palestīnas braukšu atpakaļ. Varbūt vēl varētu rakstīt uz Keren Kajemath - Jerusalem, bet laikam vēstules turp iet ilgi un nekārtīgi. No Vīnes gan man pareizi pakaļ sūtīja un sūtīs arī turpmāk, bet tomēr tālumā ir jau risks. Es arī nemaz nebiju cerējis, ka saņemšu no Tevis vēstules še un taisījos uz lielu gaidīšanu līda mājās braukšanai, nu saņemdams ļoti priecājos. Tavas vēstules manim atgādināja Tevi tik spilgti, ka iespaids izlējās šinī garajā vēstulē, kura nu Tev jālasa. Tev arī jālasa parastās pamācības: gādā par veselību; labi, ka kopies mājās, bet nelabi, ka nepriecājies; noliec pāris eksāmenus, kamēr esi netraucēta; nebēdājies nemaz un nekad arī ne; nerūpējies par mani, man iet labi, dakters saka, ka es uzbarojies un nākotnē vēl vairāk uzbarošoties; no jūras slimības man arī neesot jābaidas, - laikam vienīgās bailes no augoša 1 iela - ne mēneša, - bet vēdera, - bet jau kāds, kas to vēdera lielumu nospārdīs kājām. Tātad Tu redzi: izredzes tikai labas. Un atrautība no visa bijušā, jauna apkārtne, jaunas sarunas, jauna ēšana - tiešām dara vienaldzīgu pret bijušo; Tu viena palieci tā zelta stīdziņa, kas sien vēl mani pie manis, Tu mīļā, dārgā, labā, Tu mazā gaišā meitenīte. - Tava otrā vēstule no 4.4.29. ir pilna ar maziem pabēdīgiem,- bet tomēr - smiekliņiem; turies, mīļo draudziņ, - nenoslēdzies priekiem un dzīvei, dzīvo savu dzīvi, ne uzdevumu! Tu redzi, kā man izgāja ar uzdevuma dzīvošanu. Esi tik gaiša, kā Tava daba to rāda, ej dabas ceļu. Man Tu būsi vienmēr gaiša, spoža zvaigznīte, kas nekad nenoiet no debesīm un kuru arī dienu var redzēt tas, kas iekāpis tumšā pagrabā. Nu sveicini vēl mājniekus, Idu, - gan jau viņa arī izies ceļā. Visu labu un mīļu Tev, mīļo draudziņ!

                                        Tavs Rainis.

643.

ASPAZIJAI
Triestā 1929. gada 11. aprīlī

Lido, saņēmu no Tevis 6. aprīlī telegrammu, ka Tu vēstules saņēmusi, esi vesela un sūti vēstules. Lauranā, kur es sabiju 8 dienas, neviena Tava vēstule neatnāca. Domāju, ka saņemšu tādas Triestā, Palestinaamt, bet, kad šodien, 11. aprīli, še atbraucu un pieprasīju, tad nevienas vēstules še neatradās. Nu jau tādas man grūti tiks pakaļsūtītas, jo šovakar es aizbraucu ar kuģi uz Jaffu un vēstules turp tiekot sūtītas tikai reiz par nedēļu. Varbūt kur kāda pārskatīšanās notikusi. Es Tev rakstīšu atkal no Jaffas, t. i., Palestīnas, kur nonākšu apmēram pēc 5 dienām. Tur un Ēģiptē laikam paliksim 2 nedēļas, bet tuvāko Tev paziņošu. Ja ir kas itin svarīgs, vari rakstīt vai telegrafēt uz adresi: Keren Kayemath, Jerusalem. Es esmu vesels. Tava telegramma saka, ka Tu arī esi vesela, cerēšu, ka būsi arī turpmāk. Lido, lido, lido.

644.

J. SUDRABKALNAM
Fiumē 1929. gada 11. aprīlī

Mīļais draugs, Jūs ļoti brīnēsaties, saņemdami šo kartiņu no Lauranas. Vēl vairāk brīnēsaties, lasīdami cēloni: es šodien pirmo reizi lasu Jūsu vēstuli no i7.10. 26. tanī nevajadzīgā incidentā. Man toreiz pietika ar saņemšanas faktu. Tagad priecājos, cik Jūs mīlīgs cilvēks, un gribu to Jums pateikt, - mīlīgāks nekā še man pavasars. Braucu meklēt citu pavasari Ēģiptē. Daudz labdienu no Jūsu

                                J. Raiņa.

645.

ASPAZIJAI
1929. gada 12. aprīlī

Lido, pirmā diena jūras braucienā: klusa, saulaina diena, vējš gan ir, bet nemana kuģa šūpošanu - jūras slimībai nau vietas. Rīt vēl pēdējā piestātne Itālijā - Brindizi, tad Jaffa, Ceru, ka tālākais brauc[iens] labs. Lido.

646.

O. KLIĢEREI
1929. gada 12. aprīlī

Vakar bijām vēl Triestā, šodien visu dienu jūra; vēl piestātne, pēdējā, Itālijā: Brindizi, tad tikai jūra līdz Jaffai. Skaists brauciens, līdzena jūra, saules diena, inteliģenta sabiedrība: visas tautības un ticības, tik manas nau. Rakstīju Tev no Lauranas garu vēstuli. Visu labu.

                                                            R.

647.

ASPAZIJAI
Haifā 1929. gada 23. aprīlī

Lido, esmu jau piecas dienas Palestīnā, vienmēr mani vadā apkārt un ēdina, un viesina, un uzrunā tik bieži, ka nebija laika pat kartiņu uzrakstīt. Pašlaik esam triju dienu garā ceļojumā pa visu Palestīnu automobilī. Pirmās dienas bijām Telavivā, tad Jeruzalemē un pie Ģenecaretes ezera, un braucam vēlreiz uz Telavivu un Jeruzalemi. Uz Ēģipti paliks maz dienu. Še skaista zeme. Pašlaik lietus. Lido, lido.

648.

O. KLIĢEREI
Haifā 1929. gada 23. aprīlī

Sirsnīgs sveiciens no Ģenecaretes ezera malas, kur visas vietas vēsturiskas, jaunā derībā aprakstītas. Esmu Palestīnā jau piecas dienas, bet tik daudz nodarbināts, ka nespēju agrāk ne kartiņu uzrakstīt. Es esmu še valdības viesis, nupat trešo dienu mani vadā automobili pa visu Palestīnu. Skaista, tikai līst lietus. Nogurdina pastāvīgie rauti un vakari, kur jāēd un par atmaksu jārunā. Viss līdz pēdējam uz valdības rēķina. Uzņem ļoti, pat ārkārtīgi laipni. Visu labu.

                            R

649.

O. KLIĢEREI
Jeruzalemē 1929. gadā, ap 25. aprīlī

Sirsnīgs sveiciens no Jeruzalemes! Rīt brauksim apskatīt Raeles kapu un Betlemi. Visas dienas neganti aizņemtas, tādēļ arī apbraucām gandrīz visu Palestīnu 3 dienās, un tagad mazāki braucieni, kas aizņems kopā 10 dienas, Diezgan liels nogurums, mūžīga rautu ēšana un runāšana, bet ļoti daudz interesanta, še vēl entuziasms, kāda mums nau vairs; še dzīvot var labi.

650.

ASPAZIJAI
Telavivā 1929. gadā, ap 23. aprīli-1. maiju

Lido, apbraucām lielu daļu Palestīnas trijās dienās; vēl brauksim uz Bētlemi un Nāves jūru, vēl uz Telavivas svētkiem, uz Makabi, un uz "Holinces" izrādēm, uz 1. Maija svētkiem un uz diplomāt[iskiem] raut[iem] un varbūt 2. majā tiksim uz Ēģipti. Lido.

651.

O. KLIĢEREI
Telavivā 1929. gada 6. maijā

Sirsnīgs sveiciens no Gedeiras kolonijas, t. i., netāli no Telavivas "pavasara kalna". Divas nedēļas mūžīgā steigā apbraukāju visu Palestīnu, visur laipnākā pretī nākšana, rauti un runas, tā ka nu gribas reiz klusu ciest. Še meklējām klusumu, bet būs jāiet arābu kāzas un kolonistu ciemos. 7. majā izbraucu galīgi uz Ēģipti un uz mājām, Saņēmu vēl še vēstuli no 9. aprīļa. Visu labu.

652.

ASPAZIJAI
Telavivā 1929. gadā, ap 6. maiju

Lido, pašlaik pāris dienas atpūšamies Gedeirā, tad otrdien, 7.5., izbraucam uz Ēģipti un uz majām. Še jau ir karsts, un Ēģiptē būs vēl karstāks, tā ka ilgi nepaliksim. No Tevis tās solītās vēstules tā ij nedabūju. Šodien jāiet uz arābu kāzām. Drīz būšu mājās. Lido, lido.

653.

A. PAEGLEI
Telavivā 1929. gadā, ap 6. maiju

Sirsnīgs sveiciens no Gedeiras kolonijas, netāli no Telavivas. Ar lielu prieku saņēmu Tavu vēstuli, brīnījos, kur Tu dabūji adresi. Daudz paldies par fotogrāfiju. Biļetes krāšu, kaut še tramu nau, bet Itālijā. Še skaisti un daudz savādību. Šis ir žīds no Avebijas-demenes. Man Telavivā jārunā par Latviju, tad tūliņ prom uz Ēģipti. Ir jau kavēts, drīz būsim mājās. Varbūt tad Tu būsi jau tāli.

                            Visu labu - Tavs Rainis.

654.

O. KLIĢEREI
Kairā 1929. gada 9. maijā

Sirsnīgi sveiki, no Ēģiptes nāk labākie vēlējumi; pašlaik esmu jau Kairā. Šodien saredzējāmies ar veciem varausiem un skaistam mirušām ķēniņienēm. Viņi laipni pretī smaida, neviena nau briesmīga, arī tad ne, kad uzstājas uz ienaidnieka galvas. Biju pie piramīdām, jāju uz ēzeļa un kamieļa, runājos ar arābiem i-m bifeļiem, tomēr Ēģipte. Visu labu.

                    R.

655.

ASPAZIJAI
Kairā 1929. gadā, ap 9. maiju

Lido, esam jau kopš vakardienas Ēģiptē un Kairā; senā Ēģipte grūti atmostas, visapkārt modernā un bez tam tūristi; arī pavadoņi neļauj atrast sajūtu, Staigājam nu pa muzejiem, apmeklējām ari trīs piramīdas pie Kairas; rīt citas redzamības. Paliksim še 3 dienas, tad uz Aleksandriju. Lido, lido.

656.

A. PAEGLEI
Kairā 1929. gadā, ap 9. maiju

Sirsnīgs sveiciens no Kairas! Daudz redzējām, daudz dzirdējām, pilns iespaidu braucu uz mājām. Rīt ar "Helonaru" uz Venēciju un drīz būšu mājās. Visu labu.

                                                    J. Rainis.