Teodors Zeiferts

Latviešu rakstniecības vēsture

Baltijas vācieši, vecās latviešu grāmatniecības kopēji, pa daļai nāca no Rietumeiropas, pa daļai tur mācījās, stāvēdami ar to vienumēr sakarā. Pie tam viņi centās še ievest dzīves iekārtu, kāda bija Rietumeiropā. Arī saimnieciskie sakari starp šejieni un turieni bija ļoti dzīvi. Tādā kārtā gara virzieni, kas valdīja Vakareiropā, nemitīgi ieplūda arī Baltijā un pārgāja pa daļai arī latviešu rakstniecībā. Šiem virzieniem arī pašā vietējā dzīvē bija savi pamati.

Jau reformācija kā renesanses turpinātāja stāv sakarā ar prāta spriedumiem, pretī neaiztiekamām dogmām, kurām bez pārbaudījuma jāklausa. Tā dibinājās uz tiešu, svabadu svētu rakstu iztulkošanu. Prāts savu darbību izplatīja arvienu tālāk. Dzīvei pārkārtojoties, vecajiem sakariem arvienu vairāk izirstot, ievelkot jaunus tirdzniecības ceļus un nodibinoties jauniem darba centriem (pilsētās), pēc īsa atplūdu laika pacēlās atkal renesanses laiku centieni. Radās vīri, kas turpināja agrāk uzsāktos dabas un sadzīves pētījumus. Starp tiem minami Anglijā B ē k o n s (1561.-1626. g.), kas zinātni dibināja uz faktiem, novērojumiem un eksperimentiem, Francijā V o l t ē r s ( 1694.-1778, g.) , kas asi kritizēja katolicismu, uzstājās pret ticības vārdā izdarītiem spaidiem un izplatīja īpaši valdošās aprindās domas, ka labāka sadzīves kārtība sasniedzama, gādājot par (aužu apgaismošanu. Vācijā V o l f s (1679.-1754. g.), kas visu (arī Dieva eksistenci) mēģināja matemātiski pierādīt, mācīja, ka tikumi pārlabojami, prātu izkopjot, ka dzīve ierīkojama pēc prāta prasījumiem. Prāta apgaismošanas centieni sasniedza savu augstāko pakāpi 18. gadu simtenī. Tāpēc šo laiku dēvē par apgaismības gadu simteni. Šī gadu simteņa centieni atspoguļojas latviešu literatūrā Vecā Stendera darbībā.