Teodors Zeiferts

Latviešu rakstniecības vēsture

Nākdama tieši katoliskās Polijas pārvaldībā, Vidzeme nepiedalījās latviešu luteriskās grāmatniecības nodibināšanā. Poļu varu salauza zviedri, kas sāka pār Vidzemi valdīt 1621. g. Toreizējais Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs bija karstākais Lutera ticības aizstāvis, kas krita cīņā par to. Vidzemē nostiprinādamies, viņš tūliņ gādāja par zemāko un augstāko izglītību, dibinādams skolas un atvērdams 1632. g. Tērbatā universitāti. Tālākās, pamatīgās reformas zemnieku labklājībai un apgaismošanai par labu izdarīja viņa pēcnācēji, sevišķi Kārlis XI (1660.-1697.), kas līdzējis arī latviešu literatūrā likt vienu no pamatakmeņiem, gādājis par latviešu Bībeles iespiešanu.

Kurzeme pārdzīvoja mierīgākas dienas. Pēc Gotharda Ketlera dēliem, kam veltīta pirmā luteriskā latviešu grāmata, nāca par hercogu Gotharda dēla (Vilhelma) dēls Jēkabs, kura laikā (1642.-1682.) Kurzemes rūpniecība pacēlās tik augstu kā nekad. Tad arī latviešu garīgā rakstniecība sasniedza savu augstāko pakāpi. Tas notiek 17. g, simteņa otrā pusē. Še administratīvi šķirtās tautas daļas garīgi savienojas. Vidzemnieki un kurzemnieki gan savrup, gan kopā pastrādā darbus, kas paliek neizdzēšami no latviešu gara dzīves un pa daļai dzīvo tautā vēl šodien. Še izceļas trīs lielas personas: Mancelis, pa daļai vidzemnieks, pa daļai kurzemnieks, Fīrekers, kurzemnieks, Gliks, vidzemnieks. Viņu vārdus uzglabā trīs lieli darbi latviešu literatūrā: Sprediķu grāmata, Dziesmu grāmata un Bībele.

Arī citās Eiropas zemēs šai laikā cilda kristīgus ideālus, par kuriem sajūsminās lielie dzejnieki. Spānijā darbojas lielākais spāniešu dzejnieks K a l d e r o n s ( 1600.-1681.), kura lugās kristīgais pasaules uzskats tērpjas nemirstīgos tēlos un sevišķi spilgti izsakās lugā «Dzīve - sapnis». Anglijā sasniedz savas slavas virsotni lielais dzejnieks M i 1 t o n s ( 1608.-1674.), laizdams klajā ( 1667. g.) epu 12 dziedājumos par Bībeles tematu «Pazudusē paradīze». Vācijā garīgā dzeja sasniedz ziedu laiku. Vācu labāko garīgo dziesminieku darbi parādās drīz vien tulkojumā arī latviešu dziesmu grāmatā. Kā pats pirmais še minams P a u l s  G e r h a r d s (± 1676. g.), kura sacerēto dziesmu starpā ir: Nu dusēs visas lietas, Pavēlies savās mokās. Vēl minami: R i n k a r f s (± 1649.), kas sacerējis dziesmu Lai Dievs visu līdz, N o i m a r k s (± 1681. g.), dziesmas Kas Dievam debesis liek valdīt, sacerētājs H ē r m a n s (± 1647. g.) ; Ak Dievs, tu lēnīgs Dievs u. c.