Teodors Zeiferts
Latviešu rakstniecības vēsture
4. LATVIEŠU IZGLĪTĪBAS VEICINĀTĀJI UN VALODAS KOPĒJI
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas latvieši sāka lēnām uzņemt paši savus ceļus. Viņu tiešie priekšnieki un vadītāji bija vēl vienumēr vācieši. Bet tie redzēja, ka viņiem nopietni jārūpējas apmierināt latviešu prasījumus pēc izglītības, cītīgi jāgādā par izglītības līdzekļiem, jāizkopj valoda, jāierīko skolas, jādibina latviešu kultūras veicināšanai iestādes un organizācijas, lai varētu paturēt latviešu vadību savās rokās. 1824. gadā nodibināja Latviešu Literārisku biedrību, ko latviski dēvēja par Latviešu Draugu biedrību, kuras nolūks bija kopt latviešu valodu un rakstniecību, izpētīt latviešu senatni un dzīvi. Biedrība izdeva laiku pa laikam rakstu krājumus, «Magazinas», kur ieguldīts daudz zinātniska materiāla un pētījumu par latviešiem, viņu senatni, valodu, literatūru utt. Sāka arī nopietnāk ķerties pie skolu dibināšanas. Gan noteica 1817. gada Kurzemes zemnieku likumus, ka uz tūkstoš dvēselēm, un 1819. g. Vidzemes zemnieku likumus, ka uz piecsimts vīriešu dzimuma dvēselēm dibināma viena skola, pie tam (Vidzemē) uz divi tūkstoši vīriem viena draudzes skola, tomēr šie likuma nosacījumi ilgi gaidīja uz izpildīšanu. Bet tad cēlās vīri, kas lika latviešu skolai ciešus pamatus. Tautas izglītības, skolu dibināšanas kustība ir Vidzemē spēcīgāka nekā Kurzemē.
1) ULMANIS. Kārlis Kristjānis Ulmanis (1793.-1871. g.) bija par mācītāju Krimuldā, no 1835. g. par teoloģijas profesoru, kādu laiku arī par augstskolas rektoru Tērbatā, vēlāk (1856. g.) tika iecelts par ģenerālkonsistorijas viceprezidentu un dabūja bīskapa titulu. Valkā 1834. g. noturētā sinodē viņš dedzīgi uzstājās, ka izglītības un ticības nostiprināšanas labā dibināmas skolas. Izvēlēja sevišķu komisiju, kas par to rūpētos. Krimuldā Ulmanis nodibināja draudzes skolu. Par skolu padomnieku (šūlrātu) būdams (1844.-1856. g.), viņš izstrādāja Vidzemes laukskolu instrukciju, ko 1851. g. landtāgs pieņēma. Viņš iekārtoja (1848. g.) arī skolotāju konferences. Pats viņš sarakstīja mācības grāmatas: rēķināšanu, dabas mācību, ģeogrāfijas grāmatu u. c. Dažas viņa tulkotās dziesmiņas (Rožu krūmiņš ceļmalā, Četri viena tēva bērni) tikušas vispār pazīstamas. - Viņš savāca latviešu tautas dziesmas, kas pārgāja Bitnera krājumā (Latviešu )aužu dziesmas un ziņģes, 1844. g.), sastādīja latviešu vārdnīcu, kuras pirmā daļa (latv.-vācu)v nāca klajā 1872 g.; vārdnīcas otru daļu (vācu-latv.) nokārtoja, izlietodams Ulmaņa manuskriptus, Gustavs Braše ( 1880, g.) .
2) VALTERS. Ferdinands Valters (1801.-1869. g.), Valmieras mācītājs, no 1855. g. Vidzemes ģenerālsuperindendents, stājās blakām Ulmanim skolu dibināšanā un veicināšanā. Viņam jāpateicas, ka 1839. g. atvēra Valmierā skolotāju semināru, ko vēlāk pārcēla uz Valku. 1834. g. noturētajā mācītāju sinodē viņš ieteica izglītot ārzemēs Jāni Cimzi, kas toreiz darbojās Valmieras draudzes skolā, par dibināmā semināra direktoru.
3) CIMZE. Jānis Cimze (1814.-1881. g.), vagara dēls, nobeidza Raunas draudzes skolu un tika pēc tam par skolotāju. Viņš pabeidza Veisenfelsas skolotāju semināru kursu (Saksijā), apceļoja Vāciju un citas Vakareiropas zemes, bija kādu laiku par brīvklausītāju Berlīnes augstskolā, apceļoja arī Latviju.
Šauros apstākļos un par nelielu algu viņš uzņēmās Vidzemes skolotāju semināra vadību. Viņš bija priekšzīme pieticībā, pacietībā, uzcītībā. Vairāk nekā 40 gadus par semināra direktoru būdams, viņš varēja sacīt, ka nav nokavējis nevienas skolas stundas. Viņa raksturs un darbība atstāja lielu iespaidu uz viņa audzēkņiem un līdz ar to uz Vidzemes iekšējo dzīvi.
Sevišķi nopelni Cimzem dziedāšanas veicināšanā latviešu vidū. Viņš saskņoja četrbalsīgi latviešu tautas dziesmas un tās sakopoja Dziesmu rotā, ko izdeva vairāk sējumos. Līdz ar tām izplatījās vispār koru dziedāšana un tautas dziesmas latviešos atkal atmodās.
4) VOLTERS. Par Kurzemes laukskolu nodibināšanu daudz rūpējās Ciravas mācītājs Johans Kristofs Volters (1773.-I843. g.). Ar Cīravas dzimtkunga Manteifeļa palīdzību viņš ierīkoja Cīravā 1832. g. skolu, kurā sagatavoja skolotājus Kurzemes tautskolām. Starp citiem še mācījušies Andrejs Spāģis, Ernests Dinsbergs. Kad Kurzemes bruņniecība (Ritterschaft) ķērās pie tautskolu iekārtošanas, tā sūtīja Volteru uz Vāciju, lai iepazītos ar turienes skolām. Pēc viņa padoma iekārtoja Irlavas skolotāju semināru, kuru atvēra 1840. g. ar diezgan šauru programmu. Par semināra direktoru ataicināja no Vācijas Kārli Sadovski, kas neprata latviski.
5) BERGMANIS. Voltera ierīkotajā Cīravas skolā darbojās Andrejs Bergmanis (1810.-1869. g.). Pirmās mācības viņam pasniedza Volters, sūtīja viņu tad uz Mazdeksnes semināru (Prūsijā), kur viņš izglītojās uz Manteifeļa rēķina. No semināra Bergmanis rakstīja Volteram vēstules par semināra dzīvi, kuras Volters lika iespiest Latv. Avīzēs. Bergmanis piesūtīja avīzēm arī dažas dziesmiņas. No tām tikusi populāra: Pie straujas upes sēdēja...
Dažus gadus pēc semināra atvēršanas Kurzemes muižniecībā bija manāma stipra reakcija, tā ka landtāgā pat apsprieda priekšlikumu semināru slēgt. Dažas atvērtas laukskolas tika patiesi slēgtas.
6) BETHERS. Skolas lietas Kurzemē pamatīgāk nokārtoja vēlākos gados, kad zemnieki (1866. g.) bija tikuši pie pagastu pašvaldības. Par Kurzemes laukskolām rūpējās ģenerālsuperintendents Roberts Jūliuss Bethers (1836.-1897. g.), agrāk mācītājs Blīdenē. Viņš izstrādāja projektu 1875. g. apstiprinātam Kurzemes laukskolu likumam, nokārtoja skolu pārraudzību, mācības plānu. Par Kurzemes skolu padomnieku būdams (1875.1882. g.), viņš gādāja, ka Irlavas skolotāju semināra programma tiek paplašināta, ka skolotāji savas lietas var pārspriest konferencēs, ka skolu nami tiek kārtīgi ierīkoti.
7) VALODNIEKI. Pie latviešu valodas izpētīšanas strādājuši: Cāristofs H a r d e r s, kas izdeva piezīmes un papildinājumus pie Stendera gramatikas (1790, g.); Heinrihs H e s e l b e r g s, kas laida klajā Latv. Literāriskās biedrības godalgotu gramatiku (1841 g.); Oto Benjamīns Gotfrīds R o z e n b e r g e r s, latv. valodas lektors Tērbatas augstskolā, kas sarakstīja latviešu valodas mācību, izlietodams valodniecības jaunākos panākumus (Formenlehre der lett. Sprache 1848. g., sintakse 1852. g.)
8) BĪLENSTEINS. Visvairāk un vissekmīgāk latviešu valodas un senatnes pētīšanā strādājis Augusts Bīlenšteins (1826.-1907, g.), papriekšu Jaunauces, tad Dobeles vācu draudzes mācītājs, ilggadējais (1864.1895. g.) Latv. Literāriskās biedrības priekšnieks. Viņa lielā latviešu gramatika (Die lettische Sprache, 1863. un 1864. g.) bija tanī laikā viena no labākajām indoeiropiešu valodu iecirknī. Bez tam viņš laida klajā tā saukto vidējo (Lettische Grammatik, 1863. g.) un mazo (Elemente der lett. Sprache, 1866. g.) latviešu valodas mācību. Viņš sarakstīja plašus, pamatīgus darbus par latviešu tautas robežām (Die Grenzen des lett. Volksstammes, 1892. g.) un par latviešu koku būvēm un lietām (Die Holzbauten und Holzgerāte der Letten, 1. daļa 1907. g., 2. dala 1920. g.). Viņš čakli krāja arī latviešu tautas gara mantas. Viņa sakārtotu latviešu tautas dziesmu iznāca divi burtnīcas (1874. un 1875. g.). Krājums latviešu mīklu (1000 lett. Ratsel) ar lietišķu apcerējumu par latviešu mīklām iznāca 1883. g. Ļoti daudz sīkāku darbu, ko Bīlenšteins laida klajā Lit. biedrības Magazinās, žurnālos un citur. Viņš centās katrureiz uzmeklēt lietas pēdējos pamatus un pie sprieduma pieslēgt tālākus vērojumus. Viņš cienīgi noslēdz to vāciešu rindu, kas latviešu kultūras laukā darbojušies.
Ap deviņpadsmitā gadu simteņa vidu bija manāms, ka latvieši savas kultūras kopšanu taisās ņemt paši savās rokās. Vācieši jutās skubināti nostiprināties savā garīgu vadoņu lomā. Viņi attīstīja rosīgu darbību un uzstājās pret jaunajiem latviešu censoņiem. Asā sadursmē ar apzinīgajiem latviešiem nāca spirgtākie vācu darbinieki: K. K. Ulmanis, R. Sulcs, G. Braše, A. Bīlenšteins u. c.
L i t e r a t ū r a. Par Vidzemes skolu darbiniekiem sk. J. Neilanda Mani jaunības laiki, 1902. g., par Kurzemes - Spāģa Die Zustände des freien Bauernstandes in Kurland, 1863. g., 304.-337. lpp.; V. Valtera K. K. Ulmanns (1909. g.; neliela brošūra); par Bīlenšteinu viņa pašbiogrāfiju: Ein gluckliches Leben, 1904. g.