PIRMAIS POSMS TAUTISKIE CENTIENI
Burtniecība, kurā neizsakās tautiskā apziņa, skaidra tautas kopsajūta, dod nacionālai literatūrai tikai kādu pamatu: pati šī literatūra rodas tautā, kas izrādījusi, ja ne vairāk, gribu uz patstāvību saimnieciskā un garīgā laukā. Lai tauta tiektos pēc patstāvības, jādarbojas daudz un dažādiem faktoriem zināmā virzienā. Šie faktori neaprobežojas tikai ar zināmas tautas un viņas tuvākās apkārtnes apstākļiem un pārdzīvojumiem. Zināmas kultūras strāvas aizņem vienā laikmetā vairāk tautas. Tas notiek arī tanī laikā, kad satiksmes līdzekļi vēl maz attīstīti; jo vairāk tas būs novērojams, satiksmes līdzekļiem pavairojoties un papildinoties.
Latviešu nacionālās literatūras cēloņi tad nu, vismaz pa daļai, meklējami Eiropas gara dzīvē ap 19. gadu simteņa vidu. Sakarā ar to latvieši modās kā tauta. Pēc atmodas bija latviešu inteliģencei jāiztur asas cīņas, pirms dabūja kādu pamatu nacionālajai dzejai. Un arī tanī ir pirmajā laikā stipri cīņas elementi. Tiem nozūdot, viņā vēl vienmēr liek svaru uz tautisku nokrāsu. Tādā kārtā tautiskums paliek par latviešu nacionālās literatūras pirmā vadošo motīvu.
L i t e r a t ū r a. A. Bandreviča Notikumi Latviešu atmošanās laikmetā. K. Valdemārs, Kr. Barons, Kasp. Biezbārdis, Jānis Krauklis, Juris Alunāns (Iz Jūrnieka, 1907); 2., papild. izd. Notikumi dzimtenē etc., Rīgā 1925. - Ernsta Blanka Latviešu tautiskā kustība, Rīgā 1921; 2., papild. izd., ar virsrakstu Latvju nacionālā doma sadzīves cīņu ugunīs, Rīgā 1923; 3. izd., ar virsrakstu Tautas atmoda, Rīgā 1927. - A. Deglava Latviešu attīstības solis no 1848-1875, Rīgā 1893. - J. Jansona Tautiskie centieni un saimnieciskā nokārtošanās, Austrums 1903. - Fünfzig Jahre russicher Verwaltung in den Baltischen Provinzen, Leipzig 1883. - J. Krodznieka Zemnieku nemieri 1841.g., Rīgā 1922. - A. Birkerta Latviešu inteliģence savās cīņās un gaitās I un II, Rīgā 1927. - Baltijas Vētsnesis. Laika raksti, Leipcigā 1870. Agrāk nelegāla grāmata, attiecas uz latviešu pāreju pareizticībā. - Teodora Mūsu tautas dzejas pamošanās, Rīgā 1893.