Teodors Zeiferts

Latviešu rakstniecības vēsture

Lai gan senās Livonijas hronikas nav sarakstītas latviešu valodā un neattiecas vienīgi un tieši uz latviešiem, tomēr tām ierādāma vieta latviešu attīstības un rakstniecības vēsturē. a) Tās ir pirmās grāmatas, kas radušās latviešu zemē jeb tajā šaurajā valsts vienībā, kuras robežās ietilpa latvieši (Livonijā, Baltijā). b) Tanīs aprakstīti notikumi, kas vai nu tieši, vai aplinkus attiecas uz latviešiem. c) Tās sniedz pirmās drošās vēstures ziņas par latviešiem, tā ka tikai kopā ar tām sastādāma no latviešu tautas tradīcijām skaidrāka aina par latviešu dzīvi katoļu laikos. d) Tās nevien der par avotiem latviešu vēstures pētniekiem, bet dod vielu arī latviešu dzejniekiem un māksliniekiem.

Pirmās katoļu laiku sākumā sarakstītās Livonijas hronikas ir: Latviešu Indriķa hronika un Rīmju hronika.

Līdzīgas hronikas parādījās ap to pašu laiku arī citās Eiropas zemēs. Par viņu pirmo paraugu uzskatāma Eisēbija Pasaules hronika (līdz 325. g.), ko Hieronīms pārtulkoja latīniski un turpināja. Agrākās vidus laiku hronikas sarakstītas latīņu valodā; tikai no 13. parādās dažas arī vietējo tautu valodās gan prozā, gan ar atskaņām. Pie ievērojamākām vidus laiku hronikām pieder: Hronika par Kārli Lielo (12. gs.), Sakšu hronika (13. gs.), Nestora krievu hronika (12. gs.).