RAINIS

VIRPUĻI

«VIRPULIS». 1907.G.

EPIGRAMMAS

IDEJAS UN GALVAS

Ak, varmākas nopļaut sataisās
Iz mūsu galvām tās idejas,
Kas šķiet tiem pārāk brīvas, plašas.

Nē, draugs, no tā nau jābaidās,
Tie zin, ka idejas mūžīgas,
Bet nopļaut grib tie mūsu galvas pašas.

*  *  *

MŪSU ZELTA VALŪTA

Runāt ir sudrabs, klusēt ir zelts.
Ne velti mums runas aizliegums celts -
Tā mūsu īstā zelta valūta,
Viss cits ir no nedroša papīra.

*  *  *

JOKS UN SPOKS

K a p i t ā l i s t a   j o k s

Teic veca paruņa:
«Nau darbs par kaunu,»
Bet kuponu griešana
Paties' nau par ļaunu.

K a p i t ā l i s t a   s p o k s

Bet valsts rente krīt un krīt,
Diez vai ko vērts būs vēl rīt?
Vai aizņēmumu dabūs maz jaunu?
Tev kuponu griešana būs gan par ļaunu:

*  *  *

ZIŅOJUMS NO LAUKIEM

Viens lielskungs nomiris:
Liels laužu labdaris. -
Ko labu viņš ir darījis?
Ko? Viņš ir -   a g r i   nomiris.

*  *  *

VISPIRMS AKCĪZE

Tu tabakas dūmus labprāt od, -
Pirms iesmēķē, draudziņ, akcīzi dod!

*

Tu kociņus lieto, ko pīpīti degt,
Pirms akcīzes nodokli būs tev segt.

*

Tu sievišķiem gribi liķieri sniegt,
Dod akcīzi - prieku tad nevar tev liegt.

*  *  *

PRET SAULI

Aizvien rēja suņi pret mēnesi -
Tādi jau suņiem tie tikumi.
Nu dibina viņi laikrakstu.
Ne pret mēnesi vien, bet pret - sauli,
Tā! tā! - Dabūs saules dūrienu,
Un laukā balēs viņu kauli.

*  *  *

KLUSĒŠANA GRŪTĀKĀ MĀKSLA

Tie prasa vienmēr runas brīvību -
Vai prot, kur vajadzīgs, klusu ciešanu?
Reiz ļāva runāt - un? ņēmās par visu triekt,
Ka tūdaļ vajadzēja runas liegt.

*  *  *

PIEMIŅAS IZ VECAS DZILSMU GRĀMATAS

I

G a n s   g a u ž a s   p a r   s a v u    g a n ā m o   p u l k u

Ciekkārt mēs kopā nākam
Un vārdus runāt sākam,
Sirds man jau drebin dreb:

Jo viņa zob' un mēle
Ir pātag', īlens, dēle;
Viņš manu sird' kā grebin greb.

II

T ā r p i   u z   k u n g i e m

Kam tu, cilvēks, tad tā dauzies?
Pīslīt, kam tu pīšļus dar'?
It kā traks uz citiem lauzies,
Ka tev' vairs ne valdīt var?
Tārpu barība tu es',
Glāze tavu ģīmi nes,
Gan tie tārpi tevi zemos,
Kad tie tavas miesas gremos.

*  *  *

TAUTAS AIZSTĀVIS GROSVALDS

Grosvalds, mūsu tautas aizstāvis,
Praulienas muižu ieguvis,
Algu pēc nopelna saņēmis:
Būs tautas aizstāvim sējumi tauki,
Jo tautas asinīm aplieti lauki.

*  *  *

TAUTAS AIZSTĀVIS OZOLIŅŠ

Par Ozoliņu ne čiku, ne grabu,
Nedzird ne ļaunu vārdu, ne labu:
Vai viņš par tautu stāvējis,
Vai tikai dūšīgi - sēdējis
Un galā bez pretrunas aizgājis -
Mūsu aizstāvis?

*  *  *

TAUTAS AIZSTĀVIS ČAKSTE

Lai domē kādi jautājumi ir,
Vispirms ir svarīgākais jāizšķir:
Ja tauta grib, lai es to aizstāvu,
Lai dod man palabāku samaksu!
Par nieka desmit rubļiem katru dien'
Tur nevar runāt, var tik klusēt vien;
Ja dome tik vien maksāt mēdz,
Tad manis pēc lai to ar slēdz.

*  *  *

PRIEKŠLIKUMS PAR DĀVANU MŪSU TAUTAS AIZSTĀVJIEM

Kad domniekus martā atkal uz sēdi sauks,
Man šķiet, tiem līdzi jādod kas jauks:
Kā būtu - goda bikses no tērauda,
Lai lielu sēdēšanu iztura
Un nejūt, kā tos kājām paspārda?

*  *  *

REFORMA

Viens jautājums aizvien man licies grūts:
Par ko gan ordeņus mēdz kārt uz krūts?
Tos dabūt mēdz par ilgu dienestu,
Kas izsēdējis biksēs caurumu.
Tad taču praktiskāk un gudrāk šķietas,
Ja kārtu ordeņus uz izsēdētās vietas.

*  *  *

SARUNAS STARP MĀJU ĪPAŠNIEKU LIELBERĢI UN ĪRNIEKU MAZCINĪTI

I

L i e l b e r ģ i s.   Es sak', es sak' -
M a z c i n ī t s.   Jā, kungs, jums taisnība.
L i e L b e r ģ i s.   Tur nu viņi brēc iekš sav' buntavniek' avīzes, kuras neviens godīg' cilvēk' nelas', kka ķēķu slēdz ciet iekš Krievij', kur ļaudīm bads, un grib, lai Rīgā tais' ķēķus, kur strādniekiem nau darba.
M a z c i n ī t s.   Jā, vai tu redz! Kas tad no tādiēm ķēķiem būs, ne tur var paēst, ne ko.
L i e l b e r ģ i s.   Ak, ko nu jūs zināt, Mazcinīt, bet es sak', tur tik viņi sanāk kopā un musina uz dump' un streiko; lai nu pabado, kad grib streiku.
M a z c i n ī t s.   Jā, kungs, jums taisnība, kad nau darba, tad streiko un bado.
L i e l b e r ģ i s.   Un es sak', vai tur ir cilvēk' prāts celt brēk' iekš avīz' un darīt nepatikšanas mums, lbdomātāj' pilsoņiem-? bada ķēķus neslēgt cieti, bet taisīt vaļā! -Jā, es prasu, vai bads vai nau bads? Kad bads, tad bads, un tad nau nekāda ēšana.
M a z c i n ī t s.   Jā, jā kungs, to jau pie mums, nabaga ļaudīm, sauc par badu, kad nau, ko ēst.
L i e l b e r ģ i s.   Es sak', es sak', tās avīzes!

II

L i e l b e r ģ i s.   Es sak', es sak'!
M a z c i n ī t s.   Jā, jā, kungs, jums taisnība.
L i e l b e r ģ i s.   Tur atkal iekš manu lapu raksta, ka viņi aplaupījuši vakar vienu monopolbūde -
M a z c i n ī t s.   Tā, kungs, uz tām jau viņi gan.
L i e l b e r ģ i s.   Nu, aplaupījuš', aplaupījuš', tā jau viņu nodarbošan'-
M a z c i n ī t s.   Kā tad, kungs, lai jau nu būtu, sak, kurš tad savā mūžā nau to pašu darījis -
L i e l b e r ģ i s.   Ak, ko nu jūs zināt, Mazcinīt, - bet es sak', te atkat parādās iekš diengaismas viņu neprātība un trakums; te stāv iekš ceitung, ka viņi vis' butel' sasituš' ar koku un izlējuš' to šnaps!
M a z c i n ī t s.   Ak tu dieviņ, to dārgo slapjumiņu!
L i e l b e r ģ i s.   Un es sak', vai tā nau zīme no Degeneration? kā nejēdzīgs lops, cūka, pats negrib dzert un citam nevēl, apgāž silīt' ar kāj'. Būtu paņēmis katrs sev butelīt' un krietni piedzēruš'; būtu tad viņus varējuš' ātrāk saķert, bet ko nu tā! Negribēj' paši dzert, būt' atstājuš' gordovojīšiem vai zaldāteliņiem -
M a z c i n ī t s.    Jā, jā, kungs, te ir mēs, mazie brāļi, ne paost nedabūjām.
L i e l b e r ģ i s.   Un tā nu esot pie viņ' tā jaunā strāva, ka šnab' izlej!
M a z c i n ī t s.   Jā, jā, kungs.
L i e l b e r ģ i s.   Es sak', es sak'!

*  *  *

CENZŪRA BRĪVĪBA

Noklausīta saruna

L a s ī t ā j s.   Vai jums nau tagad garš laiks, cenzora kungs?
C e n z o r s.   Es jūs nesaprotu.
L a s ī t ā j s.   Jūs tagad taču neesat vairs pirmais literatūras lasītājs un krējuma nosmēlējs kopš 17.oktobrī pasludinātās brīvības.
C e n z o r s.   Es redzu, še ir liels pārpratums: jums ir gluži aplams uzskats uz cenzūras brīvību; tā taču nevar neko citu nozīmēt kā cenzora, t. i., manu brīvību strīpot, ko es gribu, bez kādiem ierobežojumiem no priekšniecības cirkulāru puses.
L a s ī t ā j s.   Jā, bet 17. oktobris - -?
C e n z o r s.   17. oktobris, kā jums jāzina, ir brīnumu diena; brīnums tanī dienā ir noticis reiz nu atkal. Jūs jau priecājaties, ka nu pasludināta brīvība «noziedzīgiem uzņēmumiem» un varēs brīvi satricināt pamatus, - bet notika brīnums, jūs pievilti savās cerībās, jo brīvība ir dota kārtības un pamatu uzturēšanai un noziedzīgu nolūku iznīdēšanai! Ievērojat to labi, ka burvju grāmatā par laimīgām un nelaimīgām dienām - 17. oktobra diena ir iezīmēta par to, kurā velns tika nosviests no debesīm! Un velns ir dumpis.
L a s ī t ā j s.   Tā, tā - bet, kad nu velns nosviests no debesīm, tad viņš laikam uzkritis uz zemi un staigā apkārt kā rūkdams lauva, meklēdams, kuru...
C e n z o r s (bailīgi apkārt skatīdamies).   No dieva puses, nerunājat tā -!
L a s ī t ā j s.   Bet tie taču skaidri dieva vārdi iz bībeles!
C e n z o r s (steigdamies prom).   Man brīv visu strīpot, cenzūras brīvība - man jāsteidzas pie darba.
L a s ī t ā j s.   Vēl vienu vārdu - kur tad jūs ņēmāt, ko strīpot? Neviens jau vairs nedod jums cenzēt!
C e n z o r s.   Lai nedod! Es pats nopērku pa avīžu numuram un strīpoju, ka zils tiek priekš acīm.
L a s ī t ā j s.   Vai tad nestrīpojat vairs ar sarkanu?
C e n z o r s   (atmet ar roku aizsteigdamies).

* * *

PAMĀCĪBA AR MĪLESTĪBU

Mīļie bērni, metat grēkus,
Nedzenaties pēc tā jauna!
Dzīties, domāt - sagrauž spēkus,
Kādēļ domāt? - tas no ļauna.

Teikts jums: grēcnieki ir liesi,
Novārguši, panīkuši,
Bet, kas taisni, tie patiesi
Tauki miesās, pārtikuši.

Glīti ģērbies, smaidiem vaigā -
Tā iet taisnais dzīves taku,
Drūms un niknis grēcnieks staigā,
Skrandās nabadzības smaku.

*  *  *

Melnais cirkulārs.                                                                                                                                      Gluži slepeni!

VISIEM KĀRTĪBAS NODIBINĀTĀJIEM

Visiem nodaļu priekšniekiem un viņu pakaļniekiem, visiem jaunākiem un vecākiem palīgiem un palīgu palīgiem, visiem goda un negoda kārtībniekiem, visiem brīvprātīgiem un amata spiegiem un tiem - kas grib pa tādiem tikt, visiem vecākiem pagasta vecākiem, kas nosēdināti atkal amatā, visiem zelbstšuceriem un mūsu sirdij iemīļotai melnai sotņai, un komorrai 1īdz ar visiem atpakaļrāpuļu laikrakstiem:
Par visām lietām gods debesīm un kungiem virs zemes, kas tik raženi veicinājuši mūsu labo lietu pie nemiernieku apkaušanas, dedzināšanas, kapāšanas, kāršanas, mocīšanas un visādas iznīdēšaņas bez visas liekas žēlastības un nevīrišķas mīkstmiesības! Sitat un kaujat  joprojām visus atkritējus no dieva priekšniecības, kam tā vara dota.
Bet mēs esam ievērojuši, ka jūsu svētīgā darbā cēlušies traucēkļi un kavēkļi, kas, nāk visvairāk no kopīga plāna trūkuma un nezināšanas, ko ieskatīt par nemiernieku un kaujamu un no kadām zīmēm pazīt augšminētos nemierniekus.
Tādi kavēkļi parādījušies, vienkārt, iekš tā, ka tikuši sakauti un iznīdēti arī tādi, kas pieder pie mūsējiem; tomēr te jāatzīst, ka slavējama ir kāvēju centība un ka neviens nedrīkst ņemt to laukā, ja viņš aiz pārskatīšanās dabūjis pērienu vai lodi, jo mērķis bijis cēls: tēvijas glābšana.
Bet diemžēl jāsaka, ka kavēkļi, otrkārt, parādījušies arī iekš tā, ka daži, kas saucas par melno sotņu un tēvijas glābējiem, aiz muļķības vai ļaunprātības palaiduši dažus nemierniekus ar neievērojamu pērienu un locekļu maitāšanu: tas ne vien kavē mūsu darbības robežu pienācīgo izplatīšanos, bet var arī nest samaitāšanu mūsu pašu rindās.
Un ir dažas vietās, kā, piemēram, Talsos, šai ziņā izstrādāti ievērojami nosacījumi, bet diemžēl tie nākuši mūsu pretinieku avīzes «Pēt. Atbalss» rokās, kur tikuši izsmieti, un caur to nemiernieki ir brīdināti.
Dažās vietās atkal pat tik atklāti demonstratīvas nemiera zīmes kā - basas kājas, kuras jau pašas prasās uz iepēršanu, netiek pienācīgi ievērotas, un tā tiek mulsināta mūsu melnās sotņas skaidrā apziņa.
Citur, it īpaši uz laukiem, melnā sotņa par mērauklu ņēmusi «D. Z.» un viņas latviskā izdevuma, t. i., «Rīgas Avīzes», aizrādījumus; bet, cik nešaubāmi melna arī ir viņu apziņa, tomēr tās ir vienpusīgi tautiskas un cenšas tikai pēc latviešu izkaušanas, blakus ieteikdamas arī žīdu piekaušanu laika kavēklim.
Mēs, netautiskā melnā sotņa, nevaram padoties tādai tautiskai vienpusībai un sašaurināt mūsu darbību: mūsu valstī ir 27 tautības un visas kaujamas vienlīdzīgi, ja viņās parādās nemiera gars, atstājot priekšrocību valdošai tautai tur, kur viņa nometināta.
Dažās vietās arī uradņiki un citi zemāki ļaudis atsacījušies no nemiernieku, kā sociālistu, kaušanas, aizbildinādamies ar nezināšanu, ko nozīmē sociālisti, bet aizmirsdami, ka ar likuma nezināšanu neviens nevar aizbildināties.
Lai visur šādus kavēkļus novērstu un ievestu vairāk vienības mūsu darbībā, tad mēs sastādījām še pielikto, listi par nemiernieku, sociālistu un citu noziedznieku pazīšanas zīmēm līdz ar piekodinājumu kaut visus, pie kā tādas zīmes tiks ievērotas.

L i s t e:

par nemiernieku, sociālistu u.c. noziedznieku zīmēm

l) S a r k a n a   k r ā s a   visādos veidos un nokrāsās aizrāda uz piederību pie nemierniekiem.
Sevišķa vērība jāpiegriež sarkaniem krekliem, šlipsēm, kaklautiņiem, bantītēm skolnieču bizēs, puķēm utt.
a) P i e z ī m e   pie piez. I.
Sarkani apakšsvārki ir līdzīgi noziedzīgi, un īsts tēvijas mīlētājs un melnsotnieks nekautrēsies pārmeklēt ikkatru sievieti pēc šīm noziedzības zīmēm.
b) P i e z ī m e   pie piez. I.
Līdz jaunu nolikumu izdošanai, pagaidām uz sevišķu lūgumu par to, uzticamiem zemniekiem - gruntniekiem no vietējās priekšniecības tiek atļauts turēt gaiļus ar sarkanām sekstēm, vajadzības gadījumā pat govis un zirgus ar sarkanu spalvu. Kas nau izņēmis sevišķu atļaujas zīmi, tam visi minētie kustoņi ar nozieguma zīmēm, lai tie nesaceltu uztraukumu vietējos iedzīvotājos un neizplatītu kaitīgu garu, tiek atņemti un nodoti stražņikiem un dragūņiem priekš iznīcināšanas caur nokaušanu, svilināšanu lēnā ugunī, cepšanu un apēšanu.
2) Z i l a   k r ā s a   pati par sevi nau tik noziedzīga, bet viņa top par tādu, kad parādās kreklos, tādēļ visi zilkrekļi kaujami.
P i e z ī m e.   Ja tiek pieķerta persona, kurai nobālējis zils kreklis, tad tāda piekaujama jo vairāk par mēģinājumu noslēpt un izdzēst nozieguma pēdas. Līdz ar šo bālējušā krekla nēsātāju uzmeklējama un piekaujama arī persona, kas bijusi piepalīdzīga pie krekla ziluma nodzīšanas caur mazgāšanu.
3) P l a t m a l e s   a r   p l a t ā m   m a l ā m    kā noderīgas noslēptuves noziedzīgiem skatieniem un nemierīgai sirdsapziņai ir noziedzīgas, un viņu nēsātāji kaujami. Kur ādas tiek pieķertas, tās noraujamas, vajadzības gadījumā līdz ar iekšā tilpjošām galvām, bet, kur tas nebūtu izdarāms, tur dodams nopietns brīdinājums.
P i e z ī m e.   Dāmām atļauta cepuru nēsāšana, ķēkšām turpretim tāda ālēšanās noliedzama.
4)S t a i g ā š a n a   b a s ā m   k ā j ā m   norāda vai nu uz likumā noteiktu kāju apmundierošanās veida ļaunprātīgu nicināšanu, vai uz noteiktas, pēc takses pienācīgas zābaku naudas neievērošanu tēvijas rūpniecības pabalstīšanas labad, aizbildinoties ar maksātnespējību. Abi apstākļi ir noziedzīgi, un pēdējais ir pielīdzināms ļaunprātīgam bankrotam, bet sodāms ar piekaušanu. (Salīdz. noteikumus, pēc kuriem ar nabadzību nevar aizbildināt noziegumus.)
5) S t a i g ā š a n a   a r   s a p l ī s u š i e m   z ā b a k i e m   tāpat aizliedzama. Kas pie tā tiek pieķerts, no tā piedzenama caur kabatu tūlītēju izkratīšanu divkārtīga summa priekš zābaku un pieklājīga apģērba iegādāšanas.
Piedzītā nauda nāk par labu pieķērējam un izmeklētājam.
P i e z ī m e.  Ja noziedznieks ar šādu sodu nepaliktu mierā, tad viņš piekaujams apelācijas (sic? red.) ceļā. (Šāda apelācija mums izliekas nesaprotama? red.)
6) P u l k s t e ņ u   n ē s ā š a n a   pati par sevi ir miermīlības un labdomības zīme, bet, kur tā tiek lietota, lai noziedznieka pazīšanu apgrūtinātu, tur noziedznieks smagi piekaujams, un, ja pulkstenis ir no zelta, tad tas atņemams priekš pārliecināšanās par zelta vērtību un provi; kas no mazvērtīga metāla, tur tāda pulksteņa īpašnieks kratītāja mānīšanas dēļ piekaujams vēlreiz.
3) G a r i   m a t i   piesavināti tai šķirai; kurai pēc likuma īss padoms; kas, ļaunprātīgs un gudrs būdams, slēpjas aiz īsa padoma zīmes, tas sodāms pēc mūsu likuma ar matu izplēšanu un nodošanu tiesai.
8) Kas visādai priekšniecībai pēc iespējas neatdod godu, tas sodāms.
9) Visi, kas izliekas aizdomīgi, tūdaļ sodāmi.
10) Lai neceltos pārpratumi, kas ļautu izvairīties no soda noziedzniekiem, tad sods paātrinātā kārtā izpildāms iepriekš un tādā veidā, ka tiek atņemta lieka prāvošanās un sūdzības kāre.
Tāpat jārīkojas šaubu gadījumos un - kad no līdzvainīgā tiek pienestas skaidras nevainības zīmes.
P i e z ī m e.   Nau pielaižama aizbildināšanās ar to, ka, pieturoties visā stingrībā pie šiem noteikumiem, būtu jākauj visi vietējie iedzīvotāji bez izņēmuma, jo tāds, apstāklis norāda taisni uz vispārēja nemiera sagatavošanu un uz nepieciešamu vajadzību spert neatlaidīgi visstingrākos soļus.

*  *  *

ASINS VĀRDI

Mūsu tautas garamantu krajēji ir sakrājuši iz tautas mutes pulka senu burvības vārdu, starp tiem tā sauktos asins vārdus, kuri viņos tumšos māņticības laikos tautai noderēja, kad vajadzēja apturēt asins tecēšanu.
Tagadējos gaišajos izglītības laikos tādi asins apturēšanas vārdi, protams, izrādījās par nevajadzīgiem, jo kas tad caur tādu asins apturēšanu tiek panākts?
Vienīgi tas, ka apturētās, kaitīgās asinis saģiftē ar nemieru visu miesu. Un miers mūsu izglītības laikos atzīts par visaugstāko. Tas panākams tikai caur asins nolaišanu.
Tādēļ še sakrāti moderni asins vārdi, tādi, kas neaptura, bet veicina kaitīgas asins notecēšanu; protams, ka šādi vārdi nau krāti iz vienkāršās tautas mutes, bet iz labākām aprindām. Šis krājums ir tikai mazs mēģinājums, jo ir diezgan daudz grūtību, - vispirms jau tā, ka liela daļa asins laidēju daudz nevārdo, bet dara tik savu darbu un tad arī pašam krājējam var gadīties...
Tādi noklausītie asins vārdi būtu sekošie:
Kaut visiem romiešiem būtu viens kakls, ka es to varētu nocirst ar vienu cirtienu.   
                                                                                                                            C ē z a r s   K a l i g u l a
Neuztraucaties par brēkšanu, senatori, tur es lieku tikai pārmācīt ar zobenu 5000 noziedzniekus.
                                                                                                                D i k t a t o r s   S u l l a   L a i m ī g a i
Žīds jāsadedzina.  
                                                                                                        P a t r i a r h s (Natanā)

Gaisā nešaut, patronas nežēlot!
                                                                                                        Ģ e n e r ā l i s   T r e p o v s.

Muižnieki, nešaujat zaķus! jums ir cēlāks medījums - zemnieki!
                                                                                                        K ā d a   b a r o n e s e.

Dur ribās, tur vairāk sāp!
                                                                                                         B a r o n s   R e k e.

Kas tā par nemieru apspiešanu, kad kritusi tikai kāda vecene un pāris bērnu?!
                                                                                                                        G u b e r n a t o r s.

Es neapgrūtināšu valdību ar gūstekņu pievietošanas pūlēm, - gūstekņu nebūs.
                                                                                                        K ā d s   k a r a v a d o n s   B a l t i j ā.

Nrr, ņrr, ņrr!
                                                                                                        Č e r k e s i   u n   a s i n s   s u ņ i.

*  *  *

ĢEOGRĀFISKI NOSAUKUMI

ar klāt piekārtām atskaņām
labākas atmiņas dēļ

Pēterburga -
Janvāra dienu  a s i n s   u r g a.

*

Maskava -
Kur teic Dubasovs: par   m a z   k a v a:

*

Varšava -
Kur karaspēks, cik   v a r,   š ā v a.

*

Odesa -
Tur dumpi ar asinīm   n o d z ē s a.

*

Lodze -
Pirmā pacēlās nemiera   o d z e.

*

Kišiņeva -
Pirmā pogroma piemēru   d e v a.

*

Bjelostoka -
Zvēriskākā pogroma   m o k a.

*

Valka -
Kur ļaudis cirsti kā   m a l k a.

*

Rauna -
Dievgalds ubagiem bij no   ļ a u n a.

*

Cēsis -
Kur niedrājs ozolus   p l ē s i s.

*

Sodi -
Atnesa noziedzniekiem  l o d i.

*

Jelgava -
Kara stāvokli dumpja dēļ g a v a.

*

Talsi -
Par tavu postu raudam ar   b a l s i.

*

Piebalgas skola -
Varmākam mācību deva uz   s o l a.

*

Tukums -
Pirmoreiz redzēts naidnieku   m u k u m s.

*  *  *

BENDE DEIBLERS UN VIŅA NĀKOTNES PLĀNI

Avīzes ziņo, ka 27 jūl. a. c. Parīzes tautas vietnieku nama budžeta komisija izdzēsusi budžetā izdevumus par bendi, gribēdama aizrādīt Liz nāves soda atcelšanas nepieciešamību- Caur to valstis ik gadus ietaupīs 27 000 franku.
Bende Deiblera kgs līdz ar saviem palīgiem būs drīz spiests meklēt citur peļņu caur savu roku darbu.
Kā dzird, tad viņš nebūt neesot noskumis, ka nedabūšot vairs frančus priekš nobendēšanas: viņš nebūt neesot šovinists - pārspīlēts franču patriots uz labprāt nokapāšot galvas arī citu tautību locekļiem.
Daži avīžnieki - vācieši pat apgalvo, ka viņš savos sirds dziļumos palicis vēl aizvien vāciets un kapājis labprāt franču galvas, jo tās piederējušas vācu «Erbfeind», dzimtam ienaidniekam.
Laikam uz šo pēdējo pārliecību pamatojas arī baumas, ka baltieši cerot slaveno bendi un tautieti iegūt savā dienestā, jo viņiem esot tāpat jāapkaro dzimts ienaidnieks savā «Heimatschollē». -
Tomēr Deiblera kandidatūrai še neesot pārāk labas cerības, jo pašu baltiešu aprindās pret to cēlusies zināma kurnēšana; to uzskatot kā neuzticības zīmi pret vietējiem spēkiem, kuri praktikā jau labi iestrādājušies un no kuriem daži pāris gados varot uzrādīt vēl lielāku skaitu praktisku operāciju nekā Deiblers pa visu savu mūžu. Mākslas ziņā Deiblers varbūt esot pārāks, bet jāievērojot, ka Baltijā esot darīšanas ar vienkāršiem, rupjiem zemniekiem un tautas skolotājiem, kuri nebūt neprasot lielas mākslas pie viņu apkalpošanas pēdējā ceļā; vismaz sūdzības no notiesātiem nekādas neesot dzirdētas.
No otras puses, atkal runā, ka pats Deiblers nebūt nekārojot stāties baltiešu dienestā; baltieši negribot algu izmaksāt skaidrā naudā, bet lai Deiblers pats to piedzenot no notiesātiem.
Deiblers turpretim dabūjis piedāvājumus, kuri tiešām karaliski, no citas puses. Tur viņam pat nebūšot jānes savā ziņā nepatīkamais bendes vārds, bet viņš varēšot saukties pēc patikšanas - par direktoru, apgabala pārvaldnieku, ministri utt.

*  *  *

PASKAIDROJUMS MEDĪBU DRAUGIEM

(Mednieku kalendra labākas saprašanas dēļ)

Kāds medību draugs raksta sekošas rindiņas, kuras viņš esot iesūtījis baltiešu kārtības draugu avīzēm, tās atstājušas viņas neievērotas, jo lieta esot pati par sevi saprotama. Mums tomēr likās, ka dažām aprindām tāds uzskats uz lietu, kāds izteikts paskaidrojumā, radīsies svešāds, un tādēļ mēs to še nodrukājam:
Daudzi «augsto medību» mīļotāji, kuri nenododas «nevainīgiem» zaķīšiem un irbītēm, bet ar plēsīgiem zvēriem, ļaujas sev laupīt mednieku prieku un veselīgu kustēšanos caur medību likumu pārāk bailīgu un šaursirdīgu iztulkošanu:
Medību likumi - tā Kurzemē, kā Vidzemē - zināmos laikos gan aizliedz medības uz «zemiem radījumiem» - t. s. nevainīgiem lopiņiem (kaut gan patiesībā viņi visi vainīgi), bet šāds aizliegums nebūt nav spēkā priekš plēsīgiem un «vainīgiem» kustoņiem, kā vilkiem, lāčiem, lapsām, mežabrāļiem, revolucionāriem, izbēgušiem skolotājiem un vispāri zemniekiem, kuri kārtīgi nemaksā savas nodošanas medības zīmju īpašniekiem jeb baroniem.
Tos var šaut katrā laikā un vietā, kad tikai sastop.
Un visas grūtības še nepastāv likuma nosacījumos, kuri ir dažādi, un papildinājumos, bet taisni šinī sastapšanā un rokā dabūšanā. Jo visi šie plēsīgie kustoņi ir spītīgas dabas un turas pretī, jā, nereti pat paši uzbrūk.
Uz dažu sugu iznīcināšanu ir izsolītas godalgas, no dažām par pierādījumu jāpienes nogrieztas ausis vai ragi, - no pēdēji minētām sugām tas nau vajadzīgs, un prēmija tiek izmaksāta, kad pienes tikai nošautā pasi vai citu personības apliecību.
Kas zīmējas uz medību ērtību, tad jāsaka, ka mežabrāļi vislabāk šaujami ziemā, kad tie nedabon paslēptuves un barības un reizēm nāk paši no mežiem laukā un dodas medniekiem rokās, tad viņi visvieglāk nošaujami. -
Vēl jāpiezīmē, ka šos mežabrāļus var šaut ne vienmēr un uz laukiem, bet arī pilsētās; mierīgie iedzīvotāji tiek tikai brīdināti nestāties mednieka lodēm ceļā. Kas dara tam pretī, var tikt no lodēm ķerts, bet, ja paliek sveikā, nāk visādā ziņā karatiesas priekšā, kura rīkojas pēc karalaika likumiem.
Patriotisku nolūku labā: lai iztīrītu mūsu deutsche Heimatscholle, taisni vēlams, ka šimbrīžam saudzētu vilkus, lāčus, lapsas utt. un piegrieztu vairāk vērības mežabrāļiem, uz ko jau aizrādīja jūtīga sievietes sirds, baroniete, kura «Dūna Zeitungā» to pašu ieteica kā pirmā jau priekš gada. Lai man ļauts nobeigt savas piezīmes ar dzejnieka vārdiem:
«Ja gribi zināt, kas der un pienākas, tad apprasies pie cēlām sievietēm.»
P. S. Par godalgām uz mežabrāļu galvām tuvākas ziņas pasniedz guberņas avīzes.
Kas ar mežabrāļu medīšanu grib nodarboties amata pēc, var iestāties «brīvprātīgos policistos», arī «selbstšuceros»;
pieteikšanos pieņem visi baltiešu orgāni.
Kas pats neprot šaut un mīl no traucējumiem un nepatikšanām brīvu ģimenes dzīvi, var uzrādīt mežabrāļu un citu viņam nepatīkamu personu uzturas vietas; tādas ziņas meklē sevišķi «D. Z.» un viņas kalpone «Rīgas Avīze».

NEVED MŪS KĀRDINĀŠANĀ

D i r e k t o r s   (pusdienu ēdot). Kas tur par traucējumu? Tu, cilvēks, nedabū ne paēst!
S a i m n i e c e.   Streikojošie strādnieki vēlas ar jums parunāties.
D i r e k t o r s.   Viņi grib, lai tiem paīsina darba laiku, un man nau laika ne paēst. - Laidiet vien iekšā, tik aiznesat papriekš kaviāru un vīnu projām.

*  *  *

TĀDIEM NEKAD NAU DIEZGAN!

F a b r i k a n t s   uz strādniekiem: «Ko? Jūs gribat vēl vairāk algas? Ar sešiem rubļiem par nedēļu jūs nevarat dzīvot? Par sešiem rubļiem var taču dabūt jau labāko ārzemes šampanieti -! Es pats dzeru pat vēl lētāku!»

MODERNA TIESA

A.   Vai Zariņš arī tika notiesāts?
B.   Jā, uz 500 kokiem.
A.   Bet pret viņu taču, kā tika teikts, neesot bijuši nekādi pierādījumi?
B.   Pierādījumi gan ne, bet viņš tik spītīgi liedzās, ka caur to tika aizdomīgs vislielākā mērā par ļaunprātīgu domu virzienu.

*  *  *

BALSS IZ PUBLIKAS

Mums pienācis no laucinieku puses šāds pieprasījums:
«Vai ģenerāls Trepovs ar savu pavēli «N e ž ē l o t   p a t r o n u s!» ir zīmējies arī uz mūsu   b a z n ī c u   p a t r o n i e m?    Un vai uz šo pavēli var droši atsaukties kā uz kompetentu un likumisku?»
Kas zin atbildēt?

*  *  *

RĒĶINU UZDEVUMS

Par Čikāgas miljonāra Māršala Fīlda ārstēšanu septiņas dienas ilgi Ņujorkas ārsts Dr. Billings prasa 50 000 rubļu, kā sakstīja visas avīzes.
Sakat nu man: ja par viena cilvēka ārstēšanu jāizdod 50 000 rubļu, cik būtu jāizdod par 50 000 cilvēku ārstēšanu?
- Nekā, jo nabagu ārsts ārstē par velti.

*  *  *

DIVĒJĀDI SVARI

T a i s n ī b a  (kapitālistus svērdama). Jūs esiet svērti un svērti un par viegliem atrasti.
S t r ā d n i e k i (viņus līdz ar naudas maisu uz svariem uzlikdami). Jūs esiet svērti un svērti un par smagiem atrasti.

* * *

SARKANĀ KRĀSA

B r e n c e n e.   Bet sakat, mīļā Žvingulen, kā tad var pazīt, kuri tie zicilisti?
Ž v i n g u l e n e.   No sarkanās krāsas, Brencen, ko sarkanās krāsas! Skataties vien, kur kādam kas sarkans klāt, vai šlipse, vai krekls, vai kas cits, tas droši vien ir zicilists.
B r e n c e n e.   Vai dieviņ! Vai dieviņ! tad jau mans vīrs arī ir zicilists.
Ž v i n g u l e n e.   Nu, kas tad viņam ir sarkans?
B r e n c e n e.   Ak, viņam vienmēr ir - sarkans deguns!

*  *  *

DZIĻI GRIMUŠI!

V ī r s.  Mana mīļā Luīza, mēs esam bankrotējuši! Neviens cilvēks negrib man vairs naudas aizdot - man nepaliek nekas cits pāri kā godīgs darbs!
K u n d z e.   Ak, kas to būtu domājis, ka mēs tik dziļi grimsim?!

*  *  *

DIBINĀTAS BAILES

«Kādēļ jūs tāda uzbudināta, kundze?»
- «Ak, es biju priekšlasījumā, un tur teica, ka saule spīdēšot tikai vēl 56 miljonus gadus!»
- «Vai tad tas jūs var tā uzbudināt?»
- «Jā, vai zināt, kad to dabūs dzirdēt mūsu bodnieks, viņš tūdaļ pacels petrolejas cenu!»

*  *  *

GRŪTS TICĪBAS JAUTĀJUMS

Z ē n s.   Un vai misionārs no mežoņiem tiešām ticis apēsts?
M ā c ī t ā j s.   Jā.
Z ē n s.   Un vai misionārs nāks debesīs?
M ā c ī t ā j s.   Visādā ziņā.
Z ē n s.   Vai mežonis arī?
M ā c ī t ā j s.   Tas ne.
Z ē n s.   Bet kā tad misionārs var nākt debesīs, kad mežonis nenāk - viņš taču ir mežoņa vēderā?
M ā c ī t ā j s.   ?!

*  *  *

KO ŠIS GAN IEDOMĀJAS!

V i r s n i e k s   uz zaldāta, kurš iedzēries: «Tu jau atkal iedzēries! Ko tu gan iedomājies, vai esi ģenerālis, ka vari žūpot, cik gribi?»

*  *  *

LAULĪBAS PAMATS

S k o l o t ā j s.   Kas ir iecēlis laulību?
S k o l ē n s.   Dievs.
S k o l o t ā j s.   Labi! un kur viņš to iecēlis?
S k o l ē n s.   Paradīzē.
S k o l o t ā j s.   Ar kādiem vārdiem?
S k o l ē n s.   Es gribu ienaidu celt starp tevi un sievu.

*  *  *

KO NEVAR, TU NEVAR!

S k o l o t ā j s  (uz skolēniem). Nu jau trešā reize, kopš jums uzdevu «pasaules radīšanu», un jums vēl ar to neiet!
L u d i s   (drošākais no citiem). Jā, skolotāja kungs, mīļajam dieviņam jau arī priekš tā vajadzēja sešu dienu.

*  *  *

VIŅŠ ZIN LABĀK

Skolotājs bija runājis par alkohola dzeršanas ļaunām sekām, ka tā sapostot miesu un garu un ka no tās sevišķi jāsargājoties jaunos gados, lai nesabojātu sev visu vēlāko dzīvi.
Pēc stundām saimnieka dēlēns pamāca kalpa dēlēnu: «Ko nu tas skolotājs zin! pats prasts un citus par tādiem grib mācīt. Kurš puika ģimnāzijā nepratīs iemest, tas netiks uzņemts klunkurnieku klubā, un, kas nau bijis klunkurniekos, tas netiks korporeļos. Bet tādiem jau ir sabojāta visa vēlākā dzīve, jo viņš famīlijās neskaitīsies līdzi.»

*  *  *

NELAIMES PUTNS

I e r ē d n i s:   «Es tiešām esmu nelaimes putns! Šonedēļ priekšnieks mani pieķēris pie visādiem darbiem, tikai ne pie darba.»

*  *  *

SĀKUMS NO GALA

D z ē r ā j s:   «Tā! -- Nu es iedzeršu vēl vienu glāzi, un tad es sākšu žūpošanu.»

* * *

KĀDĒĻ PĒTERIS ZVEJOJIS NAKTĪ

Skolotājs pārrunā ar bērniem Pētera zveju un lieko lomu; beigās viņš ieprasās:
«Kādēļ mācekļi zvejojuši taisni naktī?»
Kad neviens nezina pareizas atbildes, mazais Ancīts pieceļas un saka:
«Tādēļ, ka naktī gardavoji guļ!»

*  *  *

                                                                                                                                                Par daudz slepeni

PAGASTVECĀKĀ TĀRPINGA RAPORTS

V i su c i e n ī g a m,   ž ē l ī g a m   b a r o n a    o b e r l i e l k u n g a m   u n   z e l b s t š m u c a   p r i e k š n i e k a m.

Vispadevīgākais raports no
vispazemīgākā Līdējmuižas
pagastvecākā Tārpinga. Vienam
visžēlīgam barona oberlielkungam.

Caur šo vispadevīgāk ziņoju par zemnieku nomierināšanas darbību mūsu pagastā līdz ar lūgumu dot mums tālākus priekšrakstus.
Trīs soda ekspedīcijas, kuras trīsreiz ar uguni, pulveri un nagaikām iztīrīja mūsu pagastu uz Jūsu visžēlīgo pavēli un ar sešu baronu lietpratīgu palīgu, nau vairs pāri atstājušas nevienas dumpīgas mājas, kuru saimnieki kādreiz nebij sveicinājuši lielkungus un nebij spējuši tiem laikā samaksāt renti. Visas vilku un lapsu alas, no kurām nabaga lopiņus bija izdzinuši neģēlīgie mežabrāļi, ir tagad iztīrītas no šiem pēdējiem un atdotas viņu īstajiem īpašniekiem: vilkiem un lapsām. Visur tagad valda miers un klusums.
Pāris gāju putni un viens skroders, kas bija iedrīkstējuši pacelt savu balsi ar blēņu dziesmām, tika izķerti un top še klāt pielikti.
No soda jātniekiem samīdītā labība un zāle arī gan iedrīkstējās pacelt galvu dumpīgās mājās, bet viņa tika tūdaļ nopļauta un konfiscēta.
Pa ekspedīcijas laiku tika izdeldēti visi Ozoliņi un Kalniņi; bet, tā kā tādu nepietika priekš tik daudz ekspedīcijām, tad priekš trešās ekspedīcijas taisījām uz tādiem labarjaktis kaimiņpagastos un priekš otras noņēmām arī citas kociņu sugas, kā Bērziņus, Kļaviņus, Osīšus un t. t., atstādami viņu atraiknēm un mantiniekiem tiesību pierādīt, ka tie bijuši nevainīgi.
Iztrūkstošo Kalniņu vietā ņēmām arī Aizkalniņus, Pakalniņus; Lejiņus, lauciņus utt.
Kad mēs pēc ekspedīcijām vēl brīvprātīgi pārsijājām pagastu, tad atradām, ka ir ieviesušies daudz Eihu, Eihbaumu, Kleinberģu un visādu sugu Bergu.
Pazemīgi lūdzu dot priekšrakstu, ko ar tiem darīt, piezīmēdams, ka mans znots un skrīveris arī ir Eihbaums un man viņa pakāršanas gadījumā ceitos nepatikšanas. - Vai nevarētu viņus atzīt par vācu patriotiem vārda pēc?
Tad ienāca sūdzība no krodzinieka Ozoliņa atraiknes, ka viņas vīrs bijis uzcītīgākais spiegs un mežabrāļu ķērājs un tādēļ to nevajadzējis pakārt; viņa prasa skādes atlīdzību un citu vīru.
Man jāsaka, ka nelaiķis bij tiešām mūsu lielākais spiegs un savu uzticību pierādījis arī caur to, ka nepretojās kāršanai, jo likums paliekot likums.
Mēs tagad lūdzam pēc cita spiega, kurš varētu izpildīt arī krodzinieces vīra vietu.
Tad cienījamais mācītāja kungs sūdzējās, ka priekš viņa pakārti tikai seši Kalniņi; mēs gan piekārām klāt vēl trīs brāļus Cinīšus, bet viņš atsaucās, ka Cinīši neesot Kalni; un vairāk mums nau pie rokas, kā jau teikts.
Vai nevarētu tādēļ izsūtīt kādus no citurienes?
Beigās turu par savu patīkamu pienākumu piemetināt, ka pēc tādiem nomierināšanas panākumiem visiem aizbēgušiem baronu lielkungiem nebūs vairs nekādu šķēršļu izrādīt savu pazīstamo drošsirdību un kvēlošo tēvzemes mīlestību un atgriezties gaidīšanā pamirstošā muižā.

Vispazemīgākais pagastvecākais T ā r p i n g.

R e d a k c i j a s  p i e z ī m e:  Mums ziņo, ka  «vispazemīgākais Tārping k.» saņēmis gluži necerētu algu par saviem nopelniem.
Zelbšuca priekšnieks ievērojis, ka viņš augšējā raportā uzrunāts par «zelbšmuci », ieskaitījis to par briesmīgu apsmieklu un pašu Tārpiņu saminis kājām, lai tas kā locījies un dievojies, ka isi taču tā saucot brīvpratīgos policistus un viņš nezinājies nemaz cita nosaukuma.

*  *  *

GARĪGA IZPĀRDOŠANA

Par stipri pazeminātām cenām

M i e r a b a z ū n e. - No kadetiem stipri nolietota . . . . . . . . . . . 3 kap.
D e b e s s m a n n a. - Ļoti noderīga streiku laikā . . . . . . . . . . . . 3 kap.
C i e n ī g s t ē v s. - Resns, ar visu grāmatu un naudas maku, Leimaņu Jāņa izdevumā . . 5 kap.
D i e v s   s v ē t ī   t a v u   i z i e š a n u. - Ieteicama aizceļojošiem baroniem . . . . . . . 30 kap.
C e ļ š   u z   d e b e s ī m. - Maz pieprasīts, tādēļ - mazturīgiem par velti . . . . . . 3 kap.
P ē r ļ u   r o t a. - Pa vecam pirkta no· huļigāniem. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5 kap.
C e ļ a   s p i e ķ i s. - Stipri aizlūzis, tādēļ par . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .3 kap.
G a n i   m a n a s   a v i s! - Uzaicinājums no aizbēguša mācītāja. Tiek izplatīts par velti . . 0 kap.

*  *  *

LĪDZCIETĪGS TĒVS

Moderna glezna «plein-air» gaismā

... Viņi stāvēja pie lielās mašīnas, iz kuras riteņiem pašlaik bija izvilkti divu strādnieku līķi; nelaimīgie bija tikuši nosisti tādēļ, ka nebija priekšrakstīto aizsargu ierīkojumu.
Vienam bija kājas atrautas, otram galvas kauss sadragāts.
Bērni kliedza, sievas vaimanāja.
Mācītājs pienāca pie fabrikas īpašnieka miljonāra, kurš bēdīgs un satriekts stāvēja nelaimes vietā.
«Es priecājos, ka redzu jūs tik aizgrābtus, mans mīļais omercijas padomnieks. Es redzu, jūs esat darba devējs pēc tā kunga prāta, līdzcietīgs tēvs saviem ļaudīm.»
«Jā, es jau nekā nesaku, ka tie ļaudis man tā vienmēr samaitā mašīnas! Nu atkal ritens pagalam un mašīnai jāstāv - kad jūs zinātu, cik tur zaudējumu jācieš!»

*  *  *

SAIMNIEKS KĀ TĒVS

Man ir zeme un lopi, un rīki,
Dabūsat maizi, tik nestāvat dīki.

*

Manā muižā darba ir daudz,
Lai tikai čakli strādā ļaud's.

*

Ja kuram kalpam tīk maizi grauzt,
Lai iet priekš manis akmeņus lauzt;

*

Ja kalpa cilvēks grib zābakus aut,
Lai iet priekš manis sienu pļaut.

*

Ja kura kalpone brunčus grib ģērbt,
Lai iet priekš manis dzijas vērpt.

*

Lai ļaudis tik manu darbu dara,
Man maizes diezgan priekš visa bara.

*

Bet, kam netīk manu darbu strādāt,
Vai priekš tāda lai eju ko gādāt?

*  *  *

AMATS BEZ EKSĀMENA

Vācu ķeizars Viļums II bieži vien izteicis savu visaugstāko nepatikšanu par avīžniekiem, kuri nestāv viņa algā.
«Matin» atstāsta, ka Vitums kādam franču fabrikantam sūdzējies, ka avīžniecība esot vienīgais amats, kura izpildītājam neesot nekāds eksāmens jānoliek, nedz citādi jāpierāda savas spējas priekš amata.
Uz to «Matin» piezīmē:
«Diemžēl avīžnieki nau vienīgie, no kuriem neprasa eksāmena. Tādā pat stāvoklī atrodas valdnieki.»

*  *  *

NEKRONĒTAIS KARALS

Džons Rokfelless, amerikāņu petrolejas karals, kurš sver savus 650 miljonus dolāru, atbrauca uz Eiropu. Kāds moderns valdnieks lika viņam teikt: viņš ļoti cienot karaliskus tirgoņus un labprāt pieņemšot viņu pie sevis audiencē.
«Yes!» atteica nekronētais kolēģis: «Es esmu runājams starp 11 un 12.»

*  *  *

STINGRA PAVĒLE

Pēdējais Heserles val; nieks kūrfirsts Frīdrihs Vilhelms nevarēja ciest, ka kāds cilvēks priecājas, tādēļ viņš mēģināja visiem darīt nepatikšanas.
Šo viņa rakstura īpašību prata izlietot labi karjeristi.
Kāds augstāks policijas ierēdnis bija kritis pie viņa nežēlastībā un tika pārcelts iz galvas pilsētas Kaseles uz citu vietu.
Lai no tā izvairītos, karjeristu ierēdnis sadraudzējās ar kūrfirsta bārzddzini, kurš viņa augstībai ik dienas, ieziepēdams visaugstāko zodu, pastāstīja par galvaspilsēta notikumiem.
Kad nu kādu rītu kūrfirsts atkal aptaujājās, kas jauns Kaselē, bārzddzinis atbildēja:
«Visa Kasele lieliski priecājas, ka policijas direktors ir reiz projām!»
«Paliks vietā!» atrūca kūrfirsts, un jau pēc pāris stundām laimīgam ierēdnim bija rokās stingra pavēle palikt savā vietā Kaselē.

*  *  *

ĀRSTI VAR JUSTIES PAGODINĀTI

Vācijā,Vestfālijas pilsētā Hāgenā, pilsētas domes sēdē kāds pilsētas tēvs paziņo par jauniem ielu nosaukumiem un izskaidro, ka ārsti jutīšoties ļoti pagodināti, kad trīs ielas tikšot nosauktas pazīstamo dabas pētnieku bēringa, Koha un Rentega vārdos.
Bet te kāds cits domnieks piezīmē, skaļiem smiekliem atskanot, ka visas trīs ielas aizvedot - uz kapiem un ka tādēļ jāšauboties, vai ārsti priekšā liktos nosaukumus uzskatīšot par glaimiem savam amatam.

*  *  *

APSMIEKLA KATRIS PAR VĀCIEM

Vācu pavalstnieki - ceļotāji sūdzējās, ka Šveicē izpltījās apsmiekla kārtīs par vāciem esot tēloti «prūši».
Izmeklējot izrādījās, ka šīs kartis zīmētas no vāciešq un izgatavotas    V ā c i j ā,   Leipcigā.
Šveices avīzes piezīmēm, ka vācieši par sevi vislabāk varot spriest, vai tie esot prūši.

*  *  *

KURA ZINĀTNE VISVECĀKĀ?

Ap galdu apkārt sēd četri studēti kungi: tieslietu pratējs, ārsts, elektrotehniķis un mācītājs.
Izcēlās strīds, kura zinātne pasaulē visvecākā.
T i e s l i e t u   p r a t ē j s   teica: «Visādā ziņā tiesu zinātne. Viņa bija pazīstama jau paradīzē, jo Ādams un Ieva tika   i z s ū t ī t i!»
Ā r s t s   atbildēja: «Nē, ārstniecība bez šaubām ir vēl vecāka. Iedomājieties vien, ka Ādamam tika izdarīta operācija, lai dabūtu ribu priekš sievas taisīšanas!
Tas taču bija vēl priekš paradīzes!»
E l e k t r o t e h n i ķ i s   iebilda: «Tas viss jums nekā nepalīdz! Priekšroka mums, elektrotehniķiem. Jo pirms vēl bija viss tas, bija teikts: «Lai gaisma top!»»
M ā c ī t ā j s   teica: «Es negribu ķildoties, bet priekšroka mums, mācītājiem. Jo pirms vēl bija gaisma tapusi, bija taču mūsu tumsība.»

*  *  *

PĀRSKATĪJIES

Pie Sen-Žista, kurš atradās cīņā pret emigrantu pulkiem, kas nāca apspiest franču revolūciju, Šarlrūes virspavēlnieks aizsūtīja kādu Austrijas oficieri ar uzaicinājumu parakstīt padošanās līgumu.
«Ļoti nožēloju,» atbildēja Sen-Žists laipni un it kā nokaunējies, «bet es esmu aizmirsis savu rakstāmo spalvu Parīzē un paķēris līdzi tikai zobenu.»

*  *  *

MŪSLAIKU KĀZAS

Šogad jūnija mēnesī Pēterburgas cietumā Vīborgas priekšpilsētā svinēja savas kāzas «politiskais» Dr. philos. Avksentijevs.
Kāzu viesi bija «politiskie», citu starpā Hrustaļevs-Nosars un Trockis.
Pēc brokasta ar politiskām runām - jaunais pāris tika šķirts, un vīrs un sieva katrs atgriezās savā cietuma kamerā.

*  *  *

IZ MŪRNIEKU PRAKTIKAS

Mūrnieks nokrīt no trešā stāva stalažām, bet, par laimi, uz smiltsgubu, tā ka paliek dzīvs. Uzraugs tūdaļ klāt: «Kas tad jums ienācis prātā - tik agri jau nākt zemē? Līdz beigām vēl vesela stunda, - vai jūs gribat caur tādu aplamu krišanu patvarīgi panākt darba laika saīsināšanu? Jums tiks tūdaļ alga novilkta!»

*  *  *

KĀ NAMA ĪPAŠNIEKS TO SAPROT

Ī r n i e k s.   Šo krāsni nevar iekurināt, viņa nevelk.
N a m a   ī p a š n i e k s.   Ah tā! Tad jau jūs ik mēneša ietaupāt uz malku pieci rubļi. Tādā kārtā man vajadzēs Jums paaugstināt īres maksu par samērīgu summu.

*  *  *

PASES REVĪZIJA

(Tulkojums)

Kad oktobra dienās dzelzceļa vilciens
Pie krievu robežas pienāca,
Kāda kundze, brīnišķi stalta un cēla,
Iz vieniem ratiem izkāpa.

Bet it kā rūpes un savāds nemiers
Bij svešai no sejas nolasāms:
No tālienes tā bij atbraukusi,
Un Krievijā viss tai bij nezināms.

Tai acis zibsnīja cēlā drosmē,
Kaut ar pierē bij sāpju nozīme,
Un zem vienkāršās ceļa galvas segas
Bij redzama frīģiešu cepure.

Kad robežnieks svešajai noprasīja:
Kāds vārds? Kāds mērķis? No kurienes tā?
Tā atteica: «Mani par Brīvību dēvē,
Es pirmoreiz iebraucu Krievijā.

Jūs gribat manu pasi? - es lūdzu,
Kāds ierēdnis to jau skatīja,
Grāfs Vite pats man izdeva viņu,
Un visaugstāki tā ir signēta.

Aiz bailēm grāfs šurp mani aicināja,
Lai es slāpētu augošo nemieru
Un lai ar palīdzīgu roku
Valsts grūstošos pīlārus stutētu.

Man uzdots raisīt saistīto vārdu
Un miera sēklu izkaisīt,
Un ministru sēdekļus vecu vecos
Ar jaunu saturu piepildīt.

Mans mērķis? - katram viegli protams,
Mans amats? - no visiem minēts tiek;
Tik viens, kas man vēl pašai nau zināms, -
Cik ilgi man Krievijā jāpaliek?»

«Jūs varat ceļot!» robežnieks teica
Uz svešo kundzi, bet klusītim
Viņš apkārt stāvošiem iečukstēja:
«Gan mēs viņu drīz atkal redzēsim.» -

Kas Krieviju pazīst, arī tiešām
Šim pareģojumam piekritīs;
Viņš zin, drīz policija svešo
Pār robežu atkal izraidīs.

*  *  *

TAUTAS DZIESMAS

Visi saka, visi saka:
Taisiet cisas, ej't gulēt!
Tā vārdiņa nesacīja:
Ēdīsim vakariņas!

*

Ēsti grib, dzerti grib
Mans mazais vēderiņš;
Vai ar dziesmām piedziedāšu
Savu mazu vēderiņu?

*

Ēdat, bērni, knapojat,
Tēvs pārdeva kažociņu,
Māte baltu vilnainīti,
Pirka rudzu puspūrīti.

*

Viru, viru putriņu,
Trīs milti katlā.
Ko došu kalpam,
Ko kalpa bērniem?

*

Izcepšu reņģīti
Skalgana galā,
To došu kalpam,
To kalpa bērnam!

*

Sieva raud, bērni raud,
Bez putraimu kāpostiņi!
Neraud, sieva, nekauc, bērni,
Rīgā pilni spīķerīši!

*  *  *

NEKO PAR VELTI!

Tu gribi šai pasaulē ierasties:
Ja nauda tev būs, - tad lieta ies.

Tev jāmaksā tūdaļ par kristīšanu,
Ne velti sev draudze uztura ganu.

Tu vēlāk gan gribēsi apņemt sievu, -
Nu, iegādā tikai sev maku ne tievu:

Tu domā: pie sievas tev vienam ir daļa? -
No baznīckunga tev jāpērk šī vaļa!

Vēl beigās tev gribēsies godam mirt,
I tur vajdzēs naudiņai birtin birt:

Jo miršanas tiesību katris gan bauda,
Bet baznīckungam pēc jādod ir nauda.

*  *  *

SAKĀMS VĀRDS UN LAIKA GARS

Arī sakāmi vārdi seko laika garam un pārgrozās pēc viņa; mūsu laiki tikuši knapi, un, kur agrāk mēdza teikt:
«Tik garš, tik plats!»
tur tagad dzird sakām:
«Tik īss, tik šaurs!»

*  *  *

UZ IELAS DIENU PĒC SAPULČU BRĪVĪBAS PASLUDINĀŠANAS

O k o l o d o č ņ i k s:   «Bet, mīļie kungi, ko tad nu vēl jūs gribat? Viss, paldies dievam, ir nokārtojies. Sapulces ir atļautas, runāt jūs varat, cik vien patīk! Tad ejat nu mierīgi mājās.»
                                                                                                                                                    «Zriteļs».

*  *  *

NEKAS VAIRS NAU DROŠS

Ž v i n g u l i e n e.   Lai, lai tie kliedz un ālējas ar to brīvību, gan tiem mute tiks aizbāzta, to es saku, tas ir tik droši kā āmen baznīcā:
B r e n c e n e  (šaubīgi galvu kratīdama). Ak, mīļā, tagad jau āmen baznīcā arī nau drošs. Nau vēl baznīckungs līdz āmen noticis, kad jau zicilisti kāp uz kanceli un izjauc i sprediķi, i āmen.

*  *  *

PARUŅAS UN PIERUŅAS

A s m i n s   u n   s p a l s

Ko palīdz tev asmina gals,
Kad citam rokās naža spals.

*

G r i b ē t ā j a   f l i n t e   u n    n e g r i b ē t ā j s   p i r k s t s

Flinte tad tik šauj,
Kad pirksti gaili rauj.

*

T i e s ī b a s   u n   ņ ē m ā j s

Tiesības tam tik mēdz lemt,
Kas pats tās spēj ņemt.

*

G a l v a   u n   z e m e

Kas galvu pats līdz jozmenim liec,
Tam citi to līdz zemei miedz.

*

K l u s ē t ā j s   u n   d u s a

Kas visur spēj tik ciest klusu,
Lai iet labāk tūdaļ uz mūžīgu dusu.

*  *  *

PAR DEJAS BRĪVĪBU

Mums nākusi rokās vēstule. kura adresēta kādai: «Jūsu Augst (d?)-simtnieku Tumsībai». Tituls laikam pakaļdarināts parakstam «Erlaucht», - «svetlost», - «Gaišībai» un še zīmēts uz kādu tumšu goda vīru, kurš vests sakarā vai nu ar augstiem «simtniekiem», vai «augstdzimušiem» ko grūti izšķirt.
Vēstule skan šādi:

                                                        J ū s u   A u g s t s i m t n i e k u   T u m s ī b a

Pazemīgs lūgums no skolotāja
Alfons Tancbein kga,
dzim. Anss Staltkājas.

Daudz bagāti saimnieki un saimnieces un pulks smalku jaunkundžu un kungu no vislabākām famīlijām ir pie manis griezušies ar daudzkārtīgu žēlošanos, ka tagadējie nemieri draudot ar pilnīgu kultūras un visu smalkāko jūtu iznīdēšanu, jo dejošanu, no visām mākslām cēlāko un vieglāko, sākot traucēt un noliegt mežabrāļi, kuri gan paši saucoties par brīvības cīnītājiem, bet citiem laupot visnevainīgāko no brīvībām, dejas brīvību.
Kur viņi tieši nenoliedzot dejas mākslu, tur paši nākot ballēs ar saviem ūdens zābakiem un revolveriem, kas taču nepieklājas un traucē.
It īpaši viņi liedzot satikties ballēs un viesībās ar augstākām aprindām un to priekšstāvjiem, kā stražņikiem, dragūņiem, kazakiem utt., kur dzīvā satiksmē var mācīties smalkākos un modernākos sadzīves veidus, izbēgt no ļaunprātīgās, uzbāzīgās politikas un tendences un piekopt skaidro mākslu mākslas pašas dēļ.
Ja tāda mākslas brīvības aprobežošana netiks apturēta, tad īsā laikā draud izzust visi kultūras un estētikas ieguvumi, kurus tautas labvēļi un kultūras nesēji, tie īstie «tautas skolotāji», ar labāko famīliju un dejas skolotāju palīdzību ieguvuši, sava vaiga sviedros darbojoties.
Mūsu ideālās mantas ir apdraudētas! Esat modri, tautas sargātāji!
Bet līdz ar ideālām mantām apdraudēts arī ļoti reālais materiālais stāvoklis tautas lielākai daļai: rūpīgas mātes un tēvi, kas svētīti ar skaistām meitiņām - un kas gan tādi nebūtu? - vaid vien, ka, dejas un balles aizliedzot, zūd vislabākā meitu izprecināšanas iespēja. Lai vecpuiši bija cik gudri un nocietinājušies, redzot ballēs pienācīgi izģērbtas zeltenītes, viņu gudrība tika muļķa, tie gāja klāt un tika pievilkti un apprecināti nemanot.
Kā tagad mīlējošas mātes lai apprecina savas meitiņas, kur jau tā precinieku top aizvien mazāk un gudro vairāk? Vai to gan mežabrāļi apdomājuši, ka tas .nozīmē visas latviešu tautas izmiršanu pēc nedaudz gadiem? Jeb vai viņi gan uzņemsies apprecināšanu? -
Nepacietīgās mātes, kuras aiz dibinātiem iemesliem nevar vairs ilgāk gaidīt, jau solās iesniegt sūdzības pret bijušām rīcības komitejām, kuras visu ko ir rīkojušas, sapulces pēc sapulcēm, bet nau sarīkojušas nevienas balles un nevienas kāzas; bēres, jā, tās gan, bet kas mums tur tiek? -
Viņu izrunas, ka neklājoties dejot, kad visapkārt liela miršana un ik dienas krīt cīnītāju pulki, ir liekas, jo dievs pats licis mirt, un miršana arī notikusi ar augstākās priekšniecības ziņu un tātad ir pilnīgi likumiska. Mākslai gar dumpi un miršanu nau nekādas daļas, māksla ir bezpartejiska; viņa augsti paceļas pār partiju un politiku, un visu zemi, tikpat augsti, cik dejotāju kājas pār danču grīdu.
Māksla ir dievišķa, un mākslinieki ir dievi, to jau sen sludina pēc slaveniem paraugiem arī mūsu dekadenti dzejnieki jeb no gaisa nokritušie dievi - dievs Jēkabsonu Kārlis, dievs Eglīts, dievs Vēsmiņš utt. Un ar kādiem panākumiem! No sākuma tie bij vientieša cilvēciņi, tad pacēla sevi pašus par ģēnijiem un par dieviem!
Vai tā nau karjera?
Un turklāt paštaisīta! Tā sakot, caur pašu spēkiem!
Re, kas ir māksla! Kāds viņas augstais uzdevums - cilvēkus pacelt, un kādi lieliski panākumi! Jo ko cilvēks vairāk var panākt, nekā tikt par dievu? - -Tikt par policijas skrīveri ir gan vairāk, bet to jau katris nevan. - Tādēļ vēlreiz: māksla mākslas dēļ, nost ar politiku un pārliecību! ļaujat caur mākslu mūsu labākiem famīlijas locekļiem tikt par dieviem līdzi mūsu pirmiem dzejniekiem un līdzi dejot Olimpa salonā; dejas māksla ir visa mākslu augstākā, bet tā ir visindividuālākā. Glābjat mūsu jauno paaudzi no visādiem ļauniem virzieniem un mācībām, piegriežat viņu skaidrai mākslai un ticībai, un padevībai augstākām varām, vedat mūsu tautu pretī jaukai nākotnei - dancojat! un par visām lietām, nepostat karjeru un veikalu!
Man te arī jāpiezīmē no savas puses, ka labās famīlijas, nevarēdamas izlietot pie manis iegūtas mākslas zināšanas, sāk atteikties no maksāšanas par dejas stundām, daži izmisušie pat no dejošanas, kaut gan tādu - gods dievam - nau daudz. -
Posts, kas jau nodarīts un vēl draud, nau izsakāms; vienīgais glābiņš - pilnīga dejas brīvība. Tādēļ visas tautas vārdā lūdzu:
1) Ka ievedama pilnīga dejas brīvība, neizņemot kankānu, bet gan izņemot karmaņolu.
2) Ka mežabrāļiem tūdaļ aizliedzama visa dumpošanās un tie pieturami pie kārtīgas dzīves un nododami dejas stundās uz nenoteiktu laiku.
3) Ka visi, kas nepiekopj aktīvi deju, ir iepazīstināmi ar pasīvu: kančuku deju.
Visas labi domājošās tautas vārdā:

dejas skolotājs
A l f o n s s T a n c b e i n,
dzim. Anss Staltkājis.

*  *  *

PAR GALVAS ZAUDĒŠANU

Ko taustāt galvu, vai tā vēl uz vietas?
Es domāju ne to, bet citas lietas.

I

Kad   c i l v ē k s   ir galvu zaudējis,
Viņš galīgi ir pazudis, -
Kad   p i l s ē t s   - tad lieta nau tik traka,
Tad zūd tik 50 000 iz maka.

*

II

«Jā, gadās jau dažkārt, kad vajdzības brīdis,
Tad nezin, kur galva ir dējies, kur līdis,
Un saki tad, kā tev vislabāk šķiet,
Kur pilsētas galvu lai meklēt iet?»
- «Tam līdzīgu galvu biedrībā:
Starp kāpostgalvām, kā Tukumā!»

* * *

DUBĻI KEMEROS

Par atbildi   A. D e g l a v a m

Tu pats mums sniedzi «Tautas naidnieku»,
Vai nesmēlies no tā sev mācību?
Ko tu nu paļā dubļus Kemeros?
Tik jaucies citu labos veikalos.
Cik gribi, vari dubļus nopaļāt:
Tie tomēr der, ko tevi apmētāt.

*  *  *

VĒRTSPAPĪRI

1. ģ i l d e s   v ī r s.   Kādēļ tad uz sava naudas skapja esi uzrakstījis: «atslēgas karājas virs rakstāmgalda»?
2. ģ i l d e s   v ī r s.   Lai. zaglis, kas varbūt gribētu ielauzties, nesamaitā man skapja dārgo atslēgu...Iekšā man tā kā tā ir tikai valstsrentes zīmes.

*  *  *

KALPONE PĒC KUNGA PRĀTA

K u n d z e   (uz svešu kalponi, kura, lietum līstot, iet pa ielu ar neatvērtu lietus sargu). Kādēļ tad jūs neatverat lietus sargu un neaizsedzaties pret slapjumu?
K a l p o n e.   Ko jūs gan domājat, kundze? Lietus sargs jau pieder kungam, un tas sēd restorācijā.

*  *  *

MIERĪGS PILSONIS

N o   u p e s   a t s k a n   k l i e d z i e n s.    Palīgā! Glābjat! Es nevaru peldēt!
M i e r ī g a i s   p i l s o n i s.   Nu, vai zināt, mans mīļais, - es arī nevaru peldēt, bet tādēļ es taču neceļu tādu troksni kā jūs.

*  *  *

SLUDINĀJUMU LAPA

P r e c ī b a s   u z a i c i n ā j u m s

Meklēju sev tautieti,
Daiļu, krietnu zelteni, -
Vajga būt ar labu maku,
Visas citas lietas blaku.

Vēstules adresējamas post. rest. pieckapeiku uzrādītājam.

*

Ā r s t s   dziedē galopējošu prāta diloni ar jaunu asins serumu, tā ka slimnieks drīzā laikā top spējīgs ieņemt augstākas viebas.
R u n ā j a m s   k a t r ā   l a i k ā.

*

A p d r u k ā t s   p a p ī r s   lēti pārdodams! Jāpieprasa pie konfiskācijas ierēdņa:  Ķ ē r ā j u   K ā r ļ a k g a.

*

L i e l a   u n   v i e g l a   p e ļ ņ a!

Tiek meklēti spiegi, kas jau pierādījuši savas spējas vai, vismazāk, ar panākumiem izpildījuši kabatas zagļu un baskājiešu vietu, tāpat arī sievietes, kas piekopušas līdz šim netikļu amatu.

Kurp griezties ar piedāvājumiem, katrs melnsimtnieks pats zinās.

*

Jauns!                                                                                                                                                                Jauns!

D e j a s   m ā c ī b u   modernā, ļoti senzacionelā stilā pie degošu zemnieku māju iluminācijas                      pasniedz f. K.

*

P a   v e c a m   tiek pārdotas   p a t r o n ā t a    t i e s ī b a s.   Pieprasāms muižā.

*

A d v o k ā t s.   S l e p e n s.

Uzņemas visus rakstu darbus vācu un krievu valodā pie denuncēšanas un apmelošanas, dod padomu, kā iegūt kaimiņu mājas. Var laist lētāk, tādēļ ka strādā pats ar saviem lieciniekiem.
Runājams pakrēslā Grēcnieku ielā.
Turpat pieņem arī pieteikšanos uz zelbstšuci.

*

S k r o d e r s   šuj tērauda bikses pēc jaunākās modes; var pieteikties pie Zelbstšuca priekšniecības.

*

Pārdod lēti   d z e j a s   v ā c e l e s.    Pieprasāms ekspedīcijā.
Turpat arī apkaļ klibus dzejas zirgus.

*

P a r   z i ņ u!

Skolotāji, kas pakārti, var pēc lietas izmeklēšanas ieņemt atkal savas vietas. Neierašanās gadījumā dota priekšroka tiem, kas nošauti.

*

Tūliņ vajadzīgs l a b s   u z s i t ē j s!   Var pieteikties pie tuvākās kaimiņu palīdzības.

*

P o t v a s k i s   priekš pārliecības uzpotēšanas. Svaigs! Labi tur! Dabūjams māmuļā                      pie L. K. D.

*

Ļ a u ž u   ķ ē ķ i s, atvērts no žēlsirdīgiem pilsoņiem.

Š o d i e n:
Z u p a,   vārīta blakām gaļas podam.
C e p e t s,   slavenais Kurzemes odu šķiņķis.
S a l d a i s,   caurvējā ceptas pankūkas.
Pusdiena 30 kap., puspusdiena 20 k.

*

U z s a u k u m s!

Iz Baltijas ķēvnīcas aizlaidušies ērzeļi uz Vāciju. Tiek aicināti atpakaļ: «Liebe Vettern, kommet doch zurūck, d a s   V a t e r l a n d r u f t!»

IEVĒROJAMU VĪRU, DOMAS

M e n d v i l s.

Lai uzturētu sabiedrību laimīgu un tautu pat trūcīgos apstākļos pieticīgu, ir vajadzīgs, ka lielais vairums paliek - tiklab nezināšanā, kā nabadzībā. Zināšana paplašina un pavairo daudzkārtīgi mūsu vēlējumus, un, jo mazāk kāds vēlas, jo vieglāk viņa vajadzības var apmierināt.

*

R.  F o l k e r s.

Ja tev nav lemts būt par zvaigzni, tad topi par vadoni uz zvaigznēm.

*

Tauriņi ātrāk sev sadur spārnus nekā vistas un zosis.

S v i f t s.

Ja pasaulē parādās īsts ģēnijs, tad to var nojēgt no tā, ka visi muļķi pret to ir sabiedrojušies.

*

«Pret muļķību i dievi velti karo,» tāpat kā policija velti karo pret huļigāniem; - abi taču nevēlēsies nozāģēt to zaru, uz kura paši sēd.

*

V ā c u   z e m n i e k u   p a r u ņ a

(Par savu kungu darbu)

Kleider aus, Kleider an,
Essen, trinken, schlafen gan
Ist die Arbeit,
So die deutschen Herren kan.

Noģērbties, uzģērbties,
Ēst un dzert, un apgulties -
Tāds vēl ir tas darbs
Mūsu kungiem atlicies.

*  *  *

N ī č e.   S v ē t ā   v i e n t i e s ī b a

Sargies no svētās vientiesības! Viss viņai ir bezdievīgs, kas nau vientiesīgs; viņa arī labprāt spēlējas ar uguni - kas deg inkvizīcijas zārdos.

*

La canaille de l'Europe, e'est l'aristocratie des Indes.
Eiropas padibeņi ir Indijas aristokrāti.
(Sakāms vārds 18. g. simt.; to pašu varēja teikt 13. g. s par Baltiju.)

*

E n g e l s s.

Ticība ir cilvēku galvās fantastisks atspoguļojums no tām ārējām varām, kuras pārvalda cilvēku ikdienas būti; tikai šīs zemes varas pieņem pārdabisku varu veidu.

*

J e s a j a,  21.11.,12.

Sargs, vai nakts jau ir pagājusi? sargs, vai nakts jau ir pagājusi? -
Bet sargs atbildēja:
«Kaut arī rīts nāks, tomēr būs vel nakts, kaut arī jūs jautājat, tomēr jūs atkal nāksiet un atkal jautāsiet.»

*

H e i n e.

Laikraksti revolūcijas laikmetā ir - papīri ietīti saules stari.

*

«Es taču nezinu, vai es to pelnu, ka man reiz zārku puškos ar lauru vaiņagu. Poēzija, cik ļoti es viņu arī mīlēju, arvien bija tikai svēta rotaļas lieta vai svētīts līdzeklis priekš debešķiem mērķiem...

B e t   z o b e n u   l i e k a t   m a n   u z    z ā r k a,   j o   e s   e s m u   b i j i s   k r i e t n s   k a r e i v i s   c i l v ē c e s    b r ī v ī b a s   k a r ā.»

*

N ī č e.   D a r b s   u n   m i e r s

Es jums dodu padomu ne uz darbu, bet uz cīņu. Es jums dodu padomu ne uz mieru, bet uz uzvaru. Jūsu darbs lai ir cīņa, jūsu miers lai ir uzvara.

*

L i h t e n b e r g s.  G ļ ē v ī b a

Es domāju, ka lielākā cilvēciskā vārga sakne ir meklējama nevīžībā un gļēvībā. Tā tauta, kurai bija visvairāk iekšējas sparības, bija arī vienmēr brīvākā un laimīgākā. Nevīžība neko neatriebj, bet ļauj sev atpirkties lielāko apkaunojumu un lielāko apspiešanu.

*

K ā r l a i l s.   J ū t e l ī b a

Lai velns rauj mūsu jūtelību, - iesim pie darba kā vīri!

*  *  *